Legislator Case Law & Legislation
1A30030518 / 1A-0090-19 ECLI:LV:RVPT:2019:0125.1A30030518.3.S AI generated

Court dismissed complaint against police fine for parking car in grassy area outside public road.

Case Number 1A30030518 / 1A-0090-19
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the plaintiff's complaint against a police fine for parking a vehicle in a grassy area outside a public road. The plaintiff argued the location was a green zone and not a traffic area, while the police maintained the driver participated in traffic by leaving the road. The court ruled that the driver violated parking rules by placing the car in a grassy area not designated for vehicles, establishing a legal duty to observe traffic regulations even in such settings.

Legislator headnote

AI generated

LAPK 149.10 panta 9. daļa; Ceļu satiksmes noteikumi 2.8 un 2.21 punkti: Transportlīdzekļa vadītājs, novietojot transportlīdzekli ārpus ceļa, ir piedalījies ceļu satiksmē un ir pienākums ievērot stāvēšanas noteikumus, ja vieta nav paredzēta stāvēšanai.

Keywords

AI generated
administrative violation parking violation traffic regulations grass area parking public road definition

Cited Legislation

AI generated
LAPK 149.10 panta 9. daļa
Ceļu satiksmes noteikumi 2.8 punkts
Ceļu satiksmes noteikumi 2.21 punkts
LAPK 289. pants

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. 1A-0090-19/35

ECLI:LV:RVPT:2019:0125.1A30030518.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019. gada 25. janvārī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa,

tiesnese Dace Kantsone,

rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ sūdzību par Rīgas pašvaldības policijas 2018. gada 20. jūnija lēmumu Nr. RPP-18-2204-ls.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pašvaldības policijas amatpersona 2018. gada 13. maijā sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu – lēmumu Nr.512594240 par to,

ka 2018. gada 13. maijā plkst.11.43 transportlīdzeklis VW ar reģistrācijas Nr. /TL numurs/ (turpmāk – Transportlīdzeklis) bija novietots stāvēšanai

Rīgā, pie ēkas /adrese/ ārpus koplietošanas ceļa vai tā paplašinājuma, neievērojot Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 269 “Ceļu

satiksmes noteikumi” (turpmāk - Ceļu satiksmes noteikumi) 114. punktā noteiktās prasības.

Pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa (turpmāk - LAPK) 149. 10 panta devītās daļas. Nolemts uzlikt sodu 30,00

EUR.

[2] Par minēto protokolu - lēmumu /pers. A/ (turpmāk arī – sūdzības iesniedzējs) iesniedza sūdzību Rīgas pašvaldības policijas priekšniekam.

Sūdzība pamatota ar šādiem argumentiem.

[2.1] Sūdzības iesniedzējs nav pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumu 114. punktu, jo automašīnu ir novietojis korekti un atbilstoši noteikumu

prasībām – iespējami vairāk uz ceļa nomales. Konkrētajā vietā ceļa nomale ir aizaugusi ar nezālēm, un tā nevar būt uzskatāma par apstādījumu zonu, kur

aizliegts novietot auto. Vabu iela pēc Rīgas domes teritoriālā plānojuma klasificējama kā iela bez seguma, tik brīva un patvaļīga interpretācija par zaļo

zonu tik mazā ielas garumā nav pieļaujama. Brīvi pieejamās tiešsaites kartogrāfiskos resursos redzams, ka auto novietots ceļa sarkano līniju robežās uz

bezseguma ceļa nomales.

[2.2] Šādā veidā visā ielas garumā tika novietotas vismaz desmit automašīnas, tomēr pārkāpums tām netika fiksēts.

[3] Ar Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka 2018. gada 20. jūnija lēmumu Nr. RPP-18-2204-ls (turpmāk – Lēmums) nolemts pārsūdzēto

lēmumu atstāt negrozītu, bet sūdzību noraidīt.

Lēmums pamatots ar šādiem argumentiem.

