Latvian Supreme Court dismisses tax appeal allowing policyholder to deduct life insurance premiums from taxable income.

ECLI:LV:AT:2021:0917.A420251318.9.L

Lieta Nr. A420251318, SKA-588/2021

Administratīvo lietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS

Rīgā 2021.gada 17.septembrī

[1] Senātā saņemta Valsts ieņēmumu dienesta kasācijas sūdzība par Administratīvās apgabaltiesas 2020.gada 21.jūlija spriedumu, ar kuru

apmierināts pieteicējas /pers. A/ pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru Valsts ieņēmumu dienests veiktu iedzīvotāju ienākuma

nodokļa atmaksu par 2017.gadu 97,05 euro apmērā.

Lietā ir strīds par to, vai pieteicēja kā apdrošinājuma ņēmēja un labuma guvēja, kas noslēgusi līgumu par sava dēla (apdrošinātā persona) dzīvības

apdrošināšanu ar līdzekļu uzkrāšanu, var apdrošināšanas prēmijas maksājumus iekļaut savos attaisnotajos izdevumos, un tādējādi samazināt ar

iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu apmēru.

Apgabaltiesa ir novērtējusi, ka pieteicēja kā apdrošinājuma ņēmēja apdrošināšanas līguma termiņa beigās ir atlīdzības saņēmēja. Dzīvības

apdrošināšanas līgums ir noslēgts pieteicējas labā, jo, izbeidzoties apdrošināšanas līguma termiņam, pieteicēja kā apdrošinājuma ņēmēja ir tiesīga saņemt

apdrošināšanas atlīdzību. Ievērojot, ka apdrošināšanas līgums ir noslēgts pieteicējas labā, pieteicējai bija tiesības iekļaut savos attaisnotajos izdevumos

viņas veiktos apdrošināšanas prēmiju maksājumus.

[2] Valsts ieņēmumu dienests kasācijas sūdzībā pauž viedokli, ka apgabaltiesa nepareizi interpretējusi un piemērojusi likuma „Par iedzīvotāju

ienākuma nodokli” 10.panta pirmās daļas 6.punktu, kā arī Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr. 899 „Likuma „Par iedzīvotāju

ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr. 899) 63.punkta prasības, tādējādi tiesa nonākusi pie likuma prasībām

neatbilstošiem secinājumiem.

[3] Senāts ir atzinis, ka likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 10.panta pirmās daļas 6.punkta mērķis ir veicināt, lai personas ilgstošā laika

posmā veido uzkrājumus savās interesēs. No šīs tiesību normas satura izriet, ka izdevumiem ir jābūt tieši tai personai, kura vēlas tos uzrādīt kā savus

attaisnotos izdevumus. Apdrošinājuma ņēmējs ir persona, kurai ir pienākums veikt apdrošināšanas prēmiju maksājumus. Turklāt apdrošinājuma ņēmējs

var saņemt uzkrāto summu apdrošinājuma perioda beigās. Tādējādi var nonākt pie secinājuma, ka apdrošinājuma ņēmējs ir tā persona, kura var

pretendēt uz tai esošo izdevumu iekļaušanu attaisnotajos izdevumos (Senāta 2019.gada 19.jūnija sprieduma lietā Nr. SKA-301/2019 (

ECLI:LV:AT:2019:0619.A420280015.5.S) 10., 12., 15.punkts).

Savukārt tas, kuras personas dzīvība ir apdrošināta un kura persona var būt labuma guvējs dzīvības apdrošināšanas riska iestāšanās gadījumā, nav

izšķirošs kritērijs likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 10.panta pirmās daļas 6.punkta piemērošanai, jo šī tiesību norma principā nav vērsta uz

dzīvības apdrošināšanas (bez uzkrājumu veidošanas) prēmiju iekļaušanu izdevumos (turpat, 16.punkts).

Senāts ir arī sniedzis noteikumu Nr. 899 63.punkta gramatisko interpretāciju un atzinis, ka šajā normā, divas reizes lietojot vārdu „pašam”, saturiski

uzsvērts, ka nozīme tiek piešķirta tam, lai apdrošināšanas atlīdzība tiktu izmaksāta tiesību normā noteiktai personai, nevis jebkurai personai. No tiesību

normas vārdiskā satura nevar nonākt pie secinājumiem, ka apdrošinātais un apdrošinājuma ņēmējs ir viena un tā pati persona. Turklāt šāda izpratne ir

pretrunā arī ar tiesību normas mērķi (turpat, 18.punkts).

[4] Apgabaltiesa, taisot spriedumu, ir ņēmusi vērā Senāta atziņas un izmantojusi tās savu secinājumu pamatošanai. Senatoru kolēģija nesaskata

pretrunas starp apgabaltiesas secinājumiem un Senāta judikatūrā nostiprinātajām atziņām.

Tāpat atzīmējams, ka līdzīga satura Valsts ieņēmumu dienesta iebildumi jau iepriekš vērtēti senatoru kolēģijā, un atzīti par nepietiekamiem kasācijas

tiesvedības ierosināšanai (S e n ā t a 2020.gada 7.februāra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-870/2020 (

ECLI:LV:AT:2020:0207.A420280015.11.L) 3.punkts).

[5] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 338.1panta otrās daļas 1.punktam, tiesnešu kolēģija var atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību, ja

kasācijas sūdzībā norādītajos tiesību normu piemērošanas jautājumos ir izveidojusies Augstākās tiesas judikatūra un pārsūdzētais spriedums tai atbilst.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 338.panta otro daļu, kā arī 338.1panta otrās daļas 1.punktu, senatoru kolēģija

nolēma

Atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar Valsts ieņēmumu dienesta kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2020.gada 21.jūlija

spriedumu.

Lēmums nav pārsūdzams.

Senators A. Guļāns Senatore D. Mita Senatore L. Slica