Bankruptcy court voids property transfer to avoid tax evasion and restores ownership rights.

Lietas Nr.C68323822

C-4230-22/99

ECLI:LV:RPT:2022:1128.C68323822.4.S

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā 2022.gada 28.novembrī

Rīgas pilsētas tiesa

tiesnese Iveta Risberga

ar tiesas sēdes sekretāri Evu Šulci

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu maksātnespējīgā /pers. B/ prasībā pret SIA “/Nosaukums A/” un /pers. D/ par darījumu atzīšanu par spēkā

neesošiem un īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu.

Aprakstošā daļa

[1] 20.05.2022. /pers. B/ maksātnespējas procesa administratore cēla tiesā prasību pret SIA “/Nosaukums A/” un /pers. D/ par darījumu atzīšanu

par spēkā neesošiem un īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu.

[2] Prasības pieteikumā norādīts, ka ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas /datums/spriedumu lietā Nr./numurs S/ ir pasludināts fiziskas

personas /pers. B/ maksātnespējas process un par maksātnespējas procesa administratori iecelta administratore Jekaterina Ignatenko, amata apliecības

Nr. 00513.

[2.1] /pers. B/ bankrota procedūrā konstatēts, ka līdz 31.10.2019. parādnieka īpašumā bija reģistrēts nekustamais īpašums /adrese A/, kadastra

numurs /kadastra numurs A/, reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs A/(turpmāk saukts - Nekustamais īpašums), kas sastāv no

zemes gabala 1349 m2 platībā. Administratores ieskatā minētā Nekustamā īpašuma atsavināšanas darījums ir apstrīdams atbilstoši Maksātnespējas

likuma 96.panta pirmās daļas 2.punktam šādu iemeslu dēļ.

[2.2] No 09.07.2019.gada 9.jūlija līdz 2020.gada 20.martam Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas veica SIA “/Nosaukums T/” (reģ.

Nr./reģistrācijas numurs T/) pievienotās vērtības nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu auditu par

periodu 01.04.2018. - 30.09.2018. un uzņēmumu ienākuma nodokļa auditu par periodu 01.01.2018. - 31.12.2018. Minētā audita rezultātā sabiedrībai

papildu nomaksai budžetā aprēķināti nodokļu maksājumi, nokavējuma nauda un soda nauda EUR 286238,73 kopējā apmērā.

Gan Auditējamā periodā, gan audita laikā SIA “/Nosaukums T/” vienīgais dalībnieks un valdes loceklis bija parādnieks /pers. B/.

Pēc SIA “/Nosaukums T/” audita uzsākšanas parādnieks nekavējoties atsavināja visus sev piederošos nekustamos īpašumus atbildētājai

/Nosaukums A/”, kas tika reģistrēta komercreģistrā 2019.gada 9.jūlijā, un kuras vienīgā dalībniece un valdes locekle ir parādnieka laulātā /pers. D/.

[2.3] Ar 21.08.2019. Mantiskā ieguldījuma pieņemšanas-nodošanas aktu parādnieks nodeva Atbildētājai SIA “/Nosaukums A/” Nekustamo

īpašumu /adrese A/, ar kadastra Nr. /kadastra numurs A/, nekustamo īpašumu /Nosaukums C/ar kadastra numuru /numurs C/, kas atrodas /adrese C/,

kā arī 9910/1018550 domājamās daļas no nekustamā īpašuma, kas atrodas Rīgas pilsētā, /adrese U/ (kadastra numurs /numurs U/) ar lietošanas

tiesībām uz dzīvokli Nr. 16 (telpu grupas kadastra apzīmējums /numurs E/,4.stāvā). Ar visu sev piederošo nekustamo īpašumu nodošanu parādnieks

apmaksāja /Nosaukums A/ 700 kapitāla daļas ar nominālvērtību 1 EUR katra, ar kopējo nominālvērtību 700 EUR.

Saskaņā ar /Nosaukums I/ 02.08.2019. sniegto atzinumu parādniekam piederošā nekustamā īpašuma /adrese C/, kā mantiskā ieguldījuma, vērtība

23.07.2019. bija 412000 EUR. Strīdus Nekustamais īpašums Uzņēmumu reģistram sagatavotajā Atzinumā par mantisko ieguldījumu netika iekļauts.

31.10.2019. Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs A/ir izdarīts ieraksts par Atbildētājas SIA “/Nosaukums A/” īpašuma tiesību

nostiprināšanu uz Nekustamo īpašumu.

Savukārt 2019.gada novembra sākumā iegūtās 700 kapitāla daļas parādnieks atsavināja Atbildētājai SIA /Nosaukums A/ un parādniekam

izmaksāta to nominālvērtība naudā.

Tādējādi par trīs sev piederošo nekustamo īpašumu, kuru vērtība pārsniedz vairākus simtus tūkstošus euro, atsavināšanu /pers. B/ pretī saņēma

EUR 700,00. Ievērojot minēto, administratore konstatē, ka Parādniekam ir nodarīti zaudējumi un minēto simulatīvo darījumu ķēdes rezultātā viņš kļuvis

maksātnespējīgs.

[2.4] 2020.gada 9.marta spriedumā lietā Nr. C17130915, SKC-79/2020 Senāts vērsa uzmanību, ka parasti fiktīvu vai simulatīvu darījumu mērķis

ir tieši ietekmēt nākotnē paredzamu tiesisku seku iestāšanos, pēc iespējas apgrūtinot vai pat padarot neiespējamu kreditoru prasījumu apmierināšanu no

parādnieka mantas.

Kā to jau atzinis Senāts, fiktīvu darījumu īpatnība ir tā, ka, tos noslēdzot, ir ievērotas visas formālās prasības, lai piedotu ticamību līgumam, kaut gan

dalībnieku patiesais nolūks nav bijis civiltiesiski saistīties. Tiešu pierādījumu darījumu fikcijai parasti nav, bet, ja tādi ir, tad tikai pie pašiem apstrīdētā

darījuma dalībniekiem. Šādos gadījumos slēdzienu par līguma fiktīvo vai simulatīvo raksturu var izdarīt no apstākļiem, kas saistīti ar noslēgto darījumu un

dalībnieku rīcību to kopumā, kuros saskatāmas savstarpējās sakarības, kas neatstāj vietu šaubām par nodomu, ar kādu līgums slēgts. Savukārt, vērtējot

faktus selektīvi, nevar gūt pareizu, objektīvai realitātei atbilstošu priekšstatu par strīda apstākļiem (Senāta 2018.gada 28.maija sprieduma lietā Nr. SKC-

92.2018 7.punkts).

