Court orders Riga City Council to collect rent arrears, damages, and litigation costs from tenant A.

Lieta Nr.C33343515

Lietvedības Nr.C-1396-16/18

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2016.gada 25.janvārī

Rīgas rajona tiesa: tiesnese Vineta Mazure, rakstveida procesā izskatīja civillietu Rīgas domes maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas

piedziņu un

k o ns t a t ē j a

APRAKSTOŠĀ DAĻA

[1] 2015.gada 1.jūlijā tiesā saņemts Rīgas domes prasības pieteikums maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

[1.1] Pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 53.panta piekto daļu, likuma “Par pašvaldībām” 21.panta

piemās daļas 14.punkta a)apakšpunktu, likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta pirmās daļas 1.punkta “a” apakšpunktu, Rīgas domes

2012.gada18.decembra saistošo noteikumu Nr.197 “Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā” 3.2.punktu, Pievienotās vērtības nodokļa likuma 41.panta

pirmās daļas 1.punktu, Civillikuma 1756., 1760., 1765.pantu lūdzis tiesu piedzīt no atbildētāja /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Rīgas

pilsētas pašvaldībai zemes gabala /adrese/, 7160/155090 domājamo daļu nomas maksas parādu un līgumsodu kopā 402,17 euro apmērā, par laika

periodu no 2010.gada 30.aprīļa līdz 2015.gada 30.jūnijam, minēto summu ieskaitot prasītāja kontā Nr.LV19NDEA0022000027010, Nordea Bank AB

Latvijas filiāle, SWIFT:NDEALV2X; piedzīt no atbildētāja visus tiesāšanās izdevumus kopā 142,28 euro, minēto summu ieskaitot prasītāja kontā

Nr.LV40NDEA0022000027020, Nordea Bank AB Latvijas filiāle, SWIFT:NDEALV2X; atzīt prasītājam tiesības saņemt pēc likuma 6% gadā no

parāda par laiku līdz sprieduma izpildei.

[1.2] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2013.gada 13.novembrī starp Rīgas pilsētas pašvaldību un /pers. A/ noslēgts zemes nomas līgums Nr.RD-13-2327-lī

par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala /adrese/, 7160/155090 domājamo daļu nomu, nomas maksu nosakot 1,5% apmērā no zemes kadastrālās

vērtības. Minētā līguma 3.4. punktā noteikts, ka iznomātājs var vienpusēji mainīt nomas maksu, ja izdarīti grozījumi normatīvajos aktos par zemes nomas aprēķināšanas

kārtību un ja mainījusies zemes kadastrālā vērtība. Šādas iznomātāja noteiktās izmaiņas ir saistošas nomniekam ar brīdi, kad stājušies spēkā grozījumi normatīvajos

aktos vai noteikta jauna zemes gabala kadastrālā vērtība, par to paziņojot nomniekam.

[1.3] Pēc līguma noslēgšanas, /pers. A/ nosūtīts rēķins par zemes gabala /adrese/, 7160/155090 domājamo daļu lietošanu (no 30.04.2010.-12.11.2013) maksas Ls

181,14 (257,74 euro) apmērā samaksu. Minētā rēķina apmaksas termiņš noteikts 2013.gada 20.decembris. Tāpat, turpmāk par attiecīgajām izmaiņām zemes nomas

maksā (likme, zemes kadastrālā vērtība) /pers. A/ paziņots ar kārtējiem zemes nomas rēķiniem katru ceturksni. Neviens no nosūtītajiem rēķiniem par zemes gabalu

/adrese/, nomu nav apmaksāts. Līdz ar to netiek pildītas līgumā noteiktās saistības.

[1.4] Atsaucies un citējis likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 53.pantu, likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta pirmās

daļas 1.punkta a) apakšpunktu (redakcijā no 01.01.2010), kurš nosaka, ka nekustamā īpašuma nodokļa likme zemei ir 1,5% no nekustamā īpašuma kadastrālās

vērtības, likuma “Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 14.punkta a) apakšpunktu.

[1.5] Ar Rīgas domes 2008.gada 8.jūlija lēmumu Nr.4048 “Par zemes nomas līgumu slēgšanas un nomas maksas noteikšanas kārtību Rīgas pašvaldības

dzīvojamo māju privatizācijas komisijā” zemes nomas maksa līdz 2010.gada 31.decembrim noteikta 1% apmērā no zemes kadastrālās vērtības, savukārt no 2011.gada

1.janvāra līdz 2012.gada 31.decembrim - 1,5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības.

[1.6] Atsaucies un citējis Rīgas domes 2012.gada 18.decembra saistošo noteikumu Nr.197 “Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā” 3.2 punktu.

Norāda, ka nevēlas izmatot mediācijas procesu.

