Court partially allowed insurance company's claim for damages and court costs against partial payer.
Legislator summary
AI generatedThe court partially allowed the insurance company's claim for damages and legal costs against the individual who failed to fully pay a settlement. The plaintiff argued that the defendant's partial performance left a significant balance unpaid, necessitating collection agency fees and court costs. The court ordered the defendant to pay the remaining principal debt, accrued interest, and a portion of the collection costs while dismissing the claim for the full administrative expenses.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 41., 42., 97., 190., 195., 204.1, 208.1 panti: The court may award partial performance of a debt as a basis for claiming the remaining balance, interest, and a proportionate share of litigation costs, but must deduct the portion of costs already covered by state advances.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C28254015
Lietas arhīva Nr. C-2540-15/3
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2015.gada 16.decembrī
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa
tiesnese I.Ramane
ar tiesas sēdes sekretāri K.Barisu
piedaloties prasītāja pārstāvei /pers.B/
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu biedrības „Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” prasībā pret /pers. C/ par zaudējumu un likumisko
procentu piedziņu.
Aprakstošā daļa
2015.gada 15.aprīlī biedrība „Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” (turpmāk – prasītājs), pamatojoties uz Civillikuma 3., 1587., 1756.,
1759., 1770., 1773., 1775., 1779.pantu, Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 51.panta trešās
daļas 1.punktu, cēla Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā prasību pret /pers. C/ (turpmāk – atbildētājs) par zaudējumu un likumisko procentu piedziņu.
Prasībā norādīts, ka 2009.gada 10.jūlijā prasītājs un atbildētājs noslēdza Vienošanos par zaudējumu atlīdzību (turpmāk Vienošanās) saistībā ar
zaudējumiem, kas nodarīti 2008.gada 11.janvārī notikušajā ceļu satiksmes negadījumā.
Saskaņā ar Vienošanās nosacījumiem atbildētājs apņēmies atlīdzināt prasītājam zaudējumus Ls 2477,51 (3525,18), kas radušies saistībā ar
apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, kā arī līgumiskos procentus Ls 81,26 (115,62 euro) apmērā, piemērojot likmi 6 procenti no simta gadā no
neatlīdzinātās summas, maksājumus veicot pa daļām, līdz katra mēneša 15.datumam ar pārskaitījumu atbilstoši maksājumu grafikam līdz zaudējumu un
līgumisko procentu Ls 2558,77 (3640,80 euro) pilnīgai atlīdzināšanai, t.i., līdz 2010.gada 15.jūlijam, kad veicama pēdējā iemaksa. Pirmā iemaksa Ls
213,23 (303,40 euro) bija izdarāma līdz 2009.gada 15.augustam.
Prasītājs konstatējis, ka atbildētājs savas saistības izpildījis daļēji – Ls 777 (1105,57 euro) apmērā, tādējādi atlikusī neatlīdzinātā zaudējumu
summa sastāda Ls 1781,77 (2535,23 euro).
Tā kā atbildētājs labprātīgi nav sedzis prasītājam zaudējumus pilnā apmērā, prasītājs, atbilstoši 2008.gada 3.novembra Sadarbības līguma
Nr.00910-10-08 nosacījumiem un izsniegtajai pilnvarai, pilnvarojis SIA „Julianus Inkasso Latvija” iekasēt no atbildētāja iepriekš norādītos zaudējumus.
Prasītājam pilnvarojot SIA „Julianus Inkasso Latvija” radušies papildus zaudējumi fiksētās maksas Ls 60,50 (86,08 euro) apmērā par zaudējumu
atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā vispārējā kārtībā, kas ir apstiprināts ar pakalpojuma cenrādi pie sadarbības līguma, SIA „Julianus
Inkasso Latvija” faktūrrēķinu un prasītāja maksājuma uzdevumu.
Prasītājs norāda, ka zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās
atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 51.panta trešās daļas 1.punktu ir izdevumi, kuri radušies no Garantijas fonda izmaksātās apdrošināšanas
atlīdzības regresa kārtībā.
