Court allows partial debt recovery against municipality for assignment fees, interest, and specific litigation costs.

Lietas Nr. C19068310

Lietas arhīva Nr. CA-0001-15/4

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2015.gada 8.aprīlī

Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja A.KLAIŠE

un tiesneses R.VĪVA un V.MAHTE

ar sekretāri K.ALPĒNU

piedaloties prasītājas SIA /Nosaukums A/ pilnvarotajai pārstāvei zvērinātai advokātei Jekaterinai Barerei un atbildētājas Kuldīgas novada

pašvaldības pārstāvim /pers. E/

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA /Nosaukums A/ prasībā pret Kuldīgas novada pašvaldību par parāda, likumisko procentu un zaudējumu

piedziņu sakarā ar Kuldīgas novada pašvaldības apelācijas sūdzību par Kuldīgas rajona tiesas 2011.gada 4.marta spriedumu.

Tiesas sēdē tiesas kolēģija

k o n s t a t ē j a:

SIA /Nosaukums A/ (turpmāk tekstā – prasītāja) cēlusi prasību pret Kuldīgas novada pašvaldību (turpmāk tekstā – atbildētāja) par parāda

Ls 2695, likumisko procentu Ls 207,50 un zaudējumu Ls 10,17 piedziņu.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1407., 1587., 1757., 1765.pantu, 1759.panta pirmo daļu, 1770., 1771., 1775., 1779., 1779.1 pantu,

1793.panta 3.punktu, 1811., 1812.pantu, likuma „Par pašvaldībām” 3., 4., 5., 14.pantu.

Ar Kuldīgas rajona tiesas 2011.gada 4.marta spriedumu prasība apmierināta pilnībā. No Kuldīgas novada pašvaldības SIA /Nosaukums A/ labā

parādu Ls 2695, procentus par laiku no 2009.gada 21.augusta līdz 2011.gada 22.februārim Ls 251,79, zaudējumus Ls 10,17 un tiesas izdevumus Ls

201,12. Prasītājai noteiktas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 % no piedzītās parāda pamatsummas Ls 2695 un zaudējumu

summas Ls 10,17. No atbildētājas valsts labā piedzīti tiesas izdevumi Ls 3,25.

Tiesa atzinusi, ka nav strīda par to, ka cesijas līgumā noteikto atlīdzību cesionārs cedentam nav samaksājis un ka Kuldīgas novada pašvaldība ir

Ēdoles pagasta pārvaldes tiesību un saistību pārņēmēja. Prasītāja 2009.gada 14.augustā ar Cesijas līgumu cedējusi Ēdoles pagasta pārvaldei savas

prasījuma tiesības pret Kuldīgas novada Ēdoles pagasta pārvaldi par summu Ls 2695, par prasījuma tiesību cesiju nosakot cedentam atlīdzību Ls 2695

apmērā, kas apmaksājama 5 dienu laikā no līguma noslēgšanas.

Tiesa spriedumā konstatējusi, ka nav pamata piemērot Civillikuma 1804.pantu, jo prasība celta par atlīdzības piedziņu par prasījuma tiesību cesiju

nevis par cedētā parāda piedziņu. Konkrētais cesijas līgums ir atlīdzības līgums, kurā atlīdzības apmērs pielīdzināts SIA /Nosaukums A/ (cedenta),

prasījuma summai pret Ēdoles pagasta pārvaldi, un norādījusi, ka parāda sakritumu, kad kreditors un parādnieks apvienojas vienā personā, paredz

Civillikuma 1758.pants.

Tiesa, atsaucoties uz Civillikuma 1403. un 1587.pantu, atzinusi, ka cesijas līgums likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdēts, tāpēc atzīstams par

tiesiski noslēgtu, un tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas

grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Tiesa, atsaucoties uz Civillikuma 1753., 1757.pantu, 1759.panta 1.punktu un 1765.panta pirmo daļu, atzinusi, ka atbildētāja līgumā noteiktajā

termiņā atlīdzību nav samaksājusi, tādējādi no atbildētājas prasītājas labā piedzenami likumiskie procenti par laiku no 2009.gada 21.augusta līdz

2011.gada 22.februārim Ls 251,79.

Tiesa atzinusi, ka saskaņā ar Civillikuma 1770. - 1779.pantu prasība daļā par zaudējumu Ls 10,17 piedziņu ir apmierināma, jo atbildētāja nav

pildījusi līguma saistības, un pastāv cēlonisks sakars starp atbildētājas prettiesisko rīcību un kaitējuma esamību.

No atbildētājas par labu prasītājai piedzīta samaksātā valsts nodeva Ls 197,82 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 3,30.

Par Kuldīgas rajona tiesas 2011.gada 4.marta spriedumu apelācijas sūdzību iesniegusi atbildētāja Kuldīgas novada pašvaldība, pārsūdzot

spriedumu pilnā apjomā.

