Court dismisses registration decision due to failure to verify actual residence and legal right to stay.

Lietas Nr. A420296914 Lietas arhīva Nr. A42-02969-14/23 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2014.gada 2.decembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Rudīte Migla, piedaloties pieteicēju /pers. A/ un /pers. B/ pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Ričardam Bārbalim un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Rīgas domes Personu dzīvesvietas reģistrācijas komisijas pārstāvei zvērinātai advokātei Anitai Šauriņai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ un /pers. B/ pieteikuma par

Rīgas domes Personu dzīvesvietas reģistrācijas komisijas 2014.gada 7.aprīļa lēmuma (sēdes protokols Nr.7) par /pers. C/ dzīvesvietas reģistrēšanu /adrese/, atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2014.gada 8.februārī Rīgas pašvaldības policijas Ziemeļu pārvaldes priekšnieks lūdza Rīgas

domi (turpmāk arī – Atbildētāja) risināt jautājumu par /pers. C/ (turpmāk arī – Trešā persona) faktiskās

dzīvesvietas /adrese/, reģistrēšanu, jo minētā persona ilgstoši dzīvo Latvijas Republikā bez deklarētās dzīvesvietas. Atbildētāja noskaidroja, ka saskaņā ar 2010.gada 1.februārī noslēgto dzīvojamo telpu īres līgumu

dzīvoklī /adrese A/, (turpmāk arī – Dzīvoklis Nr.8) dzīvo un ir deklarēti /pers. D/ un /pers. C/ dēls /pers.

E/. 2014.gada 7.aprīlī Rīgas domes Personu dzīvesvietas reģistrācijas komisija pieņēma lēmumu reģistrēt /pers. C/ dzīvesvietu adresē /adrese A/, pamatojoties uz Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 10.panta otro daļu (turpmāk – Lēmums).

[2] Administratīvajā rajona tiesā 2014.gada 10.aprīlī saņemts /pers. A/ un /pers. B/ (turpmāk – pieteicēji) pieteikums par Lēmuma atzīšanu par prettiesisku un Lēmuma atcelšanu, pamatojoties ar turpmāk minētajiem argumentiem. [2.1] Neviens no Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3.panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem nav attiecināms uz Trešo personu. Dzīvojamā māja /adrese/, ir pieteicēju īpašums. Dzīvokļa Nr.8 īrniece saskaņā ar 2010.gada 1.februāra īres līgumu ir /pers. D/ (turpmāk arī –

Īrniece), kas dzīvoja kopā ar savu nepilngadīgo dēlu, kurš saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri”

9.pantu atzīstams par ģimenes locekli. Trešajai personai ar Īrnieci laulība nav noslēgta. Tātad Trešās personas uzturēšanās Dzīvoklī Nr.8 ir bez likumīga pamata. [2.2] Kopš 2013.gada oktobra Īrniece nav maksājusi īres līgumā paredzētos maksājumus, neskatoties uz pieteicēju atgādinājumiem un brīdinājumiem. 2014.gada 15.martā Dzīvokļa Nr.8 kaimiņi informēja nama pārvaldnieci, ka Īrniece kopā ar Trešo personu no Dzīvokļa Nr.8 izvākuši mantas, mēbeles un ar kravas auto tās aizveduši, mutiski paskaidrojot, ka mainot dzīvesvietu. Pēc 15.marta Dzīvoklī Nr.8 ne Īrniece, ne Trešā persona neuzturas. [2.3] Nevar piekrist Lēmuma secinājumam, ka Dzīvoklis Nr.8 ir atzīstams par Trešās personas dzīvesvietu, vadoties no Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 10.panta pirmās daļas nosacījumiem. Apstāklis, ka persona uzturas kādā dzīvoklī un, iespējams, tur pavada diennakts atpūtai nepieciešamo laiku, nevar tikt atzīts par pietiekamu, lai šī persona dzīvoklī būtu ievietojusies atbilstoši Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3.panta otrās daļas nosacījumiem. [2.4] Pieņemot Lēmumu, pieteicēju viedoklis nav prasīts.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2014.gada 1.jūlijā saņemts Rīgas domes paskaidrojums par pieteikumu. Dome pieteikumu uzskata par nepamatotu un lūdz tiesu to noraidīt, paskaidrojot turpmāk minēto. [3.1] Pēc Iedzīvotāju reģistra datu bāzes ziņām, Trešā persona 1999.gada 20.decembrī noņemta no uzskaites dzīvesvietā /adrese/ (pārvietojas pilsētas/ rajona robežās). Trešajai personai lietā nosūtīts aicinājums deklarēt faktisko dzīvesvietu. Līdz 2014.gada 4.aprīlim uz aicinājumu Trešā persona neatsaucās. [3.2] Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 10.pantu uzskatāms, ka persona dzīvo tajā nekustamajā īpašumā, kurā tā pavada diennakts atpūtai nepieciešamo laiku vismaz vienu reizi nedēļā vai arī proporcionāli tādu pašu diennakts atpūtai nepieciešamo laiku citā noteiktā laika periodā. Ņemot vērā minēto, ir tiesisks pamats Trešās personas dzīvesvietas reģistrācijai Dzīvoklī Nr.8, pamatojoties uz Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 10.panta otro daļu – dzīvesvieta tiek reģistrēta, ja par personas faktisko dzīvesvietu ir saņemtas ziņas no valsts vai pašvaldību institūcijām, ārstniecības, izglītības un citām iestādēm vai personām.

