Court partially allows tax debt erasure for insolvent company based on creditor claim rights lost during bankruptcy agreement.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative Regional Court partially dismissed the State Revenue Service's refusal to erase a specific tax debt for an insolvent company. The company argued the debt should be wiped due to a prior bankruptcy agreement, while the Revenue Service contended the specific claim was never formally presented to creditors. The court ruled that since the Revenue Service failed to file a creditor claim for this amount, it lost the right to collect, thereby legally mandating the debt's erasure. Additionally, the company was awarded its paid state fees as compensation for the administrative error.
Legislator headnote
AI generatedLaw on Taxes and Fees Art. 25.2; Law on Administrative Procedure Art. 307, 309: If a tax authority fails to file a creditor claim for a specific debt during bankruptcy proceedings, it loses the right to collect that debt, and the court must order its erasure.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA
Lieta Nr.A420431012
AA43-0217-15/13
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
2015.gada 10.janvārī
Rīgā
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesnese referente S.Kanenberga,
tiesneses Dz.Amerika un I.Meldere
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „Kolle Beton” pieteikumu par labvēlīga
administratīvā akta par pienākuma uzlikšanu Valsts ieņēmumu dienestam dzēst SIA „Kolle Beton” iedzīvotāju ienākuma
nodokļa parādu Ls 8031,61 apmērā izdošanu, sakarā ar Valsts ieņēmumu dienesta apelācijas sūdzību par Administratīvās
rajona tiesas 2013.gada 12.jūnija spriedumu daļā.
Aprakstošā daļa
[1] SIA „Kolle Beton” 2011.gada 28.novembrī vērsās Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) ar iesniegumu
Nr.02-218/2011 par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk - IIN) parāda Ls 8031,61 dzēšanu.
[2] Ar VID ģenerāldirektora 2012.gada 4.aprīļa lēmumu Nr.22.2/27707 (turpmāk – Lēmums) noraidīts SIA ,,Kolle
Beton” iesniegums un atteikts pieņemt lēmumu par IIN pamatparāda Ls 8031,61 dzēšanu.
Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[2.1] No SIA ,,Kolle Beton” lietas materiāliem izriet, ka ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2009.gada
2.septembra spriedumu pasludināts SIA ,,Kolle Beton” maksātnespējas process no 2008.gada 31.decembra. Ar Rīgas
pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2010.gada 18.marta lēmumu apstiprināts 2010.gada 17.februāra kreditoru sapulcē noslēgtais
izlīgums (turpmāk arī – Izlīgums).
[2.2] VID Rīgas reģionālā iestāde 2009.gada 5.oktobrī SIA ,,Kolle Beton” administratoram pieteica kreditora
prasījumu.
[2.3] Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2011.gada 24.februāra lēmumu izbeigts maksātnespējīgās SIA ,,Kolle
Beton” maksātnespējas process sakarā ar saistību izpildi atbilstoši Izlīguma noteikumiem.
[2.4] Ar VID 2011.gada 25.augusta lēmumu Nr.8.23.1/58269 tika dzēsts IIN pamatparāds Ls 10 761,15, un ar VID
2011.gada 27.oktobra lēmumu Nr.8.23.1/74038 tika dzēsts IIN pamatparāds Ls 1502,12.
[2.5] VID, dzēšot SIA ,,Kolle Beton” IIN parādu atbilstoši tiesas apstiprinātajam Izlīgumam, ir rīkojusies atbilstoši
likuma „Par nodokļiem un nodevām” 25.2panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajam.
[2.6] No SIA ,,Kolle Beton” lietas materiāliem izriet, ka IIN pamatparāds Ls 8031,61, ko SIA ,,Kolle Beton” lūdz
dzēst, ir izveidojies no Ls 6909,09 atbilstoši darba devēja ziņojumam par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām
iemaksām (turpmāk – VSAOI) no darba ņēmēju darba ienākumiem un IIN pārskata mēnesī par 2009.gada septembri un no
Ls 1122,52 atbilstoši IIN pārskatam par fiziskas personas – nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas
Republikā par 2009.gada septembri. Savukārt atbilstoši paziņojumam par fiziskai personai izmaksātajām naudas summām,
par 2009.gada septembri SIA ,,Kolle Beton” deklarējusi Ls 0,00.
[2.7] 2009.gada septembris ir laika periods pēc SIA ,,Kolle Beton” maksātnespējas procesa pasludināšanas. SIA
,,Kolle Beton” iesniegtā deklarācija un pārskats, ar ko attiecīgi deklarēti IIN maksājumi budžetā Ls 6909,09 un Ls 1122,52 ir
par 2009.gada septembri, tas ir, par laika periodu pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas. IIN deklarāciju par
2009.gada septembri parakstījis SIA ,,Kolle Beton” prokūrists /pers. A/, savukārt pārskatu par fiziskas personas –
nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā SIA ,,Kolle Beton” administrators Aldis
Gobzems.
