Court partially allows adult child's maintenance claim based on continued university studies and parental promise.

Lietas Nr.C33674415

Lietas arhīva Nr.C-3453-16/23

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā, 2016.gada 2.maijā

Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama tiesnese I.Gaile,

ar tiesas sēdes sekretāri U.Morozovu,

piedaloties prasītājas /pers. A/ pārstāvim zvērinātam advokātam Aivaram Pličam un atbildētāja /pers. B/ pārstāvim /pers.D/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. C/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 21.decembrī Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā ierosināta civillieta /pers. C/ (šobrīd /pers. A/) (turpmāk - prasītāja) maza apmēra

prasībā pret /pers. B/ (turpmāk - atbildētājs) par uzturlīdzekļu piedziņu.

Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus 30% no atbildētāja darba algas, bet ne mazāk kā 108 euro mēnesī un 1 296 euro gadā, līdz

brīdim, kad prasītāja spēs sevi apgādāt. Prasītāja norāda, ka atbildētājs to finansiāli neuztur un tai nav līdzekļu sevis uzturēšanai. Prasītāja ir mainījusi

uzvārdu no /uzvārds/ uz /uzvārds/, par ko 2016.gada 22.martā pieņemts lēmums Nr.16.2-13/300.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta prasībām, 2015.gada 30.decembrī atbildētājam nosūtīts prasības pieteikums un veidlapa rakstveida

paskaidrojumu sniegšanai.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis prasību uzturēja pilnā apmērā uz tajā norādītajiem pamatiem. Paskaidroja, ka prasītāja ir pilngadīga, bet turpina

mācības Rīgas Tehniskajā universitātē un nespēj sevi apgādāt. Likumdevējs noteicis tiesības prasīt bērnam arī pēc pilngadības iestāšanās, līdzekļus savam

uzturam, ja viņš nepārtraukti turpina mācības augstākajā mācību iestādē, kas prasītājai būs pirmā augstākā izglītība, līdz brīdim, kad viņa spēs sevi

apgādāt vai kā noteikts judikatūrā, līdz 25 gadu vecumam, kad šāds pienākums izbeidzas. Šādai prasībai par pamatu ir apstāklis, ka no brīža, kad

prasītāja ieguva vidējo izglītību un iestājās Rīgas Tehniskajā universitātē, atbildētājs nekādu materiālu palīdzību prasītājai nav sniedzies, neraugoties uz to,

ka mutiski izteicis šādu apņemšanos. Uzturlīdzekļi 30 procentu apmērā no atbildētāja algas nosakāmi pēc analoģijas ar ministru kabineta noteikumiem,

kas paredz, ka bērniem līdz 18 gadu vecumam ir maksājami uzturlīdzekļi ne mazāk kā 30 procentu apmērā no minimālās darba algas.

Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvis prasību neatzina par pamatotu. Paskaidroja, ka atbildētājs piekrīt maksāt uzturlīdzekļus prasītājas uzturam 100

euro apmērā līdz brīdim, kamēr viņa mācās augstskolā. Saskaņā ar tiesu praksi, nevar piemērot Ministru kabineta noteikumus minimālajiem

uzturlīdzekļiem bērnam, ja prasītājai ir vairāk kā 18 gadu, jo minētie noteikumi nosaka noteiktu vecumu. Prasītājai ir gandrīz 20 gadu. Prasības

pieteikumā vienīgais pamatojums uzturlīdzekļu piedziņai ir Ministru kabineta noteikumi, citu uzturlīdzekļu pamatojošu dokumentu lietā nav. Lietā nav

pierādījumu par to, cik ilgi prasītāja būs studente, līdz ar to prasība daļā, kur lūgts piedzīt uzturlīdzekļus līdz brīdim, kad prasītāja spēs sevi apgādāt, nav

pamatota.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un noklausījusies pušu sniegtos paskaidrojumus tiesas sēdē, tiesa atzīst, ka

prasītājas maza apmēra prasība pret atbildētāju par uzturlīdzekļu piedziņu ir pamatota un daļēji apmierināma.

Lietā nav strīda un to apliecina arī dzimšanas apliecības kopija (7.lietas lapa), ka prasītājas tēvs ir atbildētājs un māte ir /pers. E/ (šobrīd –

/pers.E/).

