Legislator Case Law & Legislation
A420140818 / AA43-0914-21 ECLI:LV:ADAT:2021:0923.A420140818.11.S AI generated

Administrative court dismissed compensation claim for land registry data update delay based on civil court judgment.

Case Number A420140818 / AA43-0914-21
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The administrative court dismissed the cooperative society's claim for compensation regarding delayed updates to the national land registry system. The applicant argued that the Land Registry Office failed to timely update data following a Supreme Court ruling that certain basement spaces were part of the building's common ownership. The court held that the Land Registry Office was not obligated to proactively correct data under the Land Register Law because the update was based on a new judicial document rather than correcting erroneous entries. Consequently, the court found no unlawful administrative act or omission to justify compensation.

Legislator headnote

AI generated

Kadastra likuma 93.pants; Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums 4.pants: The Land Registry Office is not required to proactively correct land registry data under the Land Register Law when updates are based on new judicial documents, as this does not constitute an unlawful act or omission warranting compensation.

Keywords

AI generated
land registry data update compensation for damages unlawful administrative act judicial document basis proactive data correction Land Register Law Supreme Court judgment

Cited Legislation

AI generated
Kadastra likuma 93.pants
[5.1] Kadastra likuma 93.pants noteic, ja dienests konstatējis kadastra datu neatbilstību dokumentiem, uz kuru pamata
Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums 4.panta pirmā daļa
Administratīvā procesa likuma 307. pants
Administratīvā procesa likuma 309. pants
Administratīvā procesa likuma 329. panta pirmā daļa

Cited Case Law

AI generated
Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas spriedums lietā Nr.C04298408
Augstākās tiesas Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr.SKC-1819/2015
Senāta spriedums 2021.gada 9.jūnija
ECLI:LV:ADAT:2021:0923.A420140818.11.S
Administrative court dismissed compensation claim for land registry data update delay based on civil court judgment.
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr.A420140818

AA43-0914-21/9

ECLI:LV:ADAT:2021:0923.A420140818.11.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2021.gada 23.septembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Santa Liniņa,

tiesneses Irina Kaļiņina un Roze Paegle

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās

sabiedrības „BAZNĪCAS 45” pieteikumu par Valsts zemes dienesta faktiskās rīcības, laikus neveicot izmaiņas Nekustamā

īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, atzīšanu par prettiesisku un zaudējumu atlīdzināšanu, sakarā ar dzīvokļu

īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „BAZNĪCAS 45” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2018.gada

14.augusta spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicēja dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība „BAZNĪCAS 45” pārvalda un apsaimnieko nekustamo

īpašumu ar kadastra Nr./numurs A/ /adrese/, kas sastāv no zemes vienības un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kura ir

sadalīta dzīvokļa īpašumos.

Ar Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2014.gada 13.marta spriedumu lietā Nr.C04298408 (turpmāk – tiesas

spriedums) atzīta par nelikumīgu dzīvojamās mājas bēniņu telpu 411,6 m2 platībā /adrese/, kā mākslinieka darbnīcas

privatizācija, slēgts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr./numurs a/, kurā kā atsevišķs īpašuma objekts ierakstīta

mākslinieka darbnīca ar kadastra Nr./numurs B/, un atzīts, ka bēniņu telpas ir dzīvojamās mājas kopīpašuma daļa.

Spriedums stājies spēkā 2015.gada 28.decembrī, kad ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta rīcības sēdes

lēmumu lietā Nr.SKC-1819/2015 atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību.

[2] Nekustama īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – kadastra informācijas sistēma) 2016.gada

19.februārī, pamatojoties uz Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas 2016.gada 16.februāra elektronisko paziņojumu, dzēsts

nekustamais īpašums ar kadastra Nr./numurs B/un telpu grupas ar kadastra apzīmējumiem /numurs C/ un /numurs D/, kas

ietilpa šī nekustamā īpašuma sastāvā, iekļautas nekustamā īpašuma ar kadastra Nr./numurs A/sastāvā.