Ņemot vērā, ka parādnieks no konkrētā Nekustamā īpašuma atsavināšanas nesaņēma nekādu mantisku labumu, tā atsavināšanai nav racionālā un

ekonomiskā pamatojuma.

Savukārt tas apstāklis, ka visu savu mantu parādnieks atsavināja nekavējoties pēc audita uzsākšanas parādnieka vadītajā uzņēmumā, liecina par

apzinātām darbībām, lai izvairītos no savu iespējamo saistību izpildes un piedziņas vēršanas uz atsavināto mantu, slēpjot un šķietami mainot mantas

piederību.

Civillikuma 1.pants noteic, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības.

Juridiskajā literatūrā norādīts, ka Civillikuma 1.pants palīdz novērst gadījumus, kuros civiltiesību subjekti savas tiesības izmanto vai pienākumus

izpilda neattaisnojamā veidā vai neattaisnojama mērķa sasniegšanai (sk. Asoc. prof. Dr.iur. K.Balodis. Ievads civiltiesībās. Rīga: Zvaigzne ABC, 2007,

141.lpp.).

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1415.pantu neatļauta un nepieklājīga darbība, kuras mērķis ir pretējs reliģijai, likumiem vai labiem tikumiem, vai

kura vērsta uz to, lai apietu likumu, nevar būt par tiesiska darījuma priekšmetu; tāds darījums nav spēkā.

Ņemot vērā minēto, parādnieka /pers. B/ un Atbildētājas /Nosaukums A/ 2019.gada 21 .augusta Mantiskā ieguldījuma pieņemšanas-nodošanas

akts daļā par Nekustamā īpašuma /adrese A/, kadastra numurs /kadastra numurs A/, nodošanu īpašumā Atbildētājai ir atzīstams par spēkā neesošu.

Darījumu atzīšana par spēkā neesošiem nozīmē to, ka tie uzskatāmi par spēkā neesošiem no to noslēgšanas brīža. Līdz ar ko visi turpmākie

darījumi ar īpašumu ir nelikumīgi un atzīstami par spēkā neesošiem.

[2.5] Saskaņā ar ierakstiem zemesgrāmatā Atbildētāja /Nosaukums A/ ar 29.01.2021. pirkuma līgumu ir atsavinājusi strīdus Nekustamo īpašumu

/pers. B/ laulātajai Atbildētājai/pers. D/.

Atbildētājas SIA “/Nosaukums A/”, kā persona, kuras dalībnieks laika periodā no 21.08.2019. līdz 11.11.2019. bija parādnieks, kā arī

parādnieka laulātā /pers. D/ ir atzīstamas par ieinteresētajām personām pret parādnieku Maksātnespējas likuma 72.panta izpratnē. Līdz ar to atbilstoši

Maksātnespējas likuma 96.panta otrajai daļai konstatējams, ka gan SIA “/Nosaukums A/”, gan /pers. D/ ir zinājušas par zaudējumu nodarīšanu

parādniekam.

Tādējādi atzīstot par spēkā neesošu nekustamā īpašuma nodošanu SIA “/Nosaukums A/”, secīgi ir atzīstams par spēkā neesošu arī SIA

“/Nosaukums A/” un /pers. D/ 29.01.2021. noslēgtais Pirkuma līgums, dzēšot Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā atbildētājas /pers. D/ īpašuma

tiesību uz Nekustamo īpašumu.

[2.6] /pers. B/ maksātnespējas procesā ir pieteikti kreditoru prasījumi 1422805,26 EUR apmērā. Ar administratores lēmumiem ir atzīti /pers. R/

kreditora prasījums 7000 EUR apmērā, /pers. S/ – 7250 EUR apmērā, /pers. T/ – 9432 EUR apmērā.

Ar administratores lēmumu ir neatzīts maksātnespējīgās SIA “/Nosaukums T/” pieteiktais prasījums EUR 279786,20 apmērā, kas pamatots ar

maksātnespējīgās SIA “/Nosaukums T/” celto prasību par zaudējumu EUR 279786,20 piedziņu no /pers. B/ sakarā ar konstatēto strīdu, par ko notiek

tiesvedība. Vienlaikus gan administratore, gan tiesa civillietā Nr./numurs Z/ SIA “/Nosaukums T/” celto prasību vērtē kā pirmšķietami (prima facie)

pamatotu. SIA “/Nosaukums T/” prasījums ir iekļauts /pers. B/ kreditoru prasījumu reģistrā līdz brīdim kad stāsies spēkā tiesas spriedums civillietā

Nr./numurs Z/.

Ar administratores 01.02.2022. lēmumu nav atzīts Čehijas Republikā reģistrētā uzņēmuma “/Nosaukums V/” s.r.o. pieteiktais kreditora prasījums

1119337,06 EUR apmērā. Par lēmumu kreditors iesniedza sūdzību, kas nav izskatīta.

[2.7] /pers. B/ bankrota procedūrā administratore konstatē Maksātnespējas likuma 153.panta 1.punktā paredzēto saistību dzēšanas procedūras

ierobežojumu, proti, parādnieks pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir slēdzis darījumus, kuru

rezultātā kļuvis maksātnespējīgs vai ir radījis zaudējumus kreditoriem, turklāt viņš apzinājās vai viņam vajadzēja apzināties, ka šādu darījumu slēgšana var

novest līdz maksātnespējai vai zaudējumu radīšanai kreditoriem.

Prasības priekšmets ir /pers. B/ un /Nosaukums A/ 21.08.2019. Mantiskā ieguldījuma pieņemšanas-nodošanas akta daļā par Nekustamā īpašuma

nodošanu atbildētājai atzīšanu par spēkā neesošu un īpašuma tiesību atzīšana uz Nekustamo īpašumu; prasības summa ir šī Nekustamā īpašuma

kadastrālā vērtība EUR 34548 apmērā.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 96.pantu un 144.pantu, lūdz atzīt par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža /pers. B/

un SIA “/Nosaukums A/” 21.08.2019. Mantiskā ieguldījuma pieņemšanas-nodošanas aktu daļā par nekustamā īpašuma /adrese A/, kadastra numurs

/kadastra numurs A/, nodošanu SIA “/Nosaukums A/”; atzīt par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža SIA “/Nosaukums A/” un /pers. D/ 29.01.2021.

Pirkuma līgumu, dzēšot /pers. D/ īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu; atzīt /pers. B/ īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese A/, kadastra

numurs /kadastra numurs A/.

