Court dismissed defendant's failure to appear and allowed plaintiff's debt claim in simplified procedure.

Lietas arhīva Nr. C-3811-19/18

ECLI:LV:RLPT:2019:1205.C29381119.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019. gada 5. decembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, tiesnese Agnese Zemmere, rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “Rīgas manu pārvaldnieks”

vienkāršotās procedūras prasībā par naudas piedziņu pret /pers. A/.

Aprakstošā daļa

[1] 2019. gada 12. jūnijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts SIA “Rīgas manu pārvaldnieks” (turpmāk – Prasītājs) prasības

pieteikums vienkāršotās procedūras lietā par naudas piedziņu pret /pers. A/ (turpmāk – Atbildētājs).

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2019. gada 18. jūnija lēmumu prasības pieteikums pieņemts un ierosināta civillieta.

[1.1] Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no Atbildētāja parādu 902,62 euro, kas sastāv no pamatparāda 882,42 euro par periodu no 01.01.2019. līdz

01.06.2019., likumiskajiem nokavējuma procentiem 9,11 euro par periodu no 16.01.2019. līdz 01.06.2019., līgumsoda 11,09 euro par periodu no

16.01.2019. līdz 01.06.2019. Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no Atbildētāja visus tiesāšanās izdevumus. Tāpat Prasītājs lūdz tiesu atzīt tam tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no Atbildētāja likumiskos 6% gadā no galvenā parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Prasība pamatota ar Civillikuma 3., 1402., 1587., pantu, 1716. panta pirmo un trešo daļu, 1720. panta 2. punktu, 1828. pantu, 1652. panta 3.

punktu, Dzīvokļa īpašuma likuma 8., 10. pantu, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. pantu, Civilprocesa likuma 1. panta

pirmo daļu, 24. panta pirmo daļu, 26. panta pirmo daļu, 34. pantu, 41. panta pirmo daļu, 74. panta pirmo daļu, 82. panta pirmo daļu, 127. panta pirmo

daļu, 128., 129., 130., 195. pantu.

[2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 148. pantu un 250.21 pantu, 2019. gada 20. jūnijā Atbildētājam uz viņa deklarētās dzīvesvietas adresi nosūtīts

prasības pieteikuma noraksts un noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai līdz 2019. gada 20. jūlijam (lietas 28. lapa).

Atbildētājam tiesas nosūtītais prasības pieteikums 2019. gada 26. jūlijā atgriezts atpakaļ tiesā ar VAS “Latvijas Pasts” atzīmi, ka sūtījumam

beidzies glabāšanas laiks (lietas 32.? 33. lapa).

[2.1] Tiesas noteiktajā termiņā, kā arī līdz civillietas izskatīšanas brīdim Atbildētāja rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti. Atbildētājs

iebildumus nav cēlis, lūgumus nav pieteicis.

Civilprocesa likuma 56. panta piektajā daļā noteikts, ka tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3. punktu, ja tiesas dokumenti piegādāti Civilprocesa likuma 56. pantā noteiktajā kārtībā,

uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no

nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

[3] Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, tiesa civillietu

izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot tiesas paziņojumu 2019. gada 5. novembrī Prasītājam uz elektroniskā

pasta adresi un Atbildētājam uz viņa deklarētās dzīvesvietas adresi (lietas 35.-38. lapa), atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajai daļai.

Vienlaicīgi lietas dalībnieki tika informēti par saīsināta sprieduma saņemšanas vietu un laiku un par to, ka šis datums uzskatāms par sprieduma

sastādīšanas datumu. Tāpat lietas dalībniekiem izskaidrotas Civilprocesa likuma 250.25 panta 2.1 daļā paredzētas tiesības iesniegt tiesā sprieduma

sastādīšanas lūgumu.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka savu pienākumu paziņot par lietas izskatīšanas laiku un vietu, kā arī par sprieduma pieejamības datumu, ir

izpildījusi.

Noraidījums tiesnesei nav pieteikts.

