Court dismisses appeal against police fine for drunk driving, upholding procedural legality and penalty appropriateness.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the plaintiff's appeal against a police decision to uphold a fine and license suspension for drunk driving. The plaintiff argued the administrative officer lacked authority, but the court confirmed the officer held valid powers under the Administrative Offences Law. Consequently, the court found the decision legally sound and the penalty appropriate, rejecting all grounds for review.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 214. panta 1. daļa; 289.12. pants: An administrative penalty decision is valid if the officer had proper authorization and the penalty is proportionate to the offense.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.139010214
S PR IED UM S
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Valmierā 2014.gada 23.decembrī
Valmieras rajona tiesas tiesnese G.Krieviņa
izskatot rakstveida procesā /pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzību par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas
pārvaldes 2014.gada 14.maija lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PA 933268,
k o ns t a t ē ja
2013.gada 30.oktobrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes 7.rotas inspektors R.Jansons
sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 933268 par to, ka 2013.gada 30.oktobrī plkst.11.10 /pers. A/ vadīja automašīnu Toyota /TL
numurs/ pa pasažieru ostas teritoriju /Eksporta iela 3/, Muitas ielas virzienā. Dokumentu pārbaudes laikā konstatēts, ka /pers. A/ atrodas alkohola
ietekmē ar alkohola koncentrāciju gaisā 0,97 promiles. Minimālā alkohola koncentrācija 0,89 promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs /lietas
15.lapa/.
Ar 2013.gada 1.novembra Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas
biroja Meklēšanas nodaļas galvenā inspektora G.Pusta lēmumu /pers. A/ sodīts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 14915.panta otrajā daļā
paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu ar naudas sodu Ls 400 un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz 12 mēnešiem /lietas 14.lapa/.
2013.gada 19.novembrī /pers. A/ par minēto G.Pusta lēmumu iesniedzis sūdzību Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas
pārvaldes priekšniekam /lietas 10.lapa/.
2014.gada 14.maijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks A.Pumpurs lēmumā konstatējis,
2013.gada 30.oktobrī plkst.11.48 VP RRP KPP Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona /turpmāk - PPP CPB/ inspektors Roberts Jansons
noformēja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA933268 par Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 ,,Ceļu satiksmes noteikumi”
/turpmāk - CSN/ 39.1.2.punkta prasību pārkāpumu, par to, ka /pers. A/ 2013.gada 30.oktobrī plkst.11.10 Rīgā vadīja transportlīdzekli Toyota
Avensis, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, pa pasažieru ostas teritoriju /Eksporta iela Nr.3/ Muitas ielas virzienā. Dokumentu pārbaudes laikā
konstatēts, ka vadītājs atradās alkohola ietekmē ar alkohola koncentrāciju gaisā 0,97 promiles. Minimālā alkohola koncentrācija izelpotā gaisā 0,89
promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai asins bioloģiskā vidē. Mērījumi veikti ar alkometru ,,AlcoQuant 6020” Nr. A123795.
Administratīvā pārkāpuma protokolam pievienots transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokols Nr. NB312449, izņemtā transportlīdzekļa
pieņemšanas un nodošanas akts Nr.071006 ar pielikumu uz vienas lapas, lēmums par administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas nodošanu
glabāšanā, transportlīdzekļa izņemšanas protokols administratīvā pārkāpuma lietā sērija PA Nr.933268, divi alkometra ,,AlcoQuant 6020” kontroles
mērījumu izdrukas čeki Nr.3184 un Nr.3185, vadītāja /pers. A/ vadītāja apliecība Nr./apliecības numurs/.
Ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PA933268 /pers. A/ iepazinās, protokolu neparakstīja. Parakstījās par protokola saņemšanu.
Atbildība par minēto pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa /turpmāk LAPK/ 149.1 5 panta otrajā daļā - par
transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatēta alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5
promiles, bet nepārsniedz 1,0 promili, - transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no Ls 300 Ls līdz Ls 450 un atņem transportlīdzekļu vadīšanas
tiesības uz vienu gadu /likuma redakcijā līdz 2014.gada 1.janvārim/.
2013.gada 1.novembrī VP RRP KPP SAPIB Meklēšanas nodaļas galvenais inspektors G.Pusts, saskaņā ar augstāk minētā panta nosacījumiem,
klātesot /pers. A/, pieņēma lēmumu Nr.PA933268 sodīt /pers. A/ ar naudas sodu Ls 400 apmērā /redakcijā līdz 2014.gada 1.janvārim/ un atņemt
transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 12 mēnešiem. Pieņemto lēmumu /pers. A/ parakstīja.
