Court orders bank to collect loan debt and interest from borrower and guarantors in Latvia.

Lieta Nr. C12185613

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Daugavpilī 2014.gada 16.janvārī

Daugavpils tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Šteine

ar sekretāri I.Ragini, tulku V.Kučānu

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu akciju sabiedrības „Swedbank” prasībā pret /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/ par parāda piedziņu,

k o n s t a t ē j a:

2013.gada 16.augustā akciju sabiedrība (turpmāk – AS) „Swedbank” cēla prasību pret /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/ par parāda

piedziņu, norādot, ka 2005.gada 24.maijā starp „Swedbank” AS (iepriekšējais nosaukums - AS „Hansabanka”) kā aizdevēju un /pers.

D/, kā aizņēmēju, tika noslēgts aizdevuma līgums Nr./numurs/-PK (ar 2007.gada 30.maija, 2007.gada 15.oktobra un 2008.gada

10.jūlija grozījumiem), saskaņā ar kuru prasītājs piešķīra un izmaksāja parādniekam aizdevumu Ls 24000. Aizdevums tika izsniegts ar

mērķi zemes gabala /adrese/, iegādei. Aizdevums izmaksāts parādniekam pa daļām šādi: 2005.gada 2.jūnijā Ls 22400 pieskaitīti

nekustamā īpašuma /adrese/, pārdevēja /pers. G/ kontā un Ls 1600 ieskaitīti parādnieka kontā. Aizdevuma izmaksu apliecina

pieteikumam pievienotais kredīta izraksts un konta pārskats. Saskaņā ar 2007.gada 30.maija grozījumu 1.punktu aizdevuma valūta

tika nomainīta no latiem uz eiro, neatmaksātā aizdevuma daļa Ls 22545,44 tika konvertēta uz EUR 32462,84.

Par aizdevuma izmantošanu parādnieks apņēmās maksāt fiksēto procentu likmi 5,64% no izmantojamās summas par visu faktisko

aizdevuma izmantošanas laiku.

Lai nodrošinātu /pers. D/ saistību izpildi pret prasītāju tika noslēgti šādi līgumi: 1) 2005.gada 24.maijā starp prasītāju kā ķīlas ņēmēju,

parādnieku un /pers. E/ kā ieķīlātājiem tika noslēgts hipotēkas līgums Nr./numurs/-PK/1 (ar 2007.gada 30.maija grozījumiem),

saskaņā ar kuru par labu prasītājam tika ieķīlāts nekustamais īpašums /adrese/ kas reģistrēts Daugavpils pilsētas zemesgrāmatas

nodalījumā Nr./numurs/) starp prasītāju kā kreditoru un /pers. F/ kā galvinieku tika noslēgts galvojuma līgums Nr./numurs/-PK/2,

saskaņā ar kuru /pers. F/ uzņēmās galvojuma saistības kā pats parādnieks.

Par aizdevuma lietošanu parādnieks apņēmās maksāt ik mēneša aizdevuma atmaksas un procentu maksājumus katra mēneša

10.datumā. Aizdevuma atmaksas pēdējais datums bija noteikts 2025.gada 10.novembrī. Parādnieks kavēja aizdevuma līgumā

paredzēto saistību izpildi kopš 2009.gada 10.marta, ko apliecina pieteikumam pievienotais kredīta izraksts.

Sakarā ar parādnieka pieļauto aizdevuma atmaksas kavējumu prasītājs ierakstītā vēstulē 2010.gada 16.jūnijā nosūtīja parādniekam,

ieķīlātajam un galviniekam paziņojumu par atkāpšanos no aizdevuma līguma un pieprasīja nekavējoties atmaksāt visu saskaņā ar

aizdevuma līgumu saņemto un neatmaksāto summu, kā arī brīdināja minētās personas, ja ar aizdevuma līgumu pamatotās maksājumu

saistības netiks izpildītas, prasītājs uzsāks normatīvajos aktos noteiktās darbības saistību piespiedu izpildei.

