Court dismissed taxpayer's appeal against tax authority's decision to uphold additional VAT and income tax penalties.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court of Riga dismissed the taxpayer's request to annul the State Revenue Service's decision regarding additional tax penalties. The court found the tax authority's calculations for income tax and social security penalties correct based on undeclared employment and minimum wage standards, while rejecting the taxpayer's procedural claim due to lack of evidence showing an inability to access relevant documents. Consequently, the court upheld the original administrative decision as legally sound and procedurally valid.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likuma 246.-251. panti; The court upheld the tax authority's decision to impose income tax and social security penalties based on undeclared employment, rejecting the taxpayer's appeal as the administrative act was substantively correct and procedurally lawful.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS Lieta Nr.A420626411 (A00660-13/25)
ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS
SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ
Rīgā 2012.gada 29.maijā
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis M.Markovs,
piedaloties pieteicējas SIA „/Nosaukums/” pārstāvēm A.V. un J.C. un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvim R.V., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA „/Nosaukums/” pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2011.gada 14.septembra lēmuma Nr.22.4.6/62837 atcelšanu daļā par papildus aprēķināto pievienotās vērtības nodokli Ls 6044,25, soda naudu Ls 3022,13 un nokavējuma naudu Ls 199,46, kā arī samazināto no budžeta atmaksājamo pievienotās vērtības nodokli par Ls 774,84 un saistībā ar to aprēķināto soda naudu Ls 387,42, papildus aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokļa soda naudu Ls
10 080 un valsts sociālās apdrošināšanas obligātas iemaksu Ls 4056,33 soda naudu Ls 10 222,37 un nokavējuma nauda Ls 485,68.
Aprakstošā daļa 1.lappuse no 17 [1] Ar Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu otrās audita daļas vadītāja vietnieka 2011.gada 9.jūnija lēmumu Nr.23.8/598 (turpmāk – Sākotnējais lēmums) SIA „/Nosaukums/” (turpmāk – pieteicēja) papildus aprēķināts pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) par 2010.gada decembri Ls 6044,25, nokavējuma nauda Ls 199,46 un soda nauda Ls 3022,13, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – VSAOI) par 2010.gada janvāri – decembri Ls 4082,49, nokavējuma nauda Ls 488,58, soda nauda Ls 10230,22, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) soda nauda Ls 10080, kā arī samazināta no budžeta atmaksājamā nodokļa summa par Ls 774,84 un aprēķināta soda nauda Ls 387,42. Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam, pieteicēja to apstrīdēja. [2] Ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2011.gada 14.septembra lēmumu Nr.22.4.6/62837 (turpmāk – Lēmums) nolemts:
1) atcelt Sākotnējo lēmumu daļā par SIA „/Nosaukums/” pieteicējai papildus aprēķinātajām VSAOI Ls 26,16, sodanaudu Ls 7,85 un nokavējuma naudu Ls 2,9;
2) atstāt negrozītu Sākotnējo lēmumu daļā par papildus aprēķināto PVN Ls 6044,25, soda naudu Ls 3022,13 un nokavējuma naudu Ls 199,46, samazināto no budžeta atmaksājamo PVN par Ls 774,84 un aprēķināto soda naudu Ls 387,42, papildus aprēķināto IIN soda nauda Ls 10 080 un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas Ls 4056,33, soda nauda Ls 10222,37 un nokavējuma nauda Ls 485,68. Lēmumā norādīti šādi apsvērumi. [2.1] Salīdzinot pieteicējas grāmatvedības reģistros uzrādītajos maršruta taksometru ceļazīmēs norādītos automašīnu nobrauktos kilometrus un informāciju, kas saņemta no Ceļu satiksmes drošības direkcijas, tika konstatēts, ka pieteicēja 14 automašīnu tehniskajās apskatēs uzrādīja kopumā par 266 915 vairāk nobrauktos kilometrus nekā grāmatvedības reģistros uzrādītajās 14 maršruta taksometru ceļazīmēs. Tā kā, izvērtējot audita laikā iegūto informāciju, tika uzskatīts, ka pieteicēja grāmatvedības reģistros uzrādītajās autotransporta ceļazīmēs nenorāda patiesu informāciju, kā rezultātā neuzrāda visus faktiski veiktos reisus un tajos gūtos ieņēmumus, tad, izmantojot netiešo aprēķinu metodi, pieteicējai tika noteikti grāmatvedības reģistros neuzrādīti papildu ieņēmumi par 2010.gadu Ls 68 190,87. [2.2] Izvērtējot pieteicējas grāmatvedības reģistros uzrādītās darba laika uzskaites tabeles un darba algas aprēķinus un salīdzinot tās ar Rīgas domes Satiksmes departamenta sniegto informāciju par 2010.gadā veiktajām pārbaudēm, secināms, ka pieteicēja grāmatvedības reģistros nav pilnībā uzskaitījusi tās darbinieku nostrādāto darba laiku, aprēķinājusi samaksu par paveikto darbu, kā arī ir fiziskas personas nodarbinājusi bez darba līgumiem. [2.3] Sākotnējā lēmumā kļūdaini papildu nomaksai budžetā aprēķinātas VSAOI Ls 26,16, soda nauda Ls 7,85 un nokavējuma nauda Ls 2,9.
2.lappuse no 17 [3] Nepiekrītot Lēmumam daļā, kurā atstāts negrozīts Sākotnējais lēmums, pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikumā norādīti šādi apsvērumi. [3.1] Pieteicēja iesniedza savus skaidrojumus, apsvērumus un pierādījumus, tai skaitā, A.S. vēstuli Valsts darba inspekcijai, kurā viņš norāda, ka netiek pielaists pie darba, un pastāv strīds starp pieteicēju, bet Valsts ieņēmumu dienests, neskatoties uz to, pat nevērtē šo pierādījumu un aprēķina nesamaksātos darba devēja nodokļus kā par nostrādāto laiku. [2.2] Valsts ieņēmumu dienests pieteicējai neizsniedza Rīgas domes Satiksmes departamenta atsūtīto informāciju, lai iepazītos, kā arī varētu izteikt iebildumus un iesniegt citus pierādījumus.
Līdz ar to šāda Valsts ieņēmumu dienesta pieļautā atkāpe no likumā noteiktās kārtības ir radījusi pieteicējai kā procesa dalībniecei tiesību aizskārumu. Līdz ar to pieteicējai bija grūti apstrīdēt Valsts ieņēmumu dienesta audita slēdzienu, jo Valsts ieņēmumu dienests atsaucas un izvērtē pierādījumus, ar kuriem pieteicējai liegta iespēja iepazīties. [2.3] Pieteicēja saskaņā ar sabiedriskā transporta pakalpojuma līguma Nr. DS - 07 - 285 -lī veic maršrutu /maršruta numurs/., /maršruta numurs/ un /maršruta numurs/ pārvadājumus.