Tādējādi prasītājs uzskata, ka atbildētāja pienākums ir segt ne tikai zaudējumus, kas saistīti ar apdrošināšanas atlīdzības izmaksu un ir minēti
Vienošanā, bet arī papildus zaudējumus, kas saistīti ar zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā.
2012.gada 23.aprīlī prasītājs nosūtījis atbildētājam pretenziju, lūdzot veikt samaksu līdz 2012.gada 30.aprīlim. Prasītājs brīdinājis atbildētāju, ka
neveicot samaksu noteiktajā termiņā pret atbildētāju tiks celta prasība par zaudējumu, likumisko procentu un ar zaudējumu piedziņu saistīto izdevumu un
tiesas izdevumu piedziņu.
Pamatojoties uz Civillikuma 1759.panta pirmās daļas 1.punktu, no zaudējumu summas 2535,23 euro aprēķināti likumiskie procenti atbilstoši
Civillikuma 1765 pantam par laiku no 2012.gada 30.aprīļa līdz 2015.gada 18.martam 438,05 euro apmērā.
Prasībā lūgts piedzīt no atbildētāja galveno parādu 2621,31 euro, līkumiskos procentus par laiku no 2012.gada 30.aprīļa līdz 2015.gada
18.martam 438,05 euro un visus tiesāšanās izdevumus, ka arī noteikt tiesības saņemt likumiskos procentus 6 procenti gadā no galvenā parāda summas.
Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus vai iebildumus pret prasību tiesai nav iesniedzis.
Tiesas sēdē prasītāja pārstāve prasību uzturēja, pamatojoties uz prasības pieteikumā norādītajiem motīviem. Papildus paskaidroja, ka likumiskie
procenti aprēķināti no 2012.gada 30.aprīļa, jo līdz šim datumam atbildētājam bija piedāvāts labprātīgi samaksāt zaudējumus. Lūdza prasību apmierināt.
Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, neierašanās iemeslus nav paziņojis, nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu. Tiesas sēdes vieta un laiks atbildētājam
paziņots Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, nosūtot pavēsti ierakstītā pasta sūtījumā uz atbildētāja deklarētās dzīves vietas adreses.
Tādējādi, saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta otro daļu, ir pamats uzskatīt, ka atbildētājam tiesas sēdes vieta un laiks paziņots savlaicīgi, likumā
noteiktā kārtībā.
Pastāvot šādiem apstākļiem tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, atzīst par iespējamu skatīt lietu bez atbildētāja /pers. C/
klātbūtnes tiesas sēdē.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmajai daļai, tā kā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas
aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu, lietā taisāms aizmugurisks spriedums.
Motīvu daļa
Noklausoties prasītāja pārstāves paskaidrojumus, pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot tos savstarpējā saistībā, tiesa atzīst,
ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa
nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav ieradies uz tiesas sēdi, nav sniedzis rakstveida
paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus pret prasību un nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka atbildētājam nav
pamatotu iebildumu pret prasību. Tomēr, lai gan, atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai, prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par
pierādītiem, tiesa tos vērtē atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta prasībām.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un
objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.
Lietā nav strīda par to, ka 2008. gada 11.janvārī noticis ceļu satiksmes negadījums, kurā atbildētāja vadītais SIA /Nosaukums A/ piederošo
transportlīdzekli /TL marka/ 200, valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/, sadūries ar SIA „DNB Nord līzings” piederošo transportlīdzekli Chrysler Grand
Voyager, valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 9.pantu, Latvijas teritorijā ceļu satiksmē atļauts izmantot reģistrētus transportlīdzekļus, kuru konstrukcija un
tehniskais stāvoklis atbilst Latvijā obligāti piemērojamo standartu un normatīvu prasībām, attiecībā uz kuriem ir veikta sauszemes transportlīdzekļu
īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana un kuriem ir dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē.
Lietā nav arī strīda, ka automašīnai /TL marka/ 200, ar valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/, kuru 2008. gada 11.janvārī vadījis atbildētājs, nav bijusi
veikta īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana (OCTA).
Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt tos zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.