2013.gada 19.novembrī VP RRP KPP ar sūdzību griezās /pers. A/, kurā norādīja, ka 2013.gada 30.oktobrī VP RRP KPP PPP CPB inspektors
R.Jansons noformēja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 933268. Protokolā norādīts, ka 2013.gada 30.oktobrī plkst.11.10 /pers. A/ vadīja
transportlīdzekli Toyota /TL numurs/ pa pasažieru ostas teritoriju /Eksporta ielu Nr.3/ Muitas ielas virzienā. Dokumentu pārbaudes laikā konstatēts, ka
vadītājs atrodas alkohola ietekmē ar alkohola koncentrāciju gaisā 0,97 promiles. Minimālā alkohola koncentrācija 0,89 promiles, kas atbilst alkohola
koncentrācijai asinīs. 2013.gada 1.novembrī VP RRP KPP SAPIB Meklēšanas nodaļas galvenais inspektors G.Pusts saskaņā ar LAPK 14915.panta
otrās daļas nosacījumiem pieņēma lēmumu sodīt sūdzības iesniedzēju ar naudas sodu Ls 400 apmērā un atņemt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības
atņemšanu uz 12 mēnešiem. Sūdzības iesniedzējs minēto lēmumu pārsūdz pilnā apmērā sekojošu apstākļu dēļ: 2013.gada 30.oktobrī ap plkst.11.00
iebrauca Rīgas pasažieru ostā ar prāmi no Stokholmas. Brauciena naktī jūrā bija vētra un prāmi stipri šūpoja, kā rezultātā pēc brauciena jutās ļoti slikti,
mocīja nelabuma sajūta, reiba galva. Nobraucot no prāmja ar transportlīdzekli Toyota Avensis , valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, ostas teritorijā,
juta, ka viņa veselības stāvoklis neļauj vadīt transportlīdzekli pa pilsētu, jo nespēja pienācīgi koncentrēties transportlīdzekļa vadīšanai. Tādēļ, pēc
juta, ka viņa veselības stāvoklis neļauj vadīt transportlīdzekli pa pilsētu, jo nespēja pienācīgi koncentrēties transportlīdzekļa vadīšanai. Tādēļ, pēc
nobraukšanas no prāmja, nobrauca malā no transportlīdzekļu rindas, kas devās pilsētas virzienā un apstājās, lai piezvanītu dēlam, lai viņš atbrauc un tālāk
vada transportlīdzekli. Pēc sarunas ar dēlu, nolūkā samazināt nelabuma sajūtu, iedzēris sirds zāles “Valentis”. Pēc neilga brīža pie viņa piegāja policijas
darbinieks un lika iepūst mēraparātā alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā. Sūdzības iesniedzējs iepūta un policijas darbinieks aizgāja. Tā
kā nelabuma sajūta nemazinājās, vēlreiz iedzēris minēto medikamentu. Pēc brīža policijas darbinieks atgriezās un lika vēlreiz iepūst mēraparātā. Sūdzības
iesniedzējs vēlreiz iepūta un policijas darbinieks atkal aizgājis. Vēlāk policijas darbinieks atgriezās un deva parakstīt protokolu par alkohola pārbaudes
rezultātiem. Sūdzības iesniedzējs ievēroja, ka protokols aizpildīts uz citu personu ar citu uzvārdu un personas kodu nekā sūdzības iesniedzējam. Tā kā
sūdzības iesniedzējs jutās slikti un diskusijā ar policijas darbiniekiem ielaisties nevēlējās, parakstīja aktu. Pēc brīža policijas darbinieks atkal atnāca un lika
parakstīt administratīvā pārkāpuma protokolu, kur bijis norādīts, ka sūdzības iesniedzējs vadīja transportlīdzekli alkohola reibumā. Sūdzības iesniedzējs
tam nepiekrita un protokolu parakstīt atteicās. Sūdzības iesniedzējs nepiekrīt, ka būtu vadījis transportlīdzekli alkohola reibumā protokolā norādītajā laikā
un vietā. Pēc notikuma iepazīstoties ar medikamenta ,,Valentis” sastāvu, konstatēja, ka tā sastāvā ietilpst spirts. Tādēļ sūdzības iesniedzējs pieļauj iespēju,
ka tūlīt pēc tā lietošanas pūšot izelpojamo gaisu mēraparātā alkohola koncentrācijas noteikšanai, mēraparāts varēja uzrādīt alkohola klātesamību
izelpojamā gaisā, bet šajā gadījumā tas nevarēja atbilst alkohola koncentrācijai asinīs. Parakstot alkohola pārbaudes protokolu sūdzības iesniedzējs
paļāvās uz to, ka dotais protokols nav noformēts viņam, bet gan citai personai, tādēļ, jūtoties slikti, bez iebildumiem parakstīja. Medikamentu ietekmē
transportlīdzekli nevadīja, tādēļ šo alkohola klātbūtnes esamību sūdzības iesniedzēja izelpā nevar saistīt ar laiku, kad tika vadīts transportlīdzeklis,
nobraucot no prāmja. Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka iesniegti paskaidrojumi uz piecām lapām. Sūdzības iesniedzējs šādu it kā
paskaidrojumu uzskata par viltojumu, jo paskaidrojumu sniedza tikai uz vienas lapas. Tiesības un pienākumi netika izskaidroti. Sūdzības iesniedzējs
uzskata, ka viņu nevar saukt pie administratīvās atbildības.
VP RRP KPP ziņojuma /paskaidrojuma/ sniegšanai par lietas faktiskajiem apstākļiem uzaicināja VP RRP KPP PPP CPB inspektoru R.Jansonu
un VP RRP KPP PPP CPB jaunāko inspektoru R.Kulibiku.
VP RRP KPP PPP CPB inspektors R.Jansons dienesta ziņojumā norāda, ka 2013.gada 30.oktobrī pildīja dienesta pienākumus kopā ar VP RRP
KPP PPP CPB jaunāko inspektoru R.Kulibiku. Plkst.11.00 veica alkohola pārbaudi pasažieru ostas teritorijā, Eksporta ielā. Plkst.11.10 pie R.Jansona
piegāja R.Kulibiks un nodeva viņa rīcībā /pers. A/, personas kods /personas kods/, vadītāja apliecību. R.Jansons norāda, ka /pers. A/ vadīja
transportlīdzekli Toyota, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, pa ostas teritoriju no robežsardzes pārbaudes vietas līdz policijas darbinieku atrašanās
vietai apmēram 50 metrus. Vadītājs nekur neapstājās. R.Kulibiks paskaidroja, ka /pers. A/ pasīvajā režīmā uzrādīja alkohola klātbūtni. /pers. A/ tika
veikta ekspertīze, pirms tam uzdodot vadītājam jautājumu, vai tika lietots alkohols? Vadītājs atbildēja: ,,ka nakts laikā”. Ar mērierīci ,,AlcoQuant”
Nr.A123795, /saskaņā ar LR Ministru kabineta 02.06.2008.g. noteikumi Nr.15 ,,Kārtība kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinās un izelpotajā
gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids”/ tika veikts mērījums. /pers. A/ atradās R.Jansona redzes lokā, neko neēda un
nedzēra, kā arī par veselību nesūdzējās. Otrais mērījums tika veikts pēc 15 minūtēm un tika konstatēts 0,97 promiles izelpas gaisā. Vadītājs savu vainu
atzina un piedāvāja jautājumu atrisināt uz vietas ,,nesmērējot papīrus”. /pers. A/ tika izskaidrota atbildība par izdarīto pārkāpumu un sastādīts
transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokols Nr.NB312449, kuru vadītājs parakstīja un šajā protokolā visi personas dati bija pareizi ierakstīti /rakstīti
no /pers. A/ vadītāja apliecības/.Tāpat vadītājam tika izskaidrots, kādā sakarā tika sastādīts protokols un, ka viņam ir tiesības nodot asins analīzes, ja
nepiekrīt ekspertīzei uz vietas. /pers. A/ tika izskaidrots, ka viņa tiesības norādītas protokola kopijā un kopija pēc paraksta tika atdota vadītājam.