[2] 2015.gada 8.jūlijā atbildētājam /pers. A/ uz viņa deklarēto dzīves vietu ierakstītā sūtījumā nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojuma

veidlapa, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu sniegšanai 30 dienas no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas (lietas 41.lapa).

2015.gada 17.augustā minētais sūtījums atgriezts tiesā ar pasta darbinieku atzīmi par to, ka adresāts piegādes laikā nav sastopams, atstāts

aicinājums (lietas 49.lapa).

[2.1] 2015.gada 8.septembrī atbildētājam /pers. A/ uz viņa deklarēto adresi ārzemēs ierakstītā sūtījumā nosūtīts prasības pieteikums un

paskaidrojuma veidlapa, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu sniegšanai 30 dienas no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas (lietas 52.lapa, lietas

53.lapa).

[2.2] No Tiesu informācijas sistēmā pieejamā Personu datu pārlūka reģistra izriet, ka atbildētāja /pers. A/ norādītā uzturēšanās adrese

ārzemēs ir /adrese A/(lietas 52.lapa).

No lietas materiāliem izriet, ka atbildētājs /pers. A/ 2015.gada 8.septembrī nosūtīto tiesas sūtījumu saņēmis 2015.gada 26.septembrī (lietas

59.lapa).

Saskaņā ar Dzīves vietas deklarēšanas likuma 1.pantu, dzīves vietas deklarēšanas mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama

tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

[2.3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.pantu, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

[2.4] Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.panta noteiktajā kārtībā, uzskatāms,

ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti,

septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

[2.5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22panta pirmo daļu, pusēm izskaidrotas viņu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu,

kā arī izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Atbildētājs paskaidrojumus par prasību nav sniedzis un puses nav pieteikušas noraidījumu

tiesnesim. Lietas izskatīšanu mutvārdu procesā puses nav lūgušas.

[2.6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu, paskaidrojumu nesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai.

[2.7] Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa noteic, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.

2015.gada 25.novembrī saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, pusēm paziņots, ka sprieduma norakstu tiesas kancelejā varēs

saņemt 2016.gada 25.janvārī (lietas 60.lapa).

[2.8] Apstākļos, kad atbildētājam par prasību ir paziņots pienācīgā veidā un puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, tiesa atzīst par

iespējamu lietu izskatīt rakstveida procesā.

MOTĪVU DAĻA

[3] Izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

[4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Civillikuma 1425.pants noteic, ka katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības daļas

izpildījumu, pat arī tad, ja tās priekšmets ir dalāms. Saskaņā ar Civillikuma 1590. pantu katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 2141.pantu nomniekam un īrniekam jāsamaksā nomas un īres maksa līgumā noteiktos termiņos; novilcinot maksājumus,

viņam jāmaksā nokavējuma procenti.

[4.1] No lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem izriet, ka 2013.gada 13.novembrī starp prasītāju Rīgas pilsētas pašvaldību kā

iznomātāju un atbildētāju /pers. A/ kā nomnieku noslēgts zemes nomas līgums Nr.DMPK 12 2327-lī (lietas 16.-19.lapa).

[4.2] Saskaņā ar līguma 1.1. punktu iznomātājs nodod un nomnieks pieņem nomas lietošanā Rīgas pašvaldības īpašumā esošo dzīvojamai mājai funkcionāli

nepieciešamo zemes gabalu/zemes gabala domājamās daļas 7160/155090 ēkas uzturēšanai: adrese – /adrese/8 m2 (kadastra numurs /numurs A/).

[4.3] Saskaņā ar 2013.gada 13.novembra zemes nomas līguma Nr.DMPK 12 2327 2.1.punktu, līgums stājas spēkā ar 2010.gada 30.aprīli. Līdz ar to

secināms, ka puses no minētā līguma izrietošās saistības – tiesības un pienākumus, faktiski uzņēmušās sākot ar 2010.gada 30.aprīli.

Saskaņā ar minētā līguma 2.2.punktu, nomas termiņš tiek noteikts uz 99 gadiem līdz 2109.gada 29.aprīlim

Līguma 3.1.punktā noteikts, ka nomas maksa par zemes gabala lietošanu tiek noteikta 1,5% apmērā gadā no zemes gala kadastrālās vērtības, kas saskaņā ar

Valsts zemes dienesta 2013.gada 1.janvāra izziņu noteikta LVL 60756. Nomas maksa ceturksnī ir LVL 10,52 (14,97 euro) (atbilstoši zemes gabala domājamām daļām).

Līguma 3.2.1. punktā noteikts, ka nomas maksa nomniekam jāsamaksā ne vēlāk kā līdz attiecīgā ceturkšņa pirmā mēneša 25.datumam.