Prasītājs 2009.gada 22.aprīlī pieņēmis lēmumu par izmaksu Nr.0610/T-360/2009, izmaksājot AAS „Gjensidige Baltic” apdrošināšanas atlīdzību
Ls 2567,51 (3653,24 euro) apmērā, ko apliecina 2009.gada 24.aprīļa maksājuma uzdevums.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 44.panta otrās daļas noteikumiem par transportlīdzekļa ekspluatācijas rezultātā nodarīto zaudējumu atbild
transportlīdzekļa īpašnieks vai valdītājs, ja viņš nepierāda, ka zaudējums radies nepārvaramas varas dēļ, ar paša cietušā nodomu vai cietušā rupjas
neuzmanības dēļ vai arī citu iemeslu dēļ, kuri saskaņā ar likumu atbrīvo no atbildības par zaudējuma atlīdzību.
No lietas materiāliem pievienotās 2009.gada 10.jūlijā Vienošanās par zaudējumu atlīdzību, izriet, ka puses nodibinājušas līgumiskas attiecības, uz
kuru pamata atbildētājs apņēmies atlīdzināt prasītājam zaudējumu Ls 2477,51 (3525,18 euro) apmērā, kas prasītājam radušies izmaksājot
apdrošināšanas atlīdzību, kā arī līgumiskos procentus kas aprēķināti, piemērojot likmi 6 procenti no simta gadā no neatlīdzinātās zaudējumu summas,
maksājumus veicot pa daļām, līdz katra mēneša 15.datumam ar pārskaitījumu atbilstoši maksājumu grafikam. Pēdējo maksājumu atbildētājam bija jāveic
līdz 2010.gada 15.jūlijam.
Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu gribas izteikums savstarpējā vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu
vai izbeigšanu (Civillikuma 1511.pants) un pie katra saistību līguma būtības pieder vienas puses apsolījums un tā pieņemšana no otras puses vai
savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm (Civillikuma 1512.pants).
Tiesa uzskata, ka prasītāja un atbildētāja Vienošanās par zaudējumu samaksu noslēgta atbilstoši Civillikuma prasībām, jo notikusi vienošanās par
līguma galvenajām sastāvdaļām, kā neapstrīdēta tā ir spēkā esoša un pusēm saistoša. Tādējādi atbildētājam radies no Vienošanās (līgums) izrietošo
saistību izpildes pienākums.
Civillikuma 1587.pants paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Prasītājs norāda, ka tā kā saskaņā ar pušu noslēgto Vienošanos, atbildētājs veicis trīs maksājumus – Ls 300 (426,86 euro), Ls 300 (426,86 euro)
un Ls 177 358,35 euro) apmērā. Atbildētājs, atbilstoši Civillikuma 1838.pantā noteiktajam, nav iesniedzis tiesā pierādījumus, kas dotu pamatu atzīt, ka
saistība ir izpildīta pilnībā vai lielākā apmērā kā tas norādīts prasībā, līdz ar to tiesai nav ziņu, kas liktu apšaubīt prasītāja norādītos apstākļus un veiktos
aprēķinus.
Tādējādi prasība par zaudējumu 2535,23 euro piedziņu ir pamatota un apmierināma.
Tā kā atbildētājs nepildīja Vienošanās noteikumus un prasītājam nodarītos zaudējumus neatlīdzināja maksājumu grafikā noteiktajos termiņos,
pamatojoties uz 2009.gada 15.decembra prasītāja un SIA „Julianus Inkasso Latvija” noslēgto Sadarbības līgumu, prasītājs pilnvaroja SIA „Julianus
Inkasso Latvija” veikt darbības zaudējumu iekasēšanai no atbildētāja.
Prasībā lūgts piedzīt no atbildētāja, zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā fiksēto maksu 86,08 euro.
Atbilstoši Sadarbības līguma pielikuma ,,Pakalpojumu cenrādis” 1.3.punktā noteiktajam, par zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības
procesā vispārējā kārtībā fiksēta pakalpojuma atlīdzība 71,14 euro apmērā.
Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41.panta otrās daļas 1.punkta noteikts, ka
transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieku
vai - transportlīdzekļa līzinga gadījumā - līzinga ņēmēju, ja tas nav apdrošinājis īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai pret šā transportlīdzekļa tiesīgo
lietotāju.
Saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 51.panta pirmās daļas 1. punkta
noteikumiem apdrošinātāji izveido un Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs administrē Garantijas fondu. Garantijas fonda mērķis ir nodrošināt
apdrošināšanas atlīdzības izmaksu to zaudējumu segšanai, kurus nodarījis transportlīdzeklis, kura īpašnieks savu civiltiesisko atbildību nav apdrošinājis.
Savukārt saskaņā ar minētā panta trešās daļas 1. punkta noteikumiem no Garantijas fonda līdzekļiem sedz izdevumus par ekspertīzi vai citām prasības
nokārtošanai nepieciešamajām darbībām, ja saskaņā ar šo likumu Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību, un
izdevumus, kas radušies, atgūstot no Garantijas fonda izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības regresa kārtībā.
Prasītājs Garantijas fonda līdzekļus izlieto ne tikai apdrošināšanas atlīdzības izmaksai, bet arī ar to saistītu pasākumu finansēšanai. Šie izdevumi
tāpat kā trešajai personai izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība rada prasītājam mantiski novērtējamu pametumu jeb zaudējumus (sk. Augstākās tiesas
Civillietu departamenta 2015.gada 30.jūnija spriedumu lietā Nr. SKC-0093/2015).
Ievērojot norādīto tiesa atzīst, ka prasītājam ir tiesisks pamats prasīt zaudējumu, kas saistīti ar Vienošanā noteikto zaudējumu atgūšanas
administrēšanu, piedziņu no atbildētāja.
Vienlaicīgi tiesa konstatē, ka no lietas materiāliem pievienotā SIA „Julianus Inkasso Latvija” 2015.gada 1.aprīļa rēķina Nr.14038 izriet, ka prasītāja
izdevumi, kas saistīti ar zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu bija 71,14 euro. Pierādījumi, kas apstiprinātu jebkādu citu prasītāja izdevumu esamību
tiesai nav iesniegti. Tādējādi prasība daļā par zaudējumu, kas saistīti ar zaudējumu administrēšanas lietu, piedziņu 14,94 euro (86,08 euro - 71,14 euro =
14,94 euro) apmērā nav pamatota un tāpēc šajā daļā noraidāma.
Tādējādi tiesa atzīst, ka no atbildētāja prasītāja labā piedzenams galvenais parāds 2535,23 euro un 71,14 euro, kopā 2606,37 euro apmērā.
2012.gada 23.aprīlī prasītājs nosūtījis atbildētājam pretenziju Nr.562254 par parādsaistību izpildi, lūdzot veikt zaudējumu, kas izriet no Vienošanās
par parāda samaksu Ls 1781,77 (2535,23 euro), un izdevumu par inkaso pakalpojumu, kopā Ls 1842,27 (2621,31 euro) apmērā līdz 2012.gada
30.aprīlim.
Atbildētājs saistību labprātīgi ne Vienošanā, ne pretenzijā noteiktajā termiņā nav izpildījis, pieļaujot Civillikuma 1652.panta 3.punktā noteikto,
parādnieka nokavējumu, kas ar visām tā sekām iestājās pats no sevis, kad atbildētājs palaida garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai – norādīts prasītāja
pretenzijā. Tāpēc par laiku no 2012.gada 30.aprīļa līdz 2015.gada 18.martam prasītājs no nesamaksāto zaudējumu summas 2535,23 euro aprēķinājis
likumiskos nokavējuma procentus.
Civillikuma 1759.panta 1.punktā noteikts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas
nokavējumu. Kā jau iepriekš konstatēts atbildētājs ir pieļāvis parādnieka nokavējumu – nepildot no Vienošanās izrietošās saistības. Atbildētājs nav veicis
pilnīgu saistību izpildi arī pēc Vienošanā un pretenzijā noteiktā termiņa notecējuma. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājs pamatoti, atbilstoši Civillikuma
1760.panta noteikumiem, aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus par laiku no 2012.gada 30.aprīļa līdz 2015.gada 18.martam.