R.Jansons papildus norāda, tieši /pers. A/ vadīja transportlīdzekli nevis kāda cita persona un R.Jansons pats /pers. A/ veica ekspertīzi /pārbaudi uz
vietas/.
VP RRP KPP PPP CPB jaunākais inspektors R.Kulibiks norāda, ka 2013.gada 30.oktobrī plkst.11.00 pildīja dienesta pienākumus kopā ar VP
RRP KPP PPP CPB inspektoru R.Jansonu pasažieru ostas ,,Rīga” teritorijā, Eksporta ielā 3.Minētajā vietā tika veikta profilakse ,,reids’ uz alkoholu,
vadītājiem, kuri izbrauc no pasažieru ostas. Plkst.11.10 tika apturēts transportlīdzeklis Toyota Avensis , valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/.
Sasveicinoties ar apturētā transportlīdzekļa vadītāju, kā vēlāk noskaidrojās /pers. A/, viņam tika palūgts iepūst alkometra mērierīcē ,,AlcoQuant’ no
attāluma ,,Pasīvajā režīmā”, kā rezultātā iedegās sarkanā lampiņa” un uzraksts “Alkohols ir”. Pēc dažām sekundēm piegāja R.Jansons un ar vadītāja
piekrišanu veica ekspertīzi uz alkoholu, izmantojot mērierīci ,,AlcoQuant” aktīvajā režīmā. Ekspertīzes laikā vadītājs /pers. A/ bija redzes lokā un
pabrīdināts, ka pēc noteikumiem ekspertīzes laikā nedrīkst neko lietot, uz ko vadītājs noreaģēja un bija paklausīgs un mierīgs. Vadītājs iepriekš nekur
nebija apstājies.
LAPK 286.panta pirmajā daļā noteikts, ka sūdzību vai protestu par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu augstāka iestāde izskata
rakstveida procesā 30 dienu laikā pēc sūdzības vai protesta saņemšanas, bet lietās par satiksmes noteikumu pārkāpumiem - pēc visu lietas materiālu
saņemšanas. Savukārt šā panta otrā daļa nosaka, ka augstāka iestāde, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvās pārkāpuma lietā,
pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.
Atbilstoši LAPK 214.pantam lietas par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē ir tiesīgas izskatīt VP iestādes amatpersonas. Saskaņā ar
likumu ,,Par policiju” 10.pantu viens no policijas pamatuzdevumiem ir nodrošināt kārtību uz ceļiem.
No iepriekš minētās tiesību normas izriet, ka likumdevējs kārtības nodrošināšanai ir deleģējis veikt Ceļu policiju, tādējādi iestāde šajā gadījumā ir
rīkojusies atbilstoši savai kompetencei. Atbilstoši LAPK 243.pantam ar piešķirtajām mērierīcēm alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā var
fiksēt pārkāpuma esamību. Tātad šo ierīču mērījumi ir pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā.
VP RRP KPP konstatē, ka /pers. A/ alkohola koncentrācijas mērījums izelpotā gaisā tika veikts ar alkometru “AlcoQuant 6020” Nr. A123795,
kura derīgumu apliecina verificēšanas sertifikāts Nr. A-3146V13.
CSN 39.1.2.punkts nosaka, ka transportlīdzekļa vadītājam aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles
transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir lielāks par diviem gadiem.
LAPK 149.15panta otrās daļas sankcija par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē
konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, bet nepārsniedz 1.00 promili, - transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no Ls
300 līdz Ls 450 /likuma redakcijā līdz 2014.gada 1.janvārim/ un atņem transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 12 mēnešiem.
Tātad, lai transportlīdzekļa vadītāju sauktu pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.15panta otrās daļas, jābūt pierādītam, ka transportlīdzekļa
vadīšanas vai mācīšanas vadīt transportlīdzekli laikā transportlīdzekļa vadītāja asinīs konstatēta alkohola koncentrācija vairāk par 0,5 promilēm, bet
nepārsniedz 1.0 promili.
Lietā nav strīds par to, ka sūdzības iesniedzējs 2013.gada 30.oktobrī plkst.11.10 vadīja transportlīdzekli Toyota Avensis , valsts reģistrācijas
numurs /TL numurs/, Rīgā pa pasažieru ostas teritoriju /Eksporta iela Nr.3/ Muitas ielas virzienā. Nav arī strīds, ka viņa asinīs konstatēta alkohola
koncentrācija. Minēto faktu pierāda alkometra ,,AlcoQuant 6020” mērījumi, transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokols Nr. NB 312449, kuru /pers.
A/ parakstīja, kā arī divi ,,AlcoQuant 6020” izdrukas čeki uz kuriem ir /pers. A/ paraksti.
Lietā ir strīds par to vai /pers. A/ pamatoti saukts pie administratīvās atbildības.
Sūdzības iesniedzējs norāda, ka alkohola koncentrācija asinīs radusies pēc sirds zāļu ,,Valentis” lietošanas, jo nobraucot no prāmja viņam palika
slikti, apstājies un iedzēris sirds zāles.
Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja argumentu VPRRP KPP norāda, ka nav nozīmes, kādu vielu lietošanas rezultātā, kurā brīdī un kādu iemeslu dēļ
sūdzības iesniedzēja asinīs ir radusies alkohola koncentrācija. Konkrētajā gadījumā būtisks ir fakts, vai sūdzības iesniedzējs vadīja transportlīdzekli,
būdams alkohola reibumā, cik liela bija alkohola koncentrācija asinīs, kādi pierādījumi to apstiprina un līdz ar to, vai sūdzības iesniedzējs pamatoti saukts
pie administratīvās atbildības.
