Court dismisses appeal for missed administrative penalty appeal deadline due to lack of force majeure evidence.

Lietas Nr. 130051716

Lietas arhīva Nr. 1-0517-16/17

LĒM UM S

Rīgā 2016.gada 23.maijā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese I.Millere,

izvērtējot /pers. A/ sūdzību par Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa 2016.gada 4.aprīļā lēmumu Nr.20/16/20-18531,

administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem un

k o ns t a t ē ja

2016.gada 28.aprīlī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemts /pers. A/ iesniegums (kas saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 282.pantu, uzskatāms par sūdzību) par Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa (turpmāk – VP ZRP JI) 2016.gada

4.aprīļā lēmumu Nr.20/16/20-18531 (turpmāk – Lēmums) par atteikumu atjaunot nokavēto procesuālo termiņu.

Sūdzībā /pers. A/ norāda, ka vēlas pārsūdzēt lietu ar protokola Nr.PF675082 un Lēmumu.

Policijā atteica atjaunot lietu, jo viņam vajadzēja būt vērīgākam un esot bijis laiks to izdarīt, taču viņš tam nepiekrīt. Ja būtu zinājis, ka piekabei ir

samainīti reģistrācijas numuri, būtu varējis šo lietu pārsūdzēt laikus. Piedevām, viņam ir mazs bērns un sievai drīz būs dzemdības un viņiem būs vēl viens

mazulis. Kā tas saistīts ar pārsūdzēšanas lietu? Vistiešāk! Šobrīd dzīvo vienistabas dzīvoklī, viņiem ir jāpārvācas uz citu mājokli, taču bankas kredītu

nedod, jo sievai ir grūtniecības atvaļinājums (tajā laikā bankas kredītus nedod) un tagad jau ir nākamais šāds pats grūtniecības atvaļinājums. Viņam līzingā

ir ģimenes un darba mašīna, arī viņam mājokļa kredītu atsaka. Tāpēc šo pēdējo gadu strādāja kā vājprātīgais no 07 rītā līdz pat 00 naktī. Tā kā tagad ir

pats sezonas karstums, jo zemniekiem nepieciešama tehnika pirms sezonas sākuma (lai sezonā var strādāt), tad katru dienu nobrauca ap 500-800 km

(jābrauc tehnika saskrūvēt, aizvest, remontēt utt.) + dokumentu darbi. Tas ir trakāk kā ārvalstu komandējumā, kur salīdzinoši ir atpūta. Viņam nav laika

pat ģimenei, jo bieži strādā bez brīvdienām. Tāpēc, ja ārvalstu komandējums skaitās attaisnojošs kavējums, tad viņa situācija ir ļoti līdzīga. Arī ārzemēs

var paņemt līdzi datoru un parakstīt failus ar elektronisko parakstu. Bet galvenais, viņš nezināju, ka viņam kas jāpārsūdz.

Uzskata, ka arī policistus var vainot nolaidībā un tiešo pienākumu nepildīšanā, jo apturot transporta līdzekli, tiem ir pienākums pārbaudīt vai ar

dokumentiem viss ir kārtībā, šajā gadījumā pārbaudot šasijas numuru, būtu ātri noskaidrojuši, ka piekabei nav īstais reģistrācijas Nr. Tas ir viņu

pienākums apturot mašīnu, noskaidrot ne tikai vai ir tehniskā apskate un apdrošināšana, bet arī vai auto nav zagts. Tā neuzmanīgi strādājot nav brīnums,

ka viņam nozagto mašīnu - VW Passat, tā arī neatrada un lietu nesen izbeidza noilguma pēc. Tikai šī iemesla dēļ, bija spiests ņemt līzingu mašīnām un

šobrīd nevar atļauties mājokli saviem bērniem.

Turpmāk sūdzībā tiek aprakstīti apsvērumi, kādēļ /pers. A/ uzskata, ka ir nepamatoti administratīvi sodīts.