Rīgas domes Satiksmes departamenta pārbaudēs nav konstatēti papildus reisi vai atkāpes no līguma izpildes. [2.4] Ne noslēgtajā sabiedriskā transporta pakalpojuma līgumā Nr./numurs/, ne citos pielikumos vai dokumentos nav norādīta maršruta kilometrāža, bet norādīts maršruts konkrēti pa pieturvietām, nosakot, ka braukšanas biļešu cena ir Ls 0,50. No tā izriet, ka nobraukto kilometru skaits nav un nevar tikt vērtēts kā papildus gūtie ienākumi. [2.5] Pieteicēja sniedza Valsts ieņēmumu dienestam paskaidrojumu par nobraukto kilometru neatbilstību, kas no Valsts ieņēmumu dienesta puses netiek ņemts vērā. [2.6] Saistībā ar Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pārbaudes procesā veikto aprēķinu, kur Valsts ieņēmumu dienests atsaucas uz Rīgas domes Satiksmes departamenta Pasažieru pārvadājumu pārvaldes Kontroles dienesta saņemto informāciju un norāda, ka pieteicēja nav ievērojusi Darba likuma 59.panta, 68.panta pirmās daļas, 131.panta pirmās daļas un 137.panta pirmās daļas nosacījumus, pieteicēja norāda, ka tai nebija iespējas saņemt šos dokumentus.
Turklāt tie dokumenti, kas pieteicējas rīcībā bija no 2011.gada 15.marta Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas veiktās pārbaudes, ir nepatiesi. Tāpat dokumentu neprecizitātes konstatējamas saistībā ar pieteicējas bijušo darbinieku A.S.
[3] Valsts ieņēmumu dienests tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā norāda, ka pieteikumu neatzīst un lūdz noraidīt, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem argumentiem.
[4] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāves pieteikumu uzturēja. Papildus paskaidroja turpmāk minēto. Pieteicēja nodarbojas ar maršruta taksometru pakalpojumu nodrošināšanu saskaņā ar noslēgto līgumu ar Rīgas domi. Papildus nobrauktie kilometri radušies, transportlīdzekļiem dodoties uz remonta vietām, degvielas uzpildīšanu un transportlīdzekļus izmanto darbinieki, lai nokļūtu mājās. Ieņēmumu netiek gūti no nobrauktajiem kilometriem, bet gan no
3.lappuse no 17 pārdotajām biļetēm. Kontrole par to, cik kilometrus nobrauc darbinieki, lai nokļūtu mājās, netiek veikta. Attiecībā par papildus aprēķinātajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām pieteicējas pārstāves norādīja, ka kontroles kartēs ir norādīti nepareizi transportlīdzekļu dati, gan reisi. Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem. Papildus paskaidroja turpmāk minēto. Pieteicēja nav uzskaitījusi visus nobrauktos kilometrus. Netiek nošķirts nobraukums reisa laikā un nobraukums citām vajadzībām.
Motīvu daļa
[5] Tiesa, noklausījusies administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus un pārbaudījusi lietas materiālus, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.
I
[6] Pieteicējai budžetā maksājamā PVN summa noteikta ar netiešo aprēķinu metodi. Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 1.un 2.punkts noteic nodokļu maksātāju pienākumu aprēķināt maksājamo (iemaksājamo) nodokļu summas un noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas. Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 18.pants noteic, ka Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) ir pienākums nodrošināt, lai šo likumu un citu nodokļu (nodevu) likumus ievēro gan nodokļu maksātāji, gan nodokļu administrācija un kontrolēt nodokļu (nodevu) aprēķināšanas un maksāšanas pareizību. Iepriekš minētā likuma 23.pants paredz VID tiesības precizēt maksājamā nodokļa apmēru, un šī panta sestās daļas 6.punktā ir noteikts, ka, veicot nodokļu revīziju (auditu), nodokļu administrācijai ir tiesības uz aprēķinu pamata noteikt nodokļu maksājumu apmēru atbilstoši nodokļu administrācijas rīcībā esošajām ziņām, ja ir konstatēts, ka nodokļu administrācijas rīcībā esošā informācija liecina par to, ka nodokļu maksātājs ir veicis darījumus, kuri nav atspoguļoti viņa grāmatvedības uzskaitē. Tāpat šī panta astotā daļa noteic, ka, aprēķinot nodokļu maksājumu apmēru, nodokļu administrācija izmanto savā rīcībā esošo informāciju par nedeklarētiem ienākumiem, par nodokļa maksātāja darbību, pārbaudāmajā taksācijas periodā veiktajiem darījumiem, darījumiem, kuri, nosakot nodokļu maksājumu apmēru, nav ņemti vērā vai uzrādīti nepilnīgi, kā arī informāciju par kredītiestādēs esošajiem kontiem un noguldījumiem, vērtspapīru kontiem un nodokļu maksātājam piederošām kapitāla daļām kapitālsabiedrībās, apkopotiem attiecīgā saimnieciskās darbības veida sabiedrību saimniecisko darbību raksturojošiem rādītājiem Likuma „Par grāmatvedību” 2.pants noteic, ka grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi; grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī
4.lappuse no 17 konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. No iepriekš minētajām tiesību normām secināms, ka VID ir tiesības pārbaudīt nodokļu maksātāja finansiālo darbību, kā arī izvērtēt nodokļu maksātāju veiktos darījumus un gadījumā, ja no nodokļu administrācijas rīcībā esošajām ziņām ir konstatējams, ka nodokļu maksātājs ir veicis darījumus, kuri nav atspoguļoti grāmatvedības uzskaitē un kuri, nosakot nodokļu maksājumu apmēru, nav ņemti vērā vai uzrādīti nepilnīgi, tad VID ir tiesības uz aprēķinu pamata noteikt nodokļu maksājumu apmēru. Tas nozīmē, ka tiesai jāpārbauda, vai VID ir pamatoti konstatējis, ka pieteicēja ir veikusi saimniecisko darbību, kura nav atspoguļota grāmatvedība.
[7] Audita pārskatā konstatēts, ka auditējamajā periodā pieteicējas pamatdarbības veids bija pasažiera pārvadājumi ar maršruta autobusiem Rīgas pilsētā. No lietas materiāliem izriet, ka minētos pakalpojumus pieteicēja sniedza, pamatojoties uz 2007.gada 20.decembra līgumu Nr./numurs/, kas noslēgts starp pieteicēju un Rīgas domes Satiksmes departamentu (lietas 126. – 162.lapa). Saskaņā ar iepriekš minētā līguma noteikumiem pieteicēja ir uzņēmusies veikt regulāros pasažieru pārvadājumus noteiktos maršrutos, saskaņā ar maršruta aprakstiem un tajos noteiktajām pieturvietām, un reisu izpildes sarakstiem. Līgumam pievienotas arī maršrutu shēmas, bet konkrēts maršrutu garums nav norādīts. Līgums noteica arī pieteicējas tiesības iekasēt braukšanas maksu Rīgas domes 1998.gada 24.februāra saistošajos noteikumos Nr.10 „Rīgas sabiedriskā transporta (tramvajs, trolejbus, autobuss) lietošanas noteikumi” noteiktajā kārtībā.