Tai pat laikā papildus VP RRP KPP 2013.gada 19.decembrī nosūtīja pieprasījumu VSIA ,,Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” par ķīmiski
toksikoloģiskās ekspertīzes noteikšanu, proti, kompetentai iestādei, kas var sniegt ekspertīzes atzinumu, vai lietojot medikamentus, konkrētajā gadījumā
sirds zāles ,,Valentis” un cik daudz lietojot minētos medikamentus, var iestāties alkohola koncentrācija izelpā 0,97 promiles.
2014,gada 5.maijā VP RRP KPP saņēma Eksperta atzinumu Nr. 264-E/13, kurā norādīts , ka eksperta secinājumi tiek veikti, izvērtējot lietas
materiālus un balstoties uz sekojošiem tiesiskiem aktiem: 1) Latvijas Republikas Ministru kabineta 11.01.2005.g. noteikumi Nr.15 ,,Kārtība, kādā
nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids”. 2)Latvijas Republikas
Ministru kabineta 02.06.2008.g. noteikumi Nr. 394 ,,Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība”. 3) Latvijas
Republikas Ministru kabineta 20.12.2005.g. noteikumi Nr.977 ,,Prasības mēraparātiem, ar kuriem nosaka alkohola koncentrāciju personas izelpotajā
gaisā”. 4) ,,AlcoQuant 6020” lietošanas pamācība. 5) Sirdsdarbību uzlabojoši pilieni ,,Valentis”, lietošanas instrukcija /2010.gada jūnijs/.
Latvijā izmantojamās alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā portatīvas mērierīces, tajā skaitā alkometrs ,,AlcoQuant 6020” nodrošina
alkohola koncentrācijas izelpotajā gaisā pārrēķināšanu alkohola koncentrācijā asinīs promiles, - rezultāts ir pielīdzināms alkohola koncentrācijai asinīs,
tāpēc burtiski neatšķiras. Alkohola koncentrācija asinīs palielinās tā absorbcijas /uzsūkšanās/ laikā, bet samazinās tā eliminācijas /izvadīšanas/ laikā.
Alkohols tiek izvadīts no organisma pastāvīgā ātrumā. Zinātniskajā medicīniskajā literatūrā ir norādīts, ka fizioloģiski /dabīgā ceļā/ noārdoties alkoholam,
vienas stundas laikā no asinīm vidēji izvadās 0,13 - 0,20 promiles. Bet šis lielums var mainīties. Katram cilvēkam alkohola noārdīšanas ātrums ir
individuāls, jo to nosaka dažādi individuāli faktori: cilvēka vecums, dzimums, ķermeņa svars, izdzertā alkohola daudzums un stiprums, alkohola lietošanas
biežums, uzņemtā šķidruma daudzums, ēšanas paradumi alkohola lietošanas laikā, aknu un nieru funkcionālais stāvoklis u.c. Hroniska alkoholisma
gadījumā no asinīm vienas stundas laikā izvadās vidēji 0,29 - 0,45 promiles.
/pers. A/ izelpotajā gaisā 2013.gada 30.oktobrī plkst.11.12 konstatētā alkohola koncentrācija 0,97 promiles /neaprēķinot ierīces pieļaujamo
kļūdu/, nevarēja rasties izdzerot sirdsdarbību uzlabojošus pilienus ,,Valentis” terapeitisku devu. Lai sasniegtu alkohola koncentrāciju 0,97 promiles
/neaprēķinot ierīces pieļaujamo kļūdu/ /pers. A/ bija jāizdzer ~ 96,6 ml sirdsdarbību uzlabojoši pilieni ,,Valentis”. Ņemot vērā, ka šīs zāles pieejamas
iepakojumos pa 30ml vai 50 ml šķīduma tumšās stikla pudelēs, viņam bija jāizdzer vismaz 3 pudelītes pa 30 ml vai ~ 2 pudelītes pa 50 ml, kas ievērojami
pārsniedz terapeitisko devu, apdraud cilvēka veselību un dzīvību. Lai sasniegtu alkohola koncentrāciju 0,97 promiles /neaprēķinot ierīces kļūdu/ /pers. A/
bija jāizdzer ~ 154,4 ml 40% promiles alkoholiskā dzēriena.
No lietas materiāliem VP RRP KPP konstatē turpmāk minētos pierādījumus.
Administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA933268 par to, ka /pers. A/ 2013.gada 30.oktobrī plkst.11.10 vadīja transportlīdzekli Toyota Avensis ,
valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, pa pasažieru ostas teritoriju /Eksporta iela Nr.3/, Muitas ielas virzienā, atrodoties alkohola dzērienu ietekmē, ar
alkohola koncentrāciju asinīs 0,97 promile /neaprēķinot ierīces pieļaujamo kļūdu/, tādējādi izdarot LAPK 149.15panta otrajā daļā paredzēto pārkāpumu.
2013,gada 30.oktobra transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokols Nr.NB312449, kurā noteikts, ka pirmais mērījums, kas sākts plkst.11.12
un pabeigts plkst.11.12 uzrādīja 0,8924 /0,97/ promiles. Otrais mērījums, kas sākts plkst.11.28 un pabeigts plkst.11.28 uzrādīja 0,9200 /1.00/promiles.
Minētajam transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolam pievienotas mēraparāta ,,AlcoQuant 6020” mērījumu izdrukas Nr.3184 un
NR.3185 no kurām redzams, ka sūdzības iesniedzējam pirmais mērījums veikts 2013.gada 30.oktobrī plkst.11.12 un mērījuma nolasījums ir 0,97
promiles /neaprēķinot pieļaujamo kļūdu/. Savukārt otrais mērījums veikts plkst.11.28 un mērījuma nolasījums ir 1,00 promile /neaprēķinot pieļaujamo
kļūdu/.
Sūdzības iesniedzējs transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolā Nr.NB312449 parakstījies, ka piekrīt pārbaudes rezultātiem, tāpat
parakstījies uz ,,AlcoQuant 6020” izdrukas čekiem, rakstiskus paskaidrojumus sākotnēji nesniedza. Kā norādījusi Latvijas Republikas Administratīvā
apgabaltiesa savā 2009.gada 15.decembra spriedumā /lieta Nr.A42499107/, ja persona patiešām nav vainīga, tad tā ir ieinteresēta uzreiz tūlīt pēc
pārkāpuma sniegt patieso lietas apstākļu izklāstu sīkā paskaidrojumā. Sniegt paskaidrojumus ir personas tiesības, ja viņa tās neizmanto, tad vēlāk vairs
nevar atsaukties uz saviem pirmajiem paskaidrojumiem. Vislielākā ticamība ir dodama tieši pirmajiem paskaidrojumiem, kamēr personai vēl nav bijis laika
izdomāt sev izdevīgāku versiju.
Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumu Nr.977 ,,Prasības mēraparātiem, ar kuriem nosaka alkohola koncentrāciju personas
izelpotajā gaisā” 4.1.punkts noteic, ka alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā izmanto alkometrus, kuriem veikta mēraparāta tipa
apstiprināšana un pirmreizējā verificēšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu metroloģiskās
kontroles kārtību, un to apliecina tipa apstiprināšanas sertifikāts, tipa apstiprinājuma zīme un pirmreizējās verificēšanas atzīme, bet šo noteikumu 4.2
punkts paredz, ka alkometram jāveic atkārtota verificēšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas
līdzekļu metroloģiskās kontroles kārtību, un to apliecina verificēšanas sertifikāts un verificēšanas uzlīme.
Izvērtējot lietas materiāliem pievienoto ,,AlcoQuant 6020” Nr.A123795 sūdzības iesniedzējam veikto mērījumu izdrukas Nr. 3184 un Nr. 3185,
VP RRP KPP konstatē, ka alkometrs ir verificēts līdz 2013.gada 12.decembrim. Līdz ar to VP RRP KPP nav pamata apšaubīt mēraparāta
,,AlcoQuant 6020” mērījumu rezultātus.
VSIA ,,Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra” 2014.gada 5.maija eksperta slēdziens, kurā norādīts, ka /pers. A/ izelpotajā gaisā 2013.gada
30.oktobrī plkst.11.12 konstatētā alkohola koncentrācija 0,97 promiles /neaprēķinot ierīces pieļaujamo kļūdu/, nevarēja rasties izdzerot sirdsdarbību
uzlabojošus pilienus ,,Valentis” terapeitisku devu.
VP RRP KPP PPP CPB inspektora R.Jansona un VP RRP KPP PPP CPB jaunākā inspektora R.Kulibija detalizēti dienesta ziņojumi
/paskaidrojumi/, ka /pers. A/ vadīja transportlīdzekli Toyota Avensis, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, Rīgā pa pasažieru ostas teritoriju /Eksporta
iela Nr.3/ uz Muitas ielas pusi un visu laiku bija policijas darbinieku redzes lokā. /pers. A/ veica pārbaudi uz alkoholu un konstatēja 0,89 promiles
/aprēķinot pieļaujamo kļūdu/. Starp pirmo un otro mērījumu sūdzības iesniedzējs bija policijas darbinieku redzes lokā, neko neēda un nedzēra. VP RRP
KPP ieskatā policijas darbinieku liecinātajam par notikumiem, kas risinājušies tiem pildot dienesta pienākumus, ir piešķirta augsta ticamības pakāpe. Lai
konstatētu, ka policijas darbinieki ir snieguši nepatiesas liecības, ir nepieciešams pārliecinošs pierādījums /skat. Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada
3.decembra sprieduma lietā Nr. AA13-05/5 17.1.punktu, 2005.gada 9.decembra sprieduma lietā Nr. 666-05/5 15.1.punktu/. Konkrētajā gadījumā
VPRRP KPP rīcībā nav neviena pierādījuma, kas norādītu uz to, ka policijas darbinieki būtu neobjektīvi vai nekompetenti /pers. A/ administratīvā
pārkāpuma konstatēšanā. Arī /pers. A/ nav norādījis uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu policijas darbinieku apzinātā nepatiesā ziņu sniegšanā. VP
RRP KPP nekonstatē arī policijas darbinieku iepriekšējo saistību ar /pers. A/ un līdz ar to vēlmi pieņemt viņam nelabvēlīgu lēmumu. Turklāt administratīvā
pārkāpuma lietas materiālos un policijas darbinieku dienesta ziņojumos nav konstatētas pretrunas. Izvērtējot iepriekš minēto VP RRP KPP šādām
policijas darbinieku sniegtām ziņām konkrētajā gadījumā piešķir lielāku ticamību nekā /pers. A/ sūdzībā izteiktajiem argumentiem.
VP RRP KPP nekonstatē arī procesuālus pārkāpumus.
Alkohola ietekmes pārbaudes kārtību transportlīdzekļu vadītājiem nosaka Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumi Nr.15 ,,Kārtība,
kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids” /turpmāk - noteikumi
Nr.15/ noteiktā prasības.
Noteikumi Nr.15.2.punktā noteikts, ka alkohola koncentrāciju izelpotā gaisā transportlīdzekļa vadītājam pārbauda Valsts policijas darbinieks vai
- uz valsts robežas - Valsts robežsardzes darbinieks /turpmāk - darbinieks/, izmantojot portatīvo ierīci alkohola koncentrācijas noteikšanai /turpmāk -
mēraparāts/. Mēraparāta uzrādītā alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir atbilstoša alkohola koncentrācijai asinīs. Noteikumu Nr.15. 3.punktā
noteikts, ka transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi veic ar viņa mutisku piekrišanu. Citstarp Noteikumu Nr.15. 4.punktā noteikti gadījumi, kad policijas
darbiniekam transportlīdzekļa vadītājs jānogādā uz medicīnisko pārbaudi, un proti, ja transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi alkohola koncentrācijas
noteikšanai izelpotajā gaisā nav iespējams veikt vai, ja transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt pārbaudes veikšanai vai tās rezultātiem. Šajā gadījumā tiek
izdarīts attiecīgs ieraksts minētajā protokolā un attiecīgo personu divu stundu laikā nogādā tuvākajā šo noteikumu minētajās ārstniecības iestādē
medicīniskās pārbaudes veikšanai. Tātad, ir ievērotas arī šīs normas prasības /persona ir parakstījusies visās nepieciešamajās vietās, rakstiskus
iebildumus par rezultātiem nav izteikusi/.