Motīvu daļa

[4] Izvērtējot prasības pieteikumā izklāstītos argumentus un pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasību ir pamatota un

apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 3. punktu, saīsināto spriedumu tiesa sastāda vienkāršotās procedūras lietās. Savukārt

minētā panta otrā daļa paredz, ka saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193. panta prasībām, izņemot aprakstošo daļu, kurā norāda tikai

prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai normatīvos aktus, pēc

kuriem vadījusies tiesa.

Ņemot vērā to, ka izskatāmā civillieta ir vienkāršotās procedūras lieta, tiesa saīsinātā sprieduma motīvu daļā norāda tikai normatīvos aktus, pēc

kuriem vadījusies tiesa.

[4.1] Civillikuma 1402. pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1587. pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1590. pantā noteikts, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu, un šī tiesība pāriet arī uz viņu mantiniekiem,

izņemot tos gadījumus, kad saistība pēc līguma aprobežota ar līdzēja personu, vai kad līguma priekšmets ir tāda darbība, kurā ir nozīme paša saistītā

sevišķām personiskām spējām un attiecībām.

Civillikuma 1071. pantā noteikts, ka uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem

samērīgi ar viņu daļām.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 1.-5. un 8. punktu dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus;

maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes; pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos

lēmumus.

Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumu Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” (turpmāk – Noteikumi Nr. 1013) 4.2.1. punktā noteikts, ka pārvaldniekam ir pienākums

rakstiski informēt katru dzīvokļa īpašnieku par pakalpojumu apmaksas kārtību.

Noteikumu Nr.1013 5. punktā noteikts, ka kārtību, kādā notiek savstarpējie norēķini starp dzīvokļa īpašnieku un pārvaldnieku, nosaka

pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumā. Minētā kārtība ir vienota visā dzīvojamā mājā.

2008. gada 9. decembrī starp Rīgas pašvaldības SIA “Ķengaraga nami” un Atbildētāju tika noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un

apsaimniekošanas līgums Nr. 327/08 (turpmāk?Līgums) (lietas 15. lapa).

Līguma 3.1. punktā noteikts, ka maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem dzīvokļa īpašnieks

saskaņā ar apsaimniekotāja izrakstītajiem rēķiniem veic pilnā apmērā par katru kārtējo mēnesi līdz nākošā mēneša 15. datumam, iemaksājot

apsaimniekotāja kasē Rīgā, Aglonas ielā 39, LV-1057, vai kontā [..].

Atbilstoši Civillikuma 1828. pantā noteiktajam, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora

atgādinājumu, bet tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma.

Ievērojot iepriekš norādītās tiesību normas, tiesa atzīst, ka prasība par apsaimniekošanas, uzturēšanas un komunālo pakalpojumu parāda 882,42

euro piedziņu par laiku no 01.01.2019. līdz 01.06.2019. ir pamatota un apmierināma.

[4.2] Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no Atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 9,11 euro par periodu no 16.01.2019. līdz 01.06.2019.

Civillikuma 1753. pants, nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Savukārt Civillikuma 1756. pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus

pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai likumu.

Civillikuma 1759. panta 1. punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Atbilstoši Civillikuma 1765. panta

otrajā daļā noteiktajam, likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta (..) līguma attiecībās, kurās

piedalās patērētājs, ir seši procenti no simta gadā.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka prasība daļā par likumisko procentu 9,11 euro piedziņu no Atbildētāja par laiku no 16.01.2019. līdz

01.06.2019. ir pamatota un apmierināma.

[4.3] Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no Atbildētāja līgumsodu 11,09 euro par periodu no 16.01.2019. līdz 01.06.2019.

Saskaņā ar Civillikuma 1716. panta pirmo daļu, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Atbilstoši Civillikuma 1716. panta otrajai daļai, līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti

noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Savukārt šī

panta trešajā daļā noteikts, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne

vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Saskaņā ar Civillikuma 1717. pantu, līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1720. panta 2. punktu, kreditors var

prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Ievērojot iepriekš norādītās tiesību normas, kā arī pamatojoties uz pušu Līguma 3.6. punktu, tiesa atzīst, ka Prasītājs pamatoti aprēķinājis

Atbildētājam līgumsodu 11,09 euro par periodu no 16.01.2019. līdz 01.06.2019., līdz ar ko prasība šajā daļā ir apmierināma.