[8] Pieteicēja auditam iesniegusi transportlīdzekļu ceļazīmes par audita periodu, kurās nav norādīts, ar kādu spidometra rādītāju konkrētā automašīna izbrauca reisā un atgriezusies no tā (lietas 2.pielikuma 1. – 223.lapa). Salīdzinot uzrādītajās maršruta taksometra ceļazīmes norādītos automašīnu nobrauktos km ar informāciju, kas saņemta no Ceļu satiksmes drošības direkcijas par transportlīdzekļu nobraukumu starp tehnisko apskašu veikšanu (lietas 3.pielikuma 1. – 48.lapa) secināms turpmāk minētais. [8.1] Transportlīdzeklim ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ tehniskā apskate veikta 2010.gada 30.aprīlī, kura fiksēts transportlīdzekļa nobraukums 430 642 km, nākamā tehniskā apskate veikta 2010.gada 3.novembrī, kurā fiksēts transportlīdzekļa nobraukums 486 455 km (lietas 3.pielikuma 15. – 16.lapa), tātad attiecīgajā periodā saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas fiksētajiem rādītājiem nobraukti 55 813 km, bet saskaņā ar pieteicējas iesniegtajām ceļazīmēm attiecīgajā periodā transportlīdzeklis nobraucis 35 312 km (lietas 2.pielikuma 4. -11.lapa), tātad starpība starp tehniskajā apskatē konstatēto nobraukumu un ceļa zīmes uzrādīto ir 20 501 km. [8.2] Transportlīdzeklim ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ tehniskā apskate veikta 2010.gada 15.martā, kura fiksēts transportlīdzekļa nobraukums 196 174 km, nākamā tehniskā apskate veikta 2010.gada 17.septembrī, kurā fiksēts transportlīdzekļa nobraukums /maršruta numurs/ 044 km (lietas 3.pielikuma 45. – 46.lapa), tātad attiecīgajā periodā saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas fiksētajiem rādītājiem nobraukti 50 870
5.lappuse no 17 km, bet saskaņā ar pieteicējas iesniegtajām ceļazīmēm attiecīgajā periodā transportlīdzeklis nobraucis 37 029 km (lietas 2.pielikuma 19. – 25.lapa), tātad starpība starp tehniskajā apskatē konstatēto nobraukumu un ceļa zīmes uzrādīto ir 13 841 km. [8.3] Transportlīdzeklim ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ tehniskā apskate veikta 2010.gada 29.aprīlī, kura fiksēts transportlīdzekļa nobraukums 417 101 km, nākamā tehniskā apskate veikta 2010.gada 11.novembrī, kurā fiksēts transportlīdzekļa nobraukums 472 973 km (lietas 3.pielikuma 29. – 30.lapa), tātad attiecīgajā periodā saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas fiksētajiem rādītājiem nobraukti 55 872 km, bet saskaņā ar pieteicējas iesniegtajām ceļazīmēm attiecīgajā periodā transportlīdzeklis nobraucis 41 434 km (lietas 2.pielikuma 32. – 39.lapa), tātad starpība starp tehniskajā apskatē konstatēto nobraukumu un ceļa zīmes uzrādīto ir 14 438 km. [8.4] Transportlīdzeklim ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ tehniskā apskate veikta 2010.gada 24.maijā, kura fiksēts transportlīdzekļa nobraukums 373 704 km, nākamā tehniskā apskate veikta 2010.gada 12.novembrī, kurā fiksēts transportlīdzekļa nobraukums 478 367 km (lietas 3.pielikuma 31. – 32.lapa), tātad attiecīgajā periodā saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas fiksētajiem rādītājiem nobraukti 104 663 km, bet saskaņā ar pieteicējas iesniegtajām ceļazīmēm attiecīgajā periodā transportlīdzeklis nobraucis
40 306 km (lietas 2.pielikuma 41. – 52.lapa), tātad starpība starp tehniskajā apskatē konstatēto nobraukumu un ceļa zīmes uzrādīto ir 64 357 km. [8.5] Transportlīdzeklim ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ tehniskā apskate veikta 2010.gada 12.maijā, kura fiksēts transportlīdzekļa nobraukums 385 987 km, nākamā tehniskā apskate veikta 2010.gada 12.novembrī, kurā fiksēts transportlīdzekļa nobraukums 437 749 km (lietas 3.pielikuma 21. – 22.lapa), tātad attiecīgajā periodā saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas fiksētajiem rādītājiem nobraukti 51 762 km, bet saskaņā ar pieteicējas iesniegtajām ceļazīmēm attiecīgajā periodā transportlīdzeklis nobraucis 40 987 km (lietas 2.pielikuma 53. – 64.lapa), tātad starpība starp tehniskajā apskatē konstatēto nobraukumu un ceļa zīmes uzrādīto ir 10 775 km. [8.6] Transportlīdzeklim ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ tehniskā apskate veikta 2010.gada 8.jūnijā, kura fiksēts transportlīdzekļa nobraukums 414 478 km, nākamā tehniskā apskate veikta 2010.gada 12.decembrī, kurā fiksēts transportlīdzekļa nobraukums 489 541 km (lietas 3.pielikuma 35. –36.lapa), tātad attiecīgajā periodā saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas fiksētajiem rādītājiem nobraukti 75 063 km, bet saskaņā ar pieteicējas iesniegtajām ceļazīmēm attiecīgajā periodā transportlīdzeklis nobraucis 47 608 km (lietas 2.pielikuma 65. – 76.lapa), tātad starpība starp tehniskajā apskatē konstatēto nobraukumu un ceļa zīmes uzrādīto ir 27 455 km. [8.7] Transportlīdzeklim ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ tehniskā apskate veikta 2010.gada 13.maijā, kura fiksēts transportlīdzekļa nobraukums 415 445 km, nākamā tehniskā apskate veikta 2010.gada 16.novembrī, kurā fiksēts transportlīdzekļa nobraukums 467 014 km (lietas 3.pielikuma 11. – 12.lapa), tātad attiecīgajā periodā saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas fiksētajiem rādītājiem nobraukti 51 569 km, bet saskaņā ar pieteicējas iesniegtajām ceļazīmēm attiecīgajā periodā transportlīdzeklis nobraucis 40 553
6.lappuse no 17 km (lietas 2.pielikuma 77. – 88.lapa), tātad starpība starp tehniskajā apskatē konstatēto nobraukumu un ceļa zīmes uzrādīto ir 11 016 km. [8.8] Transportlīdzeklim ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ tehniskā apskate veikta 2010.gada 14.jūnijā, kura fiksēts transportlīdzekļa nobraukums 646 991 km, nākamā tehniskā apskate veikta 2010.gada 16.decembrī, kurā fiksēts transportlīdzekļa nobraukums 725 764 km (lietas 3.pielikuma 25. – 26.lapa), tātad attiecīgajā periodā saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas fiksētajiem rādītājiem nobraukti 78 773 km, bet saskaņā ar pieteicējas iesniegtajām ceļazīmēm attiecīgajā periodā transportlīdzeklis nobraucis 51 480 km (lietas 2.pielikuma 89.
–100.lapa), tātad starpība starp tehniskajā apskatē konstatēto nobraukumu un ceļa zīmes uzrādīto ir 27 293 km. [8.9] Transportlīdzeklim ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ tehniskā apskate veikta 2010.gada 9.martā, kura fiksēts transportlīdzekļa nobraukums 203 417 km, nākamā tehniskā apskate veikta 2010.gada 13.septembrī, kurā fiksēts transportlīdzekļa nobraukums 252 242 km (lietas 3.pielikuma 41. – 42.lapa), tātad attiecīgajā periodā saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas fiksētajiem rādītājiem nobraukti 48 825 km, bet saskaņā ar pieteicējas iesniegtajām ceļazīmēm attiecīgajā periodā transportlīdzeklis nobraucis 43 11053 km (lietas 2.pielikuma 101.
