Court allows child support claim against father for arrears and future maintenance based on statutory minimums.
Legislator summary
AI generatedThe court granted the plaintiff's claim for child support arrears and future maintenance against the defendant father. The defendant fully admitted the claim, leading to a default judgment where the court applied statutory minimums based on the minimum wage. Consequently, the plaintiff received monthly support and a lump sum for unpaid debts from November to December 2015.
Legislator headnote
AI generatedCivil Procedure Law Art. 193(5); Civil Law Art. 179: When the defendant fully admits the claim, the court grants it based on statutory provisions without providing a detailed analysis in the reasoning section.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C40167415
Lietas arhīva Nr. C-0412-16/7
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Ventspils tiesa: tiesnesis I.Ķiploks,
2016.gada 26.janvārī, izskatot rakstveida procesā /pers. A/ maza apmēra prasību par uzturlīdzekļu piedziņu pret /pers. B/,
k o ns t a t ē ja
2015.gada 7.decembrī tiesā saņemta prasītājas /pers. A/ maza apmēra prasība par uzturlīdzekļu piedziņu pret /pers. B/ nepilngadīgās /pers. C/
uzturēšanai 110 euro apmērā, bet ne mazāk par valstī noteikto uzturlīdzekļu minimumu, sākot no 2016.gada 1.janvāra līdz meitas pilngadībai. Lūdz
piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļu parādu 220 euro, kas izveidojies par laika periodu no 2015.gada 1.novembra līdz 2015.gada 31.decembrim un visus
samaksātos tiesāšanās izdevumus.
Prasība pamatota uz Civillikuma 177.panta pirmo, otro un trešo daļu, 179.panta pirmo un otro daļu.
2016.gada 4.janvārī tiesā saņemti atbildētāja rakstveida paskaidrojumi (lietas 16.-17.lapa), kuros norādīts, ka prasību atzīst pilnā apmērā.
Par lietas izskatīšanu rakstveida procesā pusēm paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas iztiesāšanu
tiesas sēdē un tiesa to neuzskata par nepieciešamu, tad, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida
procesā.
Tiesa atzīst, ka prasība apmierināma.
Civilprocesa likuma 193.panta piektā daļa noteic, ka gadījumā, ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību, spriedumu motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz
normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies.
Tā kā atbildētājs prasību pilnībā atzinis un tiesa prasību atzīst par pamatotu, tad motīvu uzskaitījums un analīze spriedumā netiek dota.
Civillikuma 179.pants noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un
māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar
vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Saskaņā ar minētā likuma panta piekto daļu minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru nodrošināt ir pienākums katram
no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un
bērna vecumu.
Ministru kabineta 15.01.2013. noteikumi Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, noteic, ka katram vecākam neatkarīgi no
viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam minimālos uzturlīdzekļus no viņa piedzimšanas līdz septiņiem
gadiem – 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas un no septiņiem gadiem līdz 18 gadiem - 30% apmērā no Ministru
kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un
minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” no 2016.gada 1.janvāra valstī minimālā mēneša darba alga noteikta 370 euro.
Mainoties Ministru kabineta noteiktai minimālajai mēneša darba algai, mainās uzturlīdzekļu apmērs.
Augstākās tiesas Senāts 2007.gada 24.oktobra spriedumā lietā Nr.SKC-729 izteicis atziņu, ka uzturlīdzekļu parāda piedziņas tiesisku nozīmi un
saistību rada vienošanās akts, kas noslēgts starp pusēm un šādos gadījumos šāda vienošanās jāpilda atbilstoši Civillikuma 1587.pantam.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu, 35.panta pirmās daļas 3.punktu, 41.panta pirmo daļu, 42.panta
pirmo daļu un 43.panta pirmās daļas 3.punktu no atbildētāja par labu valstij tiek piedzīti tiesāšanās izdevumi: valsts nodeva 232,80 euro par uzturlīdzekļu
piedziņu, 4,70 euro ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi un par labu prasītājai 37,09 euro par advokāta palīdzību.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 2041.pantu atbildētājam dodams termiņš labprātīgai sprieduma izpildei daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 42., 43., 56., 97., 193., 195., 250.25, 250.27 pantu, Civillikuma 179.pantu tiesa
no s pri e da
apmierināt prasību.
Piedzīt no /pers. B/ (personas kods /personas kods/) par labu /pers. A/ (personas kods /personas kods/) uzturlīdzekļus /pers. C/ (personas kods
/personas kods/) uzturēšanai 111 euro (viens simts vienpadsmit euro) ik mēnesi, sākot no 2016.gada 1.janvāra, bet ne mazāk kā 30% (trīsdesmit
procenti) apmērā līdz 18 (astoņpadsmit) gadu sasniegšanai no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Piedzīt no /pers. B/ (personas kods /personas kods/) par labu /pers. A/ (personas kods /personas kods/) uzturlīdzekļu parādu 220 euro (divi simti
divdesmit euro) par laika periodu no 2015.gada 1.novembra līdz 2015.gada 31.decembrim.
Piedzīt no /pers. B/ (personas kods /personas kods/) par labu /pers. A/ (personas kods /personas kods/) tiesāšanās izdevumus 37,09 euro
(trīsdesmit septiņi euro un 9 centi).
Ieskaitīt naudas līdzekļu AS „Swedbank” kontā /numurs/.
Piedzīt no /pers. B/ (personas kods /personas kods/) par labu valstij valsts nodevu 232,80 euro (divi simti trīsdesmit divi euro un 80 centi) un
4,70 euro (četri euro un 70 centi) ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus.
Noteikt termiņu 10 (desmit) dienas sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu skaitot no dienas, kad spriedums stājies
spēkā, maksājumu apliecinošu dokumentu iesniedzot tiesā.
Tiesas spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas
tiesvedības ierosināšanas pamatiem.
Tiesas spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, sūdzību
iesniedzot Ventspils tiesā.
Tiesnesis I.Ķiploks