Court convicted defendant of fraud for three online wood sales scams and sentenced to eight months imprisonment.

Lietas arhīva Nr. K69-0216-25/4

ECLI:LV:KURT:2025:0402.11261066322.2.S

Kurzemes rajona tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā /Datums U/

Tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Madars Plepis,

piedaloties prokuroram Rolandam Stūrim aizstāvim Haraldam Kālim

,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /Persona A/, personas kods/Personas kods A/, apsūdzībā pēc

Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas.

Aprakstošā daļa

[1] /Persona A/ ar viltu ieguva svešu mantu (krāpšana) nelielā apmērā, proti:

/Persona A/ izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā vietā un laikā, bet ne vēlāk kā līdz /Datums AD/, mantkārīgu

motīvu vadīts un nolūkā iegūt svešu mantu, interneta vietnē/Tīmekļvietne C/ievietoja sludinājumu par to, ka pārdod

malku, lai gan zināja, ka malku nepiegādās. Uz sludinājumu atsaucās /Persona E/, kurai /Persona A/, uzdodoties par

personu vārdā /Persona I/, lūdza veikt priekšapmaksu par malkas piegādi 50euroapmērā. /Persona E/, būdama

maldināta par to, ka malka viņai tiks piegādāta, /Datums R/ pārskaitīja /Persona A/ 50euro, bet viņš cietušajai

malku nepiegādāja un saņemtos naudas līdzekļus paturēja sev.

Tādējādi /Persona A/ ar tiešu nodomu ar viltu ieguva svešu mantu 50euro apmērā.

Ar šādām savām darbībām /Persona A/ izdarīja Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo

nodarījumu (noziedzīgais nodarījums Nr.1).

[2] /Persona A/ ar viltu ieguva svešu mantu (krāpšana) nelielā apmērā, proti:

/Persona A/ /Datums AC/ sākumā, bet ne vēlāk kā līdz /Datums AB/, izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā

vietā un laikā, mantkārīgu motīvu vadīts un nolūkā iegūt svešu mantu, interneta vietnē/Tīmekļvietne C/ievietoja

sludinājumu par to, ka pārdod malku, lai gan zināja, ka malku nepiegādās. Uz sludinājumu atsaucās /Persona D/,

kuram /Persona A/, uzdodoties par personu vārdā /Persona H/, lūdza veikt priekšapmaksu par malkas piegādi

50euroapmērā. /Persona D/, būdams maldināts par to, ka malka viņam tiks piegādāta, /Datums L/ pārskaitīja

/Persona A/ 50euro, bet viņš cietušajam malku nepiegādāja un saņemtos naudas līdzekļus paturēja sev.

Tādējādi /Persona A/ ar tiešu nodomu ar viltu ieguva svešu mantu 50euro apmērā.

Ar šādām savām darbībām /Persona A/ izdarīja Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo

nodarījumu (noziedzīgais nodarījums Nr.2).

[3] /Persona A/ ar viltu ieguva svešu mantu (krāpšana) nelielā apmērā, proti:

/Persona A/ /Datums AA/ sākumā, bet ne vēlāk kā līdz /Datums Z/, izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā vietā

un laikā, mantkārīgu motīvu vadīts un nolūkā iegūt svešu mantu, interneta vietnē/Tīmekļvietne C/ievietoja

sludinājumu par to, ka pārdod malku, lai gan zināja, ka malku nepiegādās. Uz sludinājumu atsaucās /Persona C/,

kuram /Persona A/, uzdodoties par personu vārdā /Persona G/, lūdza veikt priekšapmaksu par malkas piegādi

28,85euro apmērā. /Persona C/, būdams maldināts par to, ka malka viņam tiks piegādāta, /Datums Y/ pārskaitīja

/Persona A/ 28,85euro, bet viņš cietušajam malku nenosūtīja un saņemtos naudas līdzekļus paturēja sev.

Tādējādi /Persona A/ ar tiešu nodomu ar viltu ieguva svešu mantu 28,85euro apmērā.

Ar šādām savām darbībām /Persona A/ izdarīja Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo

nodarījumu (noziedzīgais nodarījums Nr.3).

Motīvu daļa

[4] Apsūdzētais /Persona A/uz tiesas sēdēm /Datums X/ un /Datums W/ neieradās, lai gan tiesas pavēstes

nosūtītas likumā noteiktā kārtībā. Apsūdzētais pirms tiesas sēdēm telefoniski sazinājies ar tiesu, taču nekādus

pierādījumus par telefoniski norādītajiem apstākļiem neiesniedza. Piespiedu atvešanu īstenot Valsts policijai

neizdevās.

[4.1] Prokurors tiesas sēdē norādīja, ka, ņemot vērā, ka apsūdzētais atkārtoti bez attaisnojoša iemesla uz tiesas

sēdi nav ieradies, nav iesniedzis nekādus pierādījumus par saviem neierašanās iemesliem, bez tam pēc sniegtās

informācijas tiesas sēdē ir secināms, ka apsūdzētais zinājis par tiesas sēdes laiku un vietu, kā arī viņam tika

nodrošināta iespēja ierasties uz tiesas sēdi arī /vieta/ un /vieta/ videokonferences režīmā, līdz ar to saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 464.panta pirmo daļu, lieta izskatāma bez apsūdzētā klātbūtnes.

Papildus norādīja, ka ievērojot, ka cietušais savas tiesības var izmantot pēc savas gribas un nepastāv

Kriminālprocesā noteiktie apstākļi, kas radītu nepieciešamību cietušai obligāti piedalīties tiesas sēdē, lieta

izskatāma arī bez cietušās /Persona E/ klātbūtnes.

[4.2] Cietušie /Persona C/ un /Persona D/ uzskata, ka lieta izskatāma bez apsūdzētā un cietušās klātbūtnes.

[4.3] Aizstāvis tiesas sēdē pievienojās prokurora viedoklim. Ar aizstāvi apsūdzētais nav sazinājies un, ņemot

vērā konkrētos apstākļus, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 464.panta pirmo daļu, lietu var skatīt bez apsūdzētā

piedalīšanās tiesas sēdē. Cietušās /Persona E/ piedalīšanās tiesas sēdē nav nepieciešama.

[5] Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta otro daļu, /Persona A/ inkriminētie noziedzīgie nodarījumi

kvalificējami kā mazāk smagi noziegumi.

Kriminālprocesa likuma 464.panta pirmā daļa noteic, ka krimināllietu par mazāk smaga nozieguma

izdarīšanu tiesa var iztiesāt bez apsūdzētā piedalīšanās, ja apsūdzētais atkārtoti bez attaisnojoša iemesla neierodas

uz tiesas sēdi.