[2.8] Ņemot vērā minēto, VID nav pamata secināt, ka minētā IIN maksāšanas pienākums SIA ,,Kolle Beton” būtu
iestājies līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai, ka nodokļa parāds būtu izveidojies par veiktajām ar nodokli
apliekamajām darbībām laika periodā līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai. Tā kā IIN pamatparāds Ls 8031,61
izveidojies par laika periodu pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, tad uz to attiecas arī likuma „Par nodokļiem un
nodevām” 29.panta prasības par nokavējuma naudas aprēķināšanu. Tāpēc SIA ,,Kolle Beton” kļūdaini ir secinājusi, ka IIN
par 2009.gada septembri Ls 8031,61 nav uzskatāms par nodokļa parādu (iesniegumā norādīts „aktuālais nodokļu parāds”),
kas izveidojies pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas un attiecībā uz to VID bija jāpiesaka kreditora prasījums.
[3] Administratīvajā rajona tiesā 2012.gada 9.maijā saņemts SIA ,,Kolle Beton” (turpmāk – pieteicēja) pieteikums par
Lēmuma atcelšanu.
Pieteikumā norādīti turpmāk minētie argumenti.
[3.1] 2010.gada 2.jūnijā tika samaksāta arī attiecīgā daļa no VID kreditoru prasījuma, t.i., valsts budžetā tika ieskaitīti
līdzekļi izlīgumā paredzētā nodokļu parāda segšanai Ls 3845 apmērā. Par Izlīguma izpildi pieteicēja informēja VID ar savu
2010.gada 3.jūnija vēstuli Nr.02-67/2010.
[3.2] Pieteicēja savas Izlīgumā pielīgtās saistības maksātnespējas procesā pilnībā izpildīja, tāpēc Rīgas pilsētas
Kurzemes rajona tiesa ar savu 2011.gada 24.februāra lēmumu nolēma izbeigt pieteicējas maksātnespējas procesa lietu un
atjaunot pieteicējas maksātspēju.
[3.3] VID ar savu 2011.gada 25.augusta lēmumu un 2011.gada 27.novembra lēmumu ir dzēsis liekāko daļu nodokļu
parādu un ar tiem saistītās nokavējuma naudas, taču VID joprojām nav dzēsis IIN parādu Ls 8031,61 apmērā.
[3.4] Pieteicējas noslēgtajos darba līgumos bija pielīgts, ka darba alga par iepriekšējo mēnesi tiek izmaksāta līdz
nākamā mēneša 15.datumam. Likumsakarīgi, ka arī darbiniekiem izmaksājamā darba alga par 2009.gada augusta mēnesi
pieteicējai bija jāizmaksā līdz 2009.gada 15.septembrim.
[3.5] No minētā secināms, ka pieteicējai iestājās pienākums izmaksāt darbiniekiem algas par 2009.gada augusta
mēnesi un likumsakarīgi arī nomaksāt IIN par augusta mēneša darba algām tikai 2009.gada 15.septembrī.
Atbilstoši Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Augstākā tiesa) 2004.gada 9.novembra
spriedumā lietā Nr.SKA-198 atzītajam, administrācijas izmaksās ir iekļaujamas tikai tās izmaksas, kas ir saistītas ar
administratora rīcību pēc sabiedrības maksātnespējas procesa pasludināšanas.
Ņemot vērā minēto, VID strīdus IIN summa Ls 8031,61 apmērā bija jāpiesaka kā kreditora prasījums.
[3.6] VID ir zaudējis savas prasījuma tiesības par izsludinātajā kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņā nepieteikto
IIN parādu Ls 8031,61 apmērā, un parāds ir dzēšams.
[3.7] Ņemams vērā, ka saskaņā ar Izlīgumu ir segtas arī visas administrācijas izmaksas līdz pat 2010.gada
17.februārim, līdz ar to, ja arī strīdus IIN parāda summa ir attiecināma uz 2009.gada septembri, tad tik un tā attiecīgie
nodokļi jau ir nomaksāti Izlīguma izpildes ietvaros kā maksātnespējas procesa izmaksas.
[4] Administratīvajā rajona tiesā saņemts VID (turpmāk arī – atbildētājs) rakstveida paskaidrojums, kurā norādīts, ka
pieteikumu neatzīst un lūdz noraidīt, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem.
Paskaidrojumā papildus norādīts, ka atbilstoši 2009.gada septembra ziņojumam ieturēt IIN un iemaksāt to budžetā
bija pienākums pieteicējas administratoram. Konkrētajā gadījumā taksācijas periodā, tas ir, 2009.gada septembrī, pieteicējas
mantu ir pārvaldījusi nevis pati parādniece, bet gan administrators. IIN maksāšana ir saistīta ar administratora rīcību, proti,
aprēķinot, ieturot un izmaksājot algas. Tā kā ziņojumā norāda pārskata mēnesī ieturēto IIN, tad pārskata mēnesī septembrī
ieturētais nodoklis arī bija jāsamaksā.
