Court dismissed appeal against speeding fine, ruling vehicle owner liable for driver's violation under traffic law.

ECLI:LV:RIRT:2019:0311.1A33042918.2.S

Lietas Nr.1A33042918

Lietas arhīva Nr. 1A-0208-19/18

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2019.gada 11.martā

Rīgas rajona tiesa: tiesnese Vineta Mazure

rakstveida procesā izskatīja iesniedzējas SIA “Auto 26” sūdzību par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības

pārvaldes 2018.gada 12.septembra lēmumu Nr.20/3/3-1349, un

konstatēja

APRAKSTOŠĀ DAĻA

[1] no administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem konstatējams, ka 2018.gada 5.jūnijā Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes

Satiksmes drošības pārvaldes satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja fotoradaru nodaļa sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu

Nr.GA11094775, kurā norādīja, ka 2018.gada 24.maijā plkst.16:18 transportlīdzeklis TOYOTA AURIS ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas

numurs/ tika vadīts /adrese/ ar ātrumu 83 km/h pie atļautā braukšanas ātruma 50 km/h. Ātrums fiksēts ar braukšanas ātruma mērīšanas iekārtu GATSO

RT4 (sērijas Nr. 15-46-039-579), kuras maksimālā kļūda ekspluatācijas režīmā ir + 3 km/h, ja transportlīdzekļa braukšanas ātrums ir lielāks par 80

km/h. Iespējamais minimālais braukšanas ātrums, ņemot vērā iekārtas kļūdu, ir 137 km/h. Transportlīdzekļa vadītājs atļauto braukšanas ātrumu

pārsniedza par 30 km/h.

[1.1] 2018.gada 5.jūnijā Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes satiksmes uzraudzības un

koordinācijas biroja fotoradaru nodaļa saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 274.pantu un 275.panta pirmās daļas

1.punktu, Ceļu satiksmes likuma 43.6panta otro un trešo daļu pieņēma lēmumu Nr.GA11094775, ar kuru transportlīdzekļa TOYOTA AURIS ar valsts

reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ turētājam par LAPK 149.8panta astotajā daļā paredzēto pārkāpumu piemēroja naudas sodu 80 euro.

[2] Valsts policijā 2018.gada 8.jūnijā elektroniski (bez elektroniskā paraksta) saņemta SIA “Auto 26” izpilddirektora /pers. C/ sūdzība

(reģistrācijas Nr.17415) par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes satiksmes uzraudzības un koordinācijas

biroja fotoradaru nodaļas pieņemtiem lēmumiem vairākās administratīvo pārkāpumu lietās, kurās pārkāpumi veikti ar SIA “Auto 26” turējumā esošajiem

transportlīdzekļiem TOYOTA AURIS ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ un TOYOTA AURIS ar valsts reģistrācijas numuru

/reģistrācijas numurs/. Minētie transportlīdzekļi laika posmā no 2018.gada 24.aprīļa līdz 2018.gada 1.jūnijam plkst.23:30 atradās lietošanā pie /pers. E/

un /pers. F/.

Ņemot vērā, ka laika posmā, kad fiksēti pārkāpumi, transportlīdzekļi TOYOTA AURIS ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ un

TOYOTA AURIS ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ nav atradušies SIA “Auto 26” rīcībā, sūdzības iesniedzējs lūdz anulēt SIA “Auto

26” piespriestos sodus. Sūdzībai pievienota 2016.gada 2.janvāra pilnvara Nr.24 un divdesmit viens administratīvā pārkāpuma protokols-lēmums.

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldē 2018.gada 11.jūnijā saņemts minētās sūdzības oriģināls bez

pielikumiem.

[3] Ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes (turpmāk – iestāde) 2018.gada 12.septembra lēmumu

Nr.20/3/3-1349 Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja

fotoradaru nodaļas 2018.gada 5.jūnija lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr.GA11094775 atstāts negrozīts, bet SIA “AUTO 26” sūdzība

noraidīta.

[3.1] Iestāde secinājusi, ka ātruma kontroles mērierīcei GATSO RT4 (sērijas Nr. 15-46-039-579) ir veikta verifikācija, kuras faktisko derīgumu

apliecina Latvijas nacionālā metroloģijas centra izsniegtais pirmreizējās verificēšanas sertifikāts Nr.E0979V17, kurā norādīts, ka konkrētais mērīšanas

līdzeklis atzīts par derīgu no 2017.gada 23.oktobra līdz 2018.gada 22.oktobrim.