Lēmumā norādīts, ka VP ZRP JI (turpmāk arī - Iestāde), izskatot /pers. A/ 2016.gada 29.marta iesniegumu (faktiski sūdzību) par VP ZRP

Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Patruļdienesta rotas jaunākā inspektora (turpmāk - jaunākais inspektors) /I.K./ lēmumu administratīvā

pārkāpuma lietā Nr.PF675082,

konstatēts, ka ar jaunākā inspektora /I.K./ 2016.gada 5.marta lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PF675082, /pers. A/ sodīts pēc

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 149. 24panta pirmās daļas un Latvijas APK 149. 24panta otrās daļas ar naudas

sodu 90 euro apmērā.

Par šo lēmumu /pers. A/ 2016.gada 29.martā iesniedza sūdzību VP ZRP. Ar VP ZRP priekšnieka /A.Z./ 31.03.2016. sūdzību pilnvarots izskatīt

Iestādes priekšniekam /Z.J./. Saskaņā ar Latvijas APK 281.pantu (termiņš, kādā administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt

augstākā iestādē) sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt 10 darba dienu laikā no pilna lēmuma paziņošanas dienas.

Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā PF675082 /pers. A/ paziņots tā sastādīšanas dienā, proti, 2016.gada 5.martā, ko /pers. A/ apliecinājis ar

savu personisko parakstu protokolā.

Līdz ar to secināms, ka sūdzības iesniegšanas pēdējais beigu termiņš bija 2016.gada 18.marts.

/pers. A/ sūdzību iesniedzis 2016.gada 29.martā. Tādējādi secināms, ka sūdzība iesniegta, nokavējot procesuālo termiņu sūdzības iesniegšanai.

Saskaņā ar Latvijas APK 282.pantu, nokavēto procesuālo termiņu var atjaunot iestāde, kas ir tiesīga lietu izskatīt, pēc sūdzības iesniedzēja

motivēta lūguma, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslu par attaisnojošu. Atteikumu atjaunot procesuālo termiņu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā 10 darba

dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas pēc sūdzības iesniedzēja dzīvesvietas vai juridiskās adreses.(..)

Latvijas APK 245. 2panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesību realizāciju noteicošā termiņa nokavēšana bez dibināta iemesla rada šo tiesību

izbeigšanos.

Procesuālā termiņa atjaunošanas pamats ir nokavējumu attaisnojoši iemesli, kas nevar būt atkarīgi no nokavējošā dalībnieka gribas un rīcības, proti,

šķēršļiem, kas traucēja procesuālās darbības izpildi laikā, jābūt objektīviem, neatkarīgiem no procesa dalībnieka (skat. Augstākās tiesas Senāta

Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 13.februāra lēmums lietā Nr. SKA-198/2007, 2007.gada 13.aprīļa lēmums lietā Nr.SKA-

322/2007, 2008.gada 15.aprīļa lēmums lietā Nr.SKA-343/2008).

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka procesuālie termiņi ir noteikti tiesiskās stabilitātes nodrošināšanai. Tiesiskā stabilitāte ir būtiska tiesiskas valsts

principa sastāvdaļa, kas prasa ne vien noregulētu tiesvedības procesu, bet arī tā noslēgumu, kas ir tiesiski noturīgs. Procesuālajās tiesībās tiesiskās

stabilitātes nodrošināšanai kalpo konkrētu procesuālo darbību veikšanai noteiktie termiņi. Ikvienas procesuālās darbības veikšanai, jo īpaši pieteikuma un

apelācijas vai kasācijas sūdzības iesniegšanai, nepieciešams atbilstošs un noteikts laika ierobežojums. Šāda termiņa ierobežojuma mērķis ir nodrošināt

lietas atrisināšanu saprātīgā laika periodā un nodrošināt otras puses paļāvību, ka konflikta risinājums vēlāk netiks pārskatīts (skat. Satversmes tiesas

2002.gada 26.novembra sprieduma Lietā Nr.2002-09-01, 1.punktu).

