Court upheld fine for riding public transport without a ticket despite repealed penalty code provision.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court upheld a fine of 10 Latvian lats against a passenger who traveled without a valid ticket on a train. The plaintiff argued that the specific penalty provision in the Administrative Offences Code had been repealed, but the court found this did not exempt the individual from liability. The court determined that while the specific penalty article was removed, the act remained punishable under general regulations and existing fare rules, resulting in the fine being confirmed.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 136.pants; LAPK 289.12 panta otrās daļas 4.punkts: The repeal of a specific penalty provision does not automatically exempt an individual from administrative liability if the conduct remains punishable under general regulations or alternative statutory provisions.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS
Lieta Nr.A420456311 (A-01536-12/44)
ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS
SPRIEDUMS LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Rīgā 2012.gada 12.novembrī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese S.Pone,
rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc pie administratīvās atbildība sauktās personas G.E., personas kods /personas kods/, sūdzības par akciju sabiedrības „Pasažieru vilciens” 2011.gada 4.februāra protokola – lēmuma BA Nr.001326 atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Administratīvajā rajona tiesā 2011.gada 3.martā saņemta pie administratīvās atbildības sauktās personas G.E. (turpmāk – sūdzības iesniedzējs) sūdzība par akciju sabiedrības „Pasažieru vilciens” (turpmāk – Iestāde) 2011.gada 4.februāra protokola-lēmuma BA Nr.001326 (turpmāk – Protokols-lēmums) atcelšanu un ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2011.gada 8.marta lēmumu sūdzība pieņemta un ierosināta tiesvedība administratīvā pārkāpuma lietā Nr.A420456311.
Ar Protokolu-lēmumu sūdzības iesniedzējs saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 136.panta pirmās daļas 3.punkta.
[2] Sūdzības iesniedzējs Protokolam-lēmumam nepiekrīt pilnībā un uzskata, ka tas nav pamatots un ir atceļams, pamatojoties uz šādiem argumentiem. Sūdzības iesniedzējs norāda, ka 2011.gada 4.februārī nopircis biļeti maršrutā Ogre - Jumprava. Ogres stacijā plkst.16.07 iekāpis vilcienā, lai brauktu uz Jumpravu. Posmā Kaibala – Jumprava, īsi pirms stacijas Jumprava, vagonā ienāca biļešu kontrolieri un sāka biļešu pārbaudi. Tā kā bija piektdienas vakars, vilciens bija pārpildīts. Kontrolieri no vagona izlaida tikai pēc biļetes uzrādīšanas, tādēļ sūdzības iesniedzējs nepaguva izkāpt Jumpravas stacijā. Biļešu kontroliere pacēlusi balsi uz sūdzības iesniedzēju, jo tas speciāli esot pabraucis garām savai pieturai un pieprasīja samaksāt naudas sodu Ls 10 apmērā. Sūdzības iesniedzējs norāda, ka pieturai ir pabraucis garām kontrolieres dēļ un viņam ir tiesības piemaksāt par vienu pieturu pie kasieres. Pie kasieres pirkt biļeti kontrole neļāva, bet pieprasīja maksāt naudas sodu Ls 20 apmērā. Kontroliere uzvedās neadekvāti, kliedza pa visu vagonu. Neļāva iegādāties biļeti pie kasieres un nelaida ārā no vilciena līdz galapunktam. Sūdzības iesniedzējs norāda, ka kontroliere ir pārkāpusi savas pilnvaras un sodu uzlikusi nelikumīgi.
[3] Administratīvajā rajona tiesā Iestāde 2011.gada 11.aprīlī iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos norāda, ka sūdzība ir nepamatota un noraidāma pilnā apjomā, pamatojoties uz šādiem argumentiem
[3.1] Iestāde norāda, ka 2011.gada 4.februārī kontrolieriem revidentiem J.V. un I.G., veicot revīziju vilcienā Nr.614 maršrutā Nr.105/11 Rīga - Krustpils, posmā Jumprava - Skrīveri pasažieris uzrādīja biļeti posmam Ogre -Jumprava, neiegādājoties biļetes turpinājumu. Kontrolieru revidentu aicinājumam uzrādīt personu apliecinošus dokumentus un samaksāt naudas sodu, sūdzības iesniedzējs ignorēja, pēc kā tika lūgts izkāpt no vilciena, ko sūdzības iesniedzējs atteicās darīt. Tika iesaistīts policijas darbinieks, taču policijas darbinieka aicinājumu izkāpt no vilciena sūdzības iesniedzējs ignorēja, izteikdams dažādas aizvainojošas piezīmes. Personības noskaidrošanai, sūdzības iesniedzējs tika nogādāts Aizkraukles policijas iecirknī. Tika sastādīts protokols, ar kuru sūdzības iesniedzējs iepazinās un tā eksemplāru saņēma, taču parakstīties atteicās.