Prasītājas uzvārds, saskaņā ar Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta 2016.gada 22.marta lēmumu Nr.16.2-13/300 šobrīd ir /uzvārds/

(57.lietas lapa).

Prasītāja kļuva pilngadīga 2014.gada 28.jūlijā.

Prasība tiesā iesniegta 2015.gada 10.novembrī, lūdzot piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus 30% no atbildētāja darba algas, bet ne mazāk kā valstī

noteiktajā minimālajā apmērā – 108 euro, līdz brīdim, kad prasītāja spēs sevi apgādāt.

Ar 2015.gada 22.jūlija līgumu Nr.24B/0460-15 un 2015.gada 1.decembra Izziņu Nr.17648 (8. – 9., 25. un 62.lietas lapa) pierādīts, ka prasītāja

ir pilna laika studente Rīgas Tehniskajā universitātē 2015./2016.mācību gadā.

Ar 2015.gada 28.oktobra Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Izziņu (10. un 42.lietas lapa) pierādīts, ka prasītājai laika periodā no

2013.gada maija līdz 2014.gada aprīlim nav reģistrētas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2011.gada 2.maija spriedumu no atbildētāja par labu /pers. E/ piedzīti uzturlīdzekļi prasītājas un /pers. G/

uzturam līdz bērnu pilngadības sasniegšanai.

Saskaņā ar Civillikuma 179.panta pirmo daļu, vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums

gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. (..) No minētā izriet, ka pienākums uzturēt bērnu ir gan atbildētājam, gan /pers.

E/ un nevienam no vecākiem nav prerogatīvas pār otru izdevumu noteikšanā.

Augstākās tiesas Civillietu departaments 2015.gada 7.janvāra spriedumā lietā Nr.SKC-1478/2015 sniedzis Civillikuma 179.panta pirmās daļas

interpretāciju, norādot, ka bērna pilngadības sasniegšanu kā kritēriju vecāku atbrīvošanai no viņa uzturēšanas pienākuma likums nav izvirzījis.

Tas nozīmē, ja bērns pēc pilngadības iestāšanās objektīvu iemeslu dēļ nevar pats sevi apgādāt, tad atbilstoši Civillikuma 179.panta pirmajai

daļai vecāku pienākums viņu uzturēt turpinās. (..) Ja līdztekus studijām (..) bērns strādā un gūst ienākumus vai arī studijas pārtrauc, tad

vecāks, kuram piespriests uzturlīdzekļu maksāšanas pienākums, mainoties apstākļiem, ir tiesīgs celt tiesā prasību par uzturlīdzekļu apmēra

samazināšanu jeb atbrīvošanu no šā pienākuma.

Saskaņā ar judikatūrā atzīto, šāds pienākums vecākiem ir ne ilgāk, līdz bērns sasniedzis 24 gadu vecumu (Augstākās tiesas Civillietu departamenta

2015.gada 7.janvāra spriedums lietā SKC-1478/2015).

Līdz ar to, lai konstatētu, vai konkrētajā lietā atbildētājam pastāv pienākums sniegt uzturlīdzekļus prasītājai un kāds ir to apmērs, ja šāds pienākums

pastāv, ir jākonstatē, ka pilngadīgais bērns, kurš nav sasniedzis 24 gadu vecumu, pats nespēj sevi pilnībā vai daļēji apgādāt.

Ņemot vērā minēto, noskaidrojams gan abu vecāku mantiskais stāvoklis, gan arī prasītājas mantiskais stāvoklis.

No Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2016.gada 19.februāra Izziņas (43. – 44.lietas lapa) redzams, ka atbildētāja apdrošinātās personas

iemaksas laika periodā no 2015.gada janvāra līdz decembrim ir 10 851,49 euro, tātad vidēji mēnesī pirms nodokļu nomaksas – 904,29 euro.

No Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2016.gada 19.februāra Izziņas (45. – 46.lietas lapa) redzams, ka /pers.E/ (iepriekš – /uzvārds/)

apdrošinātās personas iemaksas laika periodā no 2015.gada janvāra līdz augustam ir 109,75 euro un par 2015.gada novembri un decembri 8,66 euro.