Apelatore norādījusi, ka tiesa nav ņēmusi vērā apstākļus, ka saskaņā ar cesijas līguma 3.2.punktu un likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”

noteikto prasītājai SIA /Nosaukums A/ bija pienākums izrakstīt un iesniegt atbildētājai rēķinu par strīdus summu, kas nav ticis izdarīts. Apelatore

atsaukusies uz 2009.gada 10.augustā starp SIA /Nosaukums B/ un SIA /Nosaukums A/ noslēgto Cesijas līgumu, un uzskata, ka prasītāja ir izlietojusi no

SIA /Nosaukums B/ cedēto prasījuma tiesību pret pašu parādnieku. Tiesa nav ņēmusi vērā faktu, ka prasītāja SIA /Nosaukums B/ maksātnespējas

procesā atzīta par kreditori.

Ar Kurzemes apgabaltiesas 2011.gada 27.jūnija lēmumu tiesvedība civillietā apturēta līdz spēkā stāsies tiesas nolēmums civillietā Nr.C30568011

Kuldīgas novada pašvaldības prasībā pret SIA /Nosaukums A/ un SIA /Nosaukums B/ par 2009.gada 10.augusta un 2009.gada 14.augusta cesijas

līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem.

Ar Kurzemes apgabaltiesas 2014.gada 22.decembra lēmumu tiesvedība civillietā atjaunota, jo tiesas nolēmums minētajā civillietā stājies likumīgā

spēkā 2014.gada 3.decembrī.

Tiesas sēdē atbildētājas Kuldīgas novada pašvaldības pilnvarotais pārstāvis /pers. E/ apelācijas sūdzību uzturēja, prasību neatzina.

Tiesas sēdē prasītājas SIA /Nosaukums A/pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte Jekaterina Barere prasību uzturēja, norādot, ka piekrīt pirmās

instances tiesas spriedumam.

Civillietu tiesas kolēģija, noklausoties procesa dalībnieku paskaidrojumus un iepazīstoties ar rakstveida pierādījumiem, uzskata, ka

apelācijas sūdzība nav pamatota un prasība pilnībā apmierināma.

Tiesas kolēģija atzīst, ka Kuldīgas rajona tiesa pamatoti prasību apmierinājusi.

No lietas materiāliem redzams, ka 2009.gada 14.augustā starp prasītāju un Kuldīgas novada Ēdoles pagasta padomi noslēgts Cesijas

līgums, ar kuru prasītāja cedē savas prasījuma tiesības pret Kuldīgas novada Ēdoles pagasta padomi par Ls 2695. Cesijas līguma 4.1.punkts paredz, ka

par prasījuma tiesību cesiju cesionārs samaksā cedentam Ls 2695 atlīdzību piecu dienu laikā no līguma noslēgšanas dienas (lietas 11.-12.lapa).

Savukārt 2009.gada 10.augustā starp SIA /Nosaukums B/ un SIA /Nosaukums A/bija noslēgts Cesijas līgums par prasījumu pret Ēdoles

pagasta padomi, ar kuru SIA /Nosaukums B/ nodeva SIA /Nosaukums A/ visus esošos un nākotnē iespējamos prasījumus, kas izriet no 2009.gada

28.janvāra līguma starp SIA /Nosaukums B/ un Ēdoles pagasta padomi (lietas 13.-14.lapa).

Atbildētāja- Kuldīgas novada pašvaldība ir Kuldīgas novada Ēdoles pagasta pašvaldības tiesību un saistību pārņēmēja.

Atbildētāja cēlusi prasību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā pret atbildētāju par noslēgtā cesijas līguma atzīšanu par spēkā

neesošu.

No tiesu informācijas sistēmas redzams, ka ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2013.gada 18.februāra spriedumu Kuldīgas

novada pašvaldības prasība pret SIA /Nosaukums A/ par cesijas līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem noraidīta.

Ar LR Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 3.decembra rīcības sēdes lēmumu atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā

ar Kuldīgas novada pašvaldības kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2013.gada 18.februāra spriedumu.

Tādējādi augšminētais spriedums ir stājies likumīgā spēkā un pušu noslēgtais cesijas līgums nav apstrīdams.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija spriedumā izvērtējusi abus apstrīdētos Cesijas līgumus un atzinusi, ka ar apstrīdēto 2009.gada

14.augusta Cesijas līgumu Kuldīgas novada pašvaldība ir noteikusi SIA /Nosaukums A/ tiesību prasīt no Kuldīgas novada pašvaldības Ls 2695. Tiesa

atzinusi, ka tas fakts, ka atbildētāja 2009.gada 9.oktobrī Ls 2695 samaksāja SIA /Nosaukums B/, neatsvabina atbildētāju no pielīgtās saistības pret

prasītāju, jo atbildētājai par cesiju paziņots 2009.gada 14.augustā. Tiesa atzinusi, ka, neraugoties uz to, ka darījums nodēvēts par Cesijas līgumu, tā

faktiski ir prasītājas un atbildētājas vienošanās par parāda samaksu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta otro daļu, fakti, kas nodibināti ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu vienā civillietā, nav no jauna

jāpierāda, iztiesājot citas civillietas, kurās piedalās tās pašas puses.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne

arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Atbildētājas argumenti apelācijas sūdzībā par to, ka par strīdus summu nebija izrakstīts rēķins, nav pamatoti, jo noslēgtais līgums

neparedzēja rēķina izrakstīšanu, bet gan samaksu piecu dienu laikā pēc līguma parakstīšanas.