[3] 27.06.2022. tiesā saņemti /pers. D/ un SIA “/Nosaukums A/” paskaidrojumi, kuros norādīts, ka /pers. B/ maksātnespējas procesa

administratore Jekaterina Ignatenko (turpmāk – Prasītājs) ir cēlusi prasību pret atbildētājiem /pers. D/ (turpmāk – 1.Atbildētājs) un SIA “/Nosaukums

A/” (turpmāk – 2.Atbildētājs, lūdzot atzīt par spēkā neesošu /pers. B/ un 2.Atbildētāja noslēgto pieņemšanas nodošanas aktu daļā par nekustamā

īpašuma /adrese A/, kadastra Nr./Kadastra numurs A/, reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/(turpmāk – Īpašums) nodošanu

2.Atbildētājam, atzīt par spēkā neesošu 2021.gada 29.janvāra Pirkuma līgumu, kurš noslēgts starp 1.Atbildētāju un 2.Atbildētāju, dzēšot 1.Atbildētāja

īpašuma tiesības, kā arī atzīt /pers. B/ īpašuma tiesības uz Īpašumu.

[3.1] Atbildētājs un 2.Atbildētājs uzskata prasību par nepamatotu un noraidāmu sekojošu iemeslu dēļ :

Prasītājs ir atsaucies uz Maksātnespējas likuma 96.panta pirmās daļas 2.punktā noteikto administratora pienākumu, kā arī Maksātnespējas

likuma 144.pantu,153.pantu, kā materiālo tiesību normu, kas dod tam pamatu celt prasību. Lai arī Prasītājs ir atsaucies uz Maksātnespējas likuma

144.pantu, kurš nosaka, ka “Parādnieka noslēgtie darījumi ir apstrīdami šā likuma XVII nodaļā noteiktajā kārtībā, ja bankrota procedūras laikā tiek

konstatēti šā likuma 153.pantā noteiktie saistību dzēšanas ierobežojumi.”, Prasītājs nav pierādījis 153.panta priekšnoteikumus prasības celšana.

Priekšnosacījums prasības celšanas ir Maksātnespējas likuma 153.pantā noteikto saistību dzēšanas ierobežojumu konstatēšana, tādējādi Prasītājam ir

jāpierāda, ka pastāv kāds no minētajiem priekšnosacījumiem.

Prasībā norādīts, ka Prasītāja ieskatā pastāv Maksātnespējas likuma 153.panta 1.punktā norādītie apstākļi, vienlaikus attiecībā uz Īpašumu

Prasītājs nav iesniedzis nekādus pierādījumus vai apsvērumus.

[3.2] Kā izriet no prasības, tad Prasītājs uzskata, ka ar 2019.gada 21.augusta Mantiskā ieguldījuma pieņemšanas – nodošanas aktu parādnieks,

atsavinot nekustamo īpašumu, ir nodarījis zaudējumus, jo iegūtas kapitāla daļas par nominālvērtību EUR 700.00, vēlāk kapitāla daļas atsavinātas tikai par

šo pašu nominālvērtību EUR 700.00.

Konkrētā gadījumā ir jānošķir darījumi, proti, ieguldījums pamatkapitālā un vēlākā daļu atsavināšana (pārdošana), jo tas ir nozīmīgi, lai konstatētu,

kurš ir tas darījums, ar kuru ir nodarīti zaudējumi.

Apstāklis, ka veicot ieguldījumu 2.Atbildētāja pamatkapitālā /pers. B/ ieguva īpašumā kapitāla daļas ar nominālvērtību EUR 700.00, pats par sevi

nenozīmē, ka ar šo ieguldījumi ir nodarīti zaudējumi. Lai pierādītu, ka ar ieguldījumi ir nodarīti zaudējumi darījuma noslēgšanas brīdī, būtu jākonstatē, ka

/pers. B/ iegūto kapitāla daļu vērtība, nevis nominālvērtība, ir mazāka par veikto ieguldījumu vērtību ieguldīšanas brīdī. Kā atzīts judikatūrā “ Uzņēmuma

vērtība, kas ir atkarīga no dažādiem faktoriem (ilgtermiņa ieguldījumi, apgrozāmie līdzekļi, pašu kapitāls, parādsaistību apjoms u.c.), ir viens no

sabiedrības kapitāla daļu pārdošanas cenas noteikšanas kritērijiem. To izvērtējot, kapitāla daļu pārdošanas cenu var noteikt atbilstoši to nominālvērtībai,

vai arī virs vai zem tās.” (Augstākās tiesas Senāta 2021.gada 18.maija Spriedums lietā Nr. SKC-93/2021). Šādu pierādījumu, ka kapitāla daļu vērtība

(cena) neatbilst ieguldījumam, lietā nav, tādējādi nav pierādīti zaudējumi, kas ir prasības pamats. Ja kapitāla daļu vērtība, nevis nominālvērtība, atbilda

ieguldījuma vērtībai, tad nav pamata uzskatīt, ka ieguldījums radījis zaudējumus kreditoriem.

Minētie apsvērumi lietā Nr. SKC – 93/2021, par kapitāla daļu pārdošanas cenu, proti, ka kapitāla daļu pārdošanas cena ir bijusi tāda, kas radījusi

zaudējumus atsavināšanas brīdī, jo to pārdošanas cena ir bijusi par zemu kapitālsabiedrības vērtībai, ir attiecināmi arī uz kapitāla daļu pārdošanu. Šādu

pierādījumu, ka atsavināšanas brīdī kapitāla daļas neatbilda to patiesajai vērtībai, lietā nav. Tādējādi nav pierādīti zaudējumi, kas ir prasības pamats.

[3.3] Prasītājs vispārīgi ir atsaucies uz judikatūru par simulatīviem un fiktīviem darījumiem (SKC-79/2020, SKC-92/2018). Augstākās tiesas

Senāts lietā SKC-7/2018 ir norādījis “Par simulatīvu kvalificējams tāds darījums, aiz kura apslēpts cits – līdzēju patiesi gribētais un likumā regulētais -

līguma tips (Civillikuma 1439. pants). Šis gribētais līgums paliek spēkā, ja vien tas nav noslēgts ar mērķi pievilt trešo personu vai apiet likumu. Ja tādu

simulatīvu darījumu, kas neskar trešo personu intereses, līdzēji noslēguši, brīvi izteicot savu gribu, tad nav iedomājama tāda situācija, kad šāds darījums

varētu tikt atzīts par spēkā neesošu pēc vienas saistītās puses prasījuma.

