Court allows debt recovery claim but rejects pre-enforcement warning costs under simplified procedure.

Lieta Nr.C33520622

Nr.C-1508-23/30

ECLI:LV:RIRT:2023:0303.C33520622.4.S

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2023.gada 3.martā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese D.Liepiņa

izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA “Legal Balance” vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2022.gada 25.augustā tiesā saņemta prasītājas SIA “Legal Balance” vienkāršotās procedūras prasība par naudas piedziņu pret atbildētāju

/pers. A/, kas pamatota ar līgumu par elektronisko sakaru pakalpojumiem Nr./numurs 1/, kas noslēgts starp SIA “Lattelecom” un atbildētāju /pers. A/,

/datums 1/rēķinu Nr./numurs 2/, /datums 2/rēķinu Nr./numurs 3/, /datums 3/rēķinu Nr./numurs 4/, /datums 4/rēķinu Nr./numurs 5/, /datums 5/rēķinu

Nr./numurs 6/ un 30.11.2020. Cesijas līgumu Nr.TET-L-20-1851, kas noslēgts starp SIA “TET” (pirms nosaukuma maiņas SIA “Lattelecom”) un

prasītāju SIA “Legal Balance”.

Prasītāja SIA “Legal Balance”, pamatojoties uz Civillikuma 1401., 1402., 1511., 1512., 1562., 1587., 1589., 1652., 1716., 1717., 1720.,

1753., 1756., 1757.pantu, 1759.panta 1.punktu., 1765., 1793., 1801., 1828., 1805., 1934., 1943., 1946.pantu, Ministru kabineta 2013.gada

29.janvāra noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parādu atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.punktu, lūdz piedzīt

no atbildētājas /pers. A/ pamatparādu 167,71 euro, parāda atgūšanas izmaksas 17,00 euro, nokavējuma procentus 4,51 euro par laika periodu no

2018.gada 10.aprīļa līdz 2018.gada 27.maijam, likumiskos procentus 16,71 euro par laika periodu no 2021.gada 30.novembra līdz 2022.gada

29.jūlijam, valsts nodevu 70,00 euro un izdevumus par pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā 7,61 euro, kā arī lūdz

apstiprināt prasītājas tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no neapmaksātās parāda summas līdz sprieduma izpildei.

Motīvu daļa

[2] Pārbaudījusi un novērtējusi prasības pieteikumu un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta un

apmierināma.

[3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 3.punktu, saīsināto spriedumu tiesa sastāda vienkāršotās procedūras lietās.

Civilprocesa likuma 194.panta otrā daļa noteic, ka saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193.panta prasībām, izņemot aprakstošo

daļu, kurā norāda tikai prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai

normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.

Ievērojot minēto, tiesa sprieduma motīvu daļā iekļauj vienīgi norādes uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tā vadījusies, izspriežot lietu.

[4] Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar Civillikuma 1511.pantu, līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1590.pants noteic, ka „katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu [..]”.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu, „ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu [..]”.

Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1757.pants noteic, ka „nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs [..]”.

Saskaņā ar Civillikuma 1764.pantu, „visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt procentus,

kuru apmēru var noteikt līdzēji savstarpēji vienojoties [..]”.

Civillikuma 1946.pantā noteikts, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Civillikuma 1793.panta 3.punkts noteic, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, vienalga,

vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1801.pantu, cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var

noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6.panta pirmā daļa noteic, ka parādniekam ir pienākums atlīdzināt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam

radušos parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par parāda esamību. Savukārt saskaņā ar minētā panta otro

daļu, parāda atgūšanas izdevumiem jābūt samērīgiem un objektīvi pamatotiem. Par samērīgiem uzskatāmi parāda atgūšanas izdevumi, kas atbilst Ministru

kabineta noteiktajam parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamam apmēram.

Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav

atlīdzināmi” 2.punkts noteic, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus parāda

atgūšanas izdevumus, kas atbilst šādam pieļaujamam apmēram: 2.1. par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta

informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka faktiskās

kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav sasniedzams, – kopā ne vairāk kā septiņus euro; 2.2. par citām parāda atgūšanai papildus

veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā 10 euro parāda atgūšanas procesā, līdz parādnieks izpildījis maksājuma saistības pret parāda atgūšanas

pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta pirmo daļu, „taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda [..]