Pārbaudot krimināllietas materiālus ir nepārprotami secināms, ka apsūdzētajam par kriminālprocesu bija

zināms. Apsūdzētais krimināllietā norādījis adresi saziņai ar procesa virzītāju – /Adrese B/, tāpat saziņai ar procesa

virzītāju norādījis arī elektroniskā pasta adresi un tālruņa numuru. Turklāt, tiesas pavēstes arī tikušas nosūtītas uz

apsūdzētā deklarēto dzīvesvieta /Adrese A/. Bez tam kā redzams no lietas materiāliem, pirms tiesas sēdēm

apsūdzētais telefoniski ir sazinājies ar tiesu, taču nav iesniedzis nekādus pierādījumus, kas attaisnotu viņa

neierašanās iemeslus. Bez tam apsūdzētajam tika nodrošināta iespēja piedalīties tiesas sēdē videokonferences

režīmā, organizējot to gan ar /Nosaukums C/, gan /Nosaukums D/. Papildus apsūdzētajam pēc viņa izteiktā lūguma

tika nosūtīta videokonferences saslēguma saite, tādējādi nodrošinot viņa piedalīšanos attālināti. Par minētajām

iespējām piedalīties tiesas sēdē apsūdzētajam bija zināms, taču viņš tās neizmantoja.

Turklāt, tiesa ar /Datums V/ lēmumu nolēma atvest apsūdzēto piespiedu kārtā uz tiesas sēdi /Datums U/. Kā

redzams no lietā sniegtajām ziņām un konstatēto tiesas sēdē, piespiedu atvešanu nebija iespējams izpildīt, kā arī

netika izpildīta.

Līdz ar to, tiesa secina, ka apsūdzētais atkārtoti neieradās uz tiesas sēdi un minētās neierašanās uz tiesas

sēdēm atzītas par neattaisnotām. Tā kā apsūdzētais /Persona A/ atkārtoti bez attaisnojoša iemesla neieradās uz tiesas

sēdi, tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 464.panta pirmo daļu, nolēma krimināllietu iztiesāt bez viņa

piedalīšanās.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 83.panta trešo daļu, iztiesāšanas laikā apsūdzētajam tika nodrošināta

aizstāvja piedalīšanās.

Tā kā lieta tika skatīta bez apsūdzētā piedalīšanās, tiesa veica pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā

/Persona A/ apsūdzībā par trīs noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas.

[6] Izvērtējusi krimināllietā iegūtos pierādījumus, tiesa atzīst, ka apsūdzētā /Persona A/ vaina viņam

inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos, kas paredzēti Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, izdarīšanā ir

pilnībā pierādīta ar krimināllietā iegūtajiem sekojošiem pierādījumiem to kopumā un savstarpējā saistībā.

Līdz ar to, pastāv Kriminālprocesa likuma 520.panta pirmajā daļā paredzētais pamats notiesājoša sprieduma

taisīšanai.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 128.panta otro daļu, to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par

faktiem, izvērtē, aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā

sakarībā.

Augstākā tiesa jau ir paudusi atziņu, ka pierādījumu ticamības jēdziens un novērtēšanas prasības ir noteiktas

Kriminālprocesa likuma 128.pantā, taču izvēle, kuriem pierādījumiem ticēt, bet kuriem nē, ir tās tiesas kompetencē,

kas izspriež lietu pēc būtības. Pierādījumu pietiekamības kritērijs ir saprātīgu šaubu esamība vai neesamība par

apsūdzētā vainīgumu, kuru izvērtēšana tāpat ir tās tiesas kompetencē, kas izskata lietu pēc būtības (sk. Augstākās

tiesas Senāta 2013.gada 3.jūlija lēmumu lietā Nr.SKK333/2013).

Tiesai nav šaubu par lietā esošo pierādījumu attiecināmību, jo tie kopumā un savstarpējā saistībā gan tieši,

gan netieši apstiprina kriminālprocesā pierādāmo apstākļu esamību.

Šādos apstākļos tiesa, ievērojot Kriminālprocesa likuma 128.pantā atspoguļotos nosacījumus, atzīst, ka

konkrētajā kriminālprocesā iegūtajiem pierādījumiem ir augsta ticamības pakāpe, kas apliecina apsūdzībā norādītos

apstākļus.

[7] Tiesa konstatē, ka apsūdzētā /Persona A/ vaina viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma, kas paredzēts

Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (sk.Sprieduma [1].punktu), izdarīšanā, ir pilnībā pierādīta ar krimināllietā

iegūtajiem sekojošiem pierādījumiem.

[7.1] Ar cietušās /Persona E/ /Datums S/ iesniegumu un pirmstiesas kriminālprocesā sniegto liecību no kā

izriet, ka /Datums R/ /Persona E/ atsaukusies uz sludinājumu portālā/Tīmekļvietne A/ par malkas pārdošanu.

Sazinājusies pa sludinājumā norādīto telefona numuru – /Tālrunis C/, kur vīrietis paskaidrojis, ka pastāvot iespēja

piegādāt malku, bet ar nosacījumu, ka jāpērk vismaz 10 m3 un jāveic pirmā iemaksa no pilnās summas, kas bijuši

50 euro. Pēc sarunas saņēmusi ziņu ar /Persona I/ personas apliecinošu dokumentu, kā arī maksājuma rekvizītus uz

kuriem veikusi maksājumu un vienojušies, ka malka tiks piegādāta svētdienā. Pienākot svētdienai, saņēmusi ziņu ar

pavadzīmi un cietušajai likts samaksāt otro summas daļu. Komunikācijā esot vienojušies, ka otrā daļa tiks

apmaksāta, kad tiks saņemta malka. Tā kā pie kompromisa neesot nonākuši, tad lūgusi atgriezt iemaksāto naudu,

pēc kā atbildi neesot saņēmusi, kā arī nauda netika atgriezta. /Datums Q/ cietušās meita /Persona K/ atkārtoti

atradusi portālā sludinājumu ar minēto telefona numuru. Cietušās meita sazinājusies ar lūgumu arī iegādāties

malku, taču vīrietis kļuvis rupjš un izteicis draudus.

[7.2] Ar liecinieces /Persona K/ /Datums S/ nopratināšanas protokolu un pirmstiesas kriminālprocesā sniegto

liecību, kas apstiprina cietušās /Persona E/ /Datums S/ iesniegumā minēto. No minētā izriet, ka lieciniece

norādījusi, ka vēlas iegādāties malku, sazinājusies pa tālruņa numuru /Tālrunis C/ ar personu, kura devusi rīkojumu

ieskaitīt pusi no malkas summas. Kad norādījusi, ka maksājumu neveikšot un esot cietušās /Persona E/ meita,

lūdzot atgriezt naudu, saņēmusi rupju reakciju un draudus no sludinājuma ievietotāja.

[7.3] Ar e-pasta un sarakstes izdrukām, kas apstiprina cietušās /Persona E/ /Datums S/ iesniegumā un

pirmstiesas procesā sniegtajās liecībās, kā arī liecinieces /Persona K/ /Datums S/ nopratināšanas protokolā un

pirmstiesas kriminālprocesā sniegtajās liecībās minēto. Turklāt redzams, ka /Persona K/ ir veikusi maksājumu

/Persona I/ uz kontuNr./konta numurs/. Secināms, ka /Persona E/ vietā maksājumu ir veikusi /Persona K/.

[7.4] Ar /Nosaukums B/ sniegto informāciju, no kā izriet, ka /Datums R/ un /Datums Q/ publicētie

sludinājumi portālā/Tīmekļvietne A/ publicēti ar tālruņa numuru /Tālrunis C/. Sludinājumi minētajā portālā no šī

tālruņa numura publicēti regulāri – sākot no /Datums P/. Visi no šī tālruņa numura publicētie sludinājumi ievietoti

saistībā ar malku vai aizdevumu sniegšanu. IP adreses brīžos, kad tika publicēti sludinājumi, esot savienojušās ar

portāla /Tīmekļvietne A/ DNS ieraksta IP adresi.

