Court dismisses complaint against police decision to close administrative offense case due to statutory time limit expiration.

Lieta Nr. 1A69021019/29

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Kurzemes rajona tiesas tiesnese I.Fišere

2019.gada 9.augustā, rakstveida procesā izskatot tiesā Ventspilī, Zvana ielā 9 /pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzību par Valsts

policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka G.Ešenvalda 2019.gada 18.jūnija lēmumu Nr. 20-19/206,

k o ns t a t ē ja

Kurzemes rajona tiesā 2019.gada 9.jūlijā kopā ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem saņemta /pers. A/ (tekstā – sūdzības iesniedzējs)

sūdzība par Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka G.Ešenvalda 2019.gada 18.jūnija lēmumu Nr. 20-19/206.

Sūdzībā norādīts, ka Kurzemes rajona tiesā pēc /pers. A/ sūdzības ierosinātā tiesvedība par VP KRP 08.01.2019. lēmumu Nr. PF 20 - 19/5 (lieta

Nr. 1A69003819).

Ar Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektora Jura Paškeviča 2019.gada 23.aprīļa

lēmumu (saņemts pa pastu 2019.gada 14.maijā) ir nolemts izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu pret /pers. B/ par tīšu miesas bojājumu izdarīšanu /pers.

A/ kā cietušam.

Lēmums pamatots ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.panta ceturtā daļā noteikto, t.i., ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā

izbeidz, ja deviņu mēnešu laikā no administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanas nav pieņemts lēmums par soda piemērošanu.

Sūdzības iesniedzējs šādam lēmumam nevar piekrist un uzskata to pilnībā par atceļamu, jo procesa virzītāja pamatojums lēmumam izbeigt

administratīvā pārkāpuma lietu Nr.213 ir pilnīgi pretlikumīgs, ko arī nosaka Kurzemes rajona tiesnese s Olgas Macpanes 2019.gada 28.februāra

nolēmums un ko VP KRP Liepājas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektors Juris Paškevics nav ņēmis vērā.

Kā redzams no lietas materiāliem, tad administratīvā pārkāpuma lieta uzsākta 2018.gada 1.aprīlī, un lēmums par lietvedības izbeigšanu, atsaucoties

uz administratīvā pārkāpuma sastāva neesamību pieņemts 7 mēnešu laikā - 2018.gada 20.novembrī. Līdz ar to /pers. A/ uzskata, ka sākotnējā lēmuma

pieņemšana (kaut arī ne tieši par soda piemērošanu, bet tā to viņš saprot) veikta 9 mēnešu laikā, tādēļ lēmums par administratīvā pārkāpuma lietas

izbeigšanu, pamatojoties uz noilgumu ir nepamatots.

Ņemot vērā augstāk minēto sūdzības iesniedzējs lūdzis tiesu atcelt pilnībā Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja

priekšnieka G.Ešenvalda 18.06.2019. lēmumu Nr.20-19/206. Atjaunot administratīvā pārkāpuma lietvedību pret /pers. B/ par tīšu maznozīmīgu miesas

bojājumu nodarīšanu /pers. A/ kā cietušajam, un saukt viņu pie administratīvās atbildības pēc LAPK 167.2 panta.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1 panta septīto daļu tiesa sūdzību par atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma

lietvedību izskata rakstveida procesā.

Izpildot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta ceturtās daļas prasības, tiesa 23.07.2019. paziņoja procesa dalībniekiem par

lietas izskatīšanu rakstveida procesā, noteica 09.08.2019. par dienu, kad nolēmums būs pieejams tiesas kancelejā, un izskaidroja procesa dalībnieku

tiesības rakstveida procesā (lietas 75.,76.lapa). Tiesas noteiktajā termiņā no sūdzības iesniedzēja puses nekādi papildus pierādījumi vai lūgumi netika

izteikti.

Tiesa, iepazinusies ar lietas materiāliem, atzīst, ka sūdzība ir noraidāma sekojošu apsvērumu dēļ.

No lietas materiāliem redzams, ka 2018.gada 4.aprīlī VP Kurzemes RP Liepājas iecirknī Iekšlietu integrētajā informācijas sistēmā Elektroniskais

notikumu žurnāls ar Nr. 008048 reģistrēts /pers. A/ iesniegums, kurā viņš norāda, ka 2018.gada 4.aprīlī plkst. 12:00 Liepājā, Jaunā ielā 24A /pers. A/ ar

roku pa seju iesita /pers. B/, nodarot fiziskas sāpes un miesas bojājumus. Iesniegumā /pers. A/ lūdz uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību, atzīt

viņas par cietušo.

No lietas materiāliem redzams, ka 2018.gada 6.aprīlī VP Kurzemes RP Liepājas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektors Juris Paškevičs

uzsācis lietvedību Nr.213, administratīvā pārkāpuma lietā.

2018.gada 11.aprīlī VP Kurzemes RP Liepājas iecirkņa KāPN inspektors J.Paskevičs atzina /pers. A/ par cietušu, administratīvā pārkāpuma lietā

Nr.213.