Tiesai nav pamata apšaubīt, ka likumisko nokavējuma procentu aprēķins izdarīts atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai, tas ir, seši
procenti no simta gadā. Pastāvot šādiem apstākļiem prasījums par likumisko procentu piedziņu apmierināms pilnībā, piedzenot no atbildētāja likumiskos
nokavējuma procentus par laiku no 2012.gada 30.aprīļa līdz 2015.gada 18.martam 438,05 euro apmērā.
Civillikuma 1838.pants nosaka, ka samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētājs nav apstrīdējis prasītāja apgalvojumu, ka
samaksa nav izdarīta, kā arī nav cēlis pamatotus iebildumus pret parāda aprēķinu vai iesniedzis tiesai ziņas, kas apstiprinātu parāda samaksu pilnībā vai
kādā daļā. Pastāvot šādiem apstākļiem ir tiesisks pamats piedzīt no atbildētāja prasītāja labā galveno parādu 2606,37 euro un likumiskie nokavējuma
procenti no 2012.gada 30.aprīļa līdz 2015.gada 18.martam 438,05 euro, kopā 3044,42 euro.
Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par
laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta noteikumiem likumiskie procenti
nosakāmi seši procenti no simta gadā un procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Tādējādi prasītājam nosakāmas tiesības līdz sprieduma izpildei
(izsoles dienai) saņemt sešus procentus no simta gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas 2535,23 euro, ievērojot, ka procentu aprēķins apstājas
sasniedzot kapitāla lielumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus, ja prasība apmierināta daļēji tiesas izdevumi piedzenami proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram.
Ievērojot to, ka prasība apmierināta daļēji – 3044,42 euro apmērā, no atbildētāja prasītāja labā piedzenama ceļot prasību samaksātās valsts
nodevas daļa atbilstoši 34.panta pirmās daļas 1.punkta „b” apakšpunkta noteikumiem – 356,52 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi
4,70 euro, ko prasītājs samaksājis, sniedzot prasību tiesā, kopā 361,22 euro.
Turklāt ievērojot to, ka lietas iztiesāšanas gaitā radušos tiesas izdevumu faktiskais apmērs ir 8,98 euro, atbilstoši Civilprocesa likuma 39., 42.
pantam, no atbildētāja valsts ienākumos piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi to neapmaksātajā apmērā 4,28 euro (8,98 euro - 4,7 euro =
4,28 euro).
Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, tiesa nosaka
termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Tādejādi, tiesa nosaka atbildētājam 10 dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Vadoties no Civilprocesa likuma 8., 41., 42., 97., 190., 195., 204.1, 208.1 panta, tiesa
n o s p r i e d a:
prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, biedrības ,,Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojs”, reģistrācijas Nr.40008084453,
labā galveno parādu 2606,37 euro, likumiskos nokavējuma procentus par laiku no 2012.gada 30.aprīļa līdz 2015.gada 18.martam 438,05 euro un tiesas
izdevumus 361,22 euro, kopā 3405,64 euro (trīs tūkstoši četri simti pieci euro 64 centi).
Prasījumu daļā par 14,94 euro piedziņu noraidīt.
Noteikt biedrības ,,Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojs”, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. C/
likumiskos 6% no simta gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas 2606,37 euro, ievērojot, ka procentu aprēķins apstājas sasniedzot kapitāla lielumu.
Parāda samaksa izdarāma biedrības ,,Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojs” norēķinu kontā Swedbank AS, konta Nr.LV65 HABA
0551 0225 3893 1.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,28 euro (četri euro 28 centi).
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāmaksā:
Saņēmējs Tiesu administrācija
Reģistrācijas Nr. 90001672316
Konta Nr. LV51TREL2190458019000
Saņēmēja iestāde Valsts kase
BIC kods TRELL22
Maksājuma mērķis ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā C28254015.
Noteikt /pers.C/ sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Izskaidrot /pers.C/, ka pēc sprieduma labprātīgai izpildei noteiktā termiņa notecējuma valsts labā piedzīto ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu
samaksu apstiprinošs dokuments nekavējoties jāiesniedz tiesas kancelejā, pretējā gadījumā spriedums šajā daļā tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam
tiesu izpildītājam.
Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas
sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.
Atbildētājs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgas iesniegt Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesai, kura taisījusi
aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Pilna sprieduma sastādīšanas datums 2015.gada 16.decembris.