Līdz šī prasības pieteikuma sastādīšanas dienai no aizdevuma līguma izrietošas maksājumu saistības nav izpildītas. Prasītājs uztur

prasību EUR 33485,31, kas saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu uz 2013.gada 14.augustu (EUR 1=Ls 0,702804)

atbilst Ls 23533,60.

Pamatojoties uz Civillikuma 1278., 1319., 1587., 1590., 1943., 1669., 1692., 1698., 1699., 1702., 1759., 1760., 1763., 1765.pantu,

Civilprocesa likuma 1., 26., 127.-130.pantu, prasītājs lūdza piedzīt no /pers. D/ par labu AS „Swedbank” parādu Ls 23533,60, kas

sastāv no neatmaksātā aizdevuma pamatsummas Ls 21870,01, procentiem par aizdevuma lietošanu Ls 1663,59 par laiku no

2009.gada 10.februāra līdz 2010.gada 10.jūnijam, un tiesāšanās izdevumus, bet piedziņas neiespējamības gadījumā vai nepilnas

piedziņas gadījumā parādu un tiesāšanās izdevumus piedzīt no /pers. F/; atzīt AS „Swedbank” tiesības vērst piedziņu uz /pers. E/

piederošo ½ domājamo daļu un /pers. D/ piederošo ½ domājamo daļu no nekustamā īpašumā /adrese/, kadastra Nr/numurs/, kas

ierakstīts Daugavpils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/, nepārsniedzot ar ķīlu nodrošinātā prasījuma summu; noteikt

AS „Swedbank” tiesības saņemt par laiku līdz sprieduma pilnīgai izpildei likumiskos procentus - 6% gadā no neatmaksātās

aizdevuma summas.

Atbildētāji paskaidrojumus par prasību nav snieguši.

Uz tiesas sēdi prasītāja pārstāvis neieradās. 2014.gada 16.janvārī saņemtajā iesniegumā (lietas 66.lapa) lūdza izskatīt lietu bez

prasītāja pārstāvja piedalīšanās, prasību uzturēja pilnā apmērā, jo atbildētāji savas saistības nav izpildījuši.

Uz tiesas sēdi /pers. D/ un /pers. F/ neieradās, nekādi iesniegumi un lūgumi netika saņemti. Par lietas izskatīšanas vietu un laiku

atbildētājiem tika pienācīgi paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta prasībām, tiesas pavēstes tika nosūtītas pēc atbildētāju

deklarētās dzīves vietas adresēm (lietas 61-64.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu tiesa uzskatīja par iespējamu izskatīt lietu bez prasītāja pārstāvja un atbildētāju

klātbūtnes.

Tiesas sēdē atbildētājs /pers. E/ prasību neatzina, tiesai paskaidroja, ka /pers. D/ vēlējās pirkt zemes gabalu /adrese/, ar mērķi

mājas būvniecībai, tādēļ /pers. D/ ņēma kredītu, kaut ko maksāja, vēlāk atteicās maksāt. Zemesgrāmatā bija noformēts, ka īpašums

pieder katram pa ½ domājamai daļai, bet faktiski par savu īpašumu to neuzskatīja; jo ar nekustamā īpašuma apsaimniekošanu,

nodokļu samaksu nodarbojās /pers. D/. Par parāda atlikumu nevar izteikties, jo maksājumus veica /pers. D/. Tā kā īpašumu Vasarnīcu

ielā ieķīlāja bankai, tad bankai ir tiesības vērst piedziņu uz ieķīlāto īpašumu, bet par parāda piedziņu viņš nav atbildīgs.

Uzklausījusi atbildētāja paskaidrojumu, pārbaudījusi un novērtējusi lietā iesniegtos pierādījumus, tiesa secina, ka prasība ir pamatota

un apmierināma.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar

pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds daudzums, kādu viņš saņēmis.