2018.gada 24.maijā plkst.16:18 transportlīdzekļa TOYOTA AURIS ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ braukšanas

ātrums /adrese/ fiksēts ar ātruma kontroles mērierīci GATSO RT4 (sērijas Nr.15-46-039-579), kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Mērījums veikts ar pārbaudītu, tehniskajām un juridiskajām prasībām atbilstošu mērīšanas līdzekli, un transportlīdzekļa braukšanas ātrums noteikts

atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam, līdz ar to atzīstams pat leģitīmu un faktiskajiem apstākļiem atbilstošu.

Pamatojoties uz ātruma mērīšanas sistēmas GATSO (fotoradara) tehniskajiem parametriem, ātruma mērīšanas sistēma GATSO nepārtraukti mēra

ātrumu un virzienu katram garāmbraucošam transportlīdzeklim. Pēc sistēmas instalēšanas, katrai braukšanas joslai tiek noteikta konkrēta ātruma

kontroles līnija. Transportlīdzeklis, kurš pārsniedz konkrētajā vietā atjauto braukšanas ātrumu, tiek fiksēts fotoattēlā brīdī, kad tas šķērso ātruma

kontroles līniju. Katrs ātruma mērīšanas sistēmas GATSO fiksētais attēls satur datu joslu ar faktisko un attiecīgo pierādījumu informāciju. Datu joslā par

fiksēto pārkāpumu tiek norādīts - fiksētā pārkāpuma izdarīšanas datums un laiks, braukšanas josla, fiksētais transportlīdzekļa braukšanas ātrums un

braukšanas virziens. Attēla datu josla norāda datus tikai par braukšanas joslu, kurā fiksēts izdarīts pārkāpums.

Lai nepieļautu prettiesisku lēmumu pieņemšanu un pārkāpumu neizdarījušas personas sodīšanu, pirms administratīvā pārkāpuma protokola-lēmuma

pieņemšanas, lai precīzi un nekļūdīgi noteiktu transportlīdzekli, kurš ir pārsniedzis atļauto braukšanas ātrumu, pamatojoties uz ātruma mērīšanas sistēmas

instalēšanas datiem, tiek noteikts, kurš transportlīdzeklis ātruma mērīšanas sistēmas fiksētajā fotoattēlā šķērso ātruma kontroles līniju, kā arī tiek veikta

attēla datu joslas informācijas pārbaude.

Saskaņā ar stacionārās ātruma mērīšanas iekārtas GATSO mērījumu vietas pasi Nr.060/16 atļautais braukšanas ātrums administratīvā pārkāpuma

izdarīšanas vietā – /adrese/, ir 50 km/h. Konkrētajā vietā stacionārā ātruma mērīšanas iekārta GATSO RT4 nepārtraukti mēra ātrumu transportlīdzekļiem

abos satiksmes virzienos vienlaicīgi četrās braukšanas joslās.

Ātruma mērīšanas sistēmas GATSO fiksētā attēla datu joslā norādīts, ka atļautā braukšanas ātruma pārkāpums fiksēts 2018.gada 24.maijā

plkst.16:18 transportlīdzeklim, kurš attālinās no ātruma mērīšanas iekārtas pa otro braukšanas joslu (skaitot no ātruma mērīšanas iekārtas). Konkrētajā

gadījumā kontrolei noteiktajā vietā atrodas transportlīdzeklis ??Y??? AURIS ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, kas attālinās no ātruma

mērīšanas iekārtas pa otro braukšanas joslu (skaitot no ātruma mērīšanas iekārtas).

[3.2] Izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas Nr.GA11094775 materiālus, iestāde secinājusi, ka ar administratīvā pārkāpuma lietā nostiprinātiem

pierādījumiem ir apstiprināts, ka braukšanas ātruma mērīšanas iekārtas GATSO RT4 (sērijas Nr.15-46-039-579) 2018.gada 24.maijā

plkst.16:18 /adrese/ fiksētais ātrums 80 km/h (ņemot vērā iekārtas kļūdu ekspluatācijas režīmā), bija transportlīdzeklim ??Y??? AURIS ar valsts

reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, tādējādi pārkāpjot maksimāli atļauto braukšanas ātrumu par 30 km/h.

[3.3] Konstatējusi, ka sūdzības iesniedzējs lūdz SIA “AUTO 26” adresēto lēmumu Nr.GA11094775 piemērot nomniekam, bet nav norādījuši,

kuram nomniekam piemērojams sods, jo sūdzībā paskaidrots, ka SIA “AUTO 26” sniedza autonomas pakalpojumus /pers. E/ un /pers. F/, kuri saņēma

lietošanā automašīnas: ??Y??? AURIS ar valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/ un ??Y??? AURIS ar valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/.