[3.1] Transportlīdzekļa vadītājs, novietojot transportlīdzekli stāvēšanai Lēmumā norādītajā vietā, bija ceļu satiksmes dalībnieks. Līdz ar to,

transportlīdzekļa vadītājs, sākotnēji braucot pa ceļu un vēlāk ar transportlīdzekli nobraucot no ceļa, kur novietoja transportlīdzekli stāvēšanai, piedalījās

ceļu satiksmē, un viņam bija pienākums ievērot atbilstošās Ceļu satiksmes noteikumu normas.

[3.2] No administratīvā pārkāpuma lietā esošajiem materiāliem, tostarp, fotoattēliem, konstatējams, ka Transportlīdzeklis ar diviem sānu riteņiem

ir novietots stāvēšanai ārpus ceļa vietā, kura nav uzskatāma ne par ceļa nomali, ne arī par brauktuves paplašinājumu.

Transportlīdzekļu novietošana stāvēšanai protokolā norādītajā vietā nav regulēta ar Ceļu satiksmes noteikumu zīmi vai ceļa apzīmējumu, kas atļautu

novietot stāvēšanai transportlīdzekli neievērojot Ceļu satiksmes noteikumu 114. punktā noteiktās prasības, proti, šajā vietā nav izvietota Ceļu satiksmes

noteikumu 537. ceļa zīme “Stāvvieta” vai kāda cita ceļa zīme.

Apgabaltiesa līdzīgā lietā norādījusi, ka [..] likumdevējs nevar konkretizēt visas situācijas, kādas varētu rasties sakarā ar transportlīdzekļu

novietošanu. Tas, ka normatīvajos aktos ekspressis verbis nav ierakstīts, ka transportlīdzekli nedrīkst novietot apstādījumos vai citās vietās, nenozīmē,

ka transportlīdzeklis drīkstētu stāvēt jebkur, kur, iesniedzēja ieskatā, tas netraucētu gājēju pārvietošanos vai transportlīdzekļu braukšanu. Tādā gadījumā

transportlīdzekļus drīkstētu novietot arī puķu dobēs, spēļu laukumos u.tml. vietās, jo tas netraucētu pārvietoties gājējiem un citiem transportlīdzekļiem. [..]

.

Tiesu praksē līdzīgos gadījumos ir atzīts, ka situācijā, kad vadītājs nolēmis novietot transportlīdzekli stāvēšanai konkrētā vietā, vadītājam vispirms ir

jāpārliecinās par ceļu satiksmes režīmu konkrētajā vietā. [..] jebkuram transportlīdzekļa vadītājam novietojot stāvēšanai savu transportlīdzekli, neatkarīgi

no savas rīcības motīviem, ir pienākums pārliecināties par transportlīdzekļu stāvēšanas režīmu konkrētajā ceļa posmā.

[4] 2018. gada 4. jūlijā tiesā saņemta /pers. A/ sūdzība par Rīgas pašvaldības policijas 2018. gada 20. jūnija lēmumu Nr. RPP-18-2204-ls, kurā

sūdzības iesniedzējs lūdz atcelt viņam piemēroto sodu.

Sūdzība pamatota ar šādiem argumentiem.

[4.1] Lietai pievienotajos attēlos redzamās pienenes un citas nezāles Vabu ielā ir izaugušas, jo ielai, Rīgas domes ierobežotu finansiālu apsvērumu

dēļ, netiek veikta ikgadējā ielas planēšana - šķērskrituma atjaunošana un liekās grunts (grunts, kas laika gaitā ir uzkrājusies, traucē ceļa konstrukcijām

normāli funkcionēt) aizvešana.

Bez šādas ielas seguma “kopšanas”, ielas cietais segums saglabājas tikai ielas centrālajā daļā - vietā, pa kuru pārvietojas automobiļi, tā kā

automobiļu intensitāte šajā vietā nav liela, tas ir pārsvarā aptuveni 3m plats posms ielas ass vidū. Tomēr šāda lēna ielas seguma “transformēšanās” nekādā

veidā nemazina tai piešķirto potenciālo funkcionalitāti un neierobežo tai likumiski piešķirtās platības kopējai sabiedrības izmantošanai (tostarp auto

braukšanai un stāvēšanai).