[3.2.] Iestāde atsaucas uz Dzelzceļa pārvadājuma likuma 19.pantu, Ministru kabineta 2007.gada 11.decembra noteikumu Nr.843 „Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība” 18.,22.,33.,112.,113.,118. punktu, LAPK 136.panta pirmās daļas 3.punktu. Iestāde uzskata, ka sūdzības iesniedzēja apgalvojums, ka kontroliere revidente pieprasīja maksāt soda naudu Ls 20,00 apmērā, nav patiess.
[3.3] Sūdzības iesniedzēja minētie apgalvojumi par to, ka veiktās biļešu kontroles dēļ viņš nav paguvis izkāpt biļetē noteiktajā pieturā, nav vērtējamai kā patiesi, jo derīgas biļetes pārbaude ilgst vien dažas sekundes un tas nevarētu būt par apstākli neizkāpšanai paredzētajā pieturā, turklāt šāda biļešu kontrole tiek organizēta tādā veidā, lai nekādā gadījumā pasažieriem netiktu radīti apstākļi, kuru dēļ nevarētu izkāpt noteiktajā pieturā. Sūdzības iesniedzēja atbildību pastiprināja apstākļi, ka prettiesiskā rīcība turpinājās, neraugoties uz pilnvaroto personu prasību to izbeigt – sūdzības iesniedzējs atteicās maksāt naudas sodu, kā arī, lai gan turpināja braucienu, neiegādājās braukšanas biļeti.
[4] Saskaņā ar LAPK 289.6 panta pirmo daļu rajona (pilsētas) tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata atklātā tiesas sēdē mutvārdu procesā. Pēc tās personas lūguma, kura saukta pie administratīvās atbildības, tiesa administratīvā pārkāpuma lietu var skatīt rakstveida procesā. No lietas materiāliem izriet, ka sūdzības iesniedzējs piekritis lietas
2.lappuse no 8 izskatīšanai rakstveida procesā (skatīt lietas 7.lapu). Tiesa atzīst, ka lietā esošie dokumenti ir pietiekami, lai lietu izskatītu rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[5] Izvērtējusi lietas materiālus kopsakarā ar tiesību normām, tiesa nonāk pie secinājuma, ka sūdzība ir daļēji apmierināma.
[6] Ar lietas materiāliem tiesa konstatē turpmāk norādītos faktiskos apstākļus.
2011.gada 4.februārī akciju sabiedrības “Pasažieru vilciens” revidente J.V. sastādījusi Protokolu un lēmumu par administratīvo pārkāpumu dzelzceļa transportā BA Nr.001326, kurā konstatēts, ka 2011.gada 4.februārī plkst.16.37 sūdzības iesniedzējs brauca dīzeļvilcienā bez braukšanas dokumenta posmā Jumprava-Skrīveri, pārkāpjot Ministru kabineta 2007.gada 11.decembra noteikumu Nr.843 “Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.843) 18.punktu, un sūdzības iesniedzējs ir izdarījis LAPK 136.panta pirmās daļas 3.punktā paredzēto administratīvo pārkāpumu. Par konstatēto pārkāpumu sūdzības iesniedzējam uzlikts naudas sods Ls 15 (sk.lietas 4.lapu).
[7] LAPK 136.panta pirmās daļas 3.punktā (redakcijā, kas bija spēkā pārkāpuma izdarīšanas brīdī) bija paredzēta administratīvā atbildība pasažieriem par braukšanu bez biļetes sabiedriskajā transportlīdzeklī reģionālajos starppilsētu nozīmes vai starptautiskajos maršrutos. Par šādu pārkāpumu LAPK 136.panta pirmās daļas 3.punkta sankcijā bija paredzēts administratīvais sods - naudas sodu no desmit līdz piecpadsmit latiem.