–112.lapa), tātad starpība starp tehniskajā apskatē konstatēto nobraukumu un ceļa zīmes uzrādīto ir 5 715 km. [8.10] Transportlīdzeklim ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ tehniskā apskate veikta 2010.gada 21.maijā, kura fiksēts transportlīdzekļa nobraukums 424 421 km, nākamā tehniskā apskate veikta 2010.gada 25.novembrī, kurā fiksēts transportlīdzekļa nobraukums 477 592 km (lietas 3.pielikuma 17. – 18.lapa), tātad attiecīgajā periodā saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas fiksētajiem rādītājiem nobraukti 53 171 km, bet saskaņā ar pieteicējas iesniegtajām ceļazīmēm attiecīgajā periodā transportlīdzeklis nobraucis 35 632 km (lietas 2.pielikuma 113.
–124.lapa), tātad starpība starp tehniskajā apskatē konstatēto nobraukumu un ceļa zīmes uzrādīto ir 17 539 km. [8.11] Transportlīdzeklim ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ tehniskā apskate veikta 2010.gada 17.februārī, kura fiksēts transportlīdzekļa nobraukums 200 423 km, nākamā tehniskā apskate veikta 2010.gada 13.augustā, kurā fiksēts transportlīdzekļa nobraukums 248 753 km (lietas 3.pielikuma 43. – 44.lapa), tātad attiecīgajā periodā saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas fiksētajiem rādītājiem nobraukti 48 330 km, bet saskaņā ar pieteicējas iesniegtajām ceļazīmēm attiecīgajā periodā transportlīdzeklis nobraucis 39 952 km (lietas 2.pielikuma 125.
–136.lapa), tātad starpība starp tehniskajā apskatē konstatēto nobraukumu un ceļa zīmes uzrādīto ir 8 378 km. [8.12] Transportlīdzeklim ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ tehniskā apskate veikta 2010.gada 16.martā, kura fiksēts transportlīdzekļa nobraukums 332 477 km, nākamā tehniskā apskate veikta 2010.gada 21.septembrī, kurā fiksēts transportlīdzekļa nobraukums 407 926 km (lietas 3.pielikuma 39. – 40.lapa), tātad attiecīgajā periodā saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas fiksētajiem rādītājiem nobraukti 75 449 km, bet saskaņā ar pieteicējas iesniegtajām ceļazīmēm attiecīgajā periodā transportlīdzeklis nobraucis 54 783 km (lietas 2.pielikuma 137.
–148.lapa), tātad starpība starp tehniskajā apskatē konstatēto
7.lappuse no 17 nobraukumu un ceļa zīmes uzrādīto ir 20 666 km. [8.13] Transportlīdzeklim ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ tehniskā apskate veikta 2010.gada 1.februārī, kura fiksēts transportlīdzekļa nobraukums 510 191 km, nākamā tehniskā apskate veikta 2010.gada 3.augustā, kurā fiksēts transportlīdzekļa nobraukums 580 785 km (lietas 3.pielikuma 23. – 24.lapa), tātad attiecīgajā periodā saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas fiksētajiem rādītājiem nobraukti 70 594 km, bet saskaņā ar pieteicējas iesniegtajām ceļazīmēm attiecīgajā periodā transportlīdzeklis nobraucis 56 257 km (lietas 2.pielikuma 161. –173.lapa), tātad starpība starp tehniskajā apskatē konstatēto nobraukumu un ceļa zīmes uzrādīto ir 14 337 km. [8.14] Transportlīdzeklim ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ tehniskā apskate veikta 2010.gada 24.maijā, kura fiksēts transportlīdzekļa nobraukums 346 519 km, nākamā tehniskā apskate veikta 2010.gada 25.novembrī, kurā fiksēts transportlīdzekļa nobraukums 393 191 km (lietas 3.pielikuma 9. – 10.lapa), tātad attiecīgajā periodā saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas fiksētajiem rādītājiem nobraukti 46 672 km, bet saskaņā ar pieteicējas iesniegtajām ceļazīmēm attiecīgajā periodā transportlīdzeklis nobraucis 36 069 km (lietas 2.pielikuma 211. –217.lapa), tātad starpība starp tehniskajā apskatē konstatēto nobraukumu un ceļa zīmes uzrādīto ir 10 603 km.
[9] No tā secināms, ka pieteicēja 14 transportīdzekļu tehniskajās apskatēs uzrādīja kopumā par 266 915 vairāk nobrauktos km nekā grāmatvedības reģistros uzrādītajās 14 transportlīdzekļu ceļazīmēs. 2011.gada 24.maija paskaidrojumā pieteicēja norāda, ka autovadītāji, kuri dzīvo /rajons/ vai /rajons 2/ un kura pirmā reisa sākums ir ap plkst.6.00 no rīta, brauc no dzīvesvietas līdz darbam ar sabiedrības automašīnām, piemēram, transportlīdzekļa ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ vadītājs dzīvo /rajons/ un reisa sākums ir 5.50 no /rajons 3/, transportlīdzekļa ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ autovadītājs dzīvo /rajons 2/, bet reisa sākums ir 06.10 /rajons 4/, savukārt transportlīdzeklim ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ mainīts dzinējs, kas ietekmējas odometra rādījuma pareizību. Arī tiesas sēdē pieteicējas pārstāves norādīja uz iepriekš minētajiem apstākļiem. Tiesas ieskatā iepriekš minētie pieteicējas paskaidrojumi nepamato transportlīdzekļu nobraukuma starpību, pamatojoties uz turpmāk minēto. [9.1] Apstāklis, ka transportlīdzekļu vadītāji ir tiesīgi transportlīdzekli izmantot arī savām vajadzībām un ka transportlīdzekļi vesti uz servisu un degvielas uzpildes stacijām, nevar būt par pamatu, lai atzītu, ka VID nepareizi aprēķinājis pieteicējas ar PVN apliekamos ienākumus, jo pieteicēja nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu transportlīdzekļu vadītāju nobrauktos kilometrus personiskajām vajadzībām un citām vajadzībām nobrauktos kilometrus, kas savukārt liedz pārliecināties par pieteicējas patiesajiem ienākumiem. [9.2] Tiesas ieskatā kritiski vērtējams pieteicējas paskaidrotais, ka grāmatvedības dokumentos nereģistrētais transportlīdzekļa ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ nobraukums radies transportlīdzekļa vadītājam dodoties no /rajons/ uz /rajons 3/, jo saskaņā ar https://maps.google.com/maps?hl=lv&tab=wl pieejamo informāciju no /rajons/
8.lappuse no 17 līdz /rajons 3/ ir apmēram 30 km, tas nozīmē, lai nobrauktu starpību starp tehniskajā apskatē konstatēto nobraukumu un ceļa zīmes uzrādīto – 27 455 km, maršruts /rajons 3/ – /rajons/ starp tehnisko apskašu veikšanu 2010.gada 8.jūnijā un 2010.gada 12.decembrī jāveic apmēram 915 reizes. [9.3] Tiesas ieskatā kritiski vērtējams pieteicējas paskaidrotais, ka grāmatvedības dokumentos nereģistrētais transportlīdzekļa ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ nobraukums radies transportlīdzekļa vadītājam dodoties no /rajons 2/ uz /rajons 4/, jo saskaņā ar https://maps.google.com/maps?hl=lv&tab=wl pieejamo informāciju no /rajons 2/ līdz /rajons 4/ ir apmēram 20 km, tas nozīmē, lai nobrauktu starpība starp tehniskajā apskatē konstatēto nobraukumu un ceļa zīmes uzrādīto – 27 293 km, maršruts /rajons 2/ – /rajons 4/ starp tehnisko apskašu veikšanu 2010.gada 14.jūnijā un 2010.gada 16.decembrī jāveic apmēram 1369 reizes. [9.4] Tāpat tiesas ieskatā kritiski vērtējams pieteicējas paskaidrotais, ka transportlīdzeklim ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ mainīts dzinējs, kas ietekmējas odometra rādījuma pareizību.