Kadastra informācijas sistēmā 2016.gada 1.septembrī, izpildot Privatizācijas aģentūras 2016.gada 19.augusta

pasūtījumu, veikta datu aktualizācija, dzēšot telpu grupas ar kadastra apzīmējumiem /numurs C/ un /numurs D/ un

reģistrējot tajās esošās telpas koplietošanas telpu grupu /numurs E/ un /numurs F/ sastāvā.

[3] Uzskatot, ka datu aktualizācija Kadastra informācijas sistēmā netika veikta savlaicīgi un tādēļ pieteicējai radās

zaudējumi (pārmaksāts nekustamā īpašuma nodoklis), pieteicēja vērsās Valsts zemes dienestā (turpmāk – dienests), lūdzot

atlīdzināt tai nodarītos mantiskos zaudējumus 1769,18 euro.

Dienests ar 2017.gada 18.maija lēmumu Nr.2-09/764 noraidīja prasījumu atlīdzināt pieteicējai nodarītos zaudējumus.

Administratīvais process noslēdzies ar Tieslietu ministrijas 2017.gada 30.jūnija lēmumu Nr.1-18/2068, ar kuru ministrija

atteica izdot labvēlīgu administratīvo aktu par zaudējumu atlīdzināšanu, jo nav konstatējams zaudējumu atlīdzinājuma

pamats – prettiesiska iestādes bezdarbība. Ne no tiesas sprieduma, ne no normatīvajiem aktiem neizriet dienesta pienākums

pēc savas iniciatīvas reģistrēt kadastra objektus vai aktualizēt datus par šiem objektiem.

[4] Pieteicēja vērsās tiesā ar pieteikumu par dienesta faktiskās rīcības, laikus neveicot izmaiņas kadastra informācijas

sistēmā, atzīšanu par prettiesisku un zaudējumu atlīdzināšanu.

Pieteikums pamatots ar turpmāk minēto.

[4.1] Dienestam civillietā bija piešķirts trešās personas statuss, tādēļ tam, ievērojot Civilprocesa likuma 538.pantu un

Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma (turpmāk – Kadastra likums) 93.pantu, bija pienākums izlabot kļūdainos

kadastra datus, tos aktualizējot, bet iestāde pieļāva neattaisnojamu bezdarbību, datus aktualizējot tikai pēc astoņiem

mēnešiem pēc sprieduma spēkā stāšanās.

[4.2] Pieteicējai radās zaudējumi 1769,18 euro, jo par periodu no 2016.gada marta līdz septembrim pieteicējai tika

noteikts nepamatoti augsts nekustamā īpašuma nodoklis – kā par mākslinieka darbnīcu, nevis kā par koplietošanas telpām.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2018.gada 14.augusta spriedumu pieteikums noraidīts.

Spriedums pamatots ar turpmāk minēto.

[5.1] Kadastra likuma 93.pants noteic, ja dienests konstatējis kadastra datu neatbilstību dokumentiem, uz kuru pamata

kadastra dati reģistrēti vai aktualizēti, tas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā izlabo kļūdainos kadastra datus, tos

aktualizējot, un sedz ar to saistītos izdevumus.

Kadastra likuma 93.pants ir attiecināms uz gadījumiem, kad dienests ir pieļāvis kļūdu datu reģistrācijā vai aktualizācijā.

Pirmkārt, no normas secināms, ka tā primāri attiecināma uz gadījumiem, kad ieraksti kadastra informācijas sistēmā neatbilst

kadastra lietā jau esošajiem dokumentiem, proti, norma pieprasa sasaisti starp iesniegtajiem dokumentiem un pareiziem

ierakstiem. Otrkārt, šāds skaidrojums izriet arī no normas sistēmiskā vērtējuma kopsakarā ar to, ka kļūdas dienests novērš

uz sava rēķina, proti, tiesību norma runā par atbildību, kāda piemērojama personai, kuras rīcības sekas ir kļūdainā situācija.

[5.2] Kļūda starp ierakstiem kadastra informācijas sistēmā un kadastra lietā esošajiem dokumentiem nav bijusi.