No Valsts ieņēmumu dienesta 2016.gada 11.februāra izziņas (48.lietas lapa) redzams, ka prasītājai nav deklarētu ienākumu laika periodā no

2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 31.janvārim. Atbildētāja ienākumi laika periodā no 2015.gada 1.janvārim līdz 2015.gada 31.decembrim ir

10 851,49 euro un laika periodā no 2016.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 31.janvārim – 900 euro (48.lietas lapa). /pers.E/ (/uzvārds/) ienākumi laika

periodā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.decembrim ir 459,81 euro un laika periodā no 2016.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 31.janvārim –

4,40 euro (48.lietas lapa).

No SIA “TEHSERVISS” 2016.gada 12.aprīļa Izziņas (63.lietas lapa) redzams, ka atbildētāja neto darba alga laika periodā no 2015.gada oktobra

līdz 2016.gada martam ir 3 600,37 euro, vidēji mēnesī 672,48 euro.

No Tiesu informatīvajā sistēmā esošās Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Zemesgrāmatu nodaļas informācijas redzams, ka prasītājai pieder

2008.gada izlaiduma Land Rover “Range Rover sport” (reģistrēts 2016.gada 20.aprīlī), dzīvokļa īpašums /adrese/, un 1/12 domājamā daļa no

nekustamā īpašuma /adrese A/.

Atbildētājam un prasītājas mātei /pers.E/ nepieder Latvijas Republikā reģistrēti nekustamie īpašumi un transportlīdzekļi.

Pārbaudot lietā esošos pierādījumus, tiesa konstatē, ka prasītāja nestrādā un tai nav ienākumu, taču tās īpašumā ir divi nekustamie īpašumi /adrese/,

kura vērtība, atbilstoši ierakstam zemesgrāmatā, ir 11 900 euro un nekustamais īpašums, kas iegūts uz dāvinājuma līguma pamata – 16 500 euro, kā arī

transportlīdzeklis Land Rover “Range Rover sport”, kuru iegādei un uzturēšanai pastāvīgi nepieciešami finanšu līdzekļi. No minētā tiesa secina, ka, kaut

arī prasītājai nav reģistrēti ienākumi darba algas veidā, tas tomēr neliecina, ka prasītājai vispār nav nekādu ienākumu, jo prasītāja nav norādījusi, par

kādiem līdzekļiem uztur tās īpašumā esošo kustamo un nekustamo mantu. Tāpat arī prasītāja nav iesniegusi nekādus pierādījumus, kas apliecinātu

prasītājas uzturam nepieciešamo izdevumu apmēru. Tiesai iesniegta 2015.gada 16.jūlijā slēgtās vienošanās starp prasītāju un Rīgas Tehnisko universitāti

par studiju maksas priekšapmaksu kopija (9.lietas lapa), tomēr nav pievienoti dokumenti, kas apliecina, ka studiju maksa ir samaksāta, un ja ir, tad kādā

apmērā ir samaksāta, un kurš ir veicis maksājumu.

Atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.2.punktu, katram

bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša

darba algas.

No minētā konstatējams, ka uzturlīdzekļi 30 procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas nosakāmi bērniem tikai

līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai.

Uz to norāda arī Augstākās tiesas Civillietu departaments 2015.gada 20.novembra spriedumā lietā Nr.SKC-2885/2015, kur atzīts, ka

uzturlīdzekļu minimālais apmērs bērniem līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai ir noteikts Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumos

Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, bet pēc bērna 18 gadu vecuma sasniegšanas tas nav limitēts un tā

noteikšanas vienīgais kritērijs atbilstoši Civillikuma 179.panta pirmajai daļai ir vecāka spējas un viņa mantas stāvoklis.

Ņemot vērā minēto tiesai nav pamata atzinumam, ka prasītājai būtu nosakāmi uzturlīdzekļi ne mazāk kā 108 euro apmērā.

Prasītājas pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka uzturlīdzekļu apmērs nosakām 30 procentu apmērā no atbildētāja darba algas, piemērojot analoģiju, jo

30 procentu apmēru no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas paredz Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.37

“Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.2.punkts.

Tiesa atzīst šādu prasītājas un viņas pārstāvja viedokli par nepamatotu, jo, kā jau minēts iepriekš, Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra

noteikumi Nr.37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” nosaka uzturlīdzekļu apmēra minimumu un tikai bērniem līdz 18 gadu vecumam.

