1A68026020 / 1A-0260-20 · Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

Nr. 1A68026020

Nr. 1A-0260-20/19

ECLI:LV:RPPT:2020:0224.1A68026020.3.S

LĒMUMS

Rīgā 2020. gada 24. februārī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnese S.Groza

rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ sūdzību par Rīgas domes Administratīvās komisijas 2020. gada 7. janvāra lēmumu Nr. /numurs/.

Aprakstošā daļa

Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldē tika reģistrēts /pers. A/ 2019. gada 26. septembra iesniegums, kurā norādīts, ka sakarā ar viņa

izsaukumu 2019. gada 27. augustā pašvaldības policijas darbinieki bija ieradušies atkritumu novietnē /adrese/, kas ir DzĪKS “/Nosaukums A/”

apsaimniekošanā un kur neatļauti bija novietota viena riepa. /pers. A/ lūdz atzīt viņu par cietušo, jo DzĪKS “/Nosaukums A/” no viņa pieprasa apmaksu

par atkritumu apsaimniekošanu, kaut arī apsaimniekotāja nepienācīgas kontroles dēļ notiek atkritumu aizliegta novietošana vietā, kur tas nav paredzēts.

Ar 2019. gada 27. augusta lēmumu rezolūcijas veidā uzsākta administratīvā pārkāpuma lieta par Rīgas domes 2013. gada 17. decembra saistošo

noteikumu Nr. 90 “Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi” 16.2. apakšpunkta prasību neievērošanu, par ko atbildība paredzēta Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 75. panta pirmajā daļā.

Ar Rīgas domes Administratīvās komisijas (turpmāk – Iestāde) 2020. gada 7. janvāra lēmumu Nr. /numurs/ (turpmāk – Lēmums) noraidīts /pers.

A/ lūgums par viņa atzīšanu par cietušo, norādot, ka nepastāv pamats viņa atzīšanai par cietušo atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

261. pantam, jo viņa dzīvesvieta ir /adrese A/, savukārt notikums konstatēts atkritumu novietnē /adrese/. Tāpat iesniegumā /pers. A/ nav norādījis, par

kādām iespējami neatļautām darbībām (nav arī iesniedzis dokumentus, kas uz to norāda) DzĪKS “/Nosaukums A/” piedzen apmaksu. Līdz ar to nav

konstatējams, vai viņam ir radīts kaitējums un kāds tieši kaitējums varētu būt radies.

Par minēto Lēmumu/pers. A/ (turpmāk – Sūdzības iesniedzējs) ir iesniedzis sūdzību tiesā un lūdz šo Lēmumu atcelt un atzīt viņu par cietušo.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka viņš netika uzaicināts uz Rīgas domes Administratīvo komisiju, kad tika izskatīts viņa iesniegums ar lūgumu atzīt

viņu par cietušo. Līdz ar to viņš nevarēja iesniegt pierādījumus par to, ka apsaimniekotājs pieprasa samaksu par atkritumu apsaimniekošanu, kas rodas

apsaimniekotāja nepienācīgas atkritumu novietnes kontroles dēļ. Apsaimniekotāja DzĪKS “/Nosaukums A/” pārziņā atrodas arī māja, kurā viņš dzīvo.

Lietā konstatētie lielgabarīta nelikumīgi novietotie atkritumi pie izvešanas netiek šķiroti un tiek pievienoti kopējam svaram, par ko no viņa tiek pieprasīta

samaksa. Apsaimniekotājs uz viņa vairākkārtējiem lūgumiem nesniedz informāciju par nodoto atkritumu svaru un piestādīto rēķinu pamatotību. Ņemot

vērā minētos apstākļus un argumentus, Sūdzības iesniedzējs, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 261.pantu, lūdz atcelt Lēmumu

un atzīt viņu par cietušo.

Motīvu daļa

Pārbaudot lietā esošos materiālus un izvērtējot sūdzībā norādītos argumentus, secināms, ka Lēmums atstājams negrozīts, bet sūdzība ir

noraidāma.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 261. panta ceturtajā daļā noteikts, ka atteikumu atzīt personu par cietušo administratīvā pārkāpuma

lietā attiecīgā persona ir tiesīga pārsūdzēt tādā pašā termiņā un kārtībā, kāda šā kodeksa 238.1 pantā paredzēta attiecībā uz atteikuma uzsākt

administratīvā pārkāpuma lietvedību pārsūdzēšanu.

