Court orders HOA to collect debt from resident for unpaid management and utility fees plus interest.

Lietas Nr. C29719714

Lietas arhīva Nr. C-3296-15/20

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2015.gada 13.februārī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese I.Lūciņa-Linka

ar tiesas sēdes sekretāri A.Rozenbergu

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Temps” prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2014.gada 23.oktobrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība “Temps” cēlusi prasību pret /pers.

C/ par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka /pers. C/ pieder nekustamais īpašums /adrese A//adrese/. Dzīvojamo māju, kurā atrodas dzīvoklis, apsaimnieko

Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība “Temps”, pamatojoties uz sabiedrības statūtiem.

Prasītājs norāda, ka ir veicis tam uzticētos pienākumus, atbildētāja pārstājusi veikt maksājumus par saņemtajiem apsaimniekošanas un

komunālajiem pakalpojumiem, kā rezultātā izveidojies parāds EUR 3564,11 apmērā par laika periodu no 2010.gada 1.decembra līdz 2014.gada

1.oktobrim.

Komunālo maksājumu un apsaimniekošanas maksas parāds aprēķināts EUR 3236,24 apmērā, likumiskie procenti EUR 327,87 apmērā.

Ņemot vērā norādīto un pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma, Civillikuma un Civilprocesa likuma, prasītājs lūdz piedzīt no /pers. C/ parādu

EUR 3564,11, kā arī tiesāšanās izdevumus.

2014.gada 21.novembrī tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi par celto prasību, kuros norāda, ka atzīst parāda esamību, kas izveidojoties

sakarā ar grūtībām segt maksājumus. Lūdz atļaut parādu nomaksāt pa daļām, samazināt soda procentus.

Tiesas sēdē prasītājas Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Temps” pilnvarotais pārstāvis /pers. D/ prasību uzturēja pilnā apmērā uz

prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem un pamata. Paskaidroja, ka izlīgums nav iespējams. Norādīja, ka starp pusēm 2014.gada 29.maijā tika

noslēgts līgums par parāda dzēšanas kārtību, ko atbildētāja nav pildījusi.

Atbildētāja/pers. C/ tiesas sēdē prasību atzina pilnā apmērā, par ko atbilstoši Civilprocesa likuma 164.panta pirmās daļas noteikumiem

parakstījās pielikumā pie tiesas sēdes protokola.

Motīvu daļa

Tiesa, uzklausījusi prasītāja pilnvarotā pārstāvja un atbildētājas paskaidrojumus tiesas sēdē, kā arī pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus,

uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Nodibināts, ka dzīvokļa īpašuma /adrese//adrese/ īpašniece kopš 2005.gada 22.februāra ir atbildētāja /pers. C/, ko apliecina lietas materiāliem

pievienotais Zemesgrāmatas nodalījuma noraksts (lietas 13.-14.lapa).

Nodibināts, ka Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība “Temps” pamatojoties uz statūtiem apsaimnieko dzīvojamo māju, /adrese/ /adrese/

(lietas 25.-32.lapa).

Lietas materiāliem pievienots 2014.gada 29.maijā starp Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība “Temps” un /pers. C/ noslēgtais parāda

dzēšanas un kārtējo maksājumu veikšanas kārtības līgums, kurā puses vienojušās par parāda apmēru EUR 34173 un maksājumu veikšanas kārtību

(lietas 10.-12.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 193.panta piekto daļu, ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību, sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz

normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesas vadījusies.

Civillikuma 3. pantā noteikts, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,

pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” [redakcijā līdz 2010. gada 31. decembrim] 8.panta pirmā daļa noteica, ka visu dzīvokļu īpašnieku

pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, savukārt 12. pants noteica, ka

dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un

remontu, kā arī zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem

pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās

dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 2011. gada 1. janvāra) 10. pantā noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās

mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājas pienākums uz likuma pamata ir maksāt par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu,

kas proporcionāli atbilst dzīvokļa īpašuma lielumam, kā arī saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, maksājumus veicot pēc saņemtajiem rēķiniem.

Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot atsevišķu atgādinājumu, bet

saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Ņemot vērā to, ka atbildētāja tiesas sēdē pilnībā atzina parāda esamību, prasītāja veiktos aprēķinus un prasību, tiesa atzīst, ka no atbildētājas

/pers. C/ par labu Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvai sabiedrībai “Temps” piedzenams parāds EUR 3236,24 par laiku no 2010.gada 1.decembra līdz

2014.gada 1.oktobrim.

Saskaņā ar Civillikuma 1759. panta 1. punktu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Savukārt no Civillikuma 1765. panta izriet, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā, ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā,

ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punkts paredz, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš

palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Tā kā atbildētāja nav apmaksājusi prasītājas rēķinus tajos norādītajos termiņos, prasītājs par laika periodu no 2010.gada 1.decembra līdz

2014.gada 1.oktobrim ir aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus EUR 327,87 apmērā (lietas 15.-21.lapa), ko tiesa, ņemot vērā, ka aprēķina

pamatotību un apmēru atbildētāja nav apstrīdējusi, atzīst par pamatotu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

Ievērojot minēto, no atbildētājas par labu prasītājam piedzenama valsts nodevu EUR 377,30 apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

EUR 4,70.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas

izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms

nekavējoties.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto, un Civilprocesa likuma 8.pantu, 97.pantu, 190.pantu, 193.pantu, 195.pantu, 204.1 pantu tiesa

nosprieda

Prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvai sabiedrībai “Temps”, reģistrācijas

Nr.40003100605 pamatparādu EUR 3236,24 un likumiskos procentus EUR 327,87 apmērā par laika periodu no 2010.gada 1.decembra līdz

2014.gada 1.oktobrim, tiesas izdevumus EUR 382, kopā piedzenot EUR 3946,11 (trīs tūkstoši deviņi simti četrdesmit seši euro un 11 centi).

Noteikt /pers. C/termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas datuma Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese I.Lūciņa-Linka