2005.gada 20.aprīlī AS „Hansabanka” un /pers. D/ noslēgtais aizdevuma līgums Nr./numurs/-PK ar 2007.gada 30.maija, 2007.gada

15.oktobra un 2008.gada 10.jūlija grozījumiem (lietas 8.-17.lapa) apstiprina, ka atbildētājam tika piešķirts aizdevums Ls 24000

nekustamā īpašuma – zemes gabala /adrese/, iegādei, nosakot aizdevuma atmaksas grafiku līdz 2025.gada 10.maijam. Atbilstoši

aizdevuma līguma 4.1.punktam aizdevuma daļa Ls 22400 2005.gada 2.jūnijā tika pārskaitīta uz nekustamā īpašuma/adrese/,

pārdevēja norēķinu kontu, atlikusī daļa Ls 1600 tika ieskaitīta aizņēmēja kontā, ko apstiprina konta pārskats (lietas 40.-41.lapa).

Atbilstoši līguma nosacījumiem atbildētājam bija jāveic maksājumi katra mēneša 10.datumā, sākot ar 2005.gada 2.jūliju, veicot

ikmēneša procentu samaksu un aizdevuma atmaksu. Ar 2007.gada 30.maija grozījumiem aizdevuma valūta tika mainīta no latiem uz

eiro, un aizdevuma neatmaksātā daļa Ls 22545,44 pēc konvertācijas bija EUR 32462,84.

Aizdevuma līgumā noteikto saistību nodrošināšanai 2005.gada 24.maijā prasītājs un atbildētāji /pers. D/ un /pers. E/ noslēdza

hipotēkas līgumu Nr./numurs/-PK/1 ar 2007.gada 30.maija grozījumiem (lietas 18.-21.lapa), saskaņā ar kuru tika ieķīlāts ieķīlātājiem

piederošais nekustamais īpašums Vasarnīcu ielā 3, Daugavpilī.

Saskaņā ar Civillikuma 1692.pantu galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, tomēr

pēdējo neatsvabinot no viņas parāda.

Saskaņā ar Civillikuma 1698.pantu galvinieks atbild ne vien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem, parādnieka

vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem.

Aizdevuma līgumā noteikto saistību nodrošināšanai 2005.gada 24.maijā prasītājs un /pers. F/ noslēdza galvojuma līgumu Nr./numurs/-

PK/2 (lietas 22.-23.lapa), saskaņā ar kuru /pers. F/ uzņēmās pienākumu kā pats parādnieks atbildēt prasītājam par /pers. D/

saistībām, kas izriet no 2005.gada 24.maija aizdevuma līguma Nr./numurs/-PK.

Atbildētāja galvojuma līgumu neapstrīdēja. Tā kā līguma 6.2.punktā atbildētāja saistību uzņēmās kā pats parādnieks, tad viņa ir

atbildīga par aizdevuma līgumā noteikto un ar to saistīto maksājumu atmaksu.

Uzņēmumu reģistra 2009.gada 17.marta lēmums (lietas 47.lapa) apstiprina, ka AS „Hansabanka” nosaukums tika mainīts uz

„Swedbank” AS.

Atbildētāja konta kredīta izraksts par laiku no 2005.gada 2.jūnija līdz 2012.gada 18.decembrim ar tajā atspoguļotajiem atbildētāja

/pers. D/ veiktajiem maksājumiem (lietas 33.-39.lapa) apstiprina, ka atbildētājs nepildīja pienācīgi savas ar aizdevuma līgumu

uzņemtās saistības un kavēja līgumā paredzētos maksājumus. Pamatsummas un procentu maksājumu kavējums radās no 2009.gada

10.marta.

Saskaņā ar Civillikuma 1589.pantu vienpusēja atkāpšanās no līguma pielaižama tikai tad, ja tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai

kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Saskaņā ar aizdevuma līguma 7.4. un 7.4.1.punktu (grozījumu 5.4. un 5.4.1.punktu) aizdevējam ir tiesības vienpusēji atkāpties no

aizdevuma līguma un pieprasīt aizņēmējam aizdevuma līguma saistību izpildi pirms termiņa, ja aizņēmējs ilgāk kā 30 dienas nokavē

aizdevuma līgumā noteiktos aizdevuma atmaksas vai procentu samaksas termiņus.