[4.4] 2014.gada 15.augustā prasītājs nosūtījis atbildētājam atgādinājumu par maksājumu veikšanu, kurā norādīts, ka uz 2014.gada 30.jūniju atbildētājam pret

prasītāju ir izveidojies parāds 342,13 euro apmērā (lietas 23.-25.lapa).

[4.5] 2015.gada 15.jūnijā prasītājs nosūtījis atbildētājam pirmstiesas brīdinājumu Nr.DMPK-15-5091-ap, kurā norādīts, ka no 2013.gada 21.decembra

atbildētājam ir izveidojies parāds 366,35 euro apmērā. Lūgts līdz 2015.gada 29.jūnijam apmaksāt zemes nomas maksas pamatparādu 366,35 euro un līgumsodu 35,28

euro, kopā 401,63 euro (lietas 27.-29.lapa).

[4.6] No prasības pieteikumā izklāstītā, izriet, ka atbildētājs nav veicis rēķinu apmaksu, līdz ar to atbildētājam izveidojies zemes nomas maksas

parāds par laika periodu no 2010.gada 30.aprīļa līdz 2015.gada 30.jūnijam 366,35 euro apmērā un līgumsods 35,82 euro, kas aprēķināts no

2013.gada līdz 2015.gadam.

[4.7] Tiesa secina, ka atbildētājs nav izpildījis savas saistības saskaņā ar zemes nomas līgumu. Tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētājs turpinājis

iznomātās zemes lietošanu līdz 2015.gada 30.jūnijam..

[4.8] Civillikuma 1838.pants noteic, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

[4.9] Tiesa atzīst, ka atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības un paskaidrojumus par prasību nav sniedzis,

kā arī iebildumus par prasībā norādītajiem apstākļiem nav izteicis, parāda aprēķinu nav apstrīdējis, atbilstoši Civillikuma 1838.panta pirmajai daļai nav

iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu, ka parādu viņš būtu atmaksājis.

[4.10] Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādītos apstākļus, ka atbildētājam pastāv nenokārtotas maksājuma saistības pret prasītāju

366,35 euro apmērā, kas piedzenams no atbildētāja par labu prasītājam.

[5] Prasītājs lūdzis piedzīt no atbildētāja līgumsodu par laiku no 2013.gada līdz 2015.gadam 35,82 euro.

[5.1] Atbilstoši 2013.gada 13.novembra zemes nomas līguma Nr.DMPK 12 2327 3.3.punktam, ja maksājumi kavēti, nomnieks par katru

nokavējuma dienu maksā līgumsodu 0,1% apmērā no nesamaksātās summas. Ja nomniekam ir maksājumu par zemes gabala nomu parāds, tad nomnieka

kārtējo maksājumu pieņem, vispirms ieskaitot līgumsoda procentu maksājumus un tikai pēc tam dzēšot atlikušo zemes gabala nomas maksas parādu

(lietas 17.lapa).

No lietā iesniegtajiem pierādījumiem izriet, ka atbildētājs kavējis ar līgumu uzņemtās saistības un tiesa atzīst, ka atbildētājam Civillikuma 1716.panta

izpratnē ir pienākums maksāt līgumsodu.

[5.2] Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu (likuma redakcijā, kas bija spēkā uz līguma noslēgšanas brīdi) līgumsods ir pametums, ko kāda persona

uzņēmusies ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

[5.3] Savukārt Civillikuma 1720.panta 1.punkts un 2.punkts noteic, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis

norunāts vai līgumsods bija norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

[5.4] Tā kā atbildētājs līgumā noteiktajā termiņā parādu nav samaksājis, ir iestājies parādnieka nokavējums Civillikuma 1651.panta un 1652.panta

3.punkta izpratnē un prasītājai ir tiesības pieprasīt arī līgumsoda samaksu.

No lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem izriet, ka atbildētājs nav veicis ar līgumu uzņemtās saistības, tāpēc tiesa atzīst, ka

atbildētājam Civillikuma 1716.panta izpratnē ir pienākums maksāt līgumsodu. Tiesa nekonstatē arī Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normu

pārkāpumus.

[5.6] Augstākās tiesas Senāta judikatūrā atzīts, ka jautājums par līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu konkrētos apstākļos izlemjams pēc

tiesas ieskata saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.pantā norādīto taisnības apziņu un vispārējiem tiesību principiem (2004.gada 22.septembra spriedums

lietā SKC-441, 2005.gada 26.janvāra spriedums lietā Nr. SKC-48, 2008.gada 14.maija spriedums lietā Nr. SKC-212).

[5.7] Tiesa norāda, ka līgumsodam pēc tā būtības ir sodīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas funkcija, tā piedziņa nav kreditora pienākums,

bet tiesības, un šīs tiesības ir izlietojamas pēc labas ticības, kā to nosaka Civillikuma 1.pants.