Tiesas ieskatā, dzinēja maiņa nevar ietekmēt odometra rādītāju. Odometra rādītāju varētu ietekmēt citu detaļu maiņa, piemēram, vadības bloka, paneļa u.c., bet pieteicēja nav norādījusi uz šādiem apstākļiem, kā arī nav iesniegusi detalizētu informāciju par veikto detaļu nomaiņu, kas liecinātu, ka tā varēja ietekmēt odometra rādījumu. [9.6] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 38.pants noteic, ja nodokļu maksātājs nepiekrīt nodokļu administrācijas aprēķinātajam nodokļu maksājumu lielumam, pierādījumus par nodokļu maksājumu lielumu nodrošina nodokļu maksātājs.
Tiesa konstatē, ka pieteicēja ne iestādē, ne tiesā nav iesniegusi tādus dokumentārus pierādījumus, kas apstiprinātu, ka pieteicējas transportlīdzekļu nobraukums, kas netika uzskaitīts grāmatvedības dokumentos, nebūtu radies saimnieciskās darbības veikšanos ietvaros. Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 41.3.apakšpunkts noteic, ka grāmatvedības organizācijas dokumenti nosaka kārtību, kādā uzņēmums dokumentē un uzskaita uzņēmuma transportlīdzekļu izmantošanas izdevumus, tai skaitā ar uzņēmuma saimniecisko darbību saistītos transportlīdzekļu izmantošanas izdevumus, kā arī izdevumus, kas saistīti ar uzņēmuma kā darba devēja vieglo transportlīdzekļu izmantošanu tādām vajadzībām, kas nav saistītas ar uzņēmuma saimnieciskās darbības veikšanu, un kurus nosaka, ņemot vērā nodokļus reglamentējošo normatīvo aktu prasības.
Pieteicēja atbilstoši minētajai tiesību normai ne iestādē, ne tiesā nav apliecinājusi to, ka tās grāmatvedības organizācijas dokumentos ir noteikta attiecīgo attaisnojuma dokumentu noformēšanas kārtība – kā tiek uzskaitīts katra transportlīdzekļa faktiski nobrauktais kilometru skaits konkrētā mēnesī, dokumentējot katra transportlīdzekļa izmantošanu. Piemēram, noformējot ceļa zīmes vai maršruta lapas, tajās norādot odometra rādījumu noteiktā atskaites perioda sākumā un beigās, nobraukto kilometru skaitu, braucienu maršrutus, braucienu sākuma un beigu laiku; turklāt, lai šie dokumenti tiktu identificēti ar konkrētu
9.lappuse no 17 transportlīdzekli, kurš darbinieks to izmantojis privātajām vajadzībām un kādā apmērā. Līdz ar to tiesa uzskata, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem neapstiprinās pieteicējas apgalvojumi. Izvērtējot iepriekš minēto, secināms, ka pieteicēja grāmatvedības reģistros uzrādītajās autotransporta ceļazīmēs nenorāda patiesu informāciju, kā rezultātā sabiedrība neuzrāda visus faktiski veiktos reisus un tajos gūtos ieņēmumus. Tas nozīmē, ka VID pamatoti izmantoja netiešo aprēķinu audita metodi, nosakot pieteicējas grāmatvedības reģistros neuzrādītos papildu ieņēmumus par 2010.gadu.
[10] Izmantojot netiešo aprēķinu audita metodi, VID pieteicējai noteica grāmatvedības reģistros neuzrādītos papildu ieņēmumus par 2010.gadu Ls 68 190,87 apmērā. Neuzskaitīto ieņēmumu aprēķinā izmantoti šādi dati: starpība starp nobrauktajiem km un uzskaitītajiem kilometriem, vidējais nobraukto kilometru skaits dienā, dienas vidējie ieņēmumi. Aprēķins veikts, izmantojot formulu: neuzskaitītie ieņēmumi = starpība starp nobrauktajiem kilometriem un uzskaitītajiem kilometriem/vidējais nobraukto kilometru skaits x dienas vidējie ieņēmumi. Pārbaudot VID veiktos aprēķinus, tiesa konstatē turpmāk minēto. [10.1] Transportlīdzeklim ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ starpība starp tehniskajā apskatē konstatēto nobraukumu un ceļa zīmes uzrādīto ir 20 501 km, vidējais nobraukto kilometru skaits dienā 189 km, vidējie dienas ieņēmumi Ls 44,98 (pēc ieņēmumu uzskaites lietas 2.pielikuma 248. – 259.lapā), tas nozīmē, ka neuzskaitītie ieņēmumi ir Ls 4879,08. [10.2] Transportlīdzeklim ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ starpība starp tehniskajā apskatē konstatēto nobraukumu un ceļa zīmes uzrādīto ir 13 841 km, vidējais nobraukto kilometru skaits dienā 198 km, vidējie dienas ieņēmumi Ls 44,65 (pēc ieņēmumu uzskaites lietas 2.pielikuma 248. – 259.lapā), tas nozīmē, ka neuzskaitītie ieņēmumi ir Ls 3051,37. [10.3] Transportlīdzeklim ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ starpība starp tehniskajā apskatē konstatēto nobraukumu un ceļa zīmes uzrādīto ir 14 438 km, vidējais nobraukto kilometru skaits dienā 210 km, vidējie dienas ieņēmumi Ls 44,33 (pēc ieņēmumu uzskaites lietas 2.pielikuma 248. – 259.lapā), tas nozīmē, ka neuzskaitītie ieņēmumi ir Ls 3047,81. [10.4] Transportlīdzeklim ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ starpība starp tehniskajā apskatē konstatēto nobraukumu un ceļa zīmes uzrādīto ir 64 357 km, vidējais nobraukto kilometru skaits dienā 216 km, vidējie dienas ieņēmumi Ls 60,73 (pēc ieņēmumu uzskaites lietas 2.pielikuma 248. – 259.lapā), tas nozīmē, ka neuzskaitītie ieņēmumi ir Ls
18 094,53. [10.5] Transportlīdzeklim ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ starpība starp tehniskajā apskatē konstatēto nobraukumu un ceļa zīmes uzrādīto ir 10 775 km, vidējais nobraukto kilometru skaits dienā 222 km, vidējie dienas ieņēmumi Ls 60,73 (pēc ieņēmumu uzskaites lietas 2.pielikuma 248. – 259.lapā), tas nozīmē, ka neuzskaitītie ieņēmumi ir Ls 2947,62.