No lietas materiāliem redzams, ka 2018.gada 18.maijā VP Kurzemes RP Liepājas iecirkņa KāPN inspektors J.Paškevičs nolēmis noteikt tiesu-

medicīnisko ekspertīzi, lai konstatētu miesas bojājumus /pers. A/, un uzdodot tās izdarīšanu Latvijas Republikas Veselības ministrijas Valsts tiesu

medicīnas ekspertīžu centra sertificētam tiesu medicīnas ekspertam.

Lietā atrodas 2018.gada 22.maija LR Veselības ministrijas Valsts tiesu medicīnas ekspertīžu centra Ekspertīzes un izpētes departamenta vecākā

tiesu medicīnas eksperta - sertificēta speciālista Alda Sunākšļa eksperta atzinums Nr.218L, no kura slēdziena redzams, ka /pers. A/ konstatēti miesas

bojājumi: ādas nobrāzums kreisās uzacs rajonā, zemādas hematoma kreisās acs abu plakstiņu rajonos, kas pēc sava rakstura pieskaitāmi pie

maznozīmīgiem miesas bojājumiem. Šie miesas bojājumi varēja rasties 2019.gada 4.aprīlī, cieta - trula priekšmeta vienas iedarbības rezultātā, iesitot ar

dūri kreisās acs rajonā.

No lietā esošās VP Kurzemes RP Liepājas iecirkņa KāPN inspektora J.Paskeviča uzziņas redzams, ka administratīvā pārkāpuma lietvedības Nr.

213 minēto faktu pārbaudes laikā, neizdevās noskaidrot papildus aculieciniekus tam, kā tika nodarīti miesas bojājumi /pers. A/. Pārbaudot, Liepājā,

Jaunā iela 24A apkārtnē esošo videokameru izvietojumu, tika noskaidrots, ka administratīvā pārkāpuma lietvedības Nr. 213 materiālos minētais konflikts

nav redzams tuvākajā apkārtnē esošo videonovērošanas kameru uztveršanās zonās.

No lietas materiāliem redzams, ka 2018.gada 30.novembrī VP Kurzemes RP Liepājas iecirkņa KāPN inspektors J.Paškevičs pieņēmis lēmumu,

par lietvedības izbeigšanu administratīvā pārkāpuma lietā, pamatojoties uz LAPK 9.panta 1.daļu, 239.panta 1.punktu (nav bijis notikums, vai tajā nav

administratīvā pārkāpuma sastāva), norādot, ka lietas izskatīšanas laikā neizdevās pierādīt to, ka /pers. A/ maznozīmīgus miesas bojājumus nodarīja

/pers. B/.

Ar 2018.gada 10. decembra /pers. A/ sūdzību šis lēmums tika pārsūdzēts.

Ar 2019.gada 8.janvāra VP Kurzemes RP KPB lēmumu Nr. 20-19/5 atstāts negrozīts 2018.gada 30.novembra VP Kurzemes RP Liepājas

iecirkņa KāPN inspektora J.Paškeviča lēmums, par lietvedības izbeigšanu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 213.

Šo lēmumu /pers. A/ pārsūdzēja Kurzemes rajona tiesā un ar Kurzemes rajona tiesas 2019.gada 28.februāra lēmumu, atcelts 2019.gada 8.janvārī

VP Kurzemes RP KPB pieņemtais lēmums Nr. 20-19/5 un lieta nosūtīta iestādei, jaunai izskatīšanai.

2019.gada 23.aprīlī VP Kurzemes RP Liepājas iecirkņa KāPN inspektors J.Paškevičs izskatījis administratīvā pārkāpuma lietas Nr. 213

materiālus, pieņēma lēmumu izbeigt lietvedību, administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 213, pamatojoties uz LAPK 37.panta 4.daļu, lietvedību administratīvā

pārkāpuma lietā izbeidz, ja deviņu mēnešu laikā no administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanas dienas, nav pieņemts lēmums par soda piemērošanu.

No lietas materiāliem redzams, ka /pers. A/ minēto lēmumu pārsūdzējis.

Kā redzams no Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka G.Ešenvalda 2019.gada 18.jūnija lēmuma Nr.

20-19/206, tad pārsūdzētais lēmums atstāts negrozīts, bet /pers. A/ sūdzība noraidīta.

Lēmumā norādīts, ka LAPK 286.panta 2.daļa nosaka, ka augstāka iestāde, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpumā

lietā, pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.

VP Kurzemes RP KPB norādījis, ka šajā gadījumā, izskatot /pers. A/ sūdzību, tiek pārbaudīta 2019.gada 23.aprīļa VP Kurzemes RP Liepājas

iecirkņa KāPN inspektora J.Paškeviča lēmuma, izbeigt lietvedību, administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 213, likumība un pamatotība.

Lēmumā norādīts, ka attiecībā uz sākotnējo lēmumu, administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 213, ir likumīgā spēkā stājies Kurzemes rajona tiesas

lēmums, kurš nav pārsūdzams. Ar šo lēmumu, 2019.gada 8.janvārī VP Kurzemes RP KPB pieņemtais lēmums Nr. 20-19/5 tika atcelts un lieta nosūtīta

iestādei, jaunai izskatīšanai. Tiesas lēmumā nav konstatēs, ka VP Kurzemes RP bezdarbības rezultātā pieļauta vilcināšanos lēmuma pieņemšanā,

administratīvā pārkāpuma lietvedībā Nr.213, kā rezultātā iestājies noilgums soda piemērošanai.