[4.2] Grants seguma ielām kā tādām nav iespējama apstādījumu zonas izdalīšana kopējā ielas infrastruktūrā. Vietās, kur tiek plānota zālāja

ierīkošana, tā apzīmēšanai un nepārprotamai uztverei, to no citiem autoceļa vai ielas infrastruktūras elementiem nodala lietojot betona, granīta vai cita

veida apmales vai kādus citus horizontālās vai vertikālās nodalīšanas elementus, piemēram, ģeošūnas vai ģeožogi vai rievsienas, radot nepārprotamu

līnijveida struktūru. Šajā ielas posmā šādi elementi netiek lietoti, tāpēc ir skaidrs, ka ielas malā esošs seguma tips nav un nevar būt atšķirīgs no ielas ass

vidū esoša seguma tipa, jo nevar būt citādāk identificējams.

[4.3] Sūdzības iesniedzējs vēlas noskaidrot atšķirību auto novietošanā, kāpēc transportlīdzekļi, kas bija novietoti turpat Vabu ielā pirms un pēc

sodītā transportlīdzekļa netika sodīti pēc šī paša panta.

[5] Tiesā saņemti Rīgas pašvaldības policijas pārstāvja /pers. C/ paskaidrojumi par saņemto sūdzību, norādot, ka iestāde jau pārsūdzētajā

Lēmumā ir norādījusi plašu un detalizētu pamatojumu, līdz ar to sūdzība ir noraidāma un Lēmums ir atstājams negrozīts.

[5.1] Likumdevējs nevar konkretizēt visas situācijas, kādas varētu rasties sakarā ar transportlīdzekļu novietošanu. Tas, ka normatīvajos aktos

expressis verbis nav ierakstīts, ka transportlīdzekli nedrīkst novietot apstādījumos vai citās vietās, nenozīmē, ka transportlīdzeklis drīkstētu stāvēt jebkur,

kur, vadītāja ieskatā, transportlīdzeklis netraucē gājēju pārvietošanos vai transportlīdzekļu braukšanu.

Turklāt Ceļu satiksmes likuma 2. panta 1. punktā noteikts, ka šī likuma mērķis ir noteikt ceļu satiksmes drošības organizatoriskos un tiesiskos

pamatus Latvijā. No šīs tiesību normas izriet, ka attiecības ceļu satiksmē ir publisko tiesību regulācijas priekšmets, kurās piemērojams publisko tiesību

princips - atļauts tikai tas, kas noteikts tiesību normās, nevis privāto tiesību princips - atļauts viss, kas nav aizliegts.

[5.2] No lietas materiāliem pievienotajiem fotoattēliem nepārprotami secināms, ka transportlīdzeklis ar abiem sānu riteņiem ir novietots stāvēšanai

publiskajos apstādījumos, ārpus ceļa, vietā, kura nav uzskatāma ne par ceļa nomali, ne arī par brauktuves paplašinājumu. Administratīvā pārkāpuma

konstatēšanas vietā nav izvietotas ceļa zīmes, kas norādītu uz to, ka šī vieta ir stāvvieta. Faktiski transportlīdzeklis ir atstāts ārpus ceļa, iebraucot

publiskajos apstādījumos.

[5.3] Tiesu praksē līdzīgās situācijās ir atzīts, ka Ceļu satiksmes noteikumu 114. punkts ir vispārīga tiesību norma, kas paredz atbildību par

apstāšanos un stāvēšanu gadījumos, kad šāds pārkāpums nav paredzēts LAPK, jo pretējā gadījumā transportlīdzekļus drīkstētu novietot arī puķu dobēs,

spēļu laukumos un tamlīdzīgās vietās, jo tas netraucētu pārvietoties gājējiem un citiem transportlīdzekļiem.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija 2018. gada 29. jūnija spriedumā lietā Nr. 1A32006217 analoģiskā situācijā, kad transportlīdzekļa