[4] Tiesas sēdē pieteicēju pārstāvis pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz tajā norādītajiem argumentiem. Atbildētājas pārstāve pieteikumu neatzina, atsaucoties uz Lēmumā un paskaidrojumā norādīto.

[5] Trešā persona uz tiesas sēdi nav ieradusies. Tiesa konstatē, ka pavēste Trešajai personai nosūtīta likumā noteiktajā kārtībā uz viņas deklarēto adresi Dzīvoklī Nr.8 (lietas 51.lapa). Uzklausot procesa dalībniekus un pārbaudot lietas materiālus, tiesa konstatē, ka ir iespējams izskatīt lietu bez Trešās personas klātbūtnes, jo nav konstatējams neviens no Administratīvā procesa likuma 268.pantā noteiktajiem gadījumiem, kuru dēļ tiesai būtu pienākums atlikt lietas izskatīšanu.

Motīvu daļa

[6] Noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka pieteikums ir apmierināms.

[7] Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3.panta pirmo daļu dzīvesvieta ir jebkura personas brīvi izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta vieta (ar adresi), kurā persona labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot, kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats un kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Minētā panta otrā daļa noteic, ka personai ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamā

īpašumā, ja tai pieder šis nekustamais īpašums, attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums vai šā

īpašuma lietošanas tiesības tā ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska

pamata. No Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3.panta pirmās un otrās daļas secināms, ka dzīvesvieta ir deklarējama tikai tādā vietā, kur personai ir tiesisks pamats dzīvot. Savukārt tiesiskā pamata esamību

dzīves vietas deklarēšanai likumdevējs saista ar konkrētām tiesiskajām attiecībām – īpašuma tiesības, īres

tiesības, nomas tiesības vai lietošanas tiesības, kas iegūtas uz cita pamata, proti, laulības, radniecības, svainības vai likuma pamata. Tikai pastāvot tiesiskajam pamatam dzīvot attiecīgajā dzīvesvietā, personai ir tiesības tajā deklarēties. Kā atzinis Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, pārbaudot personas tiesisko pamatu dzīvot deklarētajā dzīvesvietā, iestādei un tiesai neizbēgami ir jāsaskaras ar civiltiesiskajām

attiecībām (īpašuma, īres u.tml.), jo tikai tās var radīt personai subjektīvas tiesības dzīvot dzīvesvietā.

Iestādei un tiesai ir pienākums šādas attiecības arī analizēt, bet vienīgi no to spēkā esības viedokļa, neieslīgstot apstākļos, kas skar tiesisko attiecību iegūšanu, grozīšanu vai izbeigšanu, jo saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 2.panta otro daļu dzīvesvietas deklarēšanas fakts pats par sevi nerada civiltiesiskas saistības (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2011.gada 15.decembra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-1015/2011 8.punktu). Ievērojot minēto, nepieciešams konstatēt, vai Trešajai personai ir spēkā esošas tiesības lietot

strīdus nekustamo īpašumu – Dzīvokli nr.8. Konstatējot šādu tiesību esību, atzīstams, ka Trešajai personai

ir tiesības būt deklarētai Dzīvoklī Nr.8. Un otrādi: konstatējot šādu tiesību neesību, atzīstams, ka Rīgas

domei Dzīvokli nr.8 nav tiesību noteikt kā Trešās personas reģistrēto dzīvesvietu.

