Court imposes 5-day administrative detention for repeated failure to comply with police control restrictions.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of an administrative violation for failing to appear at his residence during a mandatory police control period. Although the defendant did not attend the hearing, the court proceeded without him because no statutory grounds required his presence. The court imposed a five-day administrative detention, citing the defendant's prior unpaid fines and repeated evasion of control orders as aggravating factors. This decision establishes that repeated non-compliance with supervision mandates justifies stricter penalties like detention rather than fines.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. panta; 32. panta: Repeated failure to comply with police control restrictions and prior unpaid fines justify imposing administrative detention as a penalty.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.173047819
Lietas arhīva Nr. 1-0478-19/47
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Tukumā 2019.gada 7.jūnijā
Zemgales rajona tiesa
tiesnese R.Bruce
ar sekretāri E.Kristlību
atklātā tiesas sēdē 2019.gada 6. jūnijā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, deklarētā dzīves
vieta /adrese/, Tukumā, strādā gadījuma rakstura darbus, saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā.
Aprakstošā daļa
/datums/plkst.00.18 /pers. A/, kuram ar 2010.gada 29.janvāra Tukuma rajona tiesas spriedumu noteikts papildsods- policijas kontrole uz trīs
gadiem, tīši pārkāpis policijas kontroles nosacījumus- neatradās dzīvesvietā /adrese/, kā noteikts /datums/lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu
piemērošanu.
Ar savu rīcību /pers. A/ pārkāpa Latvijas Sodu izpildes kodeksa Pārejas noteikumu 24.panta 1.punkta a)apakšpunktu, 24.panta 4.punktu;
2008.gada 30.jūlija Ministru kabineta noteiktumu Nr.479 “Papildsoda-policijas kontroles–īstenošanas kārtība” 18., 25.punktu.
/pers. A/ izdarīja Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā LAPK) 177.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu.
Motīvu daļa
Tiesas sēdē /pers. A/ atkārtoti nebija ieradies, par tiesas sēdi informēts likumā paredzētajā kārtībā. Tiesā nav saņemts lūgums lietu izskatīt bez
/pers. A/ piedalīšanās. Pie šādiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka lietu iespējams izskatīt bez personas, kurai sastādīts protokols klātbūtnes, jo nepastāv
LAPK 28911.panta l. daļā paredzētie apstākļi, kas nepieļauj lietas izskatīšanu.
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk tekstā VP Zemgales RP) Kārtības policijas nodaļas pārstāvis /pers. C/ atzina, ka protokols
sastādīts pamatoti, personai uzliekams sods. Informēja tiesu, ka /pers. A/ personīgi paziņojis par lietas izskatīšanas laiku un vietu.
2019.gada 30.aprīlī Zemgales rajona tiesā saņemts VP Zemgales RP Tukuma iecirkņa administratīvā pārkāpuma lietas materiāls par /pers. A/
saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts LAPK 177.pantā.
2019.gada 30.aprīlī VP Zemgales RP Tukuma iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektors Valsts amatpersona sastādīja administratīvā
pārkāpuma protokolu Nr./numurs/ par to, ka /datums/plkst.00.18 tika konstatēts, ka /pers. A/, kuram ar 2010.gada 29.janvāra Tukuma rajona tiesas
spriedumu noteikts papildsods policijas kontrole uz trīs gadiem- tīši pārkāpis policijas kontroles noteikumus-neatradās savā dzīvesvietā /adrese/, kā
noteikts /datums/lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu.
Ir pārkāpti Latvijas Sodu izpildes kodeksa Pārejas noteikumu 24.panta 1.punkta a)apakšpunkts, 24.panta 4.punkts; 2008.gada 30.jūlija Ministru
kabineta noteiktumu Nr.479 “Papildsoda-policijas kontroles–īstenošanas kārtība” 18., 25.punkts. /pers. A/ darbības kvalificētas pēc LAPK 177.panta.
Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka ar lietas materiāliem ir pierādīta /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts
LAPK 177.pantā.
/pers. D/ 272.pantam institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai
attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir
nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
LAPK 177.pantā ir paredzēta administratīvā atbildība par policijas kontroles noteikumu pārkāpšanu, nosakot, ka par minētā pārkāpuma izdarīšanu
uzliek naudas sodu līdz 70 euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.
Saskaņā ar LAPK 243.pantu, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā
procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto,
lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Atbilstoši normas ceturtajai daļai, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas
par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi
amatpersona. Normas piektā daļa noteic, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas,
attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Faktus, kurus saskaņā ar likumu var pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevar nodibināt ne
ar kādiem citiem pierādīšanas līdzekļiem.
Saskaņā ar LAPK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un
objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
No minētā secināms, ka to, cik ticamas pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, jāizvērtē, aplūkojot visus procesā iegūtos faktus vai ziņas par
faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā. Tikai pastāvot saprātīgām šaubām, kuras nevar novērst, tās jāvērtē par labu pārkāpējam (sk., piemēram
Zemgales apgabaltiesas 2016.gada 12.janvāra spriedumu lietā Nr. 137006315).
No lietas materiāliem redzams, ka ar 2010.gada 29.janvāra Tukuma rajona tiesas spriedumu /pers. A/ piemērots papildsods policijas kontrole uz
trīs gadiem.
/datums/VP Zemgales RP Tukuma iecirkņa inspektors Valsts amatpersona pieņēmis lēmumu par /pers. A/ policijas kontroles lietas iekārtošanu.
Ar VP Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa kriminālpolicijas nodaļas inspektora, kapteiņa /pers. C/ /datums/lēmumu /pers. A/ noteikti
sekojoši ierobežojumi: aizliegts atstāt dzīvesvietu no plkst. 23.00 līdz 06.00, aizliegts uzturēties klubos, bāros, spēļu zālēs. Aizliegts izbraukt bez policijas
atļaujas no Latvijas Republikas administratīvās teritorijas.
Ar lēmumu /pers. A/ iepazīstināts, parakstījies bez iebildumiem.
Lietai pievienotajos VP Zemgales RP Tukuma iecirkņa KPN Tukuma iecirkņa inspektoru Valsts amatpersona un /pers. F/ ziņojumos norādīts, ka
/datums/plkst. 00.18 pārbaudot /pers. A/ dzīves vietu /adrese/, durvis neviens neatvēra. No minētās mājas loga izliecās /pers. G/, kurš bija dzirdējis, ka
zvanīts pie dzīvokļa ārdurvīm, kur dzīvo /pers. A/. Norādīja, ka /pers.A/ neesot mājās, nav manīts vairākas dienas. /pers. G/ informēja, ka dzīvoklis, kurā
dzīvo /pers. A/, pieder viņam.(lietas 2.,3.lapa)
Lietā esošā Ieslodzījuma vietu pārvaldes Valmieras cietuma izziņa apliecina, ka /pers. A/, kam saskaņā ar tiesas spriedumu noteikts papildsods
policijas kontrole, atbrīvots 2017.gada 20.janvārī nosacīti pirms soda termiņa beigām.
/pers. A/ savā paskaidrojumā norādījis, ka /datums/plkst. 00.18 atradās savā dzīvesvietā /adrese/. Pēc darba ap plkst. 22.50 ieradās mājās, nekur
negāja. Nedzirdēja, ka kāds būtu zvanījis, vai dauzījies pie durvīm. Bez viņa dzīvoklī atradās civilsieva /pers. H/ un viņas divi mazgadīgie bērni. Savu
vainu neatzīst, jo ir informēts, ka par katru policijas kontroles pārkāpumu tiks saukts pie administratīvās atbildības un policijas kontrole var tikt aizstāta
ar brīvības atņemšanas sodu. (lietas 5.lapa)
Tiesas ieskatā /pers. A/ ir sniedzis nepatiesu paskaidrojumu, kas vērtējams, kā vēlme izvairīties no likumā noteiktās atbildības. Turklāt, notiesātās
personas pienākums ir nodrošināt sazināšanos ar viņu policijas lēmumā norādītajā laikā, kas ietver soda izciešanas nosacījumus policijas kontroles
izciešanas laikā.
Izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, tiesa atzīst, ka administratīvais pārkāpums kvalificēts pareizi un ar lietas materiāliem ir
pierādīta /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts LAPK 177. pantā. Proti, ka /pers. A/, būdams sodīts 2010.gada 29.janvārī
ar Tukuma rajona tiesas spriedumu, ar kuru tam noteikts papildsods,- policijas kontrole uz 3 gadiem, ignorējis policijas kontroles noteikumus, nepildīja
tam uzlikto pienākumu, noteiktā laikā neatradās savā dzīvesvietā /adrese/, kā noteikts /datums/lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu.
Saskaņā ar Sodu izpildes kodeksa Pārejas noteikumu 24. punktu papildsodu — policijas kontrole — turpina izciest personas, kurām tas
piespriests, un tām piemērojami šādi policijas kontroles izpildes nosacījumi:
1) personai, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, var piemērot šādus ierobežojumus: a) aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā
diennakts laikā, [..].
2) lai pārbaudītu, kā persona ievēro noteiktos ierobežojumus, policijas darbinieki var to apmeklēt dzīvesvietā jebkurā diennakts laikā; [..]
4) policijas kontroles īstenošanai piemēro Ministru kabineta 2008. gada 30. jūnija noteikumus Nr. 479 „Papildsoda — policijas kontrole
īstenošanas kārtība” (turpmāk-Noteikumi)
Noteikumu 18. punkts noteic, ka kontrolējamai personai, kurai noteikts ierobežojums - aizliegums atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā, ir
pienākums novērst iespējamos šķēršļus, kas var traucēt policijas amatpersonām piekļūt dzīvesvietai laikā, kas noteikts lēmumā par policijas kontroles
ierobežojumu noteikšanu. Jebkura kontrolējamās personas tīša darbība vai bezdarbība, kas liedz policijas amatpersonām pārliecināties par kontrolējamās
personas atrašanos dzīvesvietā, uzskatāma par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu. Minēto noteikumu 25. punkts noteic, ka par policijas kontroles
noteikumu pārkāpumu ir uzskatāma ikviena neattaisnota rīcība, kuras rezultātā kontrolējamā persona nav izpildījusi lēmumā par policijas kontroles
ierobežojumu noteikšanu, šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos, kas reglamentē kriminālsodu izpildi, noteiktos pienākumus.
Saskaņā ar LAPK 32.pantu, uzliekot sodu, tiesa ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko
stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Atbildību mīkstinoši apstākļi lietā nav konstatēti.
Par atbildību pastiprinošu apstākli lietā, tiesa atzīst to, ka pārkāpējs jau iepriekš divas reizes sodīts pēc LAPK 177.panta ar naudas sodiem, turklāt
tie nav nomaksāti.
Vērtējot /pers. A/ personību, tiesa secina, ka lieta nesatur ziņas par pārkāpēja nodarbošanos.
Tiesa konstatē, ka no policijas kontroles pārkāpējs vairākkārtīgi izvairījies neattaisnoti, kas liecina par vieglprātīgu attieksmi pret tiesas piespriesto
papildsodu, /pers. A/ nosakāms administratīvais arests.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā LAPK 32.pantu, 177. pantu, 289.6 pantu, 289.12 pantu 289.13 pantu 289.16 pantu, tiesa
nosprieda
/pers. A/ atzīt par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts LAPK 177. pantā un sodīt ar administratīvo arestu uz 5 diennaktīm.
Aresta laiku skaitīt no aizturēšanas dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 darbdienu laikā Zemgales apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā no sprieduma
paziņošanas dienas.
Tiesnese R.Bruce