[3.4] Izvērtējot sūdzībai pievienoto automobiļa nomas līgumu Nr.2018/04-24/6A, iestāde secinājusi, ka transportlīdzekli ??Y??? AURIS ar valsts

reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ no 2018.gada 24.aprīļa plkst.17:00 līdz 2018.gada 7.jūnijam iznomāja /pers. E/, dzimis /dzimšanas datums/,

vadītāja apliecības Nr./apliecības numurs/.

Izvērtējot minēto un Ceļu satiksmes likuma 43.6panta vienpadsmitā daļā noteikto, iestāde secinājusi, ka SIA “AUTO 26” nav norādījusi

transportlīdzekļa vadītāja dzīvesvietas adresi un vadītāja apliecības izdošanas datumu un vietu, vadītāja apliecības izdevēju valsti.

Pārbaudot vadītāja apliecību paraugus tīmekļa vietnē https://ec.europa.eu/transport/road safetv/topics/driving-licence/models lv un salīdzinot ar SIA

“AUTO 26” iesniegto /pers. E/ vadītāja apliecības kopiju, iestāde secinājusi, ka iesniegtais vadītāja apliecības formāts neatbilst standartam, kā arī nav

skaidrs, kas tas ir par dokumentu.

[3.5] Izvērtējot sūdzībā ietverto informāciju un tai pievienotos pierādījumus, iestāde konstatējusi, ka SIA “AUTO 26” iesniegtie dokumenti

nepierāda, ka pārkāpuma izdarīšanas brīdī transportlīdzekli ??Y??? AURIS ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ vadīja tieši /pers. E/, kā

arī ir pamatotas šaubas par minētās personas uzrādītā dokumenta nozīmi.

[4] Par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes 2018.gada 12.septembra lēmumu Nr.20/3/3-1349

SIA “Auto 26” iesniegusi sūdzību, lūgusi tiesu atcelt lēmumus administratīvo pārkāpumu lietā Nr.GA11099408, un izbeigt lietu, un anulēt piespriestos

naudas sodus.

[4.1] Sūdzības iesniedzēja norādījusi, ka nomas līgumu 6.punktā ir noteikts, ka iznomāto automašīnu drīkst vadīt tikai līgumā norādītā persona.

Jebkurš cits papildus transporta līdzekļa vadītājs ir jāsaskaņo ar iznomātāju un jānorāda līgumā. Tas izrietoši nozīmē, ka transporta līdzekli nedrīkst lietot

līgumā nenorādīta persona. Kā redzams līgumos, tad nevienai citai papildus personai bez pašiem nomniekiem nav ticis atļauts vadīt iznomātāja iznomātās

automašīnas. Tas nozīmē, ka iznomātājs ir veicis no tā saprātīgi sagaidāmās darbības, lai pierādītu, kura persona ir bijusi transporta līdzekļa vadītājs,

izdarot pārkāpumus, kurus ir fiksējuši fotoradari.

[4.2] Uzskata, ka iestāde pati netieši norāda, ka ir identificējusi, kura persona ir vadījusi iznomātāja nomniekiem iznomātās nomas automašīnas

atzīstot, ka daudzos gadījumos ar fotoradariem fiksēto pārkāpumu fotoattēlos vadot nomas automašīnas ir redzami nomnieki. Tādā gadījumā nav

saprotams, kāpēc tik un tā sods ir piemērots iznomātājam.

[4.3] Sūdzības iesniedzējas ieskatā no iestādes argumentācijas izriet, ka sūdzības iesniedzējas automašīnas ir nonākušas svešu personu rīcībā, kas ir

nomas līguma 6.punkta rupjš pārkāpums.

Norādījusi, ka nomas automašīnas sūdzības iesniedzējai izdevās atgūt no nomniekiem tikai pēc policijas iesaistīšanas, tādējādi jāsecina, ka

automašīnas bija izgājušas no sūdzības iesniedzējas valdījuma citas personas prettiesisku darbību dēļ. Tas savukārt nozīmē, ka saskaņā ar Ceļu satiksmes

likuma 43.6panta piektās daļas 1.punktu nav pamata sodus piemērot sūdzības iesniedzējam.