Nav pamatota atsauce apelācijas sūdzībā uz 2009.gada 10.augustā starp SIA /Nosaukums B/ un SIA /Nosaukums A/ noslēgto Cesijas

līgumu, jo atbildētājai konkrētā saistība radusies no cesijas līguma, kas noslēgts ar prasītāju 2009.gada 14.augustā.

Apelatore norādījusi, ka tiesa nav ņēmusi vērā faktu, ka prasītāja SIA /Nosaukums B/ maksātnespējas procesā atzīta par kreditori. Tiesas

kolēģija atzīst, ka konkrētajam faktam nav nozīmes saistību izpildē starp prasītāju un atbildētāju jau iepriekš norādītā iemesla dēļ- starp pusēm ir spēkā

tiesīgi noslēgts līgums, ar kuru uzņemto saistību atbildētāja nav izpildījusi.

Pie šādiem apstākļiem no atbildētājas par labu prasītājai piedzenams parāds 3835 EUR (prasībā Ls 2695).

Prasītāja lūgusi piedzīt procentus.

Puses Cesijas līgumā vienojušās, ka līgums tiks izpildīts piecu dienu laikā pēc līguma noslēgšanas, ko atbildētāja nav izdarījusi.

Prasībā lūgts piedzīt procentu maksājumu par laiku no 2009.gada 21.augusta līdz prasības celšanas dienai- 2011.gada 5.novembrim Ls

207,50 un likumiskos 6% par laiku līdz lietas izskatīšanai.

Pirmās instances tiesa piedzinusi procentu maksājumu par laiku no 2009.gada 6.februāra līdz lietas izskatīšanas dienai 2011.gada

22.februārim par 109 kavējuma dienām Ls 44,29.

Prasītājas pārstāve tiesas sēdē lūdz piedzīt procentu maksājumu kā to piedzinusi pirmās instances tiesa.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Savukārt Civillikuma 1757.pants paredz, ka pieņemti likumiskie procenti, ja nolīgstot to apmērs nav noteikts.

Tiesas kolēģija atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājai piedzenams procentu maksājums par laiku no 2009.gada 21.augusta līdz

2011.gada 22.februārim 357,27 EUR ( Ls 251,79).

Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētājas zaudējumus Ls 10,17, kas radušies veicot darbības parāda atgūšanai- sūtot brīdinājumus ierakstītos

sūtījumos.

Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis.

Tiesas kolēģija atzīst, ka prasījums par zaudējumu piedziņu apmierināms 9,78 EUR (Ls 6,87) apmērā par ierakstīto sūtījumu izsūtīšanu,

brīdinot atbildētāju par nepieciešamību izpildīt līgumu. Savukārt zaudējumi par 4,70 EUR (Ls 3,30) piedziņu nav apmierināmi, jo no lietai pievienotās

kvīts redzams, ka maksājums ir par lietas izskatīšanas izdevumiem sakarā ar apelācijas sūdzību un nav identificējams ar konkrēto lietu. Bez tam

tiesāšanās izdevumus lietā piedzen, pamatojoties uz Civilprocesa likuma normām nevis kā zaudējumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama nomaksātā valsts nodeva 281,47 EUR

un izdevumi par tiesas pavēstu piegādāšanu 4,70 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmo daļu no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami izdevumi par advokāta pakalpojumiem

1016,40 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu no atbildētājas par labu valstij piedzenami izdevumi par tiesas pavēstu piegādāšanu 6

EUR.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 430., 432. un 434.pantu, tiesas kolēģija

no s pri e da :

Piedzīt no Kuldīgas novada pašvaldības, reģistrācijas Nr.90000035590, par labu SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas

numurs/, parādu 3835 EUR (trīs tūkstoši astoņi simti trīsdesmit pieci euro), procentus par laiku no 2009.gada 21.augusta līdz 2011.gada 22.februārim

357,27 EUR (trīs simti piecdesmit septiņi euro un 27 centi), zaudējumus 9,78 EUR (deviņi euro un 78 centi), nomaksāto valsts nodevu 281,47 EUR

(divi simti astoņdesmit viens euro 47 centi), izdevumus par tiesas pavēstu piegādāšanu 4,70 EUR (četri euro un 70 centi) un izdevumus par advokāta

palīdzību 1016,40 EUR (viens tūkstotis sešpadsmit euro un 40 centi).

Piedzīt no Kuldīgas novada pašvaldības, reģistrācijas Nr.90000035590, par labu valstij izdevumus par tiesas pavēstu piegādāšanu 6

EUR (seši euro).

Atzīt SIA /Nosaukums A/ tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% no piedzītās parāda summa 3835 EUR (trīs

tūkstoši astoņi simti trīsdesmit pieci euro).

Noteikt Kuldīgas novada pašvaldībai desmit dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas

sūdzību Kurzemes apgabaltiesā un iemaksājot 284,57 euro drošības naudu.

Priekšsēdētāja A.KLAIŠE

Tiesnese V.MAHTE

Tiesnese R.VĪVA