Savukārt, stājoties spēkā tiesas spriedumam civillietā, tika nodibināti jauni fakti, proti, tikai ar sprieduma spēkā stāšanās

dienu kadastra lietā esošie dokumenti tika atzīti par spēkā neesošiem (nevis kļūdainiem vai nepareiziem). Minētais arī radīja

civillietas dalībniekiem tiesības rīkoties un prasīt sprieduma izpildi. Administratīvās tiesas kompetencē neietilpst sprieduma

izpildes kontrole, līdz ar to argumenti, kas attiecināmi uz Civilprocesa likuma 538.pantu, kā arī apstākļi, kad un kam

spriedums bija jāizpilda, vai sprieduma izpilde bijusi savlaicīga un citi apstākļi šajā lietā netiek vērtēti.

[5.3] Tā kā nav konstatējama dienesta prettiesiska faktiskā rīcība (bezdarbība) vai pienākums rīkoties saskaņā ar

Kadastra likuma 93.pantu, pieteikums ir noraidāms.

[6] Par Administratīvās rajona tiesas spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību, atkārtojot pieteikumā paustos

apsvērumus. Apelācijas sūdzībā papildus norādīts turpmāk minētais.

[6.1] Tiesa nepamatoti secināja, ka pieteicējai bija jāprasa tiesas sprieduma izpilde, lai dienests veiktu izmaiņas kadastra

informācijas sistēmā atbilstoši spriedumam.

[6.2] Dienesta pienākums veikt izmaiņas kadastra informācijas sistēmā nav privāttiesisks, bet gan publiski tiesisks

pienākums. Līdz ar to dienestam pienākums, ievērot tiesas spriedumu, izriet arī no likuma „Par tiesu varu” 16.panta ceturtās

daļas, kas noteic, ka tiesas spriedumam ir likuma spēks, kā arī no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmās daļas,

kas nosaka, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām.

[6.3] Tādējādi dienestam atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 10.aprīļa noteikumu Nr.263 „Kadastra objekta

reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.263) 8.1.apakšpunktam bija pienākums

piecu dienu laikā no tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas pēc savas iniciatīvas reģistrēt kadastra informācijas sistēmā

strīdus telpu lietošanas mērķu maiņu no mākslinieka darbnīcas uz dzīvojamās mājas koplietošanas telpām.

[6.4] Saskaņā ar tiesas spriedumā konstatēto dienesta reģionālās nodaļas darbinieki, sagatavojot dzīvojamās ēkas

bēniņu telpu inventarizācijas plānu, tajā patvaļīgi iezīmēja mākslinieka darbnīcu. Savukārt uz tā pamata kadastra informācijas

sistēmā tika prettiesiski mainīts telpu lietošanas mērķis. Līdz ar to pēc sprieduma spēkā stāšanās dienestam bija pienākums

nekavējoties novērst savas prettiesiskās darbības sekas.

[7] Valsts zemes dienests un Tieslietu ministrija paskaidrojumos par apelācijas sūdzību to uzskata par nepamatotu.

[8] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2019.gada 7.maija spriedumu pieteicējas pieteikums apmierināts daļā par dienesta

faktiskās rīcības, laikus neveicot izmaiņas kadastra informācijas sistēmā, atzīšanu par prettiesisku un zaudējumu

atlīdzināšanu 1358,57 euro apmērā, pārējā daļā pieteikumu noraidot.

[9] Ar Senāta 2021.gada 9.jūnija spriedumu atcelts Administratīvās apgabaltiesas 2019.gada 7.maija spriedums un lieta

nosūtīta jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai.

Senāts norādīja, ka apgabaltiesa nepareizi novērtējusi spriedumā minētās tiesību normas, kā arī apgabaltiesai nebija

pamata atsaukties uz tiesas sprieduma civillietā motīvu daļā ietverto dienesta faktiskās rīcības izvērtējumu, kas nav

rezultējies sprieduma civillietā rezolutīvajā daļā, jo civillietā un izskatāmajā administratīvajā lietā nepiedalās tie paši procesa

dalībnieki. Savukārt sprieduma rezolutīvajā daļā nav atzīts par prettiesisku dienesta izgatavotais inventarizācijas plāns, kā arī

dienestam netika uzlikts pienākums veikt kādas konkrētas darbības.