Turpretī šķietama jeb fiktīva darījuma gadījumā griba izteikta tikai izskata pēc, tad tai nav nekādu tiesisku seku, izņemot trešās personas prettiesīga

maldinājuma gadījumus (Civillikuma 1438.pants). Līdz ar to, ja griba izteikta izskata pēc, kas nozīmē, ka gribas faktiski nav, tad šādas gribas trūkums

nevar radīt tiesiskas sekas, tāpēc šķietams darījums ir nederīgs jeb absolūti spēkā neesošs no noslēgšanas brīža.”. Prasītājs nevar uzturēt prasību,

atsaucoties uz abiem pamatiem, tam ir jāatsaucas uz vienu, jo darījums, vienlaikus nevar būt simulatīvs un fiktīvs.

[3.4] Prasītājs prasībā ir atsaucies uz Maksātnespējas likuma 96.pantu un 72.pantu, norādot, ka apstrīdētie darījumi ir noslēgti starp ieinteresētajām

personām, norādot, ka 1.Atbildētājs ir atzīstams par ieinteresēto personu attiecībā pret /pers. B/. Prasītājs kļūdaini atsaucas uz minētajām

Maksātnespējas likuma normām, jo fiziskās personas maksātnespējas procesā ieinteresētās personas nosaka Maksātnespējas likuma 131.pants, nevis

prasītāja norādītās tiesību normas. 1.Atbildētājs ir atzīstams par ieinteresēto personu attiecībā pret /pers. B/, saskaņā ar Maksātnespējas likuma

131.panta pirmās daļas 1.punktu. Vienlaikus, nevienu no apstrīdētajiem darījumiem ar /pers. B/ nav slēdzis 1.Atbildētājs. Tas, ka 1.Atbildētājs ir

2.Atbildētāja valdes loceklis un dalībnieks, nepadara to par ieinteresēto personu, jo Maksātnespējas likuma 131.panta pirmās daļas uzskaitījums ir

izsmeļošs, turklāt, kā redzams no 131.panta pirmās daļas 4.punkta, tad par ieinteresēto personu var tikt atzīta “komercsabiedrība, kurā parādniekam

pieder izšķiroša ietekme Koncernu likuma izpratnē”. /pers. B/ nekad nav piederējusi un nepieder izšķiroša ietekme 2.atbildētājā. Tādējādi apstrīdētie

darījumi nav atzīstami par tādiem, kas noslēgti ar ieinteresētām personām, tādēļ nav piemērojama Maksātnespējas likuma 96.panta otrās daļas

prezumpcija un prasītājam ir jāpierāda, ka atbildētāji zināja par zaudējumu nodarīšanu.

[3.5] Prasītājs norādījis, ka pastāv Maksātnespējas likuma 153.panta 1.punktā noteiktais pamats saistību dzēšanas procedūras piemērošanai,

vienlaikus nepamatojot šo savu apsvērumu. Bez ievērības nav atstājams tas, ka maksātnespējas procesā pieteikti kreditoru prasījumi par EUR 1422

805.26, vienlaikus, kā redzams no prasības, tad atzītie kreditoru prasījumi sastāda tikai EUR 23682.00 apmērā. Maksātnespējas likuma tvērumā neviens

no neatzītajiem kreditoriem nav uzskatāms par kreditoru, vēl jo vairāk, nekādu nozīmi nepelna Prasītāja apsvērumi, par to, ka pirmsšķietami SIA

“/Nosaukums T/” prasījums administratora ieskatā ir pamatots, jo šādu izvērtējumu Maksātnespējas likums neparedz un nepadara neatzīto kreditoru par

kreditoru, kuram nodarīti zaudējumi. Kā redzams no prasības, tad Prasītājs prasījumu ir novērtējis 34648 EUR apmērā, kas nozīmē, ka šādā apmērā

Prasītājs prezumē kreditoriem nodarītos zaudējumus. Savukārt kopējais atzītais kreditoru prasījums ir 23682 EUR, kas ir mazāks par Prasītāja

prezumētajiem zaudējumiem. Kreditoriem nodarīto zaudējumu apmērs nepārsniedz 23682 EUR, savukārt administrators ir cēlis prasību, kuru pats ir

novērtējis par daudz lielāku summu, nekā kreditoriem iespējamais zaudējums.

[4] Prasītāja/pers. B/ maksātnespējas procesa administratore Jekaterina Ignatenko tiesas sēdē uzturēja prasību pamatojoties uz prasības

pieteikumā un atsauksmē norādītā pamata. Papildus paskaidroja, ka triju gadu laikā pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas parādnieks atsavināja

pilnīgi visu savu mantu: trīs nekustamos īpašumus, transportlīdzekļus, viņam piederošās kapitāla daļas. /pers. B/ maksātnespējas procesā tika pieteikts

SIA “/Nosaukums T/” kreditora prasījums par summu 286238 EUR un 73 centi, kas tika pamatots ar kreditora ieskatā parādnieka nodarītajiem

zaudējumiem SIA “/Nosaukums T/”, kas pamatots ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu par nodokļu audita rezultātiem. /pers. B/ bija kreditora vienīgais

dalībnieks un amatpersona gan audita laikā, gan auditējamā periodā un, pārbaudot to visu informāciju, tika konstatēts, ka visa parādnieka mata tika

atsavināta nekavējoties pēc audita uzsākšanas viņa vadītajā uzņēmumā. Uzskata, ka ir pamats atzīt, ka visi noslēgtie mantas atsavināšanas darījumi tika

noslēgti ar mērķi izvairīties no savu iespējamo saistību izpildes sakarā ar “/Nosaukums T/” maksātnespēju, sakarā ar auditu un nodokļu pārkāpumiem

SIA “/Nosaukums T/”. Darījumi ir noslēgti bez jebkāda ekonomiskā pamata, parādnieks noslēdzis šos darījumus gribēja izvairīties no savām saistībām.

Gadījumā, ja maksātnespējas procesā tiks atzīts “/Nosaukums T/” prasījums, kas ir pirmšķietami pamatots, /pers. B/ maksātnespējas procesā nebūs

līdzekļu šī kreditora prasījuma apmierināšanai un līdz ar to celtā prasība ir vienīgā iespēja iegūt, atgūt kaut kādu mantu /pers. B/ maksātnespējas procesā.