Lēmumā Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieks G.Ešenvalda atsaucies uz LAPK 37.panta 4.daļu, kas

nosaka - lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā izbeidz, ja deviņu mēnešu laikā no administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanas dienas nav pieņemts

lēmums par soda piemērošanu un LAPK 239.panta 7.punktu, kas nosaka - lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība

jāizbeidz, ja ir šādi apstākļi: ir pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi.

No lietas materiāliem redzamas, ka lēmums, par administratīvā pārkāpuma lietvedības Nr. 213 uzsākšanu, pieņemts 2018.gada 6.aprīlī.

2019.gada 28.februārī, ar Kurzemes rajona tiesas lēmumu, atcelts 2019.gada 8.janvārī VP Kurzemes RP KPB pieņemtais lēmums Nr. 20-19/5 un

lieta nosūtīta iestādei, jaunai izskatīšanai.

2019.gada 23.aprīlī VP Kurzemes RP Liepājas iecirkņa KāPN inspektors J.Paškevičs pieņēma lēmumu izbeigt lietvedību, administratīvā

pārkāpuma lietā Nr. 213. Šajā gadījumā, no dienas, kad pieņemts lēmums, par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu, līdz dienai, kad pieņemts

lēmums, par tās izbeigšanu, ir pagājuši 12 mēneši un 20 dienas.

Pie šādiem apstākļiem VP Kurzemes RP KPB konstatējis, ka ir iestājies LAPK 239.panta 7.punktā paredzētais nosacījums, kas liek izbeigt

administratīvā pārkāpuma lietvedību, jo ir iestājies LAPK 37.panta 4.daļā paredzētais apstāklis, deviņu mēnešu laikā no administratīvā pārkāpuma lietas

uzsākšanas dienas nav pieņemts lēmums par soda piemērošanu.

VP Kurzemes RP KPB, izvērtējot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības Nr. 213 materiālus secinājis, ka VP Kurzemes RP Liepājas iecirkņa

KāPN inspektora J.Paškeviča 2019.gada 23.aprīļa lēmums, izbeigt administratīvā pārkāpuma lietvedību Nr. 213, pieņemts pamatoti un nav pamatota, un

likumīga iemesla šo lēmumu atcelt, līdz ar ko nolemts atstāt negrozītu 2019.gada 23.aprīļa VP Kurzemes RP Liepājas iecirkņa KāPN inspektora

J.Paškeviča lēmumu, par administratīvā pārkāpuma lietvedības Nr.213 izbeigšanu.

Saskaņā ar Latvijas APK 289. 13panta trešo daļu gadījumā, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir

pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā

izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Šajā gadījumā, izskatot /pers. A/ sūdzību, tiesa spiesta pilnībā pievienoties Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja

priekšnieka G.Ešenvalda 2019.gada 18.jūnija lēmumā Nr. 20-19/206 ietvertajai motivācijai, jo uz 2019.gada 23.aprīļa VP Kurzemes RP Liepājas

iecirkņa KāPN inspektora J.Paškeviča lēmuma pieņemšanas brīdi tiešām bija iestājies noilgums atbilstoši Latvijas APK 37.panta ceturtajai daļai, kas

nosaka, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā izbeidz, ja deviņu mēnešu laikā no administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanas dienas nav pieņemts

lēmums par soda piemērošanu. Pie šādiem apstākļiem ir pamats piemērot Latvijas APK 239.panta 7.punktu, kas nosaka, ka lietvedību administratīvā

pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja ir šādi apstākļi: ir pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi.

Tā kā Latvijas APK nav paredzēts noilguma apturēšanas vai pārtraukšanas institūts, tad, iestājoties Latvijas APK 37.panta ceturtajā daļā

noteiktajam termiņam, lietvedība izbeidzama.

Papildus tikai norādāms, ka tiesas ieskatā Kurzemes rajona tiesas 2019.gada 28.februāra lēmumā, kurš stājies likumīgā spēkā, norādītais apstākļu

izklāsts un analīze var būt pamats /pers. A/ vērsties ar sūdzību pret policijas amatpersonām par pienākumu pienācīgu nepildīšanu, kuras rezultātā netika

savlaicīgi veiktas nepieciešamās darbības administratīvā pārkāpuma lietas izmeklēšanā.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un vadoties no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 288.panta pirmās daļas, 289.12 panta, 289.13panta

tiesa

n o s p r i e d a

noraidīt /pers. A/ (personas kods /personas kods/) sūdzību par Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka

G.Ešenvalda 2019.gada 18.jūnija lēmumu Nr. 20-19/206.

Atstāt negrozītu Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka G.Ešenvalda 2019.gada 18.jūnija

lēmumu Nr. 20-19/206.

Spriedumu var pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma paziņošanas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Kurzemes rajona tiesā.

Tiesnese I.Fišere