[4.4] Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka iestāde nav iedziļinājusies un nepamatoti nav ņēmusi vērā starp iznomātāju un nomniekiem noslēgto nomas

līgumu saturā un būtībā. Nomas līgumi, kurus ar saviem parakstiem ir akceptējuši iznomātājs un abi nomnieki pierāda, ka iznomātājs attiecīgajā laika

periodā bija nodevis nomas automašīnas nomnieku rīcībā/turējumā un saskaņā ar starp pusēm noslēgtā nomas līguma nosacījumiem, abi nomnieki nesa

pilnu atbildību gan par nomas transportlīdzekļiem, gan par ar tiem veiktajiem pārkāpumiem.

Paskaidroja, ka nomnieki ne tikai neveica pilnu norēķinu par nomas pakalpojumu, bet arī ilgstoši pēc iznomātāja pieprasījuma neatgrieza nomas

automašīnas iznomātājam.

2018.gada 1.jūnijā iznomātājs saņēma informāciju, ka iznomātās nomas automašīnas stāv pamestas stāvvietā Liepājā, Vecā ostmala pretim ēkai

Nr.4. Pēc šīs informācijas saņemšanas iznomātājs uzrakstīja un nosūtīja Liepājas policijai iesniegumu lūdzot policijai veikt minētās vietas apskati un

pārbaudīt, vai tur atrodas nomas automašīnas. Iznomātās automašīnas bija atstātas neaizslēgtas, aizdedzes atslēgas un dokumenti bija atstāti automašīnās,

automašīnām bija radīti virsbūves un salona interjera bojājumi. Vietas un automašīnu apskate tika veikta tās dienas vakarā piedaloties iznomātāja

darbiniekiem un Liepājas policijas pārstāvjiem. Tika izsaukta arī Liepājas kriminālpolicija, bet tā kā automašīnas bija atradušās, tad krimināllieta netika

ierosināta. Pēc tam tika izsaukti Liepājas ceļu policijas darbinieki, kuri noformēja protokolu par konstatētajiem nomas automašīnas virsbūves

bojājumiem. Tā kā automašīnu bojājumi netraucēja piedalīties ceļu satiksmē, tad automašīnas tika nogādātas Rīgā.

[4.5] Norādījusi, ka /pers. E/ ir identificējama un atrodama persona un darbojas kā valdes loceklis Latvijā reģistrētā uzņēmumā SIA “WIG”

reģistrācijas Nr.40103583147, /adrese/.

[5] Tiesā saņemti iestādes paskaidrojumi par iesniegto sūdzību, kuros norādīts, ka iestāde sūdzību uzskata par nepamatotu, tādēļ lūdz to noraidīt.

[5.1] Paskaidrojusi, ka attiecībā par iesniedzēja tiesai adresētā sūdzībā norādīto argumentu, ka saskaņā ar nomas līguma noteikumiem

transportlīdzekli drīkst lietot tikai līgumā norādītā persona un jebkurš cits papildus transportlīdzekļa vadītājs ir jāsaskaņo ar iznomātāju, iestāde uzskata,

ka šajā gadījumā /pers. E/, kā transportlīdzekļa nomnieks, ir uzņēmies izpildīt tieši līguma saistības, kura nosacījumu neizpildes gadījumā, strīdi tiek risināti

civiltiesiskajā kārtībā.

Norādījusi, ka pretēji iesniedzēja apgalvojumam, policija nav identificējusi, kura persona ir vadījusi transportlīdzekli.

Lēmumā ir minēts, ka daudzos gadījumos transportlīdzekli TOYOTA AURIS ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, nomas

līguma darbības laikā vadījusi cita persona, nevis /pers. E/.

[5.2] Atsaukusies un citējusi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9.pantu, 22.pantu, un norādījusi, ka administratīvā atbildība ir konkrētas

administratīvo pārkāpumu izdarījušas personas atbildība, līdz ar to viena persona uz līguma pamata nevar uzņemties citas personas iespējamo

administratīvo atbildību.

[5.3] Pārliekot sodu konkrētai personai, jābūt pierādītai šīs personas vainai administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un, atbilstoši Ceļu satiksmes

likuma (kas ir speciāls likums attiecībā pret LAPK) 43.6panta normām, pierādīšanas slogs ir uzlikts transportlīdzekļa turētājam/īpašniekam, nevis Valsts

policijai, proti, šāds pienākums noteikts Ceļu satiksmes likuma 43.6panta piektās daļas 2.punktā un Ceļu satiksmes likuma 43.6panta vienpadsmitajā

daļā, ko arī citē sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā.