Noteikumu Nr.15.6.punkts nosaka, ka transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi veic, izdarot divus mērījumus, ar 15-20 minūšu intervālu. Tātad ir
ievērotas minētās normas prasības /otrs mērījums veikts pēc 15 minūtēm/.
VP RRP KPP piekrīt sūdzības iesniedzēja norādītajam, ka VP RRP KPP PPP CPB inspektors R.Jansons administratīvā pārkāpuma protokola
Nr.PA933268 pārkāpuma būtībā kļūdaini ierakstījis /pers.B//. Tai pat laikā VP RRP KPP konstatē, ka sadaļā ziņas par personu vārds, uzvārds un
personas kods norādīts pareizi.
Kā atzinis Senāta Administratīvo lietu departaments, ne katra kļūda, kura pieļauta administratīvā pārkāpuma lietas lietvedībā, ir pamats
administratīvā pārkāpuma lietas izbeigšanai. Ja kļūda ir nebūtiska un nevarēja novest pie nepareiza lēmuma pieņemšanas, tās dēļ lēmums par personas
saukšanu pie administratīvās atbildības nav atceļams /skat. 2007.gada 5.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-317 15.punktu/. Konkrētajā gadījumā VP
RRP KPP neuzskata minēto faktu par būtisku, kas varētu ietekmēt lēmuma būtību.
Nav apstrīdams apstāklis, ka transportlīdzekļa vadīšana alkoholisko dzērienu ietekmē, savā būtībā atzīstama par bīstamu ceļu satiksmes noteikumu
pārkāpumu sabiedriskajai kārtībai un drošībai uz ceļiem. Izskatot administratīvo pārkāpumu lietas, ir jāņem vērā LAPK administratīvo pārkāpumu
likumdošanas uzdevums - aizsargāt sabiedrisko iekārtu un īpašumu, nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu precīzas un
stingras ievērošanas garā, ieaudzināt viņos cieņas pilnu attieksmi pret citu pilsoņu tiesībām. Līdz ar to policijai ir pienākums sabiedrības interesēs
nodrošināt pēc iespējas lielāku drošību uz Latvijas ceļiem, lai aizsargātu cilvēku dzīvību un veselību.
Saskaņā ar LAPK 32.panta otrajā daļā noteikto, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi,
mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
LAPK 149.15 panta otrās daļas sankcija par tās dispozīcijā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu paredz transportlīdzekļa vadītājam uzlikt naudas
sodu no Ls 300 līdz Ls 450 un atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 12 mēnešiem /likuma redakcijā līdz 2014.gada 1.janvārim/. Konkrētajā
gadījumā VP RRP KPP SAPIB Meklēšanas nodaļas galvenais inspektors G.Pusts, nekonstatēja ne vainu pastiprinošus apstākļus, ne vainu mīkstinošus
apstākļus. Savukārt VP RRP KPP uzskata, ka alkohola lietošana un transportlīdzekļa vadīšana nav savienojama, turklāt, minētais fakts notika pasažieru
ostā ,,Rīga”, vietā un laikā, kad ir intensīva satiksme. VP RRP KPP uzskata, ka dotais fakts LAPK 34.panta otrās daļas izpratnē uzskatāms par atbildību
pastiprinošu apstākli. Piemērotais sods Ls 400 ir uzskatāms par samērīgu. Tāpat /pers. A/ pamatoti ir atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 12
mēnešiem, jo atbilstoši LAPK 149.15panta otrajai daļai likumdevējs iestādei nav piešķīris rīcības brīvību lemt par to, vai personai, kura transportlīdzekli
vadījusi alkohola reibumā, ir atņemamas vadīšanas tiesības, likumdevējs, izvērtējot šā pasākuma būtiskumu un par to piemērojamā soda samērīgumu un
lietvedību, noteicis, ka gadījumā, ja persona transportlīdzekli ir vadījusi alkohola reibumā, kad alkohola koncentrācija asinīs vai izelpotajā gaisā ir 0,5 -
1,00 promilei, transportlīdzekļa vadīšanas tiesības personai ir atņemamas uz likumdevēja noteikto termiņu - 12 mēnešiem. Līdz ar to izskatāmajā
gadījumā /pers. A/ ir uzlikts minētā LAPK panta sankcijā paredzētais sods, kas atbilst izdarītā pārkāpuma raksturam un sūdzības iesniedzēja personībai.
Sūdzības iesniedzējam administratīvais sods ir noteikts LAPK 149.15panta otrā daļā paredzētās sankcijas ietvaros, proti Ls 400 apmērā
/redakcijā līdz 2014.gada 1.janvārim/. VP RRP KPP atzīst, ka VP RRP KPP SAPIB Meklēšanas nodaļas galvenais inspektors G.Pusts ir noteicis /pers.
A/ samērīgu sodu, kas atbilstoši Euro ieviešanas kārtības likuma 6.punktā norādītajam, konvertējams uz 569,15 euro.
VP RRP KPP atzīst, ka /pers. A/ sūdzība ir nepamatota un noraidāma, savukārt apstrīdētais lēmums lietā Nr.PA 933268 ir pamatots un
atstājams negrozīts /lietas 52.-61.lapa/.
/pers. A/ pārsūdz Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka A.Pumpura 2014.gada 14.maija
lēmumu pilnā apmērā, norādot, ka
2013.gada 30.oktobrī ap plkst.11.00 iebraucis Rīgas pasažieru ostā ar prāmi no Stokholmas. Brauciena naktī jūrā bijusi vētra un prāmi stipri šūpojis, kā
rezultātā pēc brauciena juties ļoti slikti, mocījusi nelabuma sajūta, reibusi galva. Nobraucot no prāmja ar automašīnu Toyota Avensis , reģistrācijas Nr.