No minētā var secināt, ka sludinājumus ar augstu ticamību ievietojusi viena un tā pati persona.

[7.5] Ar liecinieka /Persona I/ nopratināšanas protokolā sniegtajām liecībām un pielikumiem no kā izriet, ka

/Persona A/ viņam neesot pazīstams, minētais vārds uzvārds neko neizsakot. /Persona E/ viņam neesot pazīstama,

minētais vārds uzvārds neko neizsakot. Savus personu apliecinošus dokumentus personai vārdā /Persona E/ neesot

sūtījis. Papildus liecinājis, ka /Datums O/ interneta vietnē meklējis iespēju aizņemties naudas līdzekļus un atradis

sludinājumu interneta portālā, kurā piedāvāts izsniegt aizdevumu. Sazinājies pa tālruņa numuru /Tālrunis C/ ar

vīrieti vārdā /Persona J/. Šajā sakarā nosūtījis personai vārdā /Persona J/ savu personu apliecinošu dokumentu,

konkrēti, pases kopiju, kura izdota /Datums N/ un derīga līdz /Datums M/. Rakstisks aizdevuma līgums netika

sastādīts un parakstīts. Bankas konts tika nobloķēts, citus bankas kontus neesot izmantojis, lai iegūtu aizdevumu.

Iespējams, ka šajā sakarā liecinieka dati esot nokļuvuši citu personu rīcībā. Personu kā /Persona J/ nepazīstot.

[7.6] Ar /Persona A/ sniegtajām liecībām ar kurām apstiprinās, ka /Persona A/ personīgi nepazīstot. /Persona

A/ apstiprinājis, ka apkrāpis cietušo saistībā ar malkas iegādi, lai iegūtu naudas līdzekļus. /Persona A/ apstiprinājis,

ka viņam piederējis tālruņa numurs /Tālrunis C/, to izmantojis krāpšanā. Tāpat apstiprinājis, ka ievietojis

sludinājumu par malkas tirgošanu vietnē /Tīmekļvietne A/un izdarījis to dēvējot sevi par /Persona I/, nosūtot

/Persona I/ personu apliecinošu dokumentu cietušajai /Persona E/. Tāpat /Persona A/ apstiprinājis, ka /Persona I/

pats nosūtījis savu pases kopiju /Persona A/, kad vēlējies noformēt aizdevumu. Naudas līdzekļus saņēmis no

cietušās savā bankas kontā ar Nr./IBAN A/. Savu vainu atzīst, izdarīto nožēlo. Atzīst arī pieteikto kaitējuma

kompensāciju par materiālo zaudējumu 50euro apmērā.

No minētā tiesa secina, ka tālruņa numurs, kas bija norādīts sludinājumā par aizdevuma sniegšanu un ar kuru

tika iegūta liecinieka /Persona I/ personu apliecinoša dokumenta kopija, sakrīt ar tālruņa numuru, kas norādīts arī

sludinājumos par malkas tirgošanu. To apstiprina sniegtās liecības, kā arī pats apsūdzētais, kurš atzinis, ka

izmantojis /Persona I/ personas datus, lai izkrāptu naudu no cietušās /Persona E/.

Tiesa papildus secina, ka bankas konts Nr./konta numurs/, uz kuru tika pārskaitīti naudas līdzekļi, nepiederēja

/Persona I/, bet gan tieši apsūdzētajam /Persona A/.

Novērtējot visus izklāstītos apsūdzībā norādītos pierādījumus attiecībā uz noziedzīgo nodarījumu Nr.1, tiesa

atzīst, ka pierādījumi ir attiecināmi uz izskatāmo kriminālprocesu, pieļaujami, jo iegūti Kriminālprocesa likumā

noteiktajā kārtībā, un pietiekami apsūdzētā /Persona A/ vainas viņam inkriminēto darbību, par kurām

kriminālatbildība paredzēta Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, pierādīšanai.

[8] /Persona A/ vaina viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta

pirmajā daļā (sk.Sprieduma [2].punktu), izdarīšanā, ir pilnībā pierādīta ar krimināllietā iegūtajiem sekojošiem

pierādījumiem.

[8.1] Ar cietušā /Persona D/ iesniegumu un pirmstiesas procesā sniegtajām liecībām, no kurām izriet, ka

/Datums L/ /Persona D/ izlasījis sludinājumu interneta vietnē/Tīmekļvietne A/par malkas pārdošanu, sludinājums

ievietots /Datums K/ un /Datums J/ ar tālruņa numuru /Tālrunis B/ un elektroniskā pasta adresi – /E-Pasts B/.

Cietušais sazvanījis pārdevēju pa minēto tālruņa numuru un vienojušies, ka malkas krava maksājot 100euro un tā

kā malka tikšot vesta no /vieta/, tad pārdevējs lūdzis samaksāt priekšapmaksu 50 euroapmērā un nosūtījis

cietušajam pases kopiju un maksājuma rekvizītus (konta Nr./IBAN A/) uz /Persona H/ vārda. Pārdevējs informējis,

ka pēc maksājuma saņemšanas uzreiz piegādāšot malku cietušajam. Cietušais naudu pārskaitījis, saziņas platformā

Whatsapp nosūtījis pielikumu ar maksājuma uzdevumu, uz ko pārdevējs informējis, ka naudu saņēmis. Pēc

vairākām pārdevēja atrunām, malka cietušajam netika piegādāta. Pēc tā pārdevējs esot pieprasījis no cietušā, lai tiek

pārskaitīti pārējie 50 euro un tad malka tikšot piegādāta. Cietušais to neesot darījis, ievērojis arī, ka interneta vietnē

/Tīmekļvietne A/persona ar vārdu /Persona H/ atkārtoti pārdodot malku tādā pašā veidā. Līdz ar to cietušais

pieteicis materiālā kaitējuma kompensāciju 50euro apmērā. Tāpat cietušais pieteicis kaitējuma kompensāciju par

morālo aizskārumu 400 euro apmērā.

Tiesas sēdē cietušais norādīja, ka viņam tika sagādātas neērtības un sarežģījumi, jo nepiegādājot malku, viņš

palika bez iespējas nodrošināt siltumu mājsaimniecībā. Tāpat tika negatīvi ietekmēts cietušā patērētais laiks, lai

risinātu radušos situāciju. Bija neērtības sajūta personas, ar kuru dzīvojis vienā mājsaimniecības, priekšā. Ir

radusies arī neliela baiļu sajūta pēc šī notikuma.

[8.2] Ar e-pasta izdrukām un fotoattēlu kopijām, kas apstiprina cietušā /Persona D/ sniegtās liecības, kā arī to,

ka cietušajam /Persona D/ samaksātā priekšapmaksa par malkas piegādi netika atgriezta.

[8.3] Ar e-pasta izdruku un /Persona H/ /Tīmekļvietne B/ profila izdrukām, kas apstiprina, ka persona, kas

ievietojusi sludinājumu vietnē/Tīmekļvietne A/saistībā ar malkas tirgošanu nav /Persona H/.