Turklāt Ministru kabineta attiecīgie noteikumi nosaka 30 procentu apmēru no minimālās darba algas, nevis no jebkuras darba algas, līdz ar to analoģijas

piemērošanai nav pamata.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma

veidu un piedzenamo summu (..). No minētā izriet, ka spriedumā norādāma konkrēta piedzenamā uzturlīdzekļu summa.

Pamatojoties uz minēto, tiesa konstatē, ka prasība daļā par uzturlīdzekļu piedziņu no atbildētāja 30 procentu apmērā no atbildētāja ikmēneša

ienākumiem, ir nepamatota un noraidāma.

Kā jau minēts, pienākums dot uzturlīdzekļus bērnam, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu, pastāv tikai tādā mērā, kāds ir atbilstošs vecāka spējām un

mantas stāvoklim, turklāt pienākumus sniegt uzturlīdzekļus bērnam ir abiem vecākiem.

Tiesa konstatēja, ka atbildētāja ienākumi vidēji mēnesī pirms nodokļu nomaksas ir 900 euro, atbildētājam nav reģistrētu nekustamo īpašumu un

transportlīdzekļu. Prasītājas mātes /pers.E/ vidējie mēneša ienākumi ir 35,71 euro, nav reģistrētu nekustamo īpašumu un transportlīdzekļu.

Atbildētājs norāda, ka var maksāt uzturlīdzekļus prasītājai 100 euro apmērā.

Tā kā tiesa konstatēja, ka prasītāja nav iesniegusi nekādus pierādījumus, kas apliecinātu viņas uzturam nepieciešamo līdzekļu apmēru, tiesa atzīst

par pamatotu apmierināt prasību par uzturlīdzekļu piedziņu no atbildētāja 100 euro apmērā ik mēnesi, no prasības celšanas dienas tiesā – 2015.gada

10.novembra, jo tieši ar prasības celšanas brīdi persona uzsāk savu ar likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju tiesā, līdz brīdim, kad

prasītāja pati spēs sevi apgādāt, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

Prasītāja lūdz noteikt tiesas sprieduma nekavējošu izpildi.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 1.punktam, pēc lietas dalībnieka lūguma tiesa spriedumā var noteikt, ka pilnīgi vai

noteiktā daļā nekavējoties izpildāmi spriedumi (..) par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam (..).

Kā redzams no lietas materiāliem, prasītāja pilngadību sasniegusi 2014.gada 28.jūlijā, ar prasību tiesā vērsusies 2015.gada 10.novembrī, tātad

vairāk nekā gadu pēc tam, kad tika pārtraukta uzturlīdzekļu piedziņa atbilstoši Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas spriedumam, ar kuru tika piedzīti

uzturlīdzekļi prasītājas uzturam līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai. Turklāt, kā tiesa secināja jau iepriekš, prasītājas īpašumā esošā kustamā un nekustamā

manta, kā arī fakts, ka viņa personīgi veikusi maksājumu advokāta palīdzības samaksai 150 euro apmērā 2016.gada 4.aprīlī, liecina par to, ka prasītājai

ir ienākumi. Līdz ar to tiesa nekonstatē, ka uzturlīdzekļu nekavējoša piedziņa prasītājai būtu aktuāla un to nepiedzīšana draudētu ar palikšanu bez iztikas

līdzekļiem. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasība daļā par nekavējošu sprieduma izpildi ir noraidāma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otrās daļas 1.un 3.punktu, tiesas izdevumi ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi.

Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka prasības summa prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu - maksājumu kopsumma

par vienu gadu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai (..) ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam

proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram (..). Šā likuma 42.panta pirmā daļa noteic, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to

samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījumu daļai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu, no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti prasītāji - prasībās

par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam, kā arī prasībās par paternitātes noteikšanu, ja prasība celta vienlaikus ar prasību par

uzturlīdzekļu piedziņu bērnam.

Tā kā prasība apmierināta daļēji, piedzenot no atbildētāja uzturlīdzekļus 1200 euro apmērā gadā, tad no atbildētāja valsts labā piedzenami tiesas

izdevumi – valsts nodeva 180 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 13,90 euro.

Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir

mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu

apmierinātās daļas, savukārt šā panta ceturtā daļa noteic, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta

palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.

Prasības summa apmierinātajā daļā ir 1200 euro, līdz ar to tiesa konstatē, ka izdevumi advokāta palīdzības samaksai nevar pārsniegt 180 euro.

Prasītāja lūdz piedzīt 150 euro (61.lietas lapa).

Civilprocesa likuma 44.panta piektā daļa paredz, ka tiesa var noteikt mazāku apmēru atlīdzināmo izdevumu advokāta palīdzības samaksai,

ievērojot taisnīguma un samērīguma principu, kā arī izvērtējot objektīvos ar lietu saistītos apstākļus, it īpaši — lietas sarežģītības un

apjomīguma pakāpi, tiesas sēžu skaitu lietas izskatīšanas laikā un tiesu instanci, kurā prasība tiek izskatīta.

Tā kā izskatāmā lieta ir maza apmēra prasība, izskatīta tikai pirmās instances tiesā, nav atzīstama par sarežģītu un pēc būtības izskatīta vienā tiesas

sēdē, kā arī piedzenamo uzturlīdzekļu apmērs noteikts 100 euro mēnesī, tiesa atzīst par samērīgu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai ar lietas vešanu

saistītos izdevumus advokāta palīdzības samaksai 50 euro apmērā.

Tiesa norāda, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 203.panta ceturto daļu, ja pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums, ar kuru no

atbildētāja piespriesti periodiski maksājumi, mainās apstākļi, kas ietekmē maksājumu apmēra vai ilguma noteikšanu, katra puse ir tiesīga,

iesniedzot jaunu prasību, prasīt maksājumu apmēra vai termiņa grozīšanu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš labprātīgai sprieduma izpildei daļā par tiesas izdevumu

samaksu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 42., 93., 97., 250.26 un 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

/pers. A/ prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu daļēji apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods/personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus no prasības celšanas dienas

tiesā – 2015.gada 10.novembra, 100 euro mēnesī līdz brīdim, kad /pers. A/ pati spēs sevi apgādāt, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, ar lietas vešanu saistītos izdevumus 50

euro (piecdesmit euro).

Samaksa veicama /pers. A/, personas kods /personas kods/, bankas norēķinu kontā LV97 PARX 0016 4071 1000 1, AS “Citadele banka”.

Prasību daļā par uzturlīdzekļu piedziņu 30 procentu apmērā no /pers. B/ darba algas ik mēnesi, bet ne mazāk kā 108 euro apmērā, kā arī ar lietas

vešanu saistīto izdevumu advokāta palīdzības samaksai 100 euro apmērā un sprieduma nekavējošu izpildi, noraidīt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 180 euro (viens simts astoņdesmit euro).

Valsts nodeva maksājama:

Saņēmējs: Valsts kase

Reģ.Nr.90000050138

Saņēmēja iestāde: Valsts kase

BIC kods: TRELLV22

Konta Nr.LV55 TREL 1060 1909 1120 0.

Maksājuma mērķī norāda atsauci uz Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama 2016.gada 2.maija spriedumu lietā Nr.C33674415 (C-3453-16/23).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus – 13,90 euro (trīspadsmit euro un

19 euro centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi maksājami:

Saņēmējs: Tiesu administrācija

Reģ.Nr.90001672316

Konta Nr.LV51 TREL 2190 4580 1900 0

Saņēmēja banka: Valsts kase

BIC kods: TRELLV22

Maksājuma mērķī norāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kodu – 21499 un atsauci uz Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama 2016.gada

2.maija spriedumu lietā Nr.C33674415 (C-3453-16/23).

Lai netiktu uzsākta tiesas nolēmuma piespiedu izpilde, tiesas izdevumu samaksu apliecinoši dokumenti iesniedzami Rīgas rajona tiesas Jūrmalas

tiesu nam kancelejā.

Noteikt /pers. B/ 10 dienu termiņu no tiesas sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas, tiesas sprieduma labprātīgai izpildei.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 dienu laikā no tiesas sprieduma pasludināšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā, Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajos gadījumos.

Tiesnese I.Gaile