Court fully supports landlord's claim for unpaid property management fees and interest against tenant.

Lieta Nr. C33603121

Lietvedības Nr. C-2481-22/21

ECLI:LV:RIRT:2022:0802.C33603121.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2022. gada 2. augustā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese V.Grebežniece

rakstveida procesā izskatīja vienkāršotās procedūras lietu prasītājas SIA „/nosaukums A/” prasībā pret atbildētāju /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2021. gada 6. decembrī prasītāja SIA „/nosaukums A/” iesniedza tiesā vienkāršotās procedūras prasību pret atbildētāju /pers. A/ par naudas

piedziņu. Prasības pieteikumā tiesai lūgts:

- piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu maksājumu parādu 555,21 euro par laiku no 2021. gada

1. aprīļa līdz 2021. gada 30. novembrim, kas sastāv no apsaimniekošanas maksa 167,65 euro, plānoto nākamo periodu remontdarbu uzkrājumu maksas

– 122,10 euro; komunikāciju un konstrukciju uzturēšanas maksas – 134,55 euro; komunālo pakalpojumu maksājumiem – 126,05 euro; likumiskiem

nokavējuma procentiem – 4,86 euro;

- atzīt prasītājai tiesības saņemt procentus – 6% (seši procenti) apmērā no parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) vai līdz

brīdim, kad procenti sasniedz pamatparāda summu;

- piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai visus ar tiesāšanos saistītos izdevumus.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumu Nr. /numurs/, atbildētāja ir dzīvokļa Nr. /numurs/,

/adrese/, īpašniece.

[1.2] Tā kā dzīvojamā mājā /adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopība nav pārņēmusi pārvaldīšanas tiesības no pašvaldības (nav pabeigts privatizācijas

process), tad atbilstoši likuma Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju 50. panta septītajai daļai, Jūrmalas pilsētas dome šo pārvaldīšanas

pienākumu nodevusi prasītājai, 2014. gada 11. februārī noslēdzot Pilnvarojuma līgumu Nr. 1.2-16/194.

[1.3] Maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu noteikta saskaņā ar 2008. gada 9. decembra Ministru kabineta noteikumiem

Nr. 1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” un

2017. gada 11. jūlija Ministra kabineta noteikumiem Nr. 408 „Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas kārtība”,

komunālie maksājumi noteikti pēc sabiedriskā pakalpojuma sniedzēju noteiktajiem tarifiem.

[1.4] Laika no 2021. gada 1. aprīļa līdz 2021. gada 30. novembrim atbildētāja nav pildījusi saistības, maksājumus veica neregulāri, kā rezultātā ir

izveidojies parāds. Līdz prasības sagatavošanas brīdim atbildētāja nav dzēsusi parādu.

[1.5] Prasība pamatota ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13. pantu, Civillikuma 1587., 1652., 1765. pantu.

[2] 2022. gada 12. janvārī atbildētāja iesniedza paskaidrojumus par celto prasību, kur norādīts, ka atbildētāja prasību neatzīst.

[2.1] Atbildētāja norāda, ka sarakstes ietvaros ar prasītāju, netika gūts pierādījums par līdzekļu piedziņas tiesībām un tiesiskumu. Procesa ietvaros

starp atbildētāju un prasītāju pārstāvošo /amats/ /pers. B/, tika konkludenti noslēgtas līgumiskās attiecības, ar kurām tika izbeigtas jebkādas prasības pret

atbildētāju, kā arī dzēsti visi prasītājas iedomātie parādi pret atbildētāju.

[2.2] Paskaidrojumos pieteiks lūgums izprasīt no prasītājas: pilnu atskaišu dokumentāciju starp prasītāju un atbildētāju pēdējo 3 gadu griezumā;

bankas pilnu izdruku un grāmatvedības izdruku apstiprinātas kopijas par pēdējo 3 gadu periodu, kas apliecina, ka rēķinā pārvaldīšanas maksas pozīcija ir

tikusi pārskaitīta prasītājam, tai skaitā, grāmatvedības atskaites kontu un ar to saistītām pozīcijām; pilnu konta izrakstu par vismaz pēdējiem 3 gadiem,

saistībā ar rēķina pozīciju – plānotie nākamo perioda remontdarba uzkrājumi; grāmatvedības ierakstus un atskaites ar galvenā grāmatveža parakstiem,

pēc kurām ir skaidri identificējams, ka tieši atbildētāja ir parādā prasītājai.