2010.gada 16.jūnijā prasītājs ierakstītā sūtījumā nosūtīja atbildētājiem /pers. D/ un /pers. F/ un 2010.gada 17.jūnijā izsniedza /pers. E/

paziņojumu (lietas 24.-27., 29.-31.lapa), kurā informēja atbildētājus, ka sakarā ar maksājumu kavējumu kopš 2009.gada 10.marta ir

izveidojies parāds, paziņoja par atkāpšanos no aizdevuma līguma un pieprasīja pirms termiņa nekavējoties atmaksāt visu

neatmaksāto aizdevumu EUR 31118,23, procentus un līgumsodu, kā arī izskaidroja nesamaksāšanas sekas. Paziņojums tika nosūtīts

uz atbildētāju dzīvesvietām, kas norādītas aizdevuma un galvojuma līgumos.

Līdz ar to tiesa secina, ka prasītājs atbilstoši līguma nosacījumiem atbildētājiem pienācīgi paziņoja par vienpusēju atkāpšanos no

līguma un pieprasīja atmaksāt aizdevumu un ar to saistītos maksājumus. /pers. E/ paskaidroja, ka saņēma prasītāja brīdinājumu, bet

paļāvās uz to, ka /pers. D/ kā aizņēmējs vērsīsies pie prasītāja un situāciju noregulēs.

Kredīta izraksts un prasības pieteikumā ietvertais parāda summas aprēķins (lietas 33.-39., 4.-5.lapa) apstiprina, ka aizdevuma

pamatsummas atlikums uz prasības celšanas brīdi bija EUR 31118,23, kas atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas maiņas

kursam (EUR 1 = Ls 0,702804) ir Ls 21870,01.

Tiesa secina, ka atbildētājs /pers. D/ nav izpildījis savas saistības saskaņā ar noslēgto aizdevuma līgumu. Atbildētāji savas saistības

un neatmaksātā aizdevuma pamatsummu un parāda aprēķinu neapstrīdēja. Tiesai nav pamata apšaubīt prasības summu, jo to nav

apstrīdējuši atbildētāji. Turklāt atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Tādejādi

prasījums daļā par aizdevuma pamatsummas Ls 21870,01 piedziņu ir pamatots un apmierināms.

Saskaņā ar Civillikuma 1946.pantu procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis

nokavējumu.

Saskaņā ar aizdevuma līguma 1.6.-1.9.punktu un noteikumu 3.punktu par aizdevuma lietošanu tika noteikta fiksētā procentu likme

5,64% no aizdevuma par visu faktisko aizdevuma izmantošanas laiku.

Saskaņā ar Civillikuma 1762.panta 1.punktu pienākums maksāt procentus izbeidzas pilnīgi ar galvenās saistības izbeigšanos.

No prasības pieteikuma un kredīta izraksta izriet, ka prasītājs par aizdevuma lietošanu par laiku no 2009.gada 10.februāra līdz

2010.gada 10.jūnijam aprēķināja procentus par aizdevuma lietošanu Ls 1663,59, kurus lūdza piedzīt no atbildētājiem. Tiesa secina,

ka prasījums daļā par aizdevuma lietošanas procentu piedziņu apmierināms.

Saskaņā ar Civillikuma 1702.panta pirmo daļu, kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to papriekš pie

galvenā parādnieka, ja piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli.

Prasītājs ir cēlis tiesā prasību gan pret pašu parādnieku, gan pret galvinieci, tādēļ parāda summa piedzenama vispirms no

parādnieka un tikai parāda vai tā daļas piedziņas neiespējamības gadījumā piedziņa vēršama pret galvinieci.

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otro daļu ar 2014.gada 1.janvāri Latvijā notika pāreja uz euro. Ņemot vērā

noteikto valūtas maiņas kursu, Ls 1= EUR 0,702804.

Šādos apstākļos no /pers. D/ prasītāja labā piedzenams neatmaksātais aizdevuma pamatparāds Ls 21870,01 jeb EUR 31118,22 un

procenti par aizdevuma lietošanu Ls 1663,59 jeb EUR 2367,08, kopā Ls 23533,60 jeb EUR 33485,30. Gadījumā, ja piedziņa no

/pers. D/ nav iespējama, tad piedzīt no /pers. F/ prasītāja labā minētās summas, kopā Ls 23533,60 jeb EUR 33485,30 vai parāda

atlikumu; piedzītās summas ieskaitot prasītāja norādītajā kontā.