[8] Dzelzceļa pārvadājumu likuma 19.pantā noteikti pasažiera pienākumi: 1) iegādāties braukšanas biļeti, ja viņam nav tiesību braukt bez maksas; 2) pēc to personu pieprasījuma, kuras pārbauda biļetes, uzrādīt biļeti un kvīti par rokas bagāžu, kas pārvadājama par maksu, personas dokumentu, kas apliecina pasažiera tiesības braukt ar maksas atlaidēm, vai citu braukšanas tiesības apliecinošu dokumentu; 3) samaksāt naudas sodu un maksu par pārvadāšanu, ja pasažieris nevar uzrādīt derīgu braukšanas biļeti vai citu braukšanas tiesības apliecinošu dokumentu vai rokas bagāžas kvīti par rokas bagāžu, kuras pārvadāšanai pārvadātājs ir noteicis maksu.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.843, kas bija spēkā līdz 2012.gada 19.septembrim, 18.punktu, lai izmantotu sabiedriskā transporta pakalpojumus, pasažieris iegādājas braukšanas biļeti. MK noteikumu Nr.843 33.punktā bija noteikts, ka biļete ir derīga braukšanai sabiedriskajā transportlīdzeklī biļetē norādītajā virzienā līdz noteiktai pieturvietai tajā laikā un datumā, kas norādīts biļetē. Ja biļetē derīguma termiņš nav norādīts, uzskatāms, ka tā ir derīga no sabiedriskā transportlīdzekļa atiešanas brīža līdz pienākšanai attiecīgajā pieturvietā. Savukārt MK noteikumu Nr.843 118.punktā noteikts, ka pasažieris, kurš nevar uzrādīt derīgu braukšanas biļeti vai citu braukšanas tiesības apliecinošu dokumentu, uzskatāms par pasažieri bez biļetes. Pēc naudas soda samaksāšanas pasažieris, kurš vēlas turpināt braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī, iegādājas braukšanas biļeti, bet pasažieris, kurš nevēlas turpināt braucienu, iegādājas biļeti par summu, kas adekvāta nobrauktajam ceļa posmam.
3.lappuse no 8 [9] No šā sprieduma 7. un 8.punktā minētajām tiesību normām izriet, ka, pasažieru sabiedriskā transporta izmantošanai pasažierim ir pienākums iegādāties biļeti, kura ir derīga braukšanai biļetē norādītajā virzienā līdz noteiktai pieturvietai. Savukārt, lai konstatētu LAPK 136.panta pirmās daļas 3.punktā paredzēto administratīvo pārkāpumu, nepieciešams konstatēt, ka pasažieris ir braucis sabiedriskajā transportlīdzeklī reģionālajos starppilsētu nozīmes vai starptautiskajos maršrutos un ka pasažieris nav varējis uzrādīt kontrolei derīgu braukšanas biļeti (biļeti, kas ir derīga braukšanai sabiedriskajā transportlīdzeklī biļetē norādītajā virzienā līdz noteiktai pieturvietai tajā laikā un datumā, kas norādīts biļetē) vai citu braukšanas tiesības apliecinošu dokumentu.
[10] LAPK 243.panta pirmajā daļā redakcijā, kas bija spēkā administratīvā pārkāpuma konstatēšanas laikā, bija noteikts, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. LAPK 243.panta otrajā daļā noteikts, ka šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar administratīvā pārkāpuma vietas apskates protokolu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, citu personu paskaidrojumiem, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.).
Tiesa konstatē, ka izskatāmajā gadījumā administratīvais pārkāpums konstatēts, pamatojoties uz šādiem pierādījumiem: Protokolu-lēmumu tā konstatējošajā daļā; biļeti (sk.lietas 10.lapu); AS "Pasažieru vilciens" Kontrolieru revidentu nodaļas 2011.gada 4.februāra Aktu Nr.013594 (sk.lietas 11.lapu).
[11] No Protokola-lēmuma un biļetes konstatējams un lietā nav strīda par to, ka sūdzības iesniedzējs 2011.gada 4.februārī plkst.16.37 braucis pasažieru sabiedriskajā transportā dīzeļvilcienā, izmantojot biļeti, kas iegādāta vienreizējam braucienam maršrutā Ogre-Jumprava. Sūdzības iesniedzējs nav izkāpis biļetē paredzētā maršruta galapunktā - Jumpravā, bet turpinājis braukt tālāk posmā Jumprava-Skrīveri.