[8.4] Ar izdruku no portāla /Tīmekļvietne A/, no kā izriet, ka ievietotie sludinājumi, kas ievietoti ar tālruņa

numuru /Tālrunis B/ un elektroniskā pasta adresi –/E-Pasts B/ saistīti ar aizdevuma palīdzību vai malkas tirgošanu.

Bez tam tiesa konstatē, ka sludinājumu stils un raksturs visiem sludinājumiem ir analogs.

[8.5] Ar /Nosaukums B/ sniegto informāciju no kā izriet, ka e-pasta adrese /E-Pasts A/ neesot piesaistīta

nevienam portāla /Tīmekļvietne A/ reģistrētam lietotājam, taču minētā e-pasta adrese norādīta kā

kontaktinformācija 31 sludinājumam, no tiem 7 aktīvi sludinājumi. Trīs no tiem saistīti ar malkas tirdzniecību, bet

pārējie četri ar naudas aizdevumu piedāvāšanu.

[8.6] Ar /Persona A/ sniegtajām liecībām ar kurām apstiprinās, ka /Persona A/ nepazīstot. /Persona A/

apstiprinājis, ka uzdodoties par /Persona H/ ievietojis portālā /Tīmekļvietne A/ sludinājumu par to, ka pārdodot

malku, lai tādā veidā iegūtu naudas līdzekļus. /Persona A/ apstiprinājis, ka viņam piederējis tālruņa numurs

/Tālrunis B/, kuru izmantojis krāpšanā. Cietušais /Persona D/ atsaucies uz sludinājumu un /Persona A/ pats nosūtījis

viņam /Persona H/ pases kopiju, bankas kontu. Tāpat /Persona A/ apstiprinājis, ka /Persona H/ pats nosūtījis savu

pases kopiju /Persona A/, kad vēlējies noformēt aizdevumu.Naudas līdzekļus 50 euro apmērā saņēmis no cietušā

savā bankas kontā ar Nr./konta numurs/. Savu vainu atzīst, izdarīto nožēlo. Atzīst arī pieteikto kaitējuma

kompensāciju par materiālo zaudējumu 50 euro apmērā.

Līdz ar to tiesa secina, ka /Persona H/ personas datus izmantojis /Persona A/, lai izkrāptu naudu no cietušā

/Persona D/.

Novērtējot visus izklāstītos apsūdzībā norādītos pierādījumus attiecībā uz noziedzīgo nodarījumu Nr.2, tiesa

atzīst, ka pierādījumi ir attiecināmi uz izskatāmo kriminālprocesu, pieļaujami, jo iegūti Kriminālprocesa likumā

noteiktajā kārtībā, un pietiekami apsūdzētā /Persona A/ vainas viņam inkriminēto darbību, par kurām

kriminālatbildība paredzēta Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, pierādīšanai.

[9] /Persona A/ vaina viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta

pirmajā daļā (sk.Sprieduma [3].punktu), izdarīšanā, ir pilnībā pierādīta ar krimināllietā iegūtajiem sekojošiem

pierādījumiem.

[9.1] Ar cietušā /Persona C/ iesniegumu un sniegtajām liecībām ar pielikumiem, no kā izriet, ka /Datums I/

vietnē /Tīmekļvietne A/ pamanījis sludinājumu, ka tiekot pārdota malka maisos. Sludinājumā bijis norādīts tālruņa

numurs /Tālrunis A/. Esot pārdevējam uzrakstījis ziņu lietotnēWhatsapp, ka vēlas iegādāties malku. Esot

vienojušies, ka cietušais samaksāšot 28,85 euro kā priekšapmaksu, savukārt vēl 20 euro, kad malka tiks piegādāta.

Pārdevējs esot uzdevies par /Persona G/ un norādījis bankas rekvizītus. Cietušais pārskaitījis 28,85euro uz bankas

kontu Nr./konta numurs/, kā arī nosūtījis pārdevējam maksājuma uzdevuma apstiprinājumu. Norunātajā laikā malka

uz cietušā norādīto adresi netika piegādāta. Whatsapplietotnē cietušais saņēmis ziņu, ka viņam jāpārskaita vēl

naudas līdzekļi uz iepriekš norādīto bankas kontu. Cietušais sapratis, ka tā ir krāpšana. Papētījis vēl sludinājumus

portālā /Tīmekļvietne A/, konstatējis, ka ar tādu pašu tālruņa numuru /Tālrunis A/ kā sludinājumā par malkas

tirgošanu, ievietots sludinājums, kur tiek piedāvāts darbs Beļģijā, bet par iekārtošanu minētajā darbā jāuzskaita

100euro uz to pašu bankas kontu, kas tika norādīts cietušajam par malkas iegādi. Cietušais pieteicis materiālā

kaitējuma kompensāciju 28,85 euro apmērā. Tāpat cietušais pieteicis kaitējuma kompensāciju par morālo

aizskārumu 400 euro apmērā.

Tiesas sēdē cietušais norādīja, ka viņam tika sagādātas neērtības un sarežģījumi, jo nepiegādājot malku, viņš

palika bez iespējas nodrošināt siltumu mājsaimniecībā, kurā uz to brīdi bija nesen piedzimis bērns. Sajutis lielu

vilšanās sajūtu. Bija nekavējoties jārisina situācija kā nodrošināt siltumu, jo nebija nekādu citu rezervju, kas

sagādājis cietušajam sarežģījumus.

[9.2] Ar informāciju par zvaniem mobilajam telefonam /Tālrunis A/, no kuriem izriet, ka minētā tālruņa

numura reģistrētais lietotājs norādīts, ka tā ir priekšapmaksas karte, tāpat redzams, ka priekšapmaksas pakalpojuma

lietotājs ir aktivizējis anonīma lietotāja iespēju. Ienākošo un izejošo zvanu analīzē redzams, ka cietušais ir zvanījis

un saņēmis zvanus no minētā tālruņa numura. Kā arī uz minēto tālruņa numuru ir zvanījusi un no minētā tālruņa

numura ir zvanīts /Persona A/ māsai.

[9.3] Ar /Persona A/ sniegtajām liecībām ar kurām apstiprinās, ka /Persona A/ nepazīstot. /Persona A/

apstiprinājis, ka uzdodoties par /Persona G/ ievietojis portālā /Tīmekļvietne A/ sludinājumu par to, ka pārdodot

malku, lai tādā veidā iegūtu naudas līdzekļus. /Persona A/ apstiprinājis, ka viņam piederējis tālruņa numurs

/Tālrunis A/, kuru izmantojis krāpšanā. Cietušais /Persona C/ atsaucies uz sludinājumu un /Persona A/ pats nosūtījis

viņam /Persona G/ pases kopiju, bankas kontu. Tāpat /Persona A/ apstiprinājis, ka /Persona G/ pats nosūtījis savu

pases kopiju /Persona A/, kad vēlējies noformēt aizdevumu.Naudas līdzekļus 28,85 euro apmērā saņēmis no cietušā

savā bankas kontā ar Nr./konta numurs/. Savu vainu atzīst izdarīto nožēlo. Atzīst arī pieteikto kaitējuma

kompensāciju par materiālo zaudējumu 28,85 euro apmērā.