[3] 2022. gada 3. jūnijā saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu lietas dalībnieki informēti par lietas izskatīšanu rakstveida procesā

un tiesas sprieduma pieejamības datumu. (lietas 68. lapa)

Papildus paskaidrojumi nav iesniegti un noraidījumi tiesas sastāvam nav pieteikti.

Motīvu daļa

[4] Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi pierādījumus lietā, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

[5] Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt, Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

[6] Saskaņā ar Civillikuma 1402. pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Lietā nepastāv strīds, ka atbildētāja ir dzīvokļa īpašuma /adrese/ īpašniece. Minēto apstiprina arī Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma

Nr. /numurs/, nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra numurs /kadastra numurs/II daļas 1. iedaļas ieraksti. (lietas 31. lapa)

[7] Likuma „Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta septītā daļā noteic, ka valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai

pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku

savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ja dzīvojamā mājā nav privatizēti visi privatizācijas objekti. Pienākums pārvaldīt dzīvojamo māju valsts

dzīvojamās mājas valdītājam vai pašvaldībai ir arī tad, ja dzīvojamā mājā ir privatizēti visi privatizācijas objekti, bet nav sasaukta dzīvokļu īpašnieku

kopsapulce saskaņā ar šā likuma 51.panta otro daļu.

2014. gada 11. februārī starp Jūrmalas pilsētas domi un SIA „/nosaukums B/ (šobrīd SIA „/nosaukums A/”) noslēgts Pilnvarojuma līgums Nr. 1.2-

16/194 par Jūrmalas pilsētas pašvaldības valdījuma esošo privatizēto dzīvojamo māju pārvaldīšanu. Saskaņā ar Pielikumu Nr. 1 prasītājai pārvaldīšanā

nodota dzīvojamā māja /adrese/. (lietas 9.-24. lapa)

Lietā nav ziņu, ka dzīvojamā māja /adrese/ pārvaldīšanas tiesības nodotas dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju

līgumu pilnvarotai personai.

Tiesai nav pamata apšaubīt faktu, ka prasītāja, kā dzīvojamās mājas pārvaldnieks savus pienākumus dzīvojamā mājā /adrese/, kurā atrodas

atbildētājas dzīvokļa īpašums, pilda, līdz ar to pamatoti piestāda atbildētājai rēķinus par sniegtajiem apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem.

Tiesa atzīst par nepamatotiem un nepierādītiem atbildētājas iebildumus, ka prasītājai nav tiesiska pamata sniegt dzīvojamai mājai /adrese/

pārvaldīšanas pakalpojumus.

[8] Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmajā daļā noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus,

maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes, (..).

No minētā izriet, ka visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, atbildētājai ir pienākums maksāt, bet

prasītājai ir tiesības saņemt maksu no dzīvokļu īpašnieces par sniegtajiem pakalpojumiem.

[8.1] Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 3.punkts nosaka, ka pakalpojumu nodrošināšanu dzīvojamai mājai organizē pārvaldnieks, dzīvokļu īpašnieku vārdā

noslēdzot līgumu par pakalpojumu piegādi un lietošanu.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas 3. punkts paredz, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt, Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

No norēķinu pārskata dzīvokļa īpašumam /adrese/ par laiku no 2021. gada 4. aprīļa līdz 2021. gada 11. novembrim redzams, ka atbildētājas

parādsaistības ir apsaimniekošanas maksa 167,65 euro, plānoto nākamo periodu remontdarbu uzkrājumu maksa – 122,10 euro; komunikāciju un

konstrukciju uzturēšanas maksa – 134,55 euro; komunālo pakalpojumu maksājumiem – 126,05 euro. (lietas 28. lapa)

Arī no 2021. gada 30. novembrī izrakstītā rēķina Nr. 629099-11 redzams, ka atbildētāja savas saistības nav pildījusi un izveidojies parāds par

prasītājas sniegtajiem pārvaldīšanas pakalpojumiem un nodrošinātiem komunālajiem pakalpojumiem 555,21 euro apmērā. (lietas 64. lapa)

Civillikuma 1838. pants noteic, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem pierādījuma

līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti [..].

Tiesa konstatē, ka atbildētāja nav iesniegusi tiesā pierādījumus, ka parādu būtu apmaksājusi. Pamatojoties uz minēto, tiesai nav pamata apšaubīt

prasītājas norādīto atbildētājas parāda apmēru un parāda esību, tādējādi tiesa atzīst, ka no atbildētājas piedzenams parāds par apsaimniekošanas maksu

167,65 euro, plānoto nākamo periodu remontdarbu uzkrājumu maksu – 122,10 euro, komunikāciju un konstrukciju uzturēšanas maksu – 134,55 euro,

komunālo pakalpojumu maksājumiem – 126,05 euro par laiku no 2021. gada 1. aprīļa līdz 2021. gada 30. novembrim.