Ņemot vērā šā sprieduma 7.-10.punktos norādīto un izvērtējot lietā esošos pierādījumus kopumā, tiesa atzīst par pierādītu apstākli, ka sūdzības iesniedzējs 2011.gada 4.februārī braucis dīzeļvilcienā bez derīgas biļete vai cita braukšanas tiesību apliecinoša dokumenta posmā Jumprava -Skrīveri, tādēļ izskatāmajā gadījumā ir konstatējama LAPK 136.panta pirmās daļas 3.punktā paredzētā administratīvā pārkāpuma objektīvā puse.
[12] Sūdzības iesniedzējs sūdzībā norādījis, ka biļešu pārbaude veikta posmā Kaibala- Jumprava īsi pirms apstāšanās Jumpravas stacijā un biļešu kontroles rezultātā kontrolieres
4.lappuse no 8 vainas dēļ sūdzības iesniedzējs nav paguvis izkāpt no vilciena Jumpravas stacijā. Sūdzības iesniedzēja ieskatā izskatāmajā gadījumā nav konstatējama sūdzības iesniedzēja vaina konstatētā pārkāpuma - braukšanas bez derīgas biļetes sabiedriskajā transportlīdzeklī reģionālajā starppilsētu nozīmes maršrutā - vaina. Līdz ar to secināms, ka lietā ir strīds par konstatētā administratīvā pārkāpuma subjektīvo pusi. Proti, vai ar lietā esošiem pierādījumiem ir atzīstama par pierādītu sūdzības iesniedzēja vaina LAPK 136.panta pirmās daļas 3.punktā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.
[13] AS "Pasažieru vilciens" Kontrolieru revidentu nodaļas kontrolieresrevidentes J.V. un I.G., piedaloties PAN Austrumu konduktorei-kontrolierei Dacei Podoļskai, 2011.gada 4.februārī sastādījušas Aktā Nr.013594 par to, ka minētajā datumā, veicot pārbaudi vilcienā Nr.614 reisā Rīga-Krustpils posmā Jumprava-Skrīveri vagonā Nr.2 atklāts pasažieris, kura braukšanas dokuments neatbilst posmam. Aktā norādīts šāds pārkāpuma apraksts. Revīzijas brīdī atklāts pasažieris ar braukšanas dokumentu, kurš neatbilst braukšanas posmam. Posmā Jumprava-Skrīveri pasažieris uzrādījis kā braukšanas dokumentu biļeti vienam braucienam posmam Ogre-Jumprava, bet turpināja braukt tālāk. No naudas soda samaksas atteicies, kā arī attiecies uzrādīt personu apliecinošus dokumentus. Iegādāties biļetei turpinājumu pasažieris atteicies. Vilcienā bijis policijas darbinieks, kurš pienācis palīgā, bet pasažieris nav pakļāvies policijas darbiniekam izkāpt no vilciena. Pasažieris bijis ļoti agresīvs un nosaucis kontroles amatpersonas un policijas darbinieku par zagļiem un noziedzniekiem. Personības noskaidrošanai tikusi izsaukta policija no Aizkraukles un pasažieris personības noskaidrošanai nogādāts policijas iecirknī, kur ticis sastādīts Protokols-lēmums.
Tiesa konstatē, ka lietā pievienoti vēl papildus pierādījumi, kas iegūti pēc Protokolalēmuma izdošanas: Konduktores kontrolieres D.P. 2011.gada 5.februāra Paskaidrojums par aktu Nr.013594 (sk.lietas 12.lapu); Kontrolieres revidentes 2011.gada 16.marta Paskaidrojums (sk.lietas 13.lapu); kuru saturs pēc būtības atbilst AS "Pasažieru vilciens" Kontrolieru revidentu nodaļas 2011.gada 4.februāra Aktā Nr.013594 aprakstītajiem notikuma apstākļiem
[14] No Protokola-lēmuma satura konstatējams, ka tas sastādīts divu liecinieku - policijas darbinieku - klātbūtne, par ko liecina ieraksta Protokolā-lēmumā sadaļā "ziņas par lieciniekiem".