[10] Pieteicēja iesniedza papildu paskaidrojumus, kuros norāda turpmāk minēto.

[10.1] Kadastra likuma 93.pantā noteikts, ka kļūda ir jālabo noteiktajā termiņā, proti, piecu darba dienu laikā, kā tas

izriet no noteikumu Nr.263 8.1.apakšpunkta. Jāsecina, ka Kadastra likuma 93.pants uzliek pienākumu dienestam laikus labot

konstatētos kļūdainos datus, nevis tikai izlabot datus bez maksas. Dienests šo pienākumu neizpildīja, tādējādi radot

pieteicējai ievērojamus izdevumus.

[10.2] Lai gan tiesas spriedumā nebija tieši noteikts pienākums dienestam mainīt kadastra reģistra datus, faktiski tas

pastāvēja, jo pretējā gadījumā tiesas spriedums apmierināt pieteicējas prasību un atzīt privatizācijas kļūdu, nesasniegtu

sprieduma mērķi.

[10.3] Dienests ir pārkāpis pieteicējas tiesības uz īpašumu, radot finansiālu zaudējumu attiecībā uz īpašuma izmaksām,

un nav ievērojis pieteicējas kā nodokļu maksātājas interesi maksāt samērīgus nodokļus.

Motīvu daļa

[11] Administratīvā apgabaltiesa, pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka

pieteicējas apelācijas sūdzība ir nepamatota un pieteikums ir noraidāms.

[12] Lietā izšķirams strīds par to, vai, ņemot vērā tiesas spriedumu, dienestam bija no tiesību normām izrietošs

pienākums pēc savas iniciatīvas veikt kadastra datu aktualizāciju.

[13] Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturtā daļa noteic, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances

tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka

pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šajā gadījumā šā likuma 251.panta piektajā daļā noteiktos

apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Administratīvā apgabaltiesa, izvērtējot Administratīvās rajona tiesas 2018.gada 14.augusta sprieduma motivāciju,

atzīst, ka pirmās instances tiesa pareizi izvērtējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus un pamatoti atzinusi, ka nav

konstatējama prettiesiska dienesta faktiskā rīcība (bezdarbība), laikus neveicot izmaiņas kadastra informācijas sistēmā.

Tā kā pirmās instances tiesas sprieduma pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, apgabaltiesa pievienojas tā

motivācijai un to neatkārto.

[14] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 350.panta pirmo daļu tiesību normu interpretācija (tulkojums), kas

izteikta kasācijas instances tiesas spriedumā, ir obligāta tiesai, kura šo lietu izskata no jauna.

[15] Saskaņā ar Kadastra likuma 24.panta pirmās daļas 1. un 6.punktu nekustamā īpašuma objekta noteikšanu ierosina

nekustamā īpašuma īpašnieks vai, ja tāda nav, - tiesiskais valdītājs vai kadastra subjekts, vai persona, kurai šādas tiesības

vai pienākumu noteikusi tiesa.

Arī noteikumu Nr.263 2.punkts noteic, ka kadastra objekta reģistrāciju vai kadastra datu aktualizāciju ierosina Kadastra

likuma 24.pantā minētā persona, iesniedzot dienestā vai – Kadastra likuma 60.1pantā noteiktajos gadījumos – rajona

(pilsētas) tiesā iesniegumu, kuram pievienoti normatīvajos aktos noteiktie dokumenti. Saskaņā ar noteikumu Nr.263

65.punktu kadastra datus aktualizē, ja mainīts nekustamā īpašuma sastāvs, kadastra objektu raksturojošie dati vai personas

dati. Kadastra datu aktualizācija kadastra informācijas sistēmā ietver ziņu reģistrēšanu no iesniegtajiem dokumentiem

(66.1.apakšpunkts).