Saskaņā ar Civillikuma 1319.pantu ķīlas ņēmējs, kuru parādnieks nav noteiktā laikā apmierinājis, var meklēt sev apmierinājumu no

ieķīlātās lietas un šajā nolūkā spert visus vajadzīgos soļus tās pārdošanai.

Saskaņā ar Civillikuma 1278.pantu ķīlas tiesība ir tāda tiesība uz svešu lietu (841.p.), uz kuras pamata šī lieta nodrošina kreditoram

viņa prasījumu tādā kārtā, ka viņš var no tās dabūt šā prasījuma samaksu.

Tas nozīmē, ka ķīlas tiesība kā lietu tiesība ļauj ķīlas ņēmējam izmantot ieķīlāto lietu kā parāda saistības nodrošinājumu, tādējādi, ka

viņš var dabūt parāda samaksu no pašas ieķīlātās lietas vai no tās pārdošanā saņemtās naudas.

Saskaņā ar Civillikuma 1321.pantu pārdot ķīlu par brīvu cenu ķīlas ņēmējs drīkst tikai tādā gadījumā, ja parādnieks vai nu ieķīlājot vai

vēlāk noteikti viņam piešķīris šo tiesību.

Atbilstoši 2005.gada 24.maija hipotēkas līguma, kuru noslēdza prasītājs un ieķīlātāji /pers. D/ un /pers. E/, 1.punktam atbildētāji

ieķīlāja prasītājam nekustamo īpašumu – /adrese/, visu ķīlas ņēmēja prasījumu nodrošināšanai, kas izriet no prasītāja un /pers. D/

2005.gada 24.maijā noslēgtā aizdevuma līguma Nr./numurs/-PK un visiem tā grozījumiem, ar ķīlu nodrošināto prasījumu maksimālā

summa ir Ls 34000.

Zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/ izdruka (lietas 42.-43.lapa) apstiprina, ka prasītāja labā ir reģistrēta hipotēka uz /pers. D/ un

/pers. E/ piederošo zemes gabalu /adrese/, ar kadastra Nr./numurs/, kur katram pieder ½ domājamā daļa.

Saskaņā ar hipotēkas līguma 6.3.punktu ķīlas ņēmējs ir tiesīgs pārdot ķīlas priekšmetu par brīvu cenu gadījumā, ja kāda galvenā

līguma noteikumu neizpilde vai nepienācīga izpilde no parādnieka puses dod ķīlas ņēmējam tiesības vienpusēji atkāpties no galvenā

līguma [..]

/pers. E/ neapstrīdēja prasītāja tiesības vērst piedziņu uz minēto ieķīlāto īpašumu. Lai gan prasību neatzina, tomēr konkrētus

iebildumus neizteica, tikai norādīja, ka nav atbildīgs par /pers. D/ paņemto kredītu un nevēlas, lai parāds tiktu piedzīts no viņa. No

ieķīlātāja netiek lūgts piedzīt parādu, kas izriet no aizdevuma līguma, tādēļ šādi apgalvojumi ir nepamatoti.

Tiesa uzskata, ka prasītāja prasījums nodrošināts ar hipotēku, tādēļ prasītājs kā kreditors, kurš nav saņēmis parāda atmaksu no

aizņēmēja /pers. D/, ir tiesīgs vērst piedziņu uz ieķīlāto nekustamo īpašumu, ņemot vērā ar ķīlu nodrošinātā prasījuma summu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā ir taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus, proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Tiesas izdevumu samaksu pierāda maksājuma uzdevumi (lietas 6.-7.lapa). Līdz ar to no galvenā parādnieka, bet piedziņas

neiespējamības gadījumā – no galvinieces prasītāja labā ir piedzenami tiesas izdevumi par valsts nodevas samaksu Ls 901,54

(atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punktam redakcijā līdz 2014.gada 1.janvārim – 845+1,6%x(23533,60-20000),

un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 7,70, kopā Ls 909,24 jeb EUR 1293,73.