10.lappuse no 17 [10.6] Transportlīdzeklim ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ tarpība starp tehniskajā apskatē konstatēto nobraukumu un ceļa zīmes uzrādīto ir 27 455 km, vidējais nobraukto kilometru skaits dienā 259 km, vidējie dienas ieņēmumi Ls 62,17 (pēc ieņēmumu uzskaites lietas 2.pielikuma 248. – 259.lapā), tas nozīmē, ka neuzskaitītie ieņēmumi ir Ls 6590,27. [10.7] Transportlīdzeklim ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ starpība starp tehniskajā apskatē konstatēto nobraukumu un ceļa zīmes uzrādīto ir 11 016 km, vidējais nobraukto kilometru skaits dienā 216 km, vidējie dienas ieņēmumi Ls 60,29 (pēc ieņēmumu uzskaites lietas 2.pielikuma 248.
– 259.lapā), tas nozīmē, ka neuzskaitītie ieņēmumi ir Ls 3074,73. [10.8] Transportlīdzeklim ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ starpība starp tehniskajā apskatē konstatēto nobraukumu un ceļa zīmes uzrādīto ir 27 293 km, vidējais nobraukto kilometru skaits dienā 277 km, vidējie dienas ieņēmumi Ls 60,31 (pēc ieņēmumu uzskaites lietas 2.pielikuma 248. – 259.lapā), tas nozīmē, ka neuzskaitītie ieņēmumi ir 5942,54. [10.9] Transportlīdzeklim ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ starpība starp tehniskajā apskatē konstatēto nobraukumu un ceļa zīmes uzrādīto ir 5 715 km, vidējais nobraukto kilometru skaits dienā 228 km, vidējie dienas ieņēmumi Ls 66,97 (pēc ieņēmumu uzskaites lietas 2.pielikuma 248.
– 259.lapā), tas nozīmē, ka neuzskaitītie ieņēmumi ir Ls 1678,68. [10.10] Transportlīdzeklim ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ starpība starp tehniskajā apskatē konstatēto nobraukumu un ceļa zīmes uzrādīto ir 17 539 km, vidējais nobraukto kilometru skaits dienā 189 km, vidējie dienas ieņēmumi Ls 51,52 (pēc ieņēmumu uzskaites lietas 2.pielikuma 248. – 259.lapā), tas nozīmē, ka neuzskaitītie ieņēmumi ir Ls 4781,12. [10.11] Transportlīdzeklim ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ starpība starp tehniskajā apskatē konstatēto nobraukumu un ceļa zīmes uzrādīto ir 8 378 km, vidējais nobraukto kilometru skaits dienā 218 km, vidējie dienas ieņēmumi Ls 62,41 (pēc ieņēmumu uzskaites lietas 2.pielikuma 248.
– 259.lapā), tas nozīmē, ka neuzskaitītie ieņēmumi ir Ls 2398,95. [8.12] Transportlīdzeklim ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ starpība starp tehniskajā apskatē konstatēto nobraukumu un ceļa zīmes uzrādīto ir 20 666 km, vidējais nobraukto kilometru skaits dienā 248 km, vidējie dienas ieņēmumi Ls 70,67(pēc ieņēmumu uzskaites lietas 2.pielikuma 248. – 259.lapā), tas nozīmē, ka neuzskaitītie ieņēmumi ir Ls 5888,95. [10.13] Transportlīdzeklim ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ starpība starp tehniskajā apskatē konstatēto nobraukumu un ceļa zīmes uzrādīto ir 14 337 km, vidējais nobraukto kilometru skaits dienā 306 km, vidējie dienas ieņēmumi Ls 55,97 (pēc ieņēmumu uzskaites lietas 2.pielikuma 248.
– 259.lapā), tas nozīmē, ka neuzskaitītie ieņēmumi ir Ls 2622,32. [10.14] Transportlīdzeklim ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ starpība
11.lappuse no 17 starp tehniskajā apskatē konstatēto nobraukumu un ceļa zīmes uzrādīto ir 10 603 km, vidējais nobraukto kilometru skaits dienā 194 km, vidējie dienas ieņēmumi Ls 58,43(pēc ieņēmumu uzskaites lietas 2.pielikuma 248. – 259.lapā), tas nozīmē, ka neuzskaitītie ieņēmumi ir Ls 3193,57. [10.15] No iepriekš minētā secināms, ka VID pareizi piemērojis netiešo ienākumu noteikšanas metodi pareizi veicis pieteicējas neiegrāmatoto ienākumu aprēķinu. [10.16] Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (spēkā līdz 2013.gada 1.janvārim)
6. panta 14.punktu nodokļa samazināto likmi cita starpā piemēro sabiedriskā transporta pakalpojumiem iekšzemē (pasažieru un bagāžas pārvadāšana tramvajos, trolejbusos, pilsētas, rajona un tālsatiksmes autobusos, iekšzemes un starptautiskajos vilcienos, kā arī iekšzemes lidojumos). Iepriekš minētā likuma 5.panta trešā daļa (redakcijā, kas spēkā audita periodā) nodokļa likmi 10 procentu apmērā nosaka apliekamiem darījumiem saskaņā ar šā likuma 6.2 pantu. Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumu Nr.933 „Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība” 135.punktā noteikts, ka likuma 6.2panta 14.punkts ir piemērojams arī tiem pasažieru transporta pārvadājumiem, kas veikti ar maršruta taksometriem. Tas nozīmē, ka pieteicējas noteiktie ienākumi apliekami ar PVN 10% apmērā. [10.17] No iepriekš minētā secināms, ka VID pamatoti palielināja sabiedrības 2010.gada decembra PVN deklarācijā uzrādīto ar PVN apliekamo darījumu vērtību kopuma par Ls 68 190,87 un saskaņā ar minētā tikuma 62.panta 14.punktu sabiedrībai papildu nomaksai budžetā par 2010.gada decembri aprēķināja PVN Ls 6819,09 (Ls 68 190,87 x 10 %).
[11] Likuma „Par nodokļiem, un nodevām” 29.panta otrajā daļā noteikts, ka par nodokļu un nodevu maksājuma samaksas termiņa nokavējumu maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma nauda - no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikti citi nokavējuma naudas apmēri. Minētā likuma 32.panta pirmajā un trešajā daļā noteikts, ja nodokļu maksātājs, pārkāpdams nodokļu likumu prasības, samazinājis budžetā iemaksājamo nodokļu apmēra, nodokļu administrācija nodokļu revīzijas (audita) rezultātā aprēķina un par labu budžetam no nodokļu maksātāja piedzen samazināto nodokļa summu, nokavējuma naudu un soda naudu, kas nosakāma ar šo likumu, ja konkrēto nodokļu likumos nav paredzēts cits soda naudas apmērs; summa, kas nodokļu maksātājam jāiemaksā budžetā par periodu, par kuru tiek veikta nodokļu revīzija (audits), ir samazināta vairāk nekā par 15 procentiem no deklarējamās summas, soda nauda tiek noteikta 50 procentu apmērā no nedeklarētās budžetā iemaksājamās nodokļu summas. Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.3panta pirmajā un trešajā daļā noteikts, ja nodokļu maksātājs, pārkāpdams nodokļu likumu prasības, nepamatoti palielinājis no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra (no budžeta atmaksājamā nodokļa palielinājums), nodokļu administrācija nodokļu revīzijas (audita) rezultātā samazina nepamatoti palielināto no
12.lappuse no 17 budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra, kā ari aprēķina un par labu budžetam no nodokļu maksātāja iekasē soda naudu, kas nosakāma saskaņā ar šo likumu, ja konkrēto nodokļu likumos nav paredzēts cits soda naudas apmērs; no budžeta atmaksājamā nodokļa palielinājums pārsniedz 15 procentus no deklarētās pārmaksātās nodokļa summas, soda nauda tiek noteikta 50 procentu apmērā no nepamatoti palielinātā no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra. Tas nozīmē, ka VID, palielinot pieteicējas uzrādīto ar PVN apliekamo darījumu vērtību kopumā par Ls 68 190,87 un budžetā maksājamo PVN par Ls 6819,09, pamatoti saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otro daļu, 32.panta pirmo un trešo daļu, 3.2panta pirmo un trešo daļu pieteicējai aprēķināja arī soda naudu Ls 3022,13 un nokavējuma naudu Ls 199,46, kā ari samazināja no budžeta atmaksājamo PVN par Ls 774,84 un aprēķināja soda naudu Ls 387,42.