[8] Pārbaudot, vai Trešajai personai ir tiesības lietot Dzīvokli nr.8, tiesa konstatē turpmāk minēto. [8.1] Dzīvojamā māja /adrese/, ir pieteicēju īpašums (lietas 15.lapa). Tātad Trešajai personai nepieder Dzīvoklis Nr.8. [8.2] Atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otrajai daļai dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums. Saskaņā ar 2010.gada 1.februārī noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu Dzīvokli Nr.8 lieto /pers. J/ (lietas 12.-14.lapa). Īres līguma 2.1.7.punkts noteic Īrnieces pienākumu bez izīrētājas atļaujas neizmitināt Dzīvoklī Nr.8 radiniekus un citus īrniekus. No 2010.gada 26.maija Dzīvoklis Nr.8 ir arī Īrnieces un viņas nepilngadīgā dēla /pers. E/ deklarētā dzīvesvieta. Lietā nav pierādījumu, ka Trešā persona atrastos īres vai cita veida līguma tiesiskajās attiecībās ar izīrētāju – Dzīvokļa Nr.8 īpašniekiem. [8.3] Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 9.panta pirmo daļu īrniekam ir tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamā telpā savu laulāto, vecākus (adoptētājus), darbnespējīgos brāļus un māsas un pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes, ja tam piekrituši visi attiecīgajā dzīvojamā telpā dzīvojošie īrnieka pilngadīgie ģimenes locekļi un ja iepriekš par to rakstveidā informēts izīrētājs. Tātad īrnieks ir tiesīgs iemitināt savā īrētajā dzīvojamā telpā tikai savu laulāto, vecākus (adoptētājus), darbnespējīgos brāļus un māsas un pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes. Turklāt

par īrnieka laulāto var atzīt tikai tādu personu, kas laulībā ar īrnieku noslēgusi likumā paredzētā kārtībā

(sk. R.Krauze. Par dzīvojamo telpu īri. Likums ar komentāriem. Trešais papildinātais izdevums. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 42.1pp.). Lietā nav strīda, ka Trešā persona nav Īrnieces laulātais, vecāks (adoptētājs), darbnespējīgs brālis vai māsa, vai bērns. Tātad nav konstatējams, ka Trešā persona lietotu Dzīvokli Nr.8 uz laulības, radniecības vai svainības pamata. [8.4] Lietā nav arī konstatējams, ka Trešā persona lietotu Dzīvokli Nr.8 uz likuma pamata. Tādējādi tiesa nekonstatē nevienu tiesisku pamatu, kas dotu Trešajai personai tiesības būt deklarētai Dzīvoklī Nr.8.

[9] Atbildētāja Lēmumu pamatojusi ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 10.panta otro daļu, ka

dzīvesvieta tiek reģistrēta, ja par personas faktisko dzīvesvietu ir saņemtas ziņas no valsts vai pašvaldību

institūcijām, ārstniecības, izglītības un citām iestādēm vai personām. Rīgas dome atsaucas uz Rīgas pašvaldības policijas Ziemeļu pārvaldes 2014.gada 18.februāra vēstuli Nr.RPZR-14-94-nd, kurā tiek lūgts risināt jautājumu par Trešās personas faktiskās dzīvesvietas reģistrēšanu Dzīvoklī Nr.8, lai nodrošinātu personas sasniedzamību tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību (lietas 41.,42.lapa). Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 10.panta trešā daļa noteic, ka Ministru kabinets nosaka saņemto ziņu pārbaudes kārtību, kā arī personas faktiskās dzīvesvietas reģistrācijai nepieciešamo ziņu apjomu. Pamatojoties uz minēto deleģējumu, izdoti Ministru kabineta 2003.gada 18.marta noteikumi

Nr.121 „Personas faktiskās dzīvesvietas reģistrācijai nepieciešamo ziņu apjoms un to pārbaudes kārtība”

(turpmāk – Noteikumi Nr.121). Saskaņā ar Noteikumu Nr.121 3. un 4.punktu, ja iestāde saņem no valsts vai pašvaldību

institūcijas rakstisku informāciju par attiecīgās personas faktisko dzīvesvietu, tā pārbauda sniegtās ziņas.