Norādījusi, ka Ceļu satiksmes likuma 43.6pantā ietvertais regulējums pēc būtības paredz nevis fakta legālo prezumpciju (pieņēmumu, ka īpašnieks

(turētājs) vadījis transportlīdzekli pārkāpuma izdarīšanas brīdī), bet gan pārliek pienākumu identificēt vainīgo personu no valsts institūcijām uz

privātpersonu - attiecīgi transportlīdzekļa turētāju vai īpašnieku. Šāda sodu piemērošanas kārtība palīdz sasniegt vienu no administratīvā soda mērķiem -

vispārējo pārkāpumu prevenciju un attur citas personas no pārkāpumu izdarīšanas (Satversmes tiesas 2013.gada 28.marta sprieduma lietā Nr.2012-

15-01 15.7., 18.3.1.punkts).

[5.4] Iestāde norādījusi, ka saistībā ar ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka šajā jomā Konvencijas

dalībvalstis savos tiesību aktos var paredzēt ne tikai fakta legālo prezumpciju, bet pat transportlīdzekļa īpašnieka (turētāja) stingro atbildību jeb atbildību

bez vainas. Šāda rīcība ir attaisnojama, lai paaugstinātu ceļu satiksmes drošības līmeni, lai automātiski fiksētie ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi

nepaliktu nesodīti un lai pārkāpumu izmeklēšana un sodīšana par tiem neradītu pārmērīgu slogu valsts iestādēm (Eiropas Cilvēktiesību tiesas

2004.gada 19.oktobra lēmums lietā “Falk v The Netherlands”).

MOTĪVU DAĻA

[6] Pārbaudījusi administratīvās lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā lēmuma pamatojumu, iestādes paskaidrojumus par iesniegto sūdzību,

pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka iestādes lēmums atstājam negrozīts, iesniegtā sūdzība nav pamatota un ir

noraidāma.

[7] LAPK 289.6panta septītā daļa noteic, ka, izskatot sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā, tiesai cita starpā jāizlemj, vai ir noticis

administratīvais pārkāpums, vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, vai persona ir

sodāma par šo administratīvo pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību un kāds administratīvais sods piemērojams personai.

Atbilstoši LAPK 243.pantā noteiktajam, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un

noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros

izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

LAPK 243.1pants noteic, ka pierādīšanas līdzekļi ir pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi, personu liecības, eksperta

atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, elektroniskie pierādījumi, procesuālajās

darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.

Tiesa neapšauba lietā iegūto pierādījumu pieļaujamību, ticamību un attiecināmību.

LAPK 244.pants noteic, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi

un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

[7.1] Tiesa atzīst, ka iestāde pilnīgi un vispusīgi izvērtējusi visus lietā esošus pierādījumus, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu atbilstoši Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa prasībām, līdz ar ko tiesa pilnībā pievienoja Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības

pārvaldes 2018.gada 12.septembra lēmuma Nr.20/3/3-1349 motivācijai.

[7.2] Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi iestādes lēmuma pamatojumu kopsakarā ar sūdzības iesniedzējas sūdzībā ietvertiem argumentiem,

tiesa atzīst, ka iestādes konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi.

[8] Lietā nav strīda par pārkāpuma izdarīšanas faktu, līdz ar to tiesa nepārbauda pierādījumus attiecībā uz pārkāpuma fiksēšanu un kvalificēšanu.

[8.1] Sūdzības iesniedzēja ir transportlīdzekļa turētāja.

[8.2] Sūdzības iesniedzēja norāda, ka tā nav persona, kura ir saucama pie administratīvās atbildības, jo transportlīdzekli pārkāpuma izdarīšanas

brīdī vadīja persona, kura bija noslēgusi auto nomas līgumu un iestādei bija jānoskaidro pārkāpuma izdarītājs.

[9] Ceļu satiksmes likuma 43.6panta otrajā daļā noteikts, ka administratīvo sodu piemēro transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā norādītajam

turētājam, līdz ar to tiesa atzīst, ka iestāde ir rīkojusies tiesiski.

Ceļu satiksmes likuma 43.6panta piektās daļas 2.punkts noteic, ka administratīvo sodu par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem

(fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli, šā panta otrajā daļā minētajai personai nepiemēro, ja šā panta otrajā daļā minētā persona

(transportlīdzekļa īpašnieks) norāda personu, kura pārkāpuma izdarīšanas brīdī vadīja transportlīdzekli (norādot attiecīgo personu identificējošos datus),

kā arī iesniedz šo faktu apliecinošus pierādījumus.