II
[12] Ar Lēmumu pieteicējai aprēķināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa soda nauda Ls
10 080 un valsts sociālās apdrošināšanas obligātas iemaksu Ls 4056,33 soda nauda Ls 10 222,37 un nokavējuma nauda Ls 485,68. [12.1] Darba likuma 59.pants noteic, ka darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu. Darba likuma 62.panta pirmā un otrā daļā noteic, ka laika algas sistēmu vai akorda algas sistēmu, kā arī piemaksu un prēmiju sistēmu uzņēmumā darba devējs organizē atbilstoši normatīvajiem aktiem un darba koplīgumam. Laika algu aprēķina atbilstoši faktiski nostrādātajam darba laikam neatkarīgi no paveiktā darba daudzuma. Akorda algu aprēķina atbilstoši paveiktā darba daudzumam neatkarīgi no laika, kādā tas paveikts. Darba likuma 68.panta pirmā daļa noteic, ka darbinieks, kas veic virsstundu darbu vai darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, — ne mazāk kā 100 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu. Darba likuma 137.panta pirmā daļa noteic, ka darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas un virsstundas, tajā skaitā nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienā nostrādātās stundas. No iepriekš minētajām tiesību normām izriet darba devēja pienākums aprēķināt un izmaksāt darba algu darbiniekam, kā arī uzskatīt darbinieka nostrādātas virsstundas. [12.2] Lietā atrodas Rīgas domes Pasažieru pārvadājumu pārvaldes Kontroles dienesta amatpersonu sastādītās kontroles kartes par veiktajām pārbaudēm pieteicējas apkalpotajos maršrutos 2010.gadā (lietas 1.pielikums, 3.pielikuma 179. – 286.lapa). No tām izriet, ka Rīgas Domes Satiksmes departamenta Pasažieru pārvadājumu pārvaldes Kontroles dienesta amatpersonas ir veikušas pārbaudes Nr./maršruta numurs/, Nr./maršruta numurs/ un
13.lappuse no 17 Nr./maršruta numurs/ maršruta autobusos un vadītājiem ir noformējušas soda kvītis par to, ka pieteicējas maršruta autobusu vadītāji izdarījuši administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. VID, salīdzinot Rīgas Domes Satiksmes departamenta sniegto informāciju un pieteicējas grāmatvedības reģistros uzrādītajās darba laika uzskaites tabelēs norādītos datus (sk. audita pārskata pielikumu Nr.4, lietas 61. – 65.lapa), secināja, ka pieteicēja grāmatvedības reģistros nav pilnībā uzskaitījusi sabiedrības darbiniekiem nostrādāto darba laiku un aprēķinājusi, samaksu par paveikto darbu, kā ari ir nodarbinājusi fiziskās personas bez darba līgumiem.
No tā secināms, ka pieteicēja grāmatvedības reģistros nav pilnībā uzskaitījusi darbinieku nostrādāto darba laiku personām, kas veica pasažieru pārvadājumus ar /maršruta numurs/., /maršruta numurs/ un /maršruta numurs/ maršrutu autobusiem, jo, salīdzinot pieteicējas norādītos datus ar Rīgas domes Satiksmes departamenta Pasažieru pārvadājumu pārvaldes Kontroles dienesta veiktajās pārbaudēs konstatēto, kas atspoguļotas kontroles kartiņās, un pēc noformētajām soda kvītīm, secināms, ka pieteicēja aprēķinājusi samaksu par paveikto darbu.
Piemēram, saskaņā ar darba laika uzskaites tabelēm darbinieks A.S. 2010.gada septembrī un oktobrī atradās atvaļinājumā (lietas 3.pielikuma 57. – 58.lapa), bet saskaņā ar kontroles kartītēm A.S. 2010.gada 9.septembrī veica pārvadājumu (lietas 3.pielikuma 260.lapa). Lai arī 2011.gada 2.maija paskaidrojumā (lietas 88.lapa) A.S. norāda, ka faktiski pie pieteicējas strādāja līdz 2010.gada septembrim, pēc pieteicēja datiem – līdz decembrim, tiesa lielāku ticamību piešķir Rīgas domes Satiksmes departamenta sniegtajai informācijai, jo A.S. kā bijušais darbinieks, var būt ieinteresēts sniegt pieteicējai labvēlīgus paskaidrojumus.
Tāpat no audita izriet, ka pieteicēja ir nodarbinājusi personas bez darba līgumu, līdz ar to var būt ieinteresēs sniegt darba devējam labvēlīgāku paskaidrojumu. Līdz ar to tiesa atzīst, ka VID pamatoti par darbinieku nostrādātajām, bet neuzskaitītajām stundām noteica ar valsts sociālajām apdrošināšanas obligātajām iemaksām apliekamo objektu – darba algu Ls 2258,04 un par 37 personām, ar kurām nebija noslēgti darba līgumi (skat. audita 4.pielikumu), noteica ar valsts sociālajām apdrošināšanas obligātajām iemaksām apliekamo objektu – darba algu Ls 10 080 un aprēķināja obligātās iemaksas 33,09% apmērā, kas veido Ls 4056,33, kā arī nokavējuma naudu Ls 488,58 un IIN. [12.3] Pieteicēja norāda, ka personas, kas kontroles kartēs norādītas kā pieteicējas šoferi, nav atradušās darba attiecībās ar pieteicēju un pieteicēja nav uzticējusi vadīt transportlīdzekļus un visas šīs personas ir sniegušas paskaidrojumus pieteicējai, ka nav bijušas šajos maršrutos.
No lietas materiāliem izriet, ka pieteicēja šādus paskaidrojumus iesniegusi ne tiesā, ne VID, savukārt I.S., A.L., G.V., G.M. (lietas 91.-94.lapa) ir snieguši paskaidrojumu par to, ka dažādu iemeslu dēļ ir lūguši saviem kolēģiem aizstāt viņus uz dažām stundām, par ko pieteicējai netika ziņojuši. Tiesa kritiski vērtē to, ka daudzi autovadītāji bez uzņēmuma piekrišanas vadīs noteikta maršruta mikroautobusu un kontroles dienestiem nosauks pieteicējas nosaukumu. Tāpat kritiski ir vērtējams apstāklis, ka šīs personas nosauks citu vārdu un uzvārdu, ja pastāv iespēja pārbaudīt autovadītāja apliecību, ko kontroles dienesti arī dara (lietas 96.lapa).