[5.8] No lietā iesniegtā parāda aprēķina (lietas 6.lapa) tiesa konstatē, ka atbildētājs nav veicis izrakstītā rēķina apmaksu. Ņemot vērā

minēto, tiesa atzīst, ka prasītājam bija tiesības piemērot līgumā noteiktās soda sankcijas (līgumsodu) pret atbildētāju par savlaicīgi nesamaksātiem

maksājumiem un prasīt no atbildētāja saistības izpildījumu.

[5.9] Tiesa, izvērtējot tiesību normas par līgumsodu kopsakarā ar taisnīguma un samērīguma principu, kā arī pamatparāda apmēru, nonāk

pie atzinuma, ka līgumsods, kas aprēķināts 35,82 euro apmērā ir vērtējams kā samērīgs un taisnīgs. Prasītāja pieprasītā līgumsoda aprēķins nav pretējs

Civillikuma 1. pantā noteiktajam labas ticības principam.

Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka no atbildētāja prasītāja labā ir piedzenams līgumsods 35,82 euro apmērā.

[6] Prasības pieteikumā ietverts lūgums noteikt prasītājam tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos kavējuma procentus.

Atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

[6.1] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

[6.2] Tā kā konkrētajā gadījumā atbildētājs savas uzņemtās saistības nav pildījis, tiesa atzīst par pamatotu prasītāja lūgumu atzīt tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos sešus procentus no parāda pamatsummas 366,35 euro, ievērojot Civillikuma 1763.panta

nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[7] Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

[7.1] Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunkts noteic, ka par prasību, kas novērtējama naudas summā līdz 2134 euro,

valsts nodeva maksājama 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 71,14 euro.

[7.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu valsts nodeva līdz 2134 euro ir 15 procenti no prasības summas,

bet ne mazāk par 71,14 euro, kas attiecīgajā gadījumā ir 71,14 euro.

[7.3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 7.punktu, valsts nodeva par prasības nodrošinājuma pieteikumu vai pagaidu

aizsardzības līdzekļa pieteikumu – 0,5% no prasības summas, bet ne mazāk par 71,14 euro.

Kā iepriekš konstatēts, prasītājs ceļot prasību, lūdzis to nodrošināt celto prasību, par šo pieteikumu samaksājis valsts nodevu 71,14 euro, un ar

Rīgas rajona tiesas 2015.gada 8.jūlija lēmumu nodrošināta celtā prasība (lietas 39.-40.lapa).

[7.4] Prasītājs, atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktam, par celto prasību samaksājis valsts nodevu

71,14 euro apmērā, atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 7.punktam, par prasības nodrošināšanas pieteikumu samaksājis valsts nodevu

71,14 euro apmērā, kā arī - ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā (lietas 10.-12.lapa).

[7.5] Tiesa atzīst, ka, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama prasītāja samaksātā

valsts nodeva 142,28 euro (71,14 euro + 71,14 euro) apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

piegādāšanu un izsniegšanu 4,70 euro apmērā.

[7.6] No lietas materiāliem redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un

izsniegšanu šajā lietā ir 5,05 euro (lietas 2.lapa). Ņemot vērā, ka prasītājs ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus samaksājis 4,70 euro apmērā, tiesa

atzīst, izdevumi 0,35 euro apmērā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu, piedzenami no atbildētāja par labu valstij.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 34., 35., 39., 42., 43, 93.pantu, 96.panta piekto daļu, 97., 190., 193., 204.1, 250.25, 250.27 pantu, tiesa

no s p r ie d a

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Rīgas domei reģ. Nr. /reģistrācijas numurs/, parādu 366,35 euro (trīs simti sešdesmit

seši euro un 35 centi) apmērā, līgumsodu 35,82 (trīsdesmit pieci euro un 82 centi) apmērā, tiesāšanās izdevumus: valsts nodevu 142,28 euro (viens

simts četrdesmit divi euro un 28 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,83 euro (septiņi euro 83 centi), kopā 549,15 euro (pieci simti

četrdesmit deviņi euro un 15 centi).

Noteikt, ka parāda summa iemaksājama prasītāja kontā Nr.LV40NDEA0022000027020, Nordea Bank AB Latvijas filiāle,

SWIFT:NDEALV2X.

Noteikt Rīgas domei reģ. Nr. /reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt likumiskos procentus 6% (seši procenti) gadā no pamatparāda summas –

366,35 euro (trīs simti sešdesmit seši euro un 35 centi) līdz sprieduma izpildes (izsoles) dienai.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,35 euro.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami, norādot saņēmēju: Tiesu administrācija NMR 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase,

BIC kods TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķī jānorāda civillietas numurs.

Dokuments, kas apliecina minēto izdevumu samaksu, iesniedzams Rīgas rajona tiesas kancelejā Siguldā, Šveices ielā 27.

Noteikt /pers. A/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā, Šveices ielā 27.

Tiesnese V.Mazure