Prasības pamats ir – darījums, kura rezultātā nodarīti zaudējumi parādniekam noslēgts ar ieinteresētajām personām. /pers. D/ ir atzīstama par ieinteresēto

personu un ir prezumējams, ka viņai bija zināms par zaudējumu nodarīšanu parādniekam. Šobrīd ir pietiekoši mantas, lai apmierinātu atzīto kreditoru

prasījumus. Visi parādniekam piederošie nekustamie īpašumi tika iegultīti jaundibinātajā uzņēmumā, viņa laulātās uzņēmumā, savukārt triju mēnešu laikā

pēc šo nekustamo īpašumu ieguldīšanas parādnieks iegūtās kapitāldaļas atsavināja par to nominālvērtību tai pašai sabiedrībai. Tas ir vienīgais, ko es

nepateicu un izskatās īstenībā aizdomīgi un norāda uz to darījuma patieso mērķi. Bankrota procedūra tiks pabeigta tikai pēc tam, kad tiks izlemts

jautājums par SIA “/Nosaukums T/” kreditora prasījumu. Jo ir strīds par tiesībām ar kreditoru, kaut arī prasījums nav atzīts, tomēr tas ir iekļauts saskaņā

ar Maksātnespējas likumu 73.panta ceturto prim daļu kreditoru prasījumu reģistrā, kamēr šis jautājums nebūs izlemts bankrota procedūru nevarēs

pabeigt. Nevaru izmaksāt naudas līdzekļus nevienam kreditoram. Gadījumā, ja bankrota procedūrā tiek konstatēti maksātnespējas likuma 153.pantā

noteiktie ierobežojumi, tad administrators pabeidz bankrota procedūru pēc to darījumu apstrīdēšanas, kas bija par pamatu konstatēt šos ierobežojumus.

Maksātnespējas procesa izbeigšanas pamati ir noteikti Maksātnespējas procesa likuma 130.pantā izsmeļoši, tie nav konstatēti.

[5] Atbildētāju SIA “/Nosaukums A/” un /pers. D/ pilnvarotais pārstāvis /pers. AA/ prasību neatzina, pamatojoties uz rakstveida paskaidrojumos

norādītajiem argumentiem un apsvērumiem. Papildus paskaidroja, ka pieņemšanas nodošanas akts nav darījums, tas ir darījuma izpildījums, attiecīgi

pieņemšanas-nodošanas akts nekādā veidā nenozīmē, ka tas ir darījums. Darījums ir sabiedrības pamatkapitāla palielināšanas noteikumi, kas ir šī te –

piedāvājums ieguldīt pamatkapitālā, oferte, un ieguldītāja piekrišana ieguldīt kapitālā, kas lietā ir, tātad Kaca pieteikums uz kapitāla daļu iegūšanu, tas

veido darījumu. Tas, kas tiek lūgts atzīt par spēkā neesošu, tas nav nekāds darījums, tas ir tikai mantas pārejas dokuments, kas apliecina mantas pāreju,

bet tas nav darījums. Lai celtu šādu prasību ir jāpierāda, ka ir nodarīti zaudējumi parādniekam. Konkrētā gadījumā būtu jāpierāda, ka manta ko

parādnieks ieguva pēc ieguldīšanas ir nevērtīgāka nekā tas, ko viņš ieguldīja šajā te uzņēmumā. Šādi pierādījumi lietā nav, nevar uzskatīt, ka ar to, ka

kapitāldaļu nominālvērtība ir 700 eiro, ka tā ir patiesā, šo daļu vērtība. Patieso vērtību nosaka pie pārdošanas un tad tā var būt zemāka vai augstāka par

nominālvērtību, proti, attiecībā uz šo pirmo darījumu, tad būtu jāpierāda, ka kapitāldaļu daļu patiesā vērtība pēc ieguldīšanas bija zemāka par pašu

ieguldījumu, kas lietā nav pierādīts. Kā arguments tiek izmantots tas, ka vēlāk parādnieks ir pārdevis kapitāldaļas par šo nominālvērtību, taču tad uz to

jāraugās atkal, kā uz nākošo darījumu. Būtu jāraugās, vai tad, kad tika pārdotas kapitāldaļas par nominālvērtību, vai šīs kapitāldaļas bija augstākas vai

zemākas vērtības un tad, iespējams, šis būtu tas darījums par kuru varētu runāt, kas tiek atcelts un atjaunota iepriekšējā situācija, proti, parādniekam

pieder kapitāldaļas uzņēmumā, ja tiek pierādīts, ka šis pārdošanas darījums ir bijis par zemāku vērtību. Savukārt attiecībā uz darījumu starp

“/Nosaukums A/” un /pers. D/, šajā gadījumā netiek apstrīdēta pārdošanas vērtība, kas ir redzama zemesgrāmatās, bet šī darījuma atcelšana tiek

pamatota it kā ar zaudējumu ķēdi, ja nav pirmā pierādījuma, proti, ka pats ieguldījums nav nesis zaudējumus, tad tas nevar kalpot par pamatu apstrīdēt

arī tātad šo nākošo darījumu, turklāt attiecībā uz “/Nosaukums A/” un /pers. D/ darījumu ir piemērojams cits Maksātnespējas likuma pants, kurš attiecībā

uz fiziskām personām precīzi nosaka, kuras ir personas, kas ir atzīstamas par šīm te ieinteresētām personām un, kur tad tiek prezumēts, ka ar šo darījumu

tad arī šīs personas ir zinājušas par šo te zaudējumu nodarīšanu. Šo uzskaitījumu nevar paplašināt, šis pirkuma līgums nav uzskatāms par tādu, kas ir

slēgts ar ieinteresēto personu. Prasībā nav norādīti apstākļi, kas ir nepieciešami, lai prezumētu, ka administrators prasību var celt. Pat ja atzītu, ka pastāv

153.panta nosacījumi, tad nevarētu pastāvēt tāda situācija, ka parādniekam pietiek līdzekļu, lai segtu kreditora prasījumus. /pers. B/ ieguva kapitāldaļas

par līdzdalību uzņēmumā, tas, ka kapitāldaļu nominālvērtība ir 700 EUR, nenozīmē, ka tā ir patiesā vērtībā, uzņēmums maksā daudz vairāk. Ja viņš

ieguldīja šajā uzņēmumā mantu, tad viņš proporcionāli no šī uzņēmuma arī gūst labumu. Viņš nav paspējis gūt labumu, tāpēc ka viņš izlēma atsavināt

kapitāldaļas.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, pārbaudot un izvērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir apmierināma.

[7] Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā

ir noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

[8] Maksātnespējas likuma 5.panta pirmajā daļā noteikts, ka fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums,

kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav

pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju.

Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas administrators rīkojas ar parādnieka mantu, risinot jautājumus par saistību izpildi un kreditoru

prasījumu apmierināšanu, un lietās, kas skar fiziskās personas mantisko stāvokli, tiesā uzstājas fiziskās personas vietā un īsteno visas no procesuālo

tiesību normām izrietošās tiesības un pienākumus. (Augstākās tiesas 27.02.2018. spriedums lietā Nr.SKC-98)

Tiesas ieskatā atbildētāju pārstāvja apsvērumi, ka prasībā nav norādīti apstākļi, kas ir nepieciešami, lai prezumētu, ka administrators prasību var

celt, ir nepamatoti.

Maksātnespējas likuma 96.panta pirmās daļas 2.punktā ir noteikts administratora pienākums izvērtēt parādnieka darījumus un celt tiesā prasību par

attiecīgā darījuma atzīšanu par spēkā neesošu neatkarīgi no šā darījuma veida, ja tas noslēgts triju gadu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas

procesa pasludināšanas dienas un tādējādi parādniekam ir nodarīti zaudējumi, turklāt persona, ar kuru vai kurai par labu noslēgts darījums, zināja vai tai

bija jāzina par šādu zaudējumu nodarīšanu.

Maksātnespējas likuma 128.panta pirmajā daļā noteikts, ka fiziskās personas maksātnespējas procesam tiek piemēroti juridiskās personas

maksātnespējas procesa noteikumi, ievērojot šīs nodaļas noteikumus.

Maksātnespējas likuma 144.pantā ir noteikts, ka parādnieka noslēgtie darījumi ir apstrīdami šā likuma XVII nodaļā noteiktajā kārtībā, ja bankrota

procedūras laikā tiek konstatēti šā likuma 153.pantā noteiktie saistību dzēšanas ierobežojumi.

Maksātnespējas likuma 153.panta 1.punktā, uz kuru atsaucies prasītājs, ir noteikts, ka saistību dzēšanas procedūru nepiemēro vai to pārtrauc, ja

parādnieks pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vai maksātnespējas procesa laikā ir slēdzis darījumus,

kuru rezultātā kļuvis maksātnespējīgs vai radījis zaudējumus kreditoriem, turklāt viņš apzinājās vai viņam vajadzēja apzināties, ka šādu darījumu slēgšana

var novest līdz maksātnespējai vai zaudējumu radīšanai kreditoriem.

[9] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 10.09.2021. spriedumu ir pasludināts fiziskās personas /pers. B/ maksātnespējas process un

uzsākta bankrota procedūra.

Fiziskās personas maksātnespējas procesa ierosināšana ir parādnieka labprātīga izvēle, atkarīga tikai un vienīgi no pašas personas brīvas gribas un

parādnieka maksātnespējas procesa mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk segt visus parādnieka parādus, tajā skaitā arī no līdzekļiem, kas iegūti atsavinot gan

parādnieka kustamo, gan nekustamo mantu.

[9.1] Maksātnespējas procesā ir pieteikti kreditoru prasījumi 1422805,26 EUR apmērā. Administratore nav atzinusi kreditoru SIA “/Nosaukums

T/” prasījumu 279786,20 EUR un /Nosaukums V/ s.r.o. prasījumu 1119337,06 EUR apmērā. Atzītie kreditoru prasījumi ir 23682 EUR.

No Tiesu informatīvās sistēmas redzams, ka 20.10.2020. ierosināta SIA “/Nosaukums T/” maksātnespējas procesa lieta. Pieteikums pamatots ar

nespēju segt nodokļu parādu. No Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma Nr.30.2-23.37.2/7774 redzams, ka SIA “/Nosaukums T/” no 09.07.2019. līdz

20.03.2020. veikts audits, kurā konstatēts, ka SIA “/Nosaukums T/” veica apzinātu iesaistīšanos PVN izkrāpšanas shēmā.

Ar 27.10.2020. Rīgas rajona tiesas spriedumu pasludināts SIA “/Nosaukums T/”, kuras vienīgais valdes loceklis ar paraksta tiesībām atsevišķi un

vienīgais dalībnieks bija /pers. B/, maksātnespējas process. Maksātnespējīgā SIA /Nosaukums T/ 28.12.2020. cēla prasību par zaudējumu piedziņu no

/pers. B/. Ar Rīgas pilsētas tiesas 09.08.2022. spriedumu no /pers. B/ piedzīti zaudējumi 279786,20 EUR. Ar kreditori SIA “/Nosaukums T/” turpinās

tiesvedība.

[8.2] Lietā nav strīda, ka /pers. B/ bija nekustamā īpašuma /adrese A/, ar kadastra Nr. /kadastra numurs A/, īpašnieks no 01.11.2022. līdz

30.08.2019. No zemesgrāmatas informācijas par īpašumu secināms, ka pamatojoties uz 21.08.2019.mantiskā ieguldījuma pieņemšanas-nodošanas

aktu, 21.08.2019. SIA “/Nosaukums A/” pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem, Uzņēmumu reģistra 30.08.2019. lēmumu Nr.6-12/103678

īpašuma tiesības reģistrētas SIA “/Nosaukums A/”, savukārt pamatojoties uz 29.01.2021. pirkuma līgumu īpašuma tiesības reģistrētas /pers. D/.

No komercreģistra redzams, ka SIA “/Nosaukums A/” reģistrēta 09.07.2019., tās vienīgā dalībniece un valdes locekle ir /pers. D/. Lietā nav

strīda, ka /pers. D/ ir parādnieka laulātā.

Lietā nav strīda, ka ar 21.08.2019. Mantiskā ieguldījuma pieņemšanas-nodošanas aktu /pers. B/ nodeva SIA “/Nosaukums A/” īpašumā

nekustamos īpašumus: /adrese A/, ar kadastra Nr. /kadastra numurs A/, /Nosaukums C/ ar kadastra numuru /numurs C/, Babītes novadā,

9910/1018550 domājamās daļas no nekustamā īpašuma /adrese U/, kadastra numurs /numurs U/, ar lietošanas tiesībām uz dzīvokli Nr. 16 (telpu

grupas kadastra apzīmējums /numurs E/). Ar nekustamo īpašumu nodošanu parādnieks ieguva SIA “/Nosaukums A/” 700 jaunizlaistās kapitāla daļas ar

nominālvērtību 1 EUR katra.

02.08.2019. SIA “INTERBALTIJA” atzinumā norādīts, ka mantiskā ieguldījuma priekšmeta – nekustamā īpašuma /Nosaukums C/ – mantiskā

ieguldījuma vērtība 23.07.2019. bija 412000 EUR. Nekustamais īpašums /adrese A/ Uzņēmumu reģistram sagatavotajā Atzinumā par mantisko

ieguldījumu netika iekļauts.