Iestāde pārbauda: 1) sniegto ziņu atbilstību šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām; 2) personas reģistrāciju Iedzīvotāju reģistrā, kā arī ziņu par personas deklarēto dzīvesvietu neesamību Iedzīvotāju reģistrā; 3) ziņu esamību Valsts adrešu reģistrā; 4) vai persona dzīvo faktiskajā dzīvesvietā, izņemot gadījumus, kad ziņu sniedzējam normatīvajos

aktos noteiktajā kārtībā ir tiesības konstatēt personas faktisko dzīvesvietu vai persona pati sniegusi ziņas

par savu dzīvesvietu.

[10] Tiesa konstatē, ka Atbildētāja nav pārbaudījusi Rīgas pašvaldības policijas Ziemeļu pārvaldes sniegtās ziņas, vai Trešā persona tik tiešām dzīvo Dzīvoklī Nr.8. Rīgas dome Lēmumā atsaucas uz Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 10.panta pirmajā daļā noteikto, ka uzskatāms, ka persona dzīvo tajā nekustamajā īpašumā, kurā tā pavada diennakts atpūtai nepieciešamo laiku vismaz vienu reizi nedēļā vai arī proporcionāli tādu pašu diennakts atpūtai nepieciešamo laiku citā noteiktā laika periodā. Lietā nav iesniegts neviens pierādījums, kur būtu fiksēts konkrēts diennakts atpūtai nepieciešamais laiks, kuru Trešā persona būtu pavadījusi Dzīvoklī Nr.8. Lietā Atbildētāja nav pārbaudījusi, vai Rīgas pašvaldības policijas Ziemeļu pārvaldes sniegtās ziņas atbilst normatīvo aktu prasībām, piemēram, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” prasībām. Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta pirmā daļa noteic, ka personai ir tiesības dzīvot īrnieka

īrētajā dzīvojamā telpā tikai tad, ja tā iemitināta attiecīgajā dzīvojamā telpā šā likuma 9.pantā noteiktajā

kārtībā. Kā tiesa jau konstatēja, Trešajai personai nav tiesiska pamata būt iemitinātai Dzīvoklī Nr.8, pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 9.pantā noteikto kārtību [8.3]. Nama /adrese/ iedzīvotāji apliecina, ka Dzīvoklī Nr.8 no 2014.gada 15.marta neviens nedzīvo (lietas 16.lapa). Arī tiesas sūtītā korespondence Trešajai personai uz deklarēto dzīvesvietu Dzīvoklī Nr.8 tiek sūtīta atpakaļ, jo adresāts nebija mājās (lietas 36. un 62.lapa). Tiesa arī norāda, ka atbilstoši Dzīvesvietas deklarēšanas likuma normām personas dzīvesvietas reģistrācijā galvenais akcents tiek likts nevis uz administratīviem piespiedu pasākumiem, bet uz personas pašas iniciatīvu un atbildību (sk http://helios-web.saeima.lv/bin/lasa?LP0686_0). Lietā nav konstatējama Trešās personas izteikta griba būt deklarētai Dzīvoklī Nr.8. Līdz ar to konstatējams, ka pirms Lēmuma pieņemšanas Atbildētāja nav pārbaudījusi, vai Trešajai personai ir tiesisks pamats dzīvot Dzīvoklī Nr.8, un vai Trešā persona vispār tur dzīvo. Tādējādi Lēmums atzīstams par prettiesisku un atceļamu.

[11] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai

daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Tiesa

konstatē, ka pieteicēji ir samaksājuši valsts nodevu 28,46 euro apmērā (lietas 6.lapa).

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251.pantu un 289.- 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

apmierināt /pers. A/ un /pers. B/ pieteikumu. Atzīt par prettiesisku un atcelt ar tā pieņemšanas brīdi Rīgas domes Personu dzīvesvietas reģistrācijas komisijas 2014.gada 7.aprīļa lēmumu (sēdes protokols Nr.7) par /pers. C/ dzīvesvietas reģistrēšanu /adrese/. Uzlikt par pienākumu Atbildētājai – Latvijas Republikai – atlīdzināt /pers. A/, personas kods /personas kods/, dzīvojošai /adrese B/, samaksāto valsts nodevu 28,46 euro apmērā. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) R.Migla