Minētā kodeksa 238.1 panta septītajā daļā noteikts, ka rajona (pilsētas) tiesa sūdzību [..] izskata rakstveida procesā un [..] pieņem lēmumu par tās

apmierināšanu vai noraidīšanu. Rajona (pilsētas) tiesas lēmums nav pārsūdzams. Lēmumu paziņo personai, kuras tiesiskās intereses ir aizskartas, un

iestādei, kurai ir piekritīga administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 261. panta pirmajā noteikts, ka cietušais administratīvā pārkāpuma lietā var būt fiziskā vai juridiskā

persona, kurai ar administratīvo pārkāpumu radīts kaitējums, proti, morāls aizskārums, fiziskas ciešanas vai mantisks zaudējums.

Ņemot vērā minēto tiesību normu regulējumu, secināms, ka cietušais administratīvā pārkāpuma lietā var būt persona, kurai ar administratīvo

pārkāpumu ir nodarīts zaudējums, un kas radies tiešā cēloņsakarībā ar notikušu administratīvo pārkāpumu.

Konkrētajā gadījumā Iestāde, atsakot atzīt Sūdzības iesniedzēju par cietušo, ir pamatoti konstatējusi, ka nav konstatējama ar konkrēto notikumu

saistīta cēloņsakarība par iespējamu Sūdzības iesniedzējam radītu mantisku zaudējumu, kas būtu tieši radies minētā notikuma rezultātā un būtu tieši radījis

zaudējumus Sūdzības iesniedzējam.

Tiesiskās attiecības, kas pastāv Sūdzības iesniedzējam un apsaimniekotājam, kas veic atkritumu apsaimniekošanu (atkritumu savākšanu, izvešanu),

ar to saistīto rēķinu izrakstīšanu (arī informācijas saņemšana no apsaimniekotāja par izrakstīto rēķinu pamatotību), ko norāda Sūdzības iesniedzējs, ir

attiecināmas uz civiltiesisko regulējumu, kas izriet no Dzīvokļa īpašuma likuma un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma. Proti, Sūdzības iesniedzējs savu

interešu aizsardzībai var izmantot civiltiesiskus instrumentus. Ja Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka apsaimniekotāja izrakstītie rēķini nav pamatoti saistītā ar

aprēķinātajām atkritumu apsaimniekošanas izmaksām, tad šos jautājumus var risināt civiltiesiskā kārtībā.

Konkrētajā gadījumā nav iegūtas konkrētas ziņas un pierādījumi tam, ka ar lietā apskatāmo notikumu – atkritumu novietnē neatbilstoši tika

novietota viena riepa, Sūdzības iesniedzējam būtu radies tiešs un ar šo notikumu tiešā kopsakarā un cēloņsakarībā radīts kaitējums.

Līdz ar to konstatējams, ka Iestāde ir pamatoti secinājusi, ka nepastāv pamats Sūdzības iesniedzēja atzīšanai par cietušo Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 261. panta izpratnē.

Attiecībā par Sūdzības iesniedzēja argumentu, ka viņš netika uzaicināts uz iesnieguma izskatīšanu, norādāms, ka Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 261. panta otrajā un trešajā daļā noteikts, ka pēc personas izteikta lūguma šo personu par cietušo atzīst institūcija (amatpersona),

kura ir tiesīga izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu. Lēmumu par atteikšanos atzīt personu par cietušo administratīvā pārkāpuma lietā institūcija

(amatpersona) pieņem rakstveidā 10 darba dienu laikā, par to paziņojot attiecīgajai personai.

No lietas materiāliem konstatējams, ka ar 2019. gada 1. oktobra paziņojumu Sūdzības iesniedzējs tika informēts par administratīvā pārkāpumu

lietas uzsākšanu, kā arī informēts par viņa iesnieguma par atzīšanu par cietušo tālāku virzību, to nosūtot Rīgas domes Administratīvajai komisijai. Par

pieņemto Lēmumu Sūdzības iesniedzējs ir informēts atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 261. panta regulējumam.

Ņemot vērā minētos apstākļus, secināms, ka Iestādes Lēmums ir pamatots un nav konstatējami apstākļi tā atcelšanai.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 261., 279., 281., 288. pantu,

nolēma

Rīgas domes Administratīvās komisijas 2020. gada 7. janvāra lēmumu Nr. /numurs/atstāt negrozītu, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Par pieņemto lēmumu paziņot Sūdzības iesniedzējam un iestādei, kuras lēmums ir pārsūdzēts.

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesnese S.Groza