vadītājs (īpašnieks) bija novietojis transportlīdzekli zaļajā zonā jeb publiskajos apstādījumos, konstatēja Ceļu satiksmes noteikumu 114. punkta

pārkāpumu un piemēroja administratīvo sodu atbilstoši LAPK 149.10 panta devītajai daļai, jo transportlīdzeklis bija novietots stāvēšanai ārpus

brauktuves, ārpus ceļa nomales (publiskajos apstādījumos). Turklāt tiesu kolēģija norāda, ka iesniedzējs, novietojot transportlīdzekli stāvēšanai

publiskajos apstādījumos, piedalījās ceļu satiksmē un viņam kā transportlīdzekļa vadītājam bija pienākums ievērot atbilstošās tiesību normas.

[5.4] Apstāklis, ka sūdzības iesniedzējs redzēja citas stāvēšanai novietotas automašīnas nenozīmē automātisku tiesiskas paļāvības aizsardzību.

Personas paļāvība ir šīs personas subjektīvā attieksme pret konkrētu darbību vai notikumu. Persona nevar atsaukties uz šādiem principiem, lai attaisnotu

savu rīcību.

Līdz ar to attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka arī citi transportlīdzekļi bija novietoti stāvēšanai administratīvā pārkāpuma protokolā

norādītajā vietā, norādāms, ka personai nevar pastāvēt un nepastāvēt tiesiska paļāvība attiecībā uz tādu situāciju (gadījumu), kad tiek pārkāptas

normatīvo aktu prasības.

Motīvu daļa

[6] Pārbaudot iesniegto sūdzību kopsakarā ar lietā esošajiem materiāliem, tiesa atzīst, ka sūdzība nav pamatota un ir noraidāma, savukārt

pārsūdzētais lēmums atstājams negrozīts.

[6.1] LAPK 289.6 panta septītā daļa nosaka, ka, izskatot sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā, tiesai cita starpā jāizlemj: vai ir noticis

administratīvais pārkāpums, vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, vai persona ir

sodāma par šo administratīvo pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību un kāds administratīvais sods piemērojams personai.

Sūdzības iesniedzējs ir sodīts saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.10 panta devīto daļu, kur paredzēta atbildība par citu

šajā kodeksā neminētu apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu, par ko uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam 30 euro apmērā.

[6.2] No administratīvā pārkāpuma protokola - lēmuma Nr.512594240 izriet, ka sūdzības iesniedzēja transportlīdzeklis VW ar reģistrācijas /TL

numurs/ 2018. gada 13. maijā plkst.11.43 bija novietots Rīgā, pie ēkas /adrese/ ārpus koplietošanas ceļa vai tā paplašinājuma, neievērojot Ceļu

satiksmes noteikumu 114. punktā noteiktās prasības, par ko tika sodīts atbilstoši LAPK 149.10 panta devītajai daļai.

Ceļu satiksmes noteikumu 114. punkts nosaka, ka transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana atļauta ceļa labajā pusē iespējami vairāk pa labi uz

nomales, bet, ja tās nav, - brauktuves malā vietās, kur ir iespējams piebraukt, nepārkāpjot šo noteikumu prasības. Ja brauktuves malā ir izveidoti šim

nolūkam paredzēti paplašinājumi, transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana atļauta šajos paplašinājumos.

Ceļu satiksmes noteikumi ir izdoti, pamatojoties uz Ceļu satiksmes likuma 3. panta otro daļu, kas nosaka, ka ceļu satiksmes kārtību Latvijā nosaka

Ministru kabinets, apstiprinot Ceļu satiksmes noteikumus.