[9] Komerclikuma 196.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt tikai, pamatojoties uz dalībnieku

sapulces lēmumu, kurā noteikti pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumi.

Pirms saņemt mantisko ieguldījumu no prasītāja, tika pieņemts 1.atbildētājas dalībnieka lēmums par pamatkapitāla palielināšanu un tika apstiprināti

pamatkapitāla palielināšanas noteikumi, bet prasītājs pēc ieguldījuma veikšanas saņēma 1.atbildētājas pamatkapitāla daļas, kuras pēc tam realizēja, pretī

saņemot naudas līdzekļus.

Tiesa nepiekrīt atbildētāja viedoklim, ka mantiskā ieguldījuma pieņemšanas nodošanas akts ir izpildījums. Darījuma jēdziens neaprobežojas ar tā

šaurāko izpratni sadzīviskā lietojumā, piemēram pirkumu, bet tas plašākā nozīmē ietver jebkādu darbību, kurai ir tiesības un saistības radoša, mainoša vai

izbeidzoša daba. Tiesas ieskatā minēto darbību rezultātā ir noticis nekustamā īpašuma atsavināšanas darījums.

[9.2] /pers. B/ atbildē uz administratores pieprasījumu norādīja, ka 700 kapitāla daļas 2019.gada novembra sākumā atsavināja SIA “/Nosaukums

A/” un viņam ir izmaksāta to nominālvērtība naudā 700 EUR. Savukārt no zemesgrāmatas izdrukas redzams, ka SIA “/Nosaukums A/” atsavināja /pers.

D/ nekustamo īpašumu par 56628 EUR. Tiesas ieskatā atbildētāju iebildumi, kuru ieskatā nav iesniegti pierādījumi, ka kapitāla daļu vērtība (cena)

neatbilst ieguldījumam, tādējādi nav pierādīti zaudējumi, kas ir prasības pamats, nav pamatoti.

No Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 10.09.2021. sprieduma redzams, ka /pers. B/ norādījis, ka viņam pieder 2800 /Nosaukums T/

kapitāla daļas 2800 EUR apmērā un SIA “/pers. AI/” 284 kapitāla daļas par kopējo summu 2840 EUR, naudas līdzekļi 25264,53 EUR atrodas

zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā kā prasības nodrošinājums civillietā C30366121. Citas mantas nav.

[9.3] SIA “/Nosaukums A/” ir reģistrēta 09.07.2019., tajā pašā dienā, kad VID uzsāka auditu SIA /Nosaukums T/. Vienīgā valdes locekle ar

tiesībām pārstāvēt sabiedrību ir /pers. D/, parādnieka laulātā. 31.07.2019. starp laulātajiem /pers. D/ un /pers. B/ noslēgts līgums par visas mantas

šķirtību.

21.08.2019. ar Mantiskā ieguldījuma pieņemšanas-nodošanas aktu /pers. B/ nodeva SIA “/Nosaukums A/” īpašumā nekustamo īpašumu /adrese

A/ savukārt SIA “/Nosaukums A/” nekustamo īpašumu /adrese A/ atsavināja /pers. D/.

Lai gan paškontrahēšanās (darījuma slēgšana, kad viena un tā pati fiziskā persona atrodas darījuma vienā pusē, un vienlaikus pārstāv citu personu

darījuma otrā pusē) Latvijas likumos nav aizliegta, tomēr jāņem vērā, ka šādos darījumos ir paaugstināts tiesību ļaunprātīgas izlietošanas risks, un šim

apstāklim var būt nozīme lietu izspriešanā. (Augstākās tiesas 23.09.2014. spriedumu lietā SKC-2376/2014)

Maksātnespējas likuma 131.panta pirmās daļas 1.punktā noteikts, ka fiziskās personas maksātnespējas procesā par ieinteresēto personu attiecībā

pret parādnieku atzīstams parādnieka laulātais.

Augstākās tiesas Senāta 28.01.2009. spriedumā lietā Nr. SKC-34 atzīts, ka ir pieļaujama Maksātnespējas likumā norādītā termina „ieinteresētās

personas” paplašināta interpretācija gadījumā, ja darījums slēgts nevis tieši ar kādu no personām, kas atbilst ieinteresētās personas definīcijai, bet gan ar

juridisko personu, ar kuru ir saistīta ieinteresētā persona, jo atbilstoši Civillikuma 1410. pantam juridiskās personas darījumus slēdz caur saviem

likumiskajiem pārstāvjiem un bez likumisko pārstāvju līdzdalības juridiskā persona savu darījumspēju nevar īstenot.

Tiesību doktrīnā norādīts, ka šķietamu jeb fiktīvu darījumu iezīme ir tāda, ka to dalībnieki nevēlas tiesisku seku iestāšanos, mēģina radīt patiesi

gribēta un reāli notikuša darījuma šķietamību. Visi šķietamā darījuma dalībnieki ir vienisprātis par to, ka patiesībā viņi nevēlas tiesiski saistīties. Šķietamā

darījuma dalībniekiem ir patiesa vēlēšanās, lai trešajām personām rastos iespaids par noslēdzamā darījuma nopietnību. Šāds darījums ir absolūti spēkā

neesošs. Formālā līguma ārējā atbilstība tiesiska darījuma pazīmēm nepadara to par likumīgu un neapstrīdamu. Darījumi, kurus parādnieks noslēdzis

kreditoram par ļaunu, ir tādi darījumi, ar kuriem parādnieks, lai izvairītos no piespiedu piedziņas sakarā ar saistību izpildi, fiktīvi nodod personām mantu

vai tiesības uz mantu (Balodis K. Ievads Civiltiesībās. Apgāds Zvaigzne ABC, 2007, 246., 247.lpp.).

Tiesas ieskatā mantiskā ieguldījuma darījums atzīstams par fiktīvu, turklāt tas noticis ar ieinteresēto personu.

Tiesa piekrīt prasītāja viedoklim, ka parādniekam ir nodarīti zaudējumi un minēto darījumu ķēdes rezultātā viņš kļuvis maksātnespējīgs. Nav šaubu,

ka, neatsavinot nekustamo īpašumu, parādnieks būtu varējis daļēji segt saistības pret kreditoriem. Nav izšķirošas nozīmes apstāklim, ka parādniekam ir

naudas līdzekļi, kas kalpo citā lietā par prasības nodrošinājumu, jo parādnieks ar tiem nevar brīvi rīkoties, novirzot tos saistību izpildei.