No Protokola-lēmuma konstatējams, ka sūdzības iesniedzējs ir attiecies parakstīt Protokolu-lēmumu, par ko liecina atbilstošs ieraksts, kā arī sūdzības iesniedzējs nav izmantojis LAPK 260.panta pirmajā daļā noteiktās personas, kuru sauc pie administratīvās atbildības, tiesības sniegt paskaidrojumus. Šādas tiesības sūdzības iesniedzējs nav izmantojis ne piezīmju veidā izdarot ierakstu par Protokola-lēmuma konstatējošas daļas saturu, ne arī sniedzot paskaidrojumu atsevišķa rakstiska paskaidrojuma veidā.
Kaut arī konstatētais apstāklis pats par sevi neliecina, ka sūdzības iesniedzējs pārkāpuma konstatēšanas brīdī būtu piekritis Protokolā-lēmumā konstatētajiem apstākļiem un līdz ar to arī konstatētajam pārkāpumam, taču, minētais apstāklis liecina par to, ka sūdzības
5.lappuse no 8 iesniedzējam Protokola-lēmuma sastādīšanas brīdī nav bijuši pamatoti iebildumi par konstatēto pārkāpumu. Proti, tiesas ieskatā, gadījumā, ja persona tiktu nepamatoti saukta pie administratīvās atbildības, persona nekavējoties aizstāvētu savu viedokli, izmantojot jebkādu iespēju paskaidrojumu sniegšanai, lai pamatotu savus iebildumus par konstatēto pārkāpumu. Tādējādi sūdzības iesniedzēja atteikums parakstīt Protokolu-lēmumu, nesniedzot šāda atteikuma pamatojumu un nesniedzot paskaidrojumus par notikuma apstākļiem, kas atšķiras no Protokolā-lēmumā konstatētajiem, ir pamats šaubām par šādas personas vēlāk sniegto paskaidrojumu par notikuma apstākļiem ticamību. Turklāt, kā pamatoti minēts iestādes paskaidrojumos, sūdzības iesniedzējs sūdzībā ir norādījis viņam pieprasīto soda summu, kāda par konstatēto pārkāpumu nevar tikt piemērota (Ls 20), kas papildus ir pamats sūdzības iesniedzēja sūdzībā norādīto apstākļu patiesuma apšaubīšanai.
[15] Izvērtējot Protokola-lēmuma konstatējošo daļu kopsakarā ar AS "Pasažieru vilciens" Kontrolieru revidentu nodaļas 2011.gada 4.februāra Aktu Nr.013594, tiesa konstatē, ka minētie pierādījumi ir savstarpēji saskanīgi. Pārkāpuma konstatēšanā ir piedalījušās vairākas AS "Pasažieru vilciens" amatpersonas, kuras minētajā aktā ir izklāstījušas lietas apstākļus, kas ir atbilstoši Protokolā-lēmumā konstatētajiem. Lietā nav pierādījumu, kas liecinātu par AS "Pasažieru vilciens" Kontrolieru revidentu nodaļas 2011.gada 4.februāra Aktā Nr.013594 minēto amatpersonu personīgu ieinteresētību sodīt tieši sūdzības iesniedzēju, pat ja šāda soda piemērošanai nebūtu tiesiska pamata.
[16] Apkopojot iepriekš šā sprieduma 12.-15.punktos norādīto, tiesa atzīst, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem, kas minēti šā sprieduma 10.punktā ir atzīstama pierādītu sūdzības iesniedzēja vaina LAPK 136.panta pirmās daļas 3.punktā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. Turklāt izskatāmajā gadījumā pārkāpums, ņemot vērā konstatētos pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, saskaņā ar LAPK 10.pantu ir atzīstams par izdarītu ar nodomu. LAPK 10.pantā noteikts, ka administratīvais pārkāpums atzīstams par izdarītu ar nodomu, ja persona, kas to izdarījusi, ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgo seku iestāšanās iespēju, bet vieglprātīgi paļāvusies, ka tās varēs novērst, vai arī nav paredzējusi šādu seku iestāšanās iespēju, kaut gan tai vajadzēja un tās varēja paredzēt.