Līdz ar to tiesa secina, ka /Persona G/ personu datus izmantojis /Persona A/, lai izkrāptu naudu no cietušā

/Persona C/, kā arī veiktās darbības ir analogasSprieduma [7]. un [8].punktos norādītajām darbībām.

Novērtējot visus izklāstītos apsūdzībā norādītos pierādījumus attiecībā uz noziedzīgo nodarījumu Nr.3, tiesa

atzīst, ka pierādījumi ir attiecināmi uz izskatāmo kriminālprocesu, pieļaujami, jo iegūti Kriminālprocesa likumā

noteiktajā kārtībā, un pietiekami apsūdzētā /Persona A/ vainas viņam inkriminēto darbību, par kurām

kriminālatbildība paredzēta Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, pierādīšanai.

[10] No /Persona A/ pirmstiesas procesā sniegtajām liecībām secināms, ka savu vainu atzīst pilnībā, izdarīto

nožēlo visos viņam inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos. /Persona A/ apstiprina, ka viņam pieder tālruņa

numuri (/Tālrunis C/, /Tālrunis B/, /Tālrunis A/), kā arī viņam pieder bankas konts /Nosaukums E/ Nr./konta

numurs/. Tāpat arī apstiprina, ka minētos telefona numurus un bankas kontu izmantojis minēto krāpšanu veikšanai,

kā arī saņemtos naudas līdzekļus iztērējis savām vajadzībām.

[11] Tiesa, izvērtējot visos trīs noziedzīgajos nodarījumos iegūtos pierādījumus, konstatē, ka apsūdzētā

/Persona A/ rīcībā ir saskatāma vienota krāpnieciska shēma ar atkārtojošos darbību modeli. Proti, katrā gadījumā

viņš ievietoja interneta sludinājumu ar fiktīvu piedāvājumu iegādāties malku, izmantoja citu personu – /Persona I/,

/Persona H/ un /Persona G/ – identifikācijas datus, kas iepriekš bija iegūti saistībā ar aizdevumu pieprasījumiem, un

panāca, ka cietušās personas pārskaita naudas līdzekļus uz vienu un to pašu bankas kontuNr./konta numurs/, kuru

viņš katrā gadījumā uzdeva kā citas personas kontu, lai gan tas faktiski piederēja pašam /Persona A/.

Tāpat katrā noziedzīgajā nodarījumā tika izmantots atšķirīgs telefona numurs – attiecīgi /Tālrunis C/,

/Tālrunis B/ un /Tālrunis A/, kas bija apsūdzētā rīcībā, un ar kuriem tika uzturēta saziņa ar cietušajiem. Pēc naudas

līdzekļu saņemšanas nekāda prece netika piegādāta, un saziņa tika pārtraukta vai turpināta ar mērķi izkrāpt vēl

papildu summas.

Minētās darbības kopumā, kā arī lietā nostiprinātie pierādījumi – paša apsūdzētā liecība, cietušo liecības,

telefonsakaru dati, ziņas par naudas pārvedumiem un elektroniskā sarakste – nepārprotami apliecina, ka /Persona A/

apzināti un sistemātiski veica darbības, kas vērstas uz svešas mantas iegūšanu ar viltu. Tādējādi viņš veica trīs

krāpšanas, kas katra kvalificējama pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas kā krāpšana nelielā apmērā.

[12] Izvērtējot apsūdzētajam celtās apsūdzības pamatotību, tiesai jāpārbauda, vai šajos nodarījumos ir šī

noziedzīgā nodarījuma sastāvs.

Noziedzīga nodarījuma sastāvu veido četri obligāti elementi – objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā

puse. Noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju veic noteiktā secībā, vispirms noskaidrojot noziedzīgā nodarījuma

objektīvo pazīmju (objekta un objektīvās puses) un pēc tam subjektīvo pazīmju (subjekta un subjektīvās puses)

sakritību ar Krimināllikumā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva atbilstošajām pazīmēm. Ja kaut vai pēc

vienas pazīmes tāda sakritība netiek konstatēta, personas nodarījumā nav konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva,

un līdz ar to nav arī pamata tās saukšanai pie kriminālatbildības.

Ar noziedzīga nodarījuma objektīvo pusi jāsaprot kaitīgā nodarījuma ārējās izpausmes pazīmju kopums, kas

tiek realizēts kā prettiesiska uzvedība darbības vai bezdarbības veidā un rada kaitējumu ar Krimināllikumu

aizsargātām interesēm vai rada šāda kaitējuma nodarīšanas reālas briesmas. Noziedzīga nodarījuma subjekts ir

prettiesisko darbību izdarījusī vai bezdarbību pieļāvusī fiziska un pieskaitāma persona, kas sasniegusi

Krimināllikumā paredzētu vecumu, no kura iestājas kriminālatbildība, un līdz ar to viņu par izdarīto noziedzīgo

nodarījumu ir pamats saukt pie kriminālatbildības. (sk. Krastiņš U. Noziedzīga nodarījuma sastāvs un nodarījuma

kvalifikācija. Teorētiskie aspekti. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2014, 30., 80., 108.lpp.).

[12.1] Tiesa atzīst, ka apsūdzētā rīcībā pilnībā izpaužas Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā

noziedzīgā nodarījuma sastāvs. Noziedzīgā nodarījuma objekts šajā gadījumā izpaudās kā cietušo mantisko interešu

aizskārums – viņu īpašuma tiesības uz naudas līdzekļiem tika pārkāptas, jo apsūdzētais prettiesiski tos ieguva,

balstoties uz viltus darbībām.

Objektīvā puse izpaužas ar aktīvām, plānotām un mērķtiecīgām darbībām – apsūdzētais sagatavoja un

ievietoja viltus sludinājumus, izmantoja viltus identitātes, radīja cietušajiem nepatiesu priekšstatu par preces –

malkas – piegādi, kas faktiski netika plānota. Cietušo kļūdainais priekšstats tika radīts, izmantojot arī svešu personu

dokumentus, ko viņš bija ieguvis, iepriekš izlikdamies par aizdevēju. Turklāt apsūdzētais apzināti izmantoja

dažādus tālruņa numurus un elektroniskās saziņas līdzekļus, lai slēptu savu identitāti, taču katrā gadījumā izmantoja

vienu un to pašu bankas kontu, uz kuru tika saņemti izkrāptie naudas līdzekļi, kas pierāda šīs darbības vienotu

izcelsmi un organizāciju.

Subjekts šajā gadījumā ir fiziska, pieskaitāma persona, kas sasniegusi kriminālatbildības vecumu.

Krimināllietas materiāli nesatur informāciju par jebkādiem apstākļiem, kas liegtu /Persona A/ saukt pie

kriminālatbildības. Tiesa uzskata par pierādītu, ka apsūdzētais, saskaņā ar Krimināllikuma 11. un 13.pantu,

atzīstams par noziedzīgā nodarījuma subjektu.