[6.3] Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 1. panta 3. punktam ceļš ir jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela un

tamlīdzīgas teritorijas visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas). Ceļa kompleksā ietilpst ceļš, mākslīgās būves (tilti,

satiksmes pārvadi, tuneļi, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, atbalsta sienas un citas būves), ceļu inženierbūves (pasažieru sabiedrisko

transportlīdzekļu pieturvietas un paviljoni, bremzēšanas un paātrinājuma joslas, transportlīdzekļu stāvvietas, atpūtas laukumi, veloceliņi un ietves, ceļu

sakaru un apgaismojuma līnijas un citas inženierbūves), satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi (ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras,

gājēju barjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi un citi tehniskie līdzekļi).

Ceļu satiksmes noteikumu 2.8. punkts nosaka, ka brauktuve ir ceļa daļa, kas paredzēta transportlīdzekļu braukšanai. Ceļam var būt vairākas

brauktuves, kuras norobežojas ar sadalošajām joslām vai barjerām, un noteikumu 2.21. punkts nosaka, ka nomale ir ceļa daļa, kas piekļaujas brauktuvei

un nav paredzēta mehānisko transportlīdzekļu braukšanai.

No lietas materiāliem pievienotajiem fotoattēliem redzams, ka sūdzības iesniedzējs /pers. A/ savu automašīnu nav novietojis uz ceļa, vietā, kura nav

uzskatāma ne par ceļa nomali, ne arī par brauktuves paplašinājumu. Minētajā vietā arī nav izvietotas ceļa zīmes, kas norādītu, ka šī vieta ir stāvvieta. Līdz

ar ko secināms, ka transportlīdzeklis ir novietos stāvēšanā ārpus ceļa, zālājā.

Tiesa atzīst, ka sūdzības iesniedzējs, novietojot transportlīdzekli stāvēšanai, publiskajos apstādījumos - zālājā, ir piedalījies ceļu satiksmē, un

tādējādi viņam kā transportlīdzekļa vadītājam bija pienākums ievērot atbilstošās tiesību normas.

Tiesa pievienojas iestādes Lēmumā norādītajam par to, ka likumdevējs nevar konkretizēt visas situācijas, kādas varētu rasties sakarā ar

transportlīdzekļu novietošanu. Tas, ka normatīvajos aktos ekspressis verbis nav ierakstīts, ka transportlīdzekli nedrīkst novietot apstādījumos vai citās

vietās, nenozīmē, ka transportlīdzeklis drīkstētu stāvēt jebkur, kur iesniedzēja ieskatā, tas netraucētu gājēju pārvietošanos vai transportlīdzekļu

braukšanu.

Tiesa atzīst, ka transportlīdzekļu vadītājiem jāievēro gan vispārīgās apstāšanās un stāvēšanas prasības, gan papildus nosacījumi, pretējā gadījumā

tas novestu pie nepieļaujamas situācijas, kad transportlīdzekļa vadītājs transportlīdzekli varētu atstāt jebkurā vietā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, izvērtējot lietā esošos pierādījumus to savstarpējā sakarībā, tiesa secina, ka /pers. A/, novietojot transportlīdzekli

stāvēšanai Rīgā, pie ēkas /adrese/, ārpus koplietošanas ceļa, tas ,ir vietā, kurā nav paredzēts novietot transportlīdzekli stāvēšanai, ir pārkāpis

transportlīdzekļu stāvēšanas noteikumus.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka /pers. A/ ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 149. 10 panta devītajā daļā, un iestāde viņu

pamatoti saukusi pie administratīvās atbildības un sodījusi.

[6.4] Tiesa atzīst, ka sūdzībā minētie argumenti nevar būt par pamatu lēmuma atcelšanai, kā arī nav konstatēti citi apstākļi, kas būtu par pamatu

lēmuma atcelšanai, līdz ar to lēmums ir atstājams negrozīts un sūdzība noraidāma.

Rezolutīvā daļa

12 13

Pamatojoties uz LAPK 289. pantu un 289. pantu, tiesa,

nosprieda:

Noraidīt /pers. A/ sūdzību par Rīgas pašvaldības policijas 2018. gada 20. jūnija lēmumu Nr. RPP-18-2204-ls.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 10 darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas Rīgas apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas

sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese (paraksts) Dace Kantsone