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10. panta pirmo daļu, puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa

nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība.

Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā

likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Atbilstoši Civillikuma 1838. pantā noteiktajam, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to

apgalvo.

Ievērojot minēto, tiesai nav pamata apšaubīt Prasītāja norādītos argumentus, tajā skaitā parāda apmēru, jo tas apstiprinās ar lietas materiālos

esošajiem pierādījumiem. No prasības pieteikuma un lietas materiāliem kopumā nav redzams, ka Atbildētājs būtu izpildījis savas saistības pilnā apmērā un

tā kā Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74. un 250.23 pantā paredzētās tiesības – paskaidrojumus nav sniedzis, iebildumus pret

prasību nav cēlis, prasības pieteikumā minētos faktus nav apstrīdējis un pretējus pierādījumus tiesai nav iesniedzis, līdz ar to secināms, ka Atbildētājam

nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Ievērojot sprieduma [4.1]-[4.3] punktā nodibināto, tiesa atzīst, ka no Atbildētāja par labu Prasītājam piedzenams parāds par apsaimniekošanu un

sniegtajiem pakalpojumiem 882,42 euro par laiku no 01.01.2019. līdz 01.06.2019., likumiskie procenti 9,11 euro par laiku no 16.01.2019. līdz

01.06.2019., līgumsods 11,09 euro par periodu no 16.01.2019. līdz 01.06.2019.

[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33. panta otro daļu, tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Tiesa konstatē, ka Prasītājs, ceļot prasību, samaksājis valsts nodevu atbilstoši Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta “a”

apakšpunkta prasībām – 135,39 euro.

Ievērojot minēto un apstākli, ka prasība apmierināta pilnā apmērā, no Atbildētāja par labu Prasītājam piedzenama Prasītāja samaksātā valsts

nodeva 135,39 euro, kā arī Prasītāja samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un tiesas dokumentu nosūtīšanu pusēm

3,30 euro, tādejādi kopā no Atbildētāja par labu Prasītājam piedzenami tiesas izdevumi 138,69 euro.

[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda cita starpā arī

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka ir pamats spriedumā noteikt Prasītāja tiesības saņemt no Atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā

no galvenā parāda summas – 882,42 euro, par laiku no sprieduma spēkā stāšanas brīža līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai), ievērojot Civillikuma

1763. panta 1. punktu, ka procentu pieaugums apstājas kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta prasībām, Atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz augstāk minēto un saskaņā Civilprocesa likuma 1. pantu, 41. panta pirmo daļu, 97. pantu, 193. pantu, 195. pantu, 204.1 pantu,

250.25 pantu, 250.27 pantu tiesa

nosprieda

prasības pieteikumu vienkāršotās procedūras lietā apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, parādu par

apsaimniekošanu un sniegtajiem pakalpojumiem 882,42 euro par laiku no 01.01.2019. līdz 01.06.2019., likumiskos nokavējuma procentus 9,11 euro

par laiku no 16.01.2019. līdz 01.06.2019., līgumsodu 11,09 euro par periodu no 16.01.2019. līdz 01.06.2019., kā arī tiesas izdevumus 138,69 euro,

kopā 1041 euro 31 cents.

Samaksa veicama SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, AS “Luminor Banka” Nr.LV63RIKO0002013197596.

Noteikt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/ likumiskos

nokavējuma procentus 6% gadā no galvenā parāda (882,42 euro) līdz sprieduma izpildes dienai (izsoles dienai).

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saīsinātais spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un neviena no pusēm nav

iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma (2019. gada 5. decembra), t.i., līdz

2019. gada 16. decembrim (ieskaitot).

Ja lietā tiks saņemts puses sprieduma sastādīšanas lūgums, spriedums atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam,

saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta 2.3 daļu, tiks sastādīts un būs pieejams tiesas kancelejā 20 dienu laikā pēc sprieduma sastādīšanas lūguma

iesniegšanas termiņa beigām, t.i., 2020. gada 6. janvārī.

Spriedumu, kas būs sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam, varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20

(divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2020. gada 6. janvāra, Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesā, ja pastāvēs kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese A. Zemmere