/TL numurs/, ostas teritorijā, jutis, ka veselības stāvoklis neļauj vadīt automašīnu pa pilsētas ielām, jo nespējis pienācīgi koncentrēties automašīnas
vadīšanai. Tādēļ, pēc nobraukšanas no prāmja, nobraucis malā no automašīnu rindas, kas devusies pilsētas virzienā un apstājies. Piezvanījis pa telefonu
savam dēlam un lūdzis viņu atbraukt pie viņa, lai viņš vadītu automašīnu. Pēc sarunas ar dēlu, nolūkā samazināt nelabuma sajūtu, iedzēris sirds zāles
“Valentis”. Pēc neilga brīža pie viņa pienācis policijas darbinieks un licis iepūst mēraparātā alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpojamā gaisā. Viņš to
izdarījis un policijas darbinieks aizgājis. Tā kā nelabuma sajūta nemazinājās, viņš vēlreiz iedzēris minēto medikamentu. Pēc brīža policijas darbinieks
atgriezās un licis vēlreiz iepūst mēraparātā. Viņš to izdarījis, un policijas darbinieks atkal aizgājis. Vēl pēc kāda laika policijas darbinieks atkal atgriezies
un devis viņam parakstīt protokolu par alkohola pārbaudes rezultātiem. Ievērojis, ka šis protokols ir sastādīts personai ar citu uzvārdu un personas kodu
nekā viņam, un, tā kā juties ļoti slikti un diskusijās ar policijas darbinieku nevēlējies iesaistītos, šo aktu parakstījis. Pēc brīža policijas darbinieks atnācis
atkal un devis viņam parakstīt administratīvā pārkāpuma protokolu, kur bijis norādīts, ka viņš esot vadījis automašīnu alkohola reibumā. Tam viņš neesot
piekritis un šādu protokolu parakstīt atteicies. Tad policijas darbinieks paskaidrojis, ka izsniegs viņam vienu protokola eksemplāru, un par tā saņemšanu
jāparakstās. Protokola eksemplāru viņš saņēmis un par tā saņemšanu atbilstošā ailē arī parakstījies.
Nepiekrītot tam, ka būtu vadījis automašīnu alkohola reibumā protokolā norādītajā laikā un vietā. Pēc notikuma iepazīstoties ar medikamenta
“Valentis” sastāvu, konstatējis, ka tā sastāvā ietilpst spirts. Tādēļ pieļaujot, ka tūlīt pēc tā lietošanas pūšot izelpojamo gaisu mēraparātā alkohola
koncentrācijas noteikšanai, mēraparāts varējis uzrādīt alkohola klātesamību izelpojamā gaisā, bet šajā gadījumā tas nevarējis atbilst alkohola
koncentrācijai asinīs. Parakstot alkohola pārbaudes protokolu paļāvies uz to, ka šis protokols nav sastādīts viņam, bet personai ar citu uzvārdu un
personas kodu, kādēļ to, jūtoties slikti, bez iebildumiem parakstījis.
Pēc minētā medikamenta lietošanas viņš automašīnu neesot vadījis, tādēļ šo alkohola klātbūtnes esamību izelpā nevar saistīt ar laiku, kad viņš
vadījis automašīnu, nobraucot no prāmja.
Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka iesniedzis paskaidrojumu par pārkāpumu uz 5 lapām. /pers. A/ uzskatu, ka šāds it kā viņa
paskaidrojums ir viltots, jo paskaidrojumu sniedza tikai uz vienas lapas. Arī pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un pienākumi viņam
neesot izskaidrotas.
Pie šādiem apstākļiem uzskatot, ka viņu nevar saukt pie administratīvās atbildības tādēļ, ka neesot izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas
paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 14915.panta otrajā daļā.
Bez tam, VP Rīgas reģiona pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja Meklēšanas nodaļas galvenais inspektors G.Pusts,
2013.gada 1.novembrī pieņemot lēmumu par viņa sodīšanu pēc LAPK 149.15panta otrās daļas ar naudas sodu Ls 400 un transportlīdzekļu vadīšanas
tiesību uz 12 mēnešiem, atsaucies uz LAPK 214.panta otrās daļas 1.punktu.
LAPK 8.panta trešā daļa nosaka, ka lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama saskaņā ar likumu, kas spēkā pārkāpuma lietas
izskatīšanas laikā un vietā.
LAPK 214.panta otrās daļas 1.punkta redakcijā, kāda tā bija spēkā lēmuma pieņemšanas laikā /līdz 2014.gada 1.janvārim/ ir norādītas tās
amatpersonas, kuras ir tiesīgas izskatīt LAPK 149.15 pantā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts policijas
iestāžu vārdā - Valsts policijas priekšnieks un viņa vietnieki, attiecīgo pārvalžu /biroju, nodaļu/ priekšnieki un viņu vietnieki, iecirkņu priekšnieki un viņu
vietnieki, Valsts policijas priekšnieka pilnvarotas personas.
VP Rīgas reģiona pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja Meklēšanas nodaļas galvenais inspektors G.Pusts neietilpstot
šajā uzskaitījumā. Lēmumā neesot norādīts, ka galvenais inspektors G.Pusts administratīvā pārkāpuma lietu izskatījis kā Valsts policijas priekšnieka
pilnvarota persona.
No LAPK 214.panta otrās daļas 2.punkta, redakcijā, kādā tas bija izteikts lēmuma pieņemšanas laikā, izriet, ka izskatīt administratīvo pārkāpumu
lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts policijas vārdā ir tiesīgi Valsts policijas struktūrvienību komandieri un viņu vietnieki, vecākie inspektori,
inspektori, jaunākie inspektori un kārtībnieki par administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts šā kodeksa 149.15pantā, ja par administratīvo pārkāpumu var
izteikt brīdinājumu vai sankcijā paredzētais maksimālais naudas sods nepārsniedz simts latus.
Saskaņā ar minētajām tiesību normām, to redakcijā, kas bija spēkā lēmuma pieņemšanas brīdī - 2013.gada 1.novembrī, VP Rīgas reģiona
pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja Meklēšanas nodaļas galvenajam inspektoram G.Pustam nebija tiesību izskatīt lietu un
viņam piemērot naudas sodu Ls 400 apmērā un transportlīdzekļa vadītāja tiesību atņemšanu uz 12 mēnešiem.
LAPK 289.12 panta pirmās daļas 1.punkts nosakot, ka rajona tiesa, neatkarīgi no sūdzības iesniedzēja motīviem, ar lēmumu atceļ iestādes lēmumu
un nosūta lietu jaunai izskatīšanai iestādei pēc piekritības, ja lietu izskatījusi iestāde, kurai nebija tiesību attiecīgo administratīvā pārkāpuma lietu izskatīt.