Subjektīvā puse – izpaužas ar tiešu nodomu. Apsūdzētais skaidri apzinājās, ka viņa rīcība ir prettiesiska, viņš

paredzēja un vēlējās, lai iestājas sekas. Apsūdzētā nodoms bija cietušos maldināt, lai iegūtu naudas līdzekļus,

nepiegādājot preci, izmantojot cietušo uzticēšanos. Šo nodomu apstiprina viņa liecības – ka viņš ar viltu sūtījis citu

personu dokumentus, veidojis sludinājumus, saņēmis naudu un to paturējis. Tāpat būtiski, ka viņš rīkojies nevis

impulsīvi, bet sistemātiski – ar iepriekšēju nodomu katrā gadījumā piemērojot līdzīgu shēmu, tādējādi nodoms ir

bijis apzināts.

[12.2] Tādējādi, tiesa, vērtējot katru no noziedzīgā nodarījuma sastāva elementiem atsevišķi un savstarpējā

kopsakarībā, secina, ka visos trīs apsūdzētajam inkriminētajos nodarījumos pilnībā konstatēta šo elementu atbilstība

Krimināllikuma 180.panta pirmajai daļai. Līdz ar to /Persona A/ pamatoti celta apsūdzība par trīs krāpšanām nelielā

apmērā un viņš atzīstams par vainīgu šo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā.

[13] Nosakot apsūdzētajam sodu, tiesa vadās no Krimināllikuma 35. un 46.panta – ņem vērā izdarītā

noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzētā personību un viņa atbildību ietekmējošos apstākļus.

[13.1] Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas sankcija paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam

gadam vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai probācijas uzraudzību, vai sabiedrisko darbu, vai naudas sodu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu, /Persona A/ izdarījis trīs mazāk smagus noziegumus.

[13.2] Iepriekš apsūdzētais /Persona A/ ir vairākkārt krimināli sodīts, pēdējo reizi ar Kurzemes rajona tiesas

/Datums C/ spriedumu un Kurzemes apgabaltiesas /Datums B/ spriedumu pēc Krimināllikuma 177.panta pirmās

daļas un 126.panta pirmās daļas. Tāpat redzams, ka apsūdzētais vairākkārt administratīvi sodīts. No lietas

materiāliem konstatējams, ka /Persona A/ ir nepabeigta pamatskolas izglītība, neprecējies, apgādībā personu nav,

nestrādā, invaliditātes nav. Ziņu par /Persona A/ trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusa esamību lietas

materiālos nav.

[13.3] Nosakot soda veidu, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 46.panta ceturtajā daļā noteikto, ka brīvības

atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams,

nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.

Tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais iepriekš ir vairākkārt krimināli sodīts, pēdējo reizi ar Kurzemes rajona tiesas

/Datums C/ spriedumu un Kurzemes apgabaltiesas /Datums B/ spriedumu pēc Krimināllikuma 177.panta pirmās

daļas un 126.panta pirmās daļas ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 4 mēnešiem un 10 dienām, sabiedrisko darbu uz

400 stundām. Sabiedriskā darba sodu /Persona A/ nav izcietis, atlicis izciest vēl 238 sabiedriskā darba stundas. Līdz

ar to minētos noziedzīgos nodarījumus /Persona A/ ir izdarījis nedzēstas sodāmības laikā. Bez tam noziedzīgie

nodarījumi izdarīti īsā laika periodā. Apsūdzētais ir darba spējīgs, bet viņam nav pilnvērtīgas darbavietas un

ienākumu un apsūdzētā uzvedība pierāda, ka viņam ir nihilistiska attieksme pret likumu ievērošanu. Bez tam tiesa

konstatē, ka /Persona A/ iepriekš sodīts par līdzīga rakstura noziedzīgiem nodarījumiem, vērstiem pret citu personu

mantiskajām interesēm. Secināms, ka viņš savas intereses vērtē augstāk par sabiedrības interesēm.

Turklāt, apsūdzētais nav izrādījis nekādu iniciatīvu kaitējuma atlīdzināšanā vai izlīguma panākšanā ar

cietušajiem. Viņš ir demonstrējis vienaldzību pret iepriekš piemēroto sodu izpildi, tai skaitā sabiedriskā darba soda

izciešanu. Tiesas ieskatā, šāda apsūdzētā attieksme liecina, ka viņš nav izpratis iepriekš piemēroto soda veidu jēgu

un nav bijis gatavs pildīt ar tiem saistītos pienākumus.

Tiesa secina, ka probācijas uzraudzības soda piemērošana nav lietderīga un neatbilst soda mērķim, jo

apsūdzētais līdzšinējā rīcībā nav izrādījis ne mazāko gatavību mainīt savu uzvedību vai ievērot valstī noteiktās

normas. Tāpat tiesa konstatē, ka naudas sods vai sabiedriskais darbs šajā lietā nav uzskatāms par pietiekami

efektīvu valsts reakciju uz izdarīto, ņemot vērā nodarījumu sistemātisko raksturu, apsūdzētā personību un

sabiedrībai radīto apdraudējumu.

Ņemot vērā minēto, tiesas ieskatā konkrētajā gadījumā vienīgais veids, kā sasniegt soda mērķi - sodīt un

audzināt, un pasargāt sabiedrības intereses, kā arī panākt, lai apsūdzētais /Persona A/ un citas personas pildītu

likumus un atturētos no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, ir /Persona A/ noteikt sodu brīvības atņemšanas

veidā, kas konkrētajā gadījumā atzīstams par samērīgu.

Līdz ar to tiesa uzskata, ka /Persona A/ piemērojams sods brīvības atņemšanas soda veidā, kas nav īslaicīga

brīvības atņemšana, jo arī iepriekš piemērotā īslaicīgā brīvības atņemšana nav sasniegusi soda mērķi, tādēļ konkrētā

gadījumā nepieciešams piemērot panta sankcijā paredzēto bargāko soda veidu.

Tāpat arī prokurors tiesas sēdē lūdza apsūdzētajam noteikt sodu brīvības atņemšanas veidā. Bez tam norādīja,

ka sabiedriskā darba soda piemērošana nesasniegs Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi, ievērojot to, ka

/Persona A/ visus minētos noziedzīgos nodarījumus izdarījis neizciesta sabiedriskā darba soda laikā.

Tiesa atzīst, ka nav pamata apsūdzētajam noteikt mazāku soda mēru, nekā to lūdz noteikt valsts apsūdzības

uzturētājs. Nesamērīgi mīksta soda noteikšana šajā gadījumā neveicinās soda prevencijas uzdevuma izpildi, jo

nenostiprinās ne vainīgās personas, ne citu personu pārliecību par nepieciešamību pildīt likumus un atturēties no

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, kā tas vairākkārt norādīts arī Augstākās tiesas lēmumos (sk. Augstākās tiesas

2014.gada 30.septembra lēmums lietā Nr. SKK-306/2014 (Nr. 11519004512); 2015.gada 21.decembra lēmums lietā

Nr. SKK743/2015(Nr. 11096214814 )).

Pretēji aizstāvja tiesas sēdē norādītajam, ka apsūdzētajam lietderīgāk būtu piemērojams sods sabiedriskā

darba veidā, tiesa uzskata, ka brīvības atņemšanas sods ir atzīstams par samērīgu un atbilst Krimināllikuma

35.pantā norādītajam soda mērķim, jo kā jau iepriekš tiesa norādīja, ka sabiedriskā darba soda piemērošana

nesasniegs Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi, ievērojot to, ka /Persona A/ visus minētos noziedzīgos

nodarījumus izdarījis neizciesta sabiedriskā darba soda laikā.