[17] izvērtējot Protokolu-lēmumu, konstatējams, ka lietā nav konstatēti ne atbildību pastiprinoši, ne arī atbildību mīkstinoši apstākļi. Par LAPK 34.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajiem apstākļiem, kas pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu, Iestāde ir norādījusi tikai tiesai sniegtajos paskaidrojumos, taču tiesa atzīst, ka lietā nav pietiekamu pierādījumu minēto apstākļu konstatēšanai. Proti, AS "Pasažieru vilciens" Kontrolieru revidentu nodaļas 2011.gada 4.februāra Aktā Nr.013594 ir norādīts, ka sūdzības iesniedzējs ir attiecies iegādāties biļeti posmam, kurā brauca, taču lietā nav noskaidrots, vai konkrētajā brīdī šāds atteikums nebija pamatots ar no sūdzības iesniedzēja gribas neatkarīgiem apstākļiem. Šādi apstākļi varēja būt, piemēram, naudas trūkums, kas liedza sūdzības iesniedzējam iegādāties biļeti attiecīgajam ceļa posmam. Savukārt ļaunprātīga nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, saskaņā ar LAPK 175.pantu ir kvalificējama kā
6.lappuse no 8 patstāvīgs administratīvais pārkāpums un šādā gadījumā būt bijis jākonstatē sūdzības iesniedzēja rīcībā LAPK 175.pantā paredzētais administratīvais pārkāpums.
[18] Kā norādīts iepriekš šā sprieduma 7.punktā, LAPK 136.panta pirmās daļas 3.punkta sankcijā ir paredzēts naudas sods no desmit līdz piecpadsmit latiem. Sūdzības iesniedzējam ir uzlikts maksimālais minētajā tiesību normā paredzētais naudas sods, taču Protokols-lēmums nesatur šāda soda noteikšanas pamatojumu.
Saskaņā ar LAPK 32.panta otro daļu, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Izvērtējot pārkāpuma raksturu, apstākļus, ka sūdzības iesniedzējs bez derīgas biļetes ir braucis tikai nelielu maršruta posmu, jo posmā no Ogres līdz Jumpravai sūdzības iesniedzējam ir bijusi derīga biļete, kā arī ņemot vērā apstākli, ka lietā nav konstatēti atbildību par izdarīto pārkāpumu pastiprinoši apstākļi, tiesa atzīst, ka LAPK 22.pantā noteiktā administratīvā soda piemērošanas mērķa sasniegšanai (audzināt sūdzības iesniedzēju likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai atturētu sūdzības iesniedzēju un citas personas no šādu pārkāpumu izdarīšanas nākotnē) atbilstošs un samērīgs sods būtu Ls 10.
[19] Tiesa konstatē, ka ar 2011.gada 1.jūlija likumu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa likumā" no LAPK ir izslēgts 136.pants. Minētie likuma grozījumi attiecībā par LAPK 136.panta izslēgšanu saskaņā ar LAPK pārejas noteikumu 19.punktu stājās spēkā ar 2012.gada 1.augustu. Līdz ar to secināms, ka LAPK šā sprieduma sastādīšanas brīdī nav paredzēta atbildība par braukšanu bez biļetes sabiedriskajā transportā.
LAPK 8.panta otrajā daļā noteikts, ka aktiem, kas mīkstina atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem vai atbrīvo no tās, ir atpakaļejošs spēks, tas ir, tie attiecas arī uz pārkāpumiem, kas izdarīti pirms šo aktu izdošanas. Taču izskatāmajā gadījumā likumdevēja mērķis, izslēdzot LAPK 136.pantu, ir bijis mainīt piemērojamā soda veidu, saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 28.augusta noteikumu Nr.599 "Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība" 113.punktu sodu par braukšanu bez biļetes paredzot līgumsoda formā, bet ne atzīt šādu rīcību par nesodāmu. Turklāt tiesa konstatē, ka par braukšanu bez biļetes dzelzceļa sabiedriskajā transportā dīzeļvilcienā paredzēts sods Ls 10 (sk.http://www.pv.lv/lv/informacija_pasazieriem/sodi/), kas atbilst šā sprieduma 18.punktā noteiktajam.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā iepriekš konstatēto un pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 4.punktu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda
7.lappuse no 8 grozīt akciju sabiedrības “Pasažieru vilciens” 2011.gada 4.februāra protokolu-lēmumu BA Nr.001326, uzliekot G.E., personas kods /personas kods/, naudas sodu Ls 10 (desmit lati).
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā desmit darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese (paraksts) S.Pone
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas
tiesnese_______________ S.Pone Valmierā, 2012.gada 12.novembrī
8.lappuse no 8