Izziņa par tiesas izdevumiem (lietas 2.lapa) apstiprina, ka izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un

izsniegšanu ir Ls 12,56 (EUR 17,87). Tā kā prasītājs samaksāja Ls 7,70, tad no atbildētājiem valsts ienākumos ir piedzenami ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 4,86, tas ir, no katra Ls 1,62 jeb EUR 2,31.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu tiesa nosaka atbildētājiem termiņu labprātīgai sprieduma izpildei – 10 (desmit) dienas

pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu nepieciešams apstiprināt AS „Swedbank” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai) saņemt no atbildētājiem /pers. D/ un /pers. F/ procentus – 6% gadā no neatmaksātā aizdevuma pamatsummas Ls

21870,01 jeb EUR 31118,22, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto

procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193.-195., 204.1pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt.

Piedzītno /pers. D/, /personas kods/, akciju sabiedrības „Swedbank”, reģistrācijas Nr.40003074764, labā neatmaksāto aizdevuma

pamatparādu EUR 31118,22 (trīsdesmit viens tūkstotis viens simts astoņpadsmit euro 22 centi), aizdevuma lietošanas procentus

EUR 2367,08 (divi tūkstoši trīs simti sešdesmit septiņi euro 08 centi) par laiku no 2009.gada 10.februāra līdz 2010.gada 10.jūnijam

un tiesas izdevumus EUR 1293,73 (viens tūkstotis divi simti deviņdesmit trīs euro 73 centi), kopā piedzīt EUR 34779,03 (trīsdesmit

četri tūkstoši septiņi simti septiņdesmit deviņi euro 03 centi); piedzītās summas ieskaitīt prasītāja kontā Nr.LV66 HABA 0001 4080

28920, akciju sabiedrībā „Swedbank”.

Ja piedziņa no /pers. D/, /personas kods/, nav iespējama, tad piedzīt no /pers. F/, /personas kods/, akciju sabiedrības „Swedbank”,

reģistrācijas Nr.40003074764, labā neatmaksāto aizdevuma pamatparādu EUR 31118,22 (trīsdesmit viens tūkstotis viens simts

astoņpadsmit euro 22 centi), aizdevuma lietošanas procentus EUR 2367,08 (divi tūkstoši trīs simti sešdesmit septiņi euro 08 centi)

par laiku no 2009.gada 10.februāra līdz 2010.gada 10.jūnijam un tiesas izdevumus EUR 1293,73 (viens tūkstotis divi simti

deviņdesmit trīs euro 73 centi), kopā EUR 34779,03 (trīsdesmit četri tūkstoši septiņi simti septiņdesmit deviņi euro 03 centi)vai

parāda atlikumu; piedzītās summas ieskaitīt prasītāja kontā Nr.LV66 HABA 0001 4080 28920, akciju sabiedrībā „Swedbank”.

Atzīt akciju sabiedrības „Swedbank”, reģistrācijas Nr. 40003074764, tiesības vērst piedziņu uz /pers. E/ piederošo ½ domājamo daļu

un /pers. D/ piederošo ½ domājamo daļu no nekustamā īpašumā /adrese/, ar kadastra Nr./numurs/, kas ierakstīts Daugavpils pilsētas

zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/, nepārsniedzot ar ķīlu nodrošinātā prasījuma summu.

Piedzītno /pers. D/, /personas kods/, /pers. F/, /personas kods/, un /pers. E/, /personas kods/, no katra valsts ienākumos ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 2,31 (divi euro 31 cents).

Apstiprināt akciju sabiedrības „Swedbank” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētājiem

procentus – 6% (sešu procentus) gadā no nesamaksātās aizdevuma pamatsummas, bet ne vairāk kā EUR 31118,22.

Noteikt atbildētājiem termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 (desmit) dienas pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesai 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2014.gada 20.janvāra,

iesniedzot apelācijas sūdzību Daugavpils tiesā.