Tiesas ieskatā, /Persona A/ ir izveidojusies tendence izdarīt likumpārkāpumus, kā arī radusies nesodāmības

sajūta. Tiesa uzskata, ka apsūdzētais nevēlas mainīt savu prettiesisko uzvedību un laboties unalternatīvie sodi, kā

redzams no apsūdzētā personību raksturojošiem datiem un izdarītajiem likumpārkāpumiem, nevarēs nodrošināt

preventīvā un sodīšanas mērķa sasniegšanu.

[13.4] Nosakot apsūdzētajam soda mēru, tiesa ņem vērā /Persona A/ atbildību ietekmējošos apstākļus.

Par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli visos noziedzīgajos nodarījumos, saskaņā ar Krimināllikuma

47.panta otro daļu, atzīstams tas, ka viņš vainu atzīst un izdarīto nožēlo.

Par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu

atzīstams, ka noziedzīgie nodarījumi veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Konstatējot vienu atbildību mīkstinošu apstākli un vienu atbildību pastiprinošu apstākli visos noziedzīgajos

nodarījumos, tiesa uzskata, ka par katru noziedzīgo nodarījumu /Persona A/ sods nosakāms ar brīvības atņemšanu

uz 4 mēnešiem, proti,tā mēru nosakot virs likumā noteiktā minimālā apmēra un zem vidējā apmēra, kas ir samērīgs

sods par katru apsūdzētā izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

[14] Sods pēc noziedzīgu nodarījumu kopības nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro

daļu (likuma redakcijā līdz /Datums D/), piemērojot labvēlīgāku sodu saskaitīšanas principu – daļēju saskaitīšanu,

jo ir konstatēts viens atbildību mīkstinošs apstāklis visos noziegumos. Tādējādi /Persona A/ sods pēc noziedzīgu

nodarījumu kopības nosakāms brīvības atņemšana uz 8 mēnešiem.

Savukārt, saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo un otro daļu (likuma redakcijā līdz /Datums D/), tiesas

noteiktajam sodam pilnīgi pievienojams neizciestais sods – sabiedriskais darbs uz 238 stundām – pēc Kurzemes

rajona tiesas /Datums C/ un Kurzemes apgabaltiesas /Datums B/ sprieduma.

Līdz ar to pēc vairākiem spriedumiem galīgais sods /Persona A/ nosakāms brīvības atņemšana uz 8 mēnešiem

un sabiedriskais darbs uz 238 stundām.

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 133.panta pirmo daļu /Persona A/ nosakāms pienākums pieteikties

sabiedriskā darba izpildes uzsākšanai Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši deklarētajai

dzīvesvietai vai, ja nav deklarētās dzīvesvietas, - Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, kuras

darbības teritorijā atrodas viņa faktiskā dzīvesvieta, 10 darba dienu laikā pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas

iestādes.

Savukārt, ievērojot Latvijas Sodu izpildes kodeksa 15.pantu spriedumu daļā par /Persona A/ aizturēšanu un

nodošanu brīvības atņemšanas iestādei soda izciešanai, nosūtīt izpildei Valsts policijai.

[15] Pirmstiesas procesā /Persona A/ nav piemēroti drošības līdzekļi tāpat arī tiesa taisot spriedumu nesaskata

pamatu piemērot kādu no drošības līdzekļiem.

[16] Kriminālprocesā cietušie pieteikuši kaitējuma kompensācijas, proti, /Persona E/ materiālā kaitējuma

kompensāciju 50euro, /Persona D/ materiālā kaitējuma kompensāciju 50euro un morālā kaitējuma kompensāciju

400 euro, /Persona C/ materiālā kaitējuma kompensāciju28,85 euro un morālā kaitējuma kompensāciju 400 euro.

Izlemjot jautājumu par kaitējuma kompensācijas pieteikumu, tiesa vadās no Kriminālprocesa likuma

350.-353.panta un secina, ka cietušo materiālā kaitējuma kompensācijas pieteikumi ir pamatoti, pierādīti ar lietas

materiālos esošām ziņām par faktiem, proti, no maksājuma uzdevumiem ir redzams cietušo pārskaitītās naudas

summas, tādējādi apmierināmi pilnā apjomā. Zaudējumi nodarīti apsūdzētā prettiesiskās rīcības rezultātā.

Apsūdzētais zaudējumus ir atzinis pilnā apmērā, uz krimināllietas iztiesāšanas dienu nav tos atlīdzinājis. Saskaņā ar

Civillikuma 1779.pantu, katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir

nodarījis. Tādējādi kompensācijas par nodarīto mantisko zaudējumu cietušo labā ir piedzenamas no apsūdzētā pilnā

apmērā.

[16.1] Tiesas ieskatā pieteiktās morālā kaitējuma kompensācijas ir apmierināmas daļēji.

Likumdevējs ir noteicis tiesai tiesības lemt par morālā kaitējuma kompensācijas apmēru pēc sava ieskata, jo

jautājuma komplicētības un individualitātes dēļ likumā nav iespējams uzskaitīt visus gadījumus, kad kompensācija

ir piešķirama, un noteikt tās apmēru katrā konkrētā gadījumā. Vienlaikus likumdevējs norādījis vairākus kritērijus

kompensācijas apmēra noteikšanai un kaitējuma kompensācija uzskatāma par atbilstīgu nodarījumam tikai tad, ja

šie kritēriji ir izvērtēti.

[16.2] Kompensācijas apmēra noteikšanas kritēriji ir norādīti Kriminālprocesa likuma 352.panta pirmajā daļā,

kas noteic, ka tiesa kompensācijas apmēru nosaka, izvērtējot cietušā pieteikumu un ņemot vērā: 1) radīto mantisko

zaudējumu apmēru; 2) noziedzīgā nodarījuma smagumu un izdarīšanas raksturu; 3) nodarītās fiziskās ciešanas,

paliekošus sakropļojumus un darbspēju zudumu; 4) morālā aizskāruma dziļumu un publiskumu; 5) psihiskas

traumas.

/Persona A/ izdarīja trīs noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, kas,

saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu, atzīstami par mazāk smagiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Divu noziedzīgo nodarījumu rezultātā cietušajiem /Persona D/ un /Persona C/ nodarītas morālas ciešanas,

fiziskas ciešanas ar minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem netika nodarītas.

[16.3] Vērtējot morālā aizskāruma publiskumu, tiesa konstatē, ka, lai arī notikušais ir saistīts ar interneta vidi,

taču cietušajiem minētais nebija jāpārdzīvo publiski vai kādam publiski zinot, ka tieši viņi ir cietuši minētajos

noziedzīgajos nodarījumos.

Vērtējot morālā aizskāruma dziļumu, tiesa ņem vērā ciešanu pakāpes: 1. vieglas ciešanas – īslaicīgas, bez

paliekošām sekām; 2. vidēja smaguma ciešanas – raksturojas ar ietekmi uz indivīda psihisko un fizisko labklājību;

3. smagas ciešanas – raksturojas ar simptomātiku, kuras novēršanai nepieciešama profesionāla iejaukšanās; 4.

sevišķi smagas ciešanas – noved pie personības transformācijas (psihiskas saslimšanas); 5. ciešanas, kuras izraisa

pilnīgu personas sabrukumu (sk. 2010./2011.gada Augstākas tiesas tiesu prakses apkopojumu „Tiesu prakse par

morālā kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā” 18.3 punktu).