Tātad minētās tiesību normas neparedz dienesta tiesības vai pienākumu pēc savas iniciatīvas, nesaņemot attiecīgu

ierosinājumu, veikt kadastra informācijas sistēmā reģistrēto datu aktualizāciju. Jebkuras izmaiņas kadastra informācijas

sistēmā dienests ir tiesīgs veikt tikai uz ierosinātāja iesnieguma pamata vai saņemot informāciju no noteikumu Nr.263

100.punktā norādītajām datubāzēm tiešsaistes režīmā.

Izņēmums no minētā principa ir Kadastra likuma 93.pants.

[16] Senāts 2021.gada 9.jūnija spriedumā atzina, ka Kadastra likuma 93.panta mērķis ir noteikt dienestam pienākumu

bez maksas labot dienesta pieļautās kļūdas kadastra datu reģistrācijā vai aktualizācijā kadastra informācijas sistēmā no

dienesta rīcībā esošajiem dokumentiem. Lai dienestam būtu pamats labot kļūdainos kadastra datus, tam jākonstatē kadastra

datu neatbilstība dokumentiem, uz kuru pamata tie reģistrēti vai aktualizēti.

Izskatāmajā gadījumā no lietas materiāliem konstatējams, ka dienests ir veicis kadastra datu aktualizāciju, pamatojoties

uz zemesgrāmatas elektronisko paziņojumu un Privatizācijas aģentūras iesniegumu un pamats kadastra datu aktualizācijai ir

bijis tiesas spriedums civillietā.

Kā atzina Senāts šajā lietā, datu ievadīšana kadastra informācijas sistēmā uz sprieduma civillietā pamata ir datu

aktualizācijas uz jauna dokumenta pamata, nevis kļūdainu kadastra datu labošana Kadastra likuma 93.panta izpratnē.

Ievērojot minēto, secināms, ka izskatāmajā gadījumā dienestam nebija pienākums piemērot Kadastra likuma 93.pantu

un labot kadastra datus pēc savas iniciatīvas.

[17] Nav pamatots pieteicējas arguments, ka dienesta pienākums pēc savas iniciatīvas veikt kadastra datu aktualizāciju

netieši izrietēja no tiesas sprieduma, jo sprieduma motīvu daļā ir konstatēta dienesta darbinieku prettiesiska rīcība,

dzīvojamās mājas /adrese/, inventarizācijas plānā bez tiesiska pamata iezīmējot neizbūvētās bēniņu telpas kā mākslinieka

darbnīcu.

Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka tiesas sprieduma civillietā motīvu daļā ietvertais dienesta faktiskās rīcības

vērtējums nav rezultējies sprieduma rezolutīvajā daļā. Proti, tiesas sprieduma rezolutīvajā daļā nav atzīts par prettiesisku

dienesta izgatavotais inventarizācijas plāns, kā arī dienestam nav uzlikts pienākums veikt kādas konkrētas darbības. Līdz ar

to dienestam nebija pamata pašam mainīt kadastra datus.

[18] Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 4.panta pirmā daļa paredz, ka iestāde

zaudējumu var nodarīt ar darbību, izdodot prettiesisku administratīvo aktu vai veicot prettiesisku faktisko rīcību, vai arī ar

bezdarbību, ja iestādei bija pienākums rīkoties, bet tā prettiesiski nav rīkojusies.

Tādējādi atlīdzinājuma galvenais priekšnoteikums ir iestādes prettiesisks administratīvais akts vai prettiesiska faktiskā

rīcība.

Ievērojot minēto, izskatāmajā gadījumā nekonstatējot dienesta prettiesisku faktisko rīcību (bezdarbību), nav pamata arī

pieteicējas prasījuma par zaudējumu atlīdzināšanu apmierināšanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „BAZNĪCAS 45” pieteikumu par Valsts zemes dienesta

faktiskās rīcības, laikus neveicot izmaiņas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, atzīšanu par

prettiesisku un zaudējumu atlīdzināšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Senātā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību

Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente S.Liniņa

Tiesneses I.Kaļiņina

R.Paegle