Savukārt pieteicējas iebildums, ka atsevišķu autovadītāju paraksti atšķiras no uzņēmuma dokumentos esošajiem parakstiem ir izskaidrojams ar to, kādos
14.lappuse no 17 apstākļos persona parakstās, piemēram, sēžot, stāvot, uz cietas virsmas. Tāpat tiesas ieskatā nav pamatots pieteicējas viedoklis, ka Rīgas domes Pasažieru pārvadājumu pārvaldes Kontroles dienesta amatpersonas, iespējams, pārbaudes faktiski nemaz nav veikušas, bet tikai aizpildījušas dokumentus ar pieteicējas transportlīdzekļu vadītāju datiem. Tiesa lietas materiālos neatrod nekādus pierādījumus vai pamatotus argumentus, kas liecinātu, ka Rīgas domes Pasažieru pārvadājumu pārvaldes Kontroles dienesta amatpersonas būtu ieinteresētas tieši pieteicējas transportlīdzekļu vadītāju nepamatoti norādīt par tādiem, kas vadījuši transportlīdzekļus.
Pie tam, tiesas ieskatā nav iespējams sastādīt kontroles kartes, nepārbaudot transportlīdzekli, jo tās paraksta arī autovadītājs, kā arī, veicot pārbaudes, ir konstatēti pārkāpumi, līdz ar to tiesa uzskata, ka pārbaudes ir faktiski veiktas un konstatētie fakti atbilst faktiskajiem apstākļiem. [12.4] Tiesas ieskatā VID pamatoti, ņemot par pamatu darba līgumos noteikto stundas tarifa likmi, pieteicējas darbiniekiem par 2010.gada janvāri - maiju, jūliju, oktobri - decembri noteica ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām apliekamo objektu (darba algu) Ls 1710,11 un par personām, ar kurām nebija noslēgti darba ilgumu, piemērojot Ministra kabineta 2008.gada 23.septembra noteikumu Nr.791 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi” 2.punkta noteikto minimālo mēneša darba algu Ls 180 un noteica apliekamo objektu (darba algu) Ls 10 080 apmērā un aprēķināja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 33,09 % apmērā.
Likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 16.panta pirmajā un trešajā daļā noteikts, ja darba devējs ir nodarbinājis vai nodarbina personu, nenoslēdzot darba, uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu, un darba devējs ir aprēķinājis vai izmaksājis vai viņam bija jāaprēķina un jāizmaksā darba ņēmējam ienākumu, no kura bija jāaprēķina obligātās iemaksas, bet šis ienākums nav uzrādīts grāmatvedības uzskaitē un Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtajā ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī un no tā nav aprēķinātas obligātās iemaksas, nodokļu administrācija piedzen, no darba devēja obligātās iemaksas un soda naudu trīskāršā obligāto iemaksu apmērā no summas, kas atbilst personai izmaksātajai atlīdzībai, ja tās lielumu ir iespējams noteikt un ja tā ir lielāka par Ministru kabineta noteiktās minimālās darba algas apmēru, vai Ministru kabineta noteiktajam minimālās darba apmēram, ja faktiskā atlīdzība ir vienāda vai mazāka par to vai ja faktisko atlīdzību nav iespējams noteikt, savukārt ja tiek konstatēts, ka darba devējs ir nodarbinājis personu, nenoslēdzot darba, uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu, bet nodokļu administrācijai nav iespējams nodarbināto personu identificēt, obligātās iemaksas piedzen šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā, tās nepersonificējot.
Likuma par „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta pirmajā un otrajā daļā noteikts, ja nodokļu maksātājs, pārkāpdams nodokļu likumu prasības, samazinājis budžetā iemaksājamo nodokļu apmēru, nodokļu administrācija nodokļu revīzijas (auditā) rezultātā aprēķina un par labu budžetam no nodokļu maksātāja piedzen samazināto nodokļa summu, nokavējuma
15.lappuse no 17 naudu, un soda naudu, kas nosakāma ar šo likumu, ja konkrēto nodokļu likumos nav paredzēts cits soda naudas apmērs; summa, kas nodokļu maksātājam jāiemaksā budžetā par periodu, par kura tiek veikta nodokļu revīzija (audits), ir samazināta ne vairāk kā par 15 procentiem no deklarējamās summas, soda nauda tiek noteikta 30 procentu apmērā no nedeklarētās budžetā iemaksājamās nodokļu summas. Tādējādi pieteicējai pamatoti noteiktas ienākuma nodokļa soda nauda Ls 10 080 un valsts sociālās apdrošināšanas obligātas iemaksu Ls 4056,33 soda nauda Ls 10 222,37 un nokavējuma nauda Ls 485,68. [12.5] Ministru kabineta 2008.gada 23.septembra noteikumu Nr.791 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi” 2.punktā noteikts, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir Ls 180. Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 31.2panta 1.1 daļai, ja maksātāja apliekama ienākuma summu, no kuras atbilstoši šā likuma prasībām bija aprēķināms un ieturams nodoklis, nav iespējams noteikt, no darba devēja piedzen soda naudu, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajam minimālās mēneša darba algas apmēram attiecīgajā periodā. Tā kā VID konstatēja, ka pieteicēja 2010.gadā bija nodarbinājusi darba ņēmējus, nenoslēdzot ar tiem darba līgumus un neaprēķinot viņiem darba samaksu par padarīto darbu, tad, ņemot vērā Ministru kabineta 2008.gada 23.septembra noteikumu Nr.791 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi” 2.punktā noteikto minimālo mēneša darba algu Ls 180, VID pamatoti saskaņā ar likuma par personām, kuras bija nodarbinātas bez darba līgumiem, aprēķināja iedzīvotāju ienākuma nodokļa soda naudu Ls 10
080 apmērā.
[13] Pieteicēja norāda, ka tai nav bijusi iespēja iepazīties ar informāciju, kas saņemta no Rīgas domes Satiksmes departamenta. Tiesa lietas materiālos nekonstatē pierādījumus, ka pieteicēja ir vērsusies VID ar lūgumu atļaut iepazīties ar iepriekš minētajiem dokumentiem un VID atteikumu uzrādīt šos dokumentus. Līdz ar to tiesa nekonstatē procesuālu pārkāpumu Lēmuma pieņemšanas laikā.
[14] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka Lēmums ir pamatos un tiesisks, bet pieteikums ir noraidāms. Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, Administratīvā rajona tiesa
nosprieda:
noraidīt SIA „/Nosaukums/” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2011.gada 14.septembra lēmuma Nr.22.4.6/62837 atcelšanu daļā par papildus aprēķināto pievienotās vērtības nodokli Ls 6044,25, soda naudu Ls 3022,13 un nokavējuma naudu Ls
16.lappuse no 17 199,46, kā arī samazināto no budžeta atmaksājamo pievienotās vērtības nodokli par Ls 774,84 un saistībā ar to aprēķināto soda naudu Ls 387,42, papildus aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokļa soda naudu Ls 10 080 un valsts sociālās apdrošināšanas obligātas iemaksu Ls 4056,33 soda naudu Ls 10 222,37 un nokavējuma nauda Ls 485,68.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnesis (paraksts) M.Markovs NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnesis M.Markovs Rīgā, 2013.gada 29.maijā
17.lappuse no 17