[9.1] Sūdzības iesniedzēja, pārsūdzot protokolu – lēmumu, iestādes priekšniekam norādījusi transportlīdzekļa iznomātāja identificējošos datus un

iesniegusi nomas līgumu, līdz ar to uzskata, ka ir izpildījusi Ceļu satiksmes likuma 43.6panta piektās daļas 2.punkta prasības.

[9.2] Tiesa atzīst, ka nomas līgums Nr.2018/04-24/6A pierāda tiesiskās attiecības starp sūdzības iesniedzēju un nomas līgumā norādīto vadītāju

/pers. E/, bet nepierāda, ka tieši /pers. E/, kā sūdzībā norāda iesniedzēja, vadījis transportlīdzekli pārkāpuma brīdī.

Līdz ar to tieši pašai sūdzības iesniedzējai ir jānoskaidro un jāiesniedz iestādei ziņas par to, kura persona bija vadītājs administratīvā pārkāpuma

izdarīšanas brīdī.

[9.3] Sūdzības iesniedzēja norāda, ka noslēdzot nomas līgumu /pers. E/ ir uzņēmies pilnu atbildību gan par transportlīdzekli, gan ar to izdarītajiem

pārkāpumiem.

[9.5] Tiesa norāda, ka šajā lietā nav izvērtējami nomas līguma noteikumi nolūkā noskaidrot automašīnas vadītāju. Transportlīdzekļa vadītāja

noskaidrošana ir transportlīdzekļa turētāja pienākums, nevis iestādes.

[9.6] Tiesa ņem vērā iestādes paskaidrojumos norādīto, ka policija nav identificējusi, kura persona ir vadījusi transportlīdzekli. Savukārt tiesa,

atbilstoši LAPK 289.6panta sestajai daļai, nav tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus.

[9.7] Turklāt, nomas līguma 13.punktā paredzēts, ka nomniekam ir jāsamaksā visas soda naudas un jāapmaksā pārējie izdevumi, kas radušies

jebkuru Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu dēļ.

Šādos apstākļos, sūdzības iesniedzēja ir paredzējusi situāciju, ka iznomātā transportlīdzekļa vadītājs var pārkāpt ātrumu un par to

transportlīdzeklim var piemērot naudas sodu, tāpēc šādu līguma punktu ir iekļāvusi līgumā. Taču tas konkrētajā situācijā attiecināms uz līgumslēdzējām,

nevis uz iestādi, jo ar šāda līguma esamību nevar pamatot likuma nepiemērošanu.

[10] Vērtējot sūdzībā norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka katru no tiem nav nepieciešams detalizēti argumentēt šajā nolēmumā, jo tiesas

ieskatā, tie nav uzskatāmi par tik nozīmīgiem, kas varētu ietekmēt pieņemamo nolēmumu.

[10.1] Tiesu praksē minētais arguments tiek pamatots, atsaucoties arī uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām. Kā vairākkārt atzinusi Eiropas

Cilvēktiesību tiesa, no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumu, bet tas

nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (61.punktu 1994.gada 19.aprīļa spriedumā “Van de Hurk v The Netherlands”

(iesnieguma Nr.16034/90)). Tiesnešiem ir jāuzklausa visi argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt

uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (Eiropas Cilvēktiesību tiesas

komisijas 1986.gada 13.oktobra lēmumu) (skat., piemēram, Rīgas apgabaltiesas 2014.gada 19.septembra spriedumu lietā Nr.130058313,

2014.gada 29.septembra spriedumu lietā Nr.133064413).

[11] Tiesa atzīst, ka iestāde ir pareizi novērtējusi lietas apstākļus un sūdzības iesniedzēja ir pamatoti saukta pie administratīvās atbildības un sodīta

pēc LAPK 149.8 anta astotās daļas, līdz ar to Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes 2018.gada

12.septembra lēmums Nr.20/3/3-1349 atstājams negrozīts, bet sūdzība noraidāma.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Pamatojoties uz LAPK 289.6, 289.7, 289.12, 289.13, 289.18pantu, tiesa

nosprieda

atstāt negrozītu Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes 2018.gada 12.septembra lēmumu Nr.20/3/3-

1349, SIA “Auto 26” sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no nolēmuma paziņošanas dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona

tiesā Siguldā, Šveices ielā 27.

Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2019.gada 11.martā.

Tiesnese V.Mazure