/pers. A/ lūdz atcelt 2014.gada 14.maija Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka A.Pumpura
lēmumu un 2013.gada 1.novembra Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu
izskatīšanas biroja Meklēšanas nodaļas galvenā inspektora G.Pusta lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PA 933268 un administratīvā pārkāpuma
lietu nosūtīt jaunai izskatīšanai Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas
birojam /lietas 4.-7.lapa/.
Pārbaudījusi rakstveida pierādījumus lietā, tiesnese atzīst, ka sūdzība nav pamatota un tāpēc tā ir noraidāma.
Vadoties no procesuālās ekonomijas un Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008.gada 2.oktobra
sprieduma lietā Nr. SKA-378/2008 /sk. 22.punktu/ norādījumiem, kur Senāts, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, vairāk kārt savos
nolēmumos ir norādījis, ka no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumus,
bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesnešiem ir jāuzklausa argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt
jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību
viedokļa /sk. Senāta 2004.gada 23.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-216/2004 8.punktu; 2005.gada 22. novembra sprieduma lietā Nr.SKA-
378/2005 12.punktu/.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13panta trešā daļa paredz, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais
pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai.
Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.
Tiesnese pievienojas 2014.gada 14.maija Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka lēmumā
Nr.1142 norādītajai motivācijai, tāpēc spriedumā neizklāsta izvērstus argumentus, jo tie atkārtotu sprieduma aprakstošajā daļā izklāstīto iestādes
motivāciju.
Papildus tiesnese uzskata par nepieciešamu norādīt, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta ceturto daļu, ja vien
administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem,
kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona. Tiesnese konstatē, ka 2013.gada
30.oktobrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona inspektors Roberts
Jansons administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PA933268 ir fiksējis pārkāpuma būtību un nav pierādīts pretējais.
/pers. A/ sūdzībā norādījis, ka medikamentu lietojis pēc nobraucis no prāmja, tas ir, pēc automašīnas vadīšanas. Tiesnese konstatē, ka šis /pers.
A/ norādītais arguments ir bijis zināms un sniedzot atzinumu to ņēmusi vērā eksperte T.Hodaseviča, kura sniegusi eksperta atzinumu Nr.264-E/13, kuram
tienesei nav pamats neticēt /lietas 26.-29.lapa/. Taču tiesnese šos /pers. A/ sūdzībā norādītos apstākļus par medikamentu lietošanu vērtē kā nepatiesus
un tie ir pilnīgā pretrunā ar lietā esošajiem pierādījumiem, ko tiesnese vērtē kā /pers. A/ aizstāvības versiju nolūkā izvairīties no administratīvās atbildības.
Tiesnese konstatē, ka transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolā Nr.NB312449 un mēraparāta izdrukās, kā arī administratīvā pārkāpuma
protokolā Nr.PA933268 redzams, ka 2013.gada 30.oktobrī izmantojot mēraparātu, pārbaudīts transportlīdzekļa vadītājs /pers. A/, personas kods
/personas kods/, un administratīvā pārkāpuma protokols nepārprotami sastādīts /pers. A/, personas kods /personas kods/, tienese protokolā pārkāpuma
būtībā /pers. A/ kļūdīgi norādīto vārdu “/vārds/’ vērtē kā pārrakstīšanās kļūdu un kā nebūtisku.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 214.panta otrās daļas 1.punkta redakcijā, kāda tā bija spēkā lēmuma pieņemšanas laikā ir norādītas
amatpersonas, kuras ir tiesīgas izskatīt LAPK 149.15 pantā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts policijas
iestāžu vārdā - Valsts policijas priekšnieks un viņa vietnieki, attiecīgo pārvalžu /biroju, nodaļu/ priekšnieki un viņu vietnieki, iecirkņu priekšnieki un viņu
vietnieki, Valsts policijas priekšnieka pilnvarotas personas.
No lietai pievienotās Valsts policijas priekšnieka I.Ķuža 2012.gada 19.aprīļa pavēles Nr.847 kopijas redzams, ka izdarīti grozījumi Valsts policijas
2012.gada 26.janvāra pavēlē Nr.202 ”Par pilnvarošanu”, kur Valsts policijas priekšnieks pilnvarojis izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt
sodus Valsts policijas vārdā par visiem administratīviem pārkāpumiem, kas paredzēti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 214.panta pirmajā
daļā, papildināts 3.punkts ar jaunu apakšpunktu “3.17.Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo
pārkāpumu izskatīšanas biroja meklēšanas nodaļas galveno inspektoru Gunāru Pustu, personas kods /personas kods/ ”/lietas 37.-39.lapa/. Tiesnese
konstatē, ka Gunārs Pusts bija Valsts policijas priekšnieka pilnvarota amatpersona izskatīt minēto lietu un uzlikt sodu.
Novērtējusi lietā esošos pierādījumus, tiesnese atzīst, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks
ir pareizi tos novērtējis, tāpēc lēmums par transportlīdzekļa vadītāja /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības ir pieņemts pamatoti un likumīgi.
Izvērtējusi piemērotā soda apmēru, tiesnese atzīst, ka ir piemērots likumā noteiktais sods, līdz ar to tā pārskatīšanai nav pamata.
Tiesnese nekonstatē Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta pirmajā daļā paredzētos iestādes lēmuma obligātos atcelšanas
iemeslus.
Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 pantu, tiesnese
no s pri e da
noraidīt /pers. A/ sūdzību un atstāt negrozītu 2014.gada 14.maija Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka
vietnieka lēmumu Nr.1142 ar kuru atstāts negrozīts 2013.gada 1.novembra Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes
vietnieka lēmumu Nr.1142 ar kuru atstāts negrozīts 2013.gada 1.novembra Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes
Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja Meklēšanas nodaļas galvenā inspektora G.Pusta lēmums administratīvā pārkāpuma lietā
Nr.PA933268.
Spriedums pārsūdzams 10 /desmit/ darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas Vidzemes apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību
Valmieras rajona tiesā.
Tiesnese G.Krieviņa