[9.4] SIA “/Nosaukums T/” no 09.07.2019. līdz 20.03.2020. veiktajā auditā konstatēts, ka sabiedrība veic apzinātu iesaistīšanos PVN

izkrāpšanas shēmā. Šādos apstākļos tiesa nesaskata nevienu citu loģisku izskaidrojumu prasītāja mantas atsavināšanai, kā vien nolūku nobēdzināt

parādniekam piederošos nekustamos īpašumus, tādējādi cenšoties izvairīties no iespējamās nekustamo īpašumu atsavināšanas, jo pārkāpumi kurus

konstatēja Valsts ieņēmumu dienests, ir cēloniskajā sakarā ar valdes locekļa /pers. B/ rīcību.

Atbildētāju paskaidrojumos norādītie apstākļi, ka nekustamo īpašumu ieguldīšana kapitālsabiedrībās notika, ievērojot Komerclikumā noteikto

formālo kārtību, nemaina tiesas vērtējumu tam, ka minētie darījumi veido daļu no plašākas darbību ķēdes, kuras rezultātā tika atsavināti nekustamie

īpašumi, kā rezultātā tika aizskartas kreditoru tiesības uz prasījumu apmierināšanu maksātnespējas procesā, turklāt parādniekam vajadzēja apzināties, ka

minēto darījumu slēgšana var novest līdz maksātnespējai.

[9.5] Zaudējumi izpaudās faktā, ka ar atsavināšanas darījumiem tika radīta situācija, ka parādniekam nebija vairs īpašumu, no kuriem segt

kreditoru prasījumus. Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa secina, ka /pers. B/ ir samazinājis kreditoru iespējas gūt apmierinājumu no viņa mantas, jo ir

samazinājis savus aktīvus, atsavinot sev piederošo nekustamo īpašumu, līdz ar ko apzināti radot zaudējumus saviem kreditoriem.

Prasījumos par darījumu apstrīdēšanu jāpierāda zaudējumu nodarīšanas fakts, nav jāpierāda precīzs zaudējumu apmērs. Atzīstot darījumus par

spēkā neesošiem, atjaunojot iepriekšējo stāvokli, precīza zaudējumu apmēra noteikšanai nav nozīmes, tādējādi ir noraidāmi atbildētāju iebildumi arī šajā

daļā.

Ņemot vērā minēto, tiesai nav šaubu par to, ka Mantiskā ieguldījuma pieņemšanas nodošanas akts un pirkuma līgums – apstrīdētie darījumi, ir tieši

veicinājuši maksātnespējas iestāšanos, parādniekam vajadzēja apzināties, ka šāda darījuma slēgšana viņu var novest līdz maksātnespējai un zaudējumu

radīšanai kreditoriem. Darījums noslēgts ar ieinteresēto personu.

Tiesa uzskata, ka atzīstami par spēkā neesošiem no to noslēgšanas brīža 21.08.2019. Mantiskā ieguldījuma pieņemšanas-nodošanas akts daļā par

nekustamā īpašuma /adrese A/, nodošanu SIA “/Nosaukums A/”, SIA “/Nosaukums A/” un /pers. D/ 29.01.2021. Pirkuma līgums, dzēšot /pers. D/

īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu; atzīstamas /pers. B/ īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese A/.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Ņemot vērā, ka prasītāja atbrīvota no valsts nodevas samaksas, tā piedzenama no atbildētājiem. Valsts nodeva aprēķināma no darījuma summām

– valsts nodeva no 700 EUR=105 EUR, valsts nodeva no 56628 EUR=1650,74 EUR.

Tiesa atzīst, ka no atbildētāja SIA “/Nosaukums A/” par labu valstij piedzenama valsts nodeva 930,37 EUR (105 EUR + 825,37 EUR). Savukārt

no atbildētājas /pers. D/ par labu valstij piedzenama valsts nodeva 825,37 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 40.panta pirmo daļu, 42.panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2022.gada 11.janvāra noteikumu Nr.20 „Ar lietas

izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 5., 14.punktu, no atbildētāja valsts labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas

dokumentu piegādāšanu 8 EUR.

No atbildētājiem piedzenami un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi no katra 4 EUR.

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 193., 204.1 pantu tiesa

nosprieda

apmierināt /pers. B/ prasību.

atzīt par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža /pers. B/, personas kods /personas kods/, un SIA “/Nosaukums A/”, reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/, 21.08.2019. Mantiskā ieguldījuma pieņemšanas-nodošanas aktu daļā par nekustamā īpašuma /adrese A/, kadastra numurs

/kadastra numurs A/, reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs A/, nodošanu SIA “/Nosaukums A/”;

atzīt par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža SIA “/Nosaukums A/” un /pers. D/, personas kods /personas kods/, 29.01.2021. Pirkuma līgumu,

dzēšot /pers. D/ īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu;

atzīt /pers. B/, personas kods /personas kods/, īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese A/, kadastra numurs /kadastra numurs A/,

reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs A/.

Piedzīt no SIA “/Nosaukums A/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, valsts labā valsts nodevu 930,37 EUR. Valsts nodeva iemaksājama

Valsts kases, reģistrācijas numurs 90000050138, kontā LV55TREL1060190911200, BIC kods TRELLV22; maksājuma mērķis – valsts nodeva

civillietā Nr. C68323822, personu identificējoši dati.

Piedzīt no SIA “/Nosaukums A/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, valsts labā tiesāšanās izdevumus 4 EUR, kas iemaksājami Valsts

kasei, kods TRELLV22, Tiesu administrācijas, reģistrācijas numurs 90001672316, kontā LV51TREL2190458019000; maksājuma mērķis: 21499 – ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lietā Nr. C68323822, personu identificējoši dati.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, valsts labā valsts nodevu 825,37 EUR. Valsts nodeva iemaksājama Valsts kases,

reģistrācijas numurs 90000050138, kontā LV55TREL1060190911200, BIC kods TRELLV22; maksājuma mērķis – valsts nodeva civillietā Nr.

C68323822, personu identificējoši dati.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, valsts labā tiesāšanās izdevumus 4 EUR, kas iemaksājami Valsts kasei, kods TRELLV22,

Tiesu administrācijas, reģistrācijas numurs 90001672316, kontā LV51TREL2190458019000; maksājuma mērķis: 21499 – ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi lietā Nr. C68323822, personu identificējoši dati.

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20(divdesmit) dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas tiesā.

Tiesnese Iveta Risberga