Ņemot vērā cietušo sniegtās liecības tiesas sēdē, proti, ka cietušie /Persona D/ un /Persona C/ piedzīvoja

vilšanās sajūtu par to, ka ir apkrāpti, tika radītas cietušajiem neērtības, sarežģījumus, kā arī tas ir ietekmējis cietušo

ģimenes locekļus, tiesa konstatē, ka cietušajiem /Persona D/ un /Persona C/ noziedzīgo nodarījumu rezultātā

nodarītas vieglas ciešanas, kas ir īslaicīgas, bez paliekošām sekām.

Turklāt, neērtības tika radītas arī ar došanos uz tiesībsargājošām iestādēm, tāpat arī ņemama vērā baiļu sajūta

par savu un ģimenes locekļu drošību, kas rodas domājot par to kā konkrētā persona varētu vērsties pret viņiem par

to, ka ir ticis uzsākts kriminālprocess pret apsūdzēto pēc cietušo iesnieguma.

[16.4] Morālā kaitējuma kompensācijai ir jāpilda taisnīguma, prevencijas un samierināšanas funkcija. Tai ne

tikai jāsniedz mierinājums personai, kuras tiesības tikušas aizskartas, bet arī jāattur vainojamā persona no līdzīgu

aizskārumu izdarīšanas nākotnē.

Nosakot morālā kaitējuma kompensācijas apmēru, tiesai ir jābūt pārliecinātai, ka noteiktā summa būs taisnīgs

apmierinājums cietušajam un, ka tas dos pamatu samierināšanai starp aizskāruma nodarītāju un cietušo kā starp

saprātīgiem cilvēkiem.

Tiesai nav šaubu, ka /Persona D/ un /Persona C/ ir nodarīts morāls aizskārums un viņiem ir tiesības saņemt

kompensāciju par šo aizskārumu.

Tiesa, vērtējot visus apstākļus kopsakarā un to, ka ir izdarīti mazāk smagi noziedzīgi nodarījumu, ar relatīvi

nelieliem cietušo mantiskiem zaudējumiem un cietušajiem radīja tikai vieglas ciešanas morālā kompensācija

/Persona D/ nosakāma 200euroapmērā un /Persona C/ 200euro apmērā, kas piedzenami no apsūdzētā, nosakot

termiņu tās labprātīgai atlīdzināšanai – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, bet pārējā daļā kompensācija

par morālo aizskārumu 200 euro kriminālprocesā nav nosakāma.

[16.5] Ja cietušie uzskata, ka ar kompensāciju nav atlīdzināts viss radītais kaitējums, saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 350.panta trešo daļu, viņiem ir tiesības prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likumā

noteiktajā kārtībā.

[17] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 83.panta trešo daļu apsūdzētā /Persona A/ aizstāvību tiesas procesā

realizēja aizstāvis /Persona A/, kuram pienākas atlīdzība par veikto darbu 140,00euro apmērā. Tiesa nekonstatē

apstākļus, kā dēļ apsūdzētais būtu atbrīvojams no procesuālo izdevumu samaksas, tādēļ, saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu, tie pilnā apmērā piedzenami no apsūdzētā valsts labā, nosakot

termiņu to labprātīgai atlīdzināšanai – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

[18] Kriminālprocesā nav mantas, kurai uzlikts arests, kā arī nav lietisko pierādījumu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 464.panta pirmo daļu, 511., 512., 514.panta

pirmo un otro daļu, 520., 523., 524., 527. – 531.pantu, tiesa

nosprieda

atzīt /Persona A/ par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā, un

sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem (noziedzīgais nodarījums Nr.1).

Atzīt /Persona A/ par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā,

un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem (noziedzīgais nodarījums Nr.2).

Atzīt /Persona A/ par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā,

un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem (noziedzīgais nodarījums Nr.3).

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu (likuma redakcijā līdz /Datums D/), daļēji saskaitot

piespriestos sodus, pēc noziedzīgu nodarījumu kopības sodu /Persona A/ noteikt brīvības atņemšanu uz 8

(astoņiem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo un otro daļu (likuma redakcijā līdz /Datums D/), noteiktajam

sodam pilnīgi pievienot neizciesto sodu pēc Kurzemes rajona tiesas /Datums C/ un Kurzemes apgabaltiesas

/Datums B/ sprieduma, un pēc vairākiem spriedumiem galīgo sodu /Persona A/ noteikt brīvības atņemšanu uz 8

(astoņiem) mēnešiem, sabiedrisko darbu uz 238 (divi simti trīsdesmit astoņām) stundām.

Spriedumu daļā par /Persona A/ aizturēšanu un nodošanu brīvības atņemšanas iestādei soda izciešanai, nosūtīt

izpildei Valsts policijai.

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 133.panta pirmo daļu /Persona A/ ir pienākums pieteikties

sabiedriskā darba izpildes uzsākšanai Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši deklarētajai

dzīvesvietai vai, ja nav deklarētās dzīvesvietas, - Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, kuras

darbības teritorijā atrodas viņa faktiskā dzīvesvieta, 10 darba dienu laikā pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas

iestādes.

Piedzīt no /Persona A/ labā materiālā kaitējuma kompensāciju 50,00euro. Noteikt termiņu kaitējuma

kompensācijas labprātīgai atlīdzināšanai – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Maksājumu apliecinošs

dokuments iesniedzams Kurzemes rajona tiesā.

Piedzīt no /Persona A/ labā materiālā kaitējuma kompensāciju 50,00euro un morālā kaitējuma kompensāciju

200,00 euro. Noteikt termiņu kaitējuma kompensācijas labprātīgai atlīdzināšanai – 30 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas. Maksājumu apliecinošs dokuments iesniedzams Kurzemes rajona tiesā.

Pārējā daļā /Persona D/ pieteikto morālā kaitējuma kompensāciju 200,00euro kriminālprocesā nenoteikt.

Piedzīt no /Persona A/ labā materiālā kaitējuma kompensāciju 28,85euro un morālā kaitējuma kompensāciju

200,00 euro. Noteikt termiņu kaitējuma kompensācijas labprātīgai atlīdzināšanai – 30 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas. Maksājumu apliecinošs dokuments iesniedzams Kurzemes rajona tiesā.

Pārējā daļā /Persona C/ pieteikto morālā kaitējuma kompensāciju 200,00euro kriminālprocesā nenoteikt.

Piedzīt no /Persona A/valsts labā procesuālos izdevumus par aizstāvja /Persona A/ valsts nodrošinātās

juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā 140,00euro, nosakot termiņu to labprātīgai atlīdzināšanai – 30

dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Maksājumu apliecinošs dokuments iesniedzams Kurzemes rajona tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt un protestēt desmit darbdienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā,

sūdzību vai protestu iesniedzot Kurzemes rajona tiesā no pilna sprieduma pieejamības dienas.

Pilns spriedums pieejams tiesas kancelejā no /Datums A/.

Tiesnesis M. Plepis