Šķēršļiem, kas traucēja procesuālās darbības izpildi laikā, jābūt objektīviem un neatkarīgiem no procesa dalībnieka. Nokavētā procesuālā termiņa

atjaunošana ir izņēmuma gadījums, kad pastāv vērā ņemami apstākļi, kas personai lieguši izmantot tiesības veikt procesuālas darbības likumā noteiktajos

termiņos. Ja termiņa nokavējums iestājies paša lietas dalībnieka vainas dēļ, tas nav atjaunojams (skat. Administratīvais process tiesā. Autoru

kolektīvs. Dr.iur. J.Briedes visp. zinātn. redakcijā. - Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2008. - 347.lpp.).

Iestādes ieskatā /pers. A/ sūdzībā norādītais iemels termiņa nokavējumam nav atzīstams par attaisnojošu, jo termiņa nokavējums iestājies paša

lietas dalībnieka (/pers. A/) vainas dēļ, neveltot pietiekamu rūpību savu tiesību realizācijā.

Lietā nav konstatējami objektīvi pastāvoši šķēršļi, kas /pers. A/ būtu lieguši iespēju sūdzību iesniegt likumā noteiktā termiņā.

Ar protokola saturu /pers. A/ pēc tā sastādīšanas ir iepazinies, ko apliecinājis ar savu personisko parakstu protokolā. Nekādus iebildumus par

protokola saturu /pers. A/ nav izteicis. Protokolu parakstījis bez iebildumiem. Tāpat no protokola redzams, ka /pers. A/ izskaidrotas Latvijas APK

260.pantā noteiktās tiesības, t.sk., iepazīties ar visiem lietas materiāliem, kā arī sniegt paskaidrojumus par notikušā apstākļiem. Tāpat arī /pers. A/

izskaidrota lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas kārtība, ka lēmumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas, iesniedzot sūdzību VP

ZRP, ko /pers. A/ varēja bez grūtībām īstenot, veltot tam lielāku rūpību.

Balstoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas APK 282.pantu, Iestāde nolēma atteikt /pers. A/ atjaunot procesuālo termiņu sūdzības iesniegšanai

par administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PF675082 pieņemto lēmumu.

Vērtējot /pers. A/ sūdzību un lietā esošos materiālus, secinu, ka sūdzība izskatāma saskaņā ar Latvijas APK 282.pantu, kas nosaka, ka

nokavēto procesuālo termiņu var atjaunot iestāde, kas ir tiesīga lietu izskatīt, pēc sūdzības iesniedzēja motivēta lūguma, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslu

par attaisnojošu. Atteikumu atjaunot procesuālo termiņu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā 10 darba dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas pēc

sūdzības iesniedzēja dzīvesvietas vai juridiskās adreses. Rajona (pilsētas) tiesa sūdzību izskata un lēmumu pieņem rakstveida procesā viena mēneša laikā

no sūdzības un lietas materiālu saņemšanas dienas. Lēmumu paziņo sūdzības iesniedzējam un iestādei, kuras lēmums ir pārsūdzēts. Lēmums nav

pārsūdzams.

Pie šādiem apstākļiem nav vērtējami /pers. A/ sūdzībā norādītie argumenti, kādēļ /pers. A/ uzskata uzlikto sodu par nepamatotu, bet tikai apstākļi

vai /pers. A/ pastāv attaisnojoši iemesli nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanai.

Latvijas APK 289.13 panta trešā daļa nosaka, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un

pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai.

Vērtējot /pers. A/ sūdzību, konstatēju, ka Lēmumā ietvertais pamatojums ar kuru konstatēts, ka nav pamata atjaunot nokavēto procesuālo

termiņu, tiesneses ieskatā, ir pareizs un pietiekams.

Latvijas APK 279.panta pirmā daļa nosaka, ka persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto

institūcijas (amatpersonas) lēmumu var pārsūdzēt augstākā iestādē. Ja augstākas iestādes nav, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā.