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru [..]”.

[6] Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, kur noteikts, ka „pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses

visus tās samaksātos tiesas izdevumus [..]”, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva 70,00 euro.

[7] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 40.panta pirmo daļu un 42.panta pirmo daļu, no atbildētājas valsts ienākumos piespriežami faktiskie ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,00 euro.

[8] Prasītāja pieteikusi lūgumu piedzīt no atbildētājas izdevumus par pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā 7,61 euro.

Maksājuma dokuments, kas apliecinātu šādus prasītājas izdevumus, tiesā nav iesniegts. Vienlaikus no Tiesu informācijas sistēmas datiem izriet, ka

prasītāja 2021.gada 30.novembrī bija iesniegusi tiesā pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā pret atbildētāju, kurš ar Rīgas

rajona tiesas tiesnese s 2022.gada 12.janvāra lēmumu lietā Nr.3-12/01143-22, ir atstāts bez izskatīšanas. No Tiesu informācijas sistēmas datiem

redzams, ka minētajā lietā prasītājai radušies izdevumi 7,61 euro.

Neviena Civilprocesa likuma norma neparedz, izskatot lietu prasības tiesvedības kārtībā, atlīdzināt prasītājam citas lietas ietvaros samaksātos ar

brīdinājuma izsniegšanu saistītos izdevumus. Turklāt Civilprocesa likuma 406.6 panta trešajā daļā likumdevējs ir noregulējis jautājumu par tiesas

izdevumiem, kas samaksāti tiesvedībai saistību piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā.

Ievērojot minēto, lūgums par iepriekš norādīto izdevumu piedziņu ir noraidāms, jo ar brīdinājuma izsniegšanu saistītie izdevumi nav atzīstami par

izdevumiem, kas saistīti ar konkrētās lietas izskatīšanu, tāpat tie nav uzskatāmi arī par zaudējumiem materiālo tiesību normu izpratnē.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 10.pantu, 39.panta pirmās daļas 5., 6.punktu, 41.panta pirmo daļu, 93.panta pirmo daļu, 96.panta piekto

daļu, 97., 190., 193., 194., 195., 204.1, 250.25 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Legal Balance”, reģistrācijas Nr.40203125480 (bankas konts naudas līdzekļu

iemaksai: AS “Swedbank”, konta Nr.LV97HABA0551044372861), pamatparādu 167,71 euro, parāda atgūšanas izmaksas 17,00 euro, nokavējuma

procentus 4,51 euro par laika periodu no 2018.gada 10.aprīļa līdz 2018.gada 27.maijam, likumiskos procentus 16,71 euro par laika periodu no

2021.gada 30.novembra līdz 2022.gada 29.jūlijam, valsts nodevu 70,00 euro, kopā 275,93 euro (divi simti septiņdesmit pieci euro, 93 centi).

Atzīt SIA “Legal Balance” tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildes dienai saņemt no /pers. A/ likumiskos

procentus 6% gadā no piedzītās summas, bet nepārsniedzot tās apmēru.

Noraidīt prasītājas lūgumu piedzīt no atbildētājas izdevumus par pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā

7,61 euro apmērā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,00 euro (četri euro, 00 centi).

Noteikt /pers. A/ tiesības 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas spriedumu izpildīt labprātīgi.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami, norādot šādus saņēmēja bankas rekvizītus – saņēmējs: Tiesu administrācija,

NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas reģ.Nr. LV90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta

Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķis: EKK 21499 un dati lietas identificēšanai (lietas dalībnieka vārds, uzvārds).

Labprātīgi izpildot tiesas spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas rajona

tiesā.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams, bet puses 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma 2023.gada 3.marta var

iesniegt tiesā pilna sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Saīsinātais spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un neviena no pusēm nav

iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Ja puse būs iesniegusi pilna sprieduma sastādīšanas lūgumu, spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā 2023.gada 3.aprīlī.

Pilnu spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, ja pastāv kāds

no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese D.Liepiņa