[9] Civillikuma 1759. panta 1. punktā noteikts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Likumisko procentu apmērs noteikts

Civillikuma 1765. panta pirmajā daļā un tas ir seši procenti no simta gadā. Minētā panta ceturtā daļa nosaka, ka likumiskie nokavējuma procenti ir

aprēķināmi tikai no paša kapitāla.

Tiesa uzskata, ka ir apmierināma prasītājas prasība daļā par aprēķināto likumisko procentu piedziņu 4,86 euro apmērā par laiku no 2021. gada

10. jūnija līdz 2021. gada 10. novembrim.

[10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no

atbildētājas likumiskos 6% gadā no piedzītās parāda summas, ievērojot Civillikuma 1763. panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl

nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[11] Atbildētāja paskaidrojumā par prasību lūgusi izprasīt no prasītājas: pilnu atskaišu dokumentāciju starp prasītāju un atbildētāju pēdējo 3 gadu

griezumā; bankas pilnu izdruku un grāmatvedības izdruku apstiprinātas kopijas par pēdējo 3 gadu periodu, kas apliecina, ka rēķinā pārvaldīšanas maksas

pozīcija ir tikusi pārskaitīta prasītājam, tai skaitā, grāmatvedības atskaites kontu un ar to saistītām pozīcijām; pilnu konta izrakstu par vismaz pēdējiem 3

gadiem, saistībā ar rēķina pozīciju – plānotie nākamo perioda remontdarba uzkrājumi; grāmatvedības ierakstus un atskaites ar galvenā grāmatveža

parakstiem, pēc kurām ir skaidri identificējams, ka tieši atbildētāja ir parādā prasītājai.

Civilprocesa likuma 93. panta otrajā daļā ir noteikts, ka tiesa izprasa pierādījumus pēc puses motivēta lūguma, ja pusei pašai nav iespējams šos

pierādījumus iesniegt.

Tiesa norāda, ka atbildētāja bija tiesīga patstāvīgi iegūt šādus pierādījumus, kā dzīvokļa īpašniece, ja uzskatīja, ka tiem ir kāda pierādījuma nozīme

lietā. Tiesa konstatē, ka atbildētāja nav norādījusi objektīvus apstākļus, ka viņai bijusi liegta iespēja iegūt iepriekš minētās ziņas pirms paskaidrojumu

iesniegšanas. Bez tam, tiesa neatzīst par pamatotu atbildētājas lūgumu izprasīt informāciju, kas ietver ziņas par ievērojami ilgāku laika posmu, nekā tas

pieteikts prasībā.

Šados apstākļos tiesa atzīst atbildētājas paskaidrojumos pieteikto lūgumu par informācijas izprasīšanu par nepamatotu un atstājamu bez ievērības.

[12] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi 88,75 euro, kuru

kopsummu veido prasītājas samaksātā valsts nodeva par prasības iesniegšanu atbilstoši prasības summai – 83,28 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 5,47 euro apmērā.

[13] Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta nosacījumus, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka atbildētājai spriedums labprātīgi izpildāms – 10

dienu laikā, no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 195., un 204. pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods: /personas kods/, par labu SIA „/nosaukums A/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, apsaimniekošanas

maksu 167,65 euro, plānoto nākamo periodu remontdarbu uzkrājumu maksu – 122,10 euro, komunikāciju un konstrukciju uzturēšanas maksu –

134,55 euro, komunālo pakalpojumu maksājumiem – 126,05 euro par laiku no 2021. gada 1. aprīļa līdz 2021. gada 30. novembrim, likumiskos

procentus 4,86 euro apmērā par laiku no 2021. gada 10. jūnija līdz 2021. gada 10. novembrim, tiesas izdevumus 88,75 euro, bet kopā 643,96 euro

(seši simti četrdesmit trīs euro un 96 centi).

Piedzītā parāda summa iemaksājama SIA „/nosaukums A/” norēķinu kontā Nr. /konta numurs/, AS /Nosaukums C/.

Noteikt SIA „/nosaukums A/” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos 6 % gadā no piedzītās parāda

summas, ievērojot nosacījumu, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Noteikt /pers. A/ sprieduma labprātīgai izpildei termiņu – 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Spriedums sastādīts un ir pieejams 2022. gada 2. augustā.

Tiesnese (V. Grebežniece)