Vērtējot saņemtos materiālus, konstatēju, ka ar 2016.gada 5.marta jaunākā inspektora /I.K./ sastādīto administratīvā pārkāpuma

protokolu Nr.PF675082 (turpmāk – Protokols), /pers. A/ uzlikts naudas sods 90 euro apmērā par Latvijas APK 149.24panta pirmajā un otrajā daļā

paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu. Protokolā norādīts, ka to var pārsūdzēt VP ZRP desmit darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas,

iesniedzot sūdzību. Ar Protokolu /pers. A/ tika iepazīstināts, Protokola eksemplāru /pers. A/ saņēma, ko apliecina viņa paraksts Protokolā.

Saskaņā ar Latvijas APK 281.pantu, kas nosaka termiņu, kādā administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt augstākā iestādē,

sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt 10 darba dienu laikā no pilna lēmuma paziņošanas dienas.

Latvijas APK 245.1panta otrā daļa nosaka, ka procesuālais termiņš, kas aprēķināms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc

datuma vai notikuma, kurš nosaka tā sākumu. Minētā panta astotā daļa nosaka, ka procesuālo darbību, kurai beidzas termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā

dienā līdz pulksten 24.00. Ja dokuments nodots sakaru institūcijai (pastam) termiņa pēdējā dienā līdz pulksten 24.00, tas uzskatāms par nodotu termiņā.

Ja šī darbība jāizpilda iestādē vai tiesā, termiņu uzskata par beigušos tajā stundā, kad attiecīgā iestāde vai tiesa beidz darbu.

Kā redzams no Protokola, ar kuru /pers. A/ uzlikts administratīvais sods, tas /pers. A/ tika paziņots tā sastādīšanas dienā 2016.gada 5.martā, ko

apliecina /pers. A/ paraksts Protokolā. Pie šādiem apstākļiem termiņš sūdzības iesniegšanai bija līdz 2016.gada 18.martam.

/pers. A/ iesniegums, ar kuru tiek pārsūdzēts uzliktais administratīvais sods un lūgums atjaunot-pagarināt sūdzības iesniegšanas termiņu Protokolam,

VP ZRP saņemts 2016.gada 29.martā, tādā veidā nokavējot procesuālo termiņu, kāds paredzēts administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma

pārsūdzībai augstākā iestādē.

Latvijas APK 245.2panta pirmā daļa nosaka, ka tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar šā kodeksa, iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā

termiņa izbeigšanos. Dokumentus, kas iesniegti pēc procesuālā termiņa izbeigšanās, neizskata.

Vērtējot /pers. A/ sūdzību, kas iesniegta tiesai, kurā norādīti apstākļi, kādēļ tika nokavēts termiņš Protokola pārsūdzībai, secinu, ka /pers. A/ tiesai

nav iesniedzis nekādus pierādījumus, kas jebkādi apliecinātu, ka /pers. A/ pastāvēja kādi objektīvi un attaisnojoši, no viņa gribas neatkarīgi iemesli

procesuālā termiņa nokavējumam. Uzskatu, ka sūdzībā norādītie apstākļi pārsūdzības termiņa nokavējumam, ka /pers. A/ strādā, viņam ir mazs bērns,

sieva ir grūtniecības stāvoklī un banka nedod kredītu, nav pamats secināt, ka šādu apsvērumu dēļ /pers. A/ nebija iespēju iesniegt sūdzību Latvijas APK

noteiktajā termiņā un atbilstoši iepriekš norādītajām judikatūrā paustajām atziņām, minētie iemesli nav uzskatāmi par tādiem, kas nav atkarīgi no

nokavējošā dalībnieka gribas un rīcības, kas liedza izmantot tiesības veikt procesuālās darbības Latvijas APK noteiktajā termiņā.

Pie šādiem apstākļiem, uzskatu, ka nav konstatējami attaisnojoši un objektīvi apstākļi procesuālā termiņa nokavējumam, Lēmums ir tiesisks un

pamatots, nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanai un Lēmuma atcelšanai nav iemeslu.

Pamatojoties uz Latvijas APK 282.pantu un

n o l ē ma

atstāt negrozītu Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa 2016.gada 4.aprīļā lēmumu Nr.20/16/20-18531 un /pers. A/

sūdzību noraidīt.

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesnese I.Millere