[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 12.jūnija spriedumu daļēji apmierināts pieteikums par labvēlīga
administratīvā akta izdošanu – pienākuma uzlikšanu VID dzēst pieteicējas IIN parādu Ls 8031,61 apmērā un uzlikts
pienākums VID izdot labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru dzēstu pieteicējas IIN parādu Ls 7919,64 apmērā.
Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[5.1] Maksātnespējas likuma (šeit un turpmāk redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim) 70.panta
ceturtā daļa noteica, ka kreditori savā pieteikumā norāda prasījuma pamatojumu, veidu, apmēru un rašanās laiku [..].
Atbilstoši lietas materiāliem VID 2009.gada 5.oktobrī pieteica pieteicējas administratoram kreditora prasījumu
(kopējais nodokļu parāds) Ls 77 498,75 apmērā, tajā skaitā pamatparāds Ls 76 899,92 un nokavējuma nauda Ls 598,83, kas
izveidojies uz 2009.gada 2.septembri, tas ir, uz maksātnespējas procesa pasludināšanas brīdi (lietas 59.lapa).
Kā redzams no lietas materiālos esošā Izlīguma (lietas 63. - 68.lapa), kas noslēgts starp pieteicējas (parādnieces)
pārstāvi un kreditoru pārstāvi, 1.pielikuma, tad Izlīgumā ir ietverts atzītais galvenais prasījums Ls 76 899,92 un blakus
prasījums Ls 598,83, no kuriem pieteicējas pienākums ir segt 5% no galvenā prasījuma, tas ir, Ls 598,83 un 0% no blakus
prasījuma, tas ir, Ls 0,00.
Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 183.panta pirmo daļu juridiskās personas maksātnespējas procesa izdevumi ir
kreditoru sapulcē vai tiesā apstiprināti izdevumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu maksātnespējas procesa likumīgu un
efektīvu norisi. Savukārt saskaņā ar minētā panta otrās daļas 9.punktu juridiskās personas maksātnespējas procesa
izdevumos iekļauj kārtējo nodokļu un nodevu maksājumus par laikposmu no dienas, kad pasludināts juridiskās personas
maksātnespējas process.
Ņemot vērā minēto un atbilstoši lietas materiālos esošajam Izlīguma 2.pielikumam (lietas 89.lapa), pieteicēja kā
parādniece un kreditori (tostarp arī VID) vienojušies, ka maksātnespējas procesa izmaksās tiks iekļauti nodokļu maksājumi
(IIN, nekustamā īpašuma nodoklis, VSAOI, riska nodoklis, dabas resursu nodoklis (turpmāk arī – DRN) par dabas resursu
ieguvi un vides piesārņošanu un pievienotās vērtības nodoklis) Ls 66 353,95 apmērā par laika periodu no 2009.gada
2.septembra, kad tika pasludināts pieteicējas maksātnespējas process līdz 2010.gada 17.martam, kad tika noslēgts Izlīgums.
[5.2] Tiesa konstatēja, ka lietas materiālos atrodas pieteicējas pārvaldnieka /pers. A/ VID 2009.gada 15.oktobrī
iesniegtie ziņojumi par VSAOI no darba ņēmēju darba ienākumiem, IIN un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par
taksācijas periodu – 2009.gada septembri (lietas 22. - 30.lapa). Ziņojumos norādīts IIN Ls 6909,09.
Tāpat lietas materiālos atrodas pieteicējas administratora A.Gobzema VID iesniegtais IIN pārskats par fiziskās
personas – nerezidenta – gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā par 2009.gada septembri. Pārskatā
norādītais IIN ir Ls 1122,52 un riska nodeva Ls 11,25 (lietas 33.lapa).
Tiesa konstatēja, ka, tā kā ziņojumi un pārskats ir iesniegts par pieteicējas darbinieku gūtajiem ienākumiem par
taksācijas periodu – 2009.gada septembris, proti, par periodu, kurā darbinieki veica savus darba pienākumus pie pieteicējas.
Tādējādi noraidāms pieteicējas arguments, ka iepriekš minētais IIN radies pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.
Vienlaicīgi tiesa no iepriekš minētajiem dokumentiem konstatēja, ka abu amatpersonu norādīto IIN summu
kopsumma ir Ls 8031,61, kas ir pieteicējas pieteikumā norādītā dzēšamā nodokļa summa.
Ņemot vērā [5.1] punktā konstatēto, tiesa secināja, ka, tā kā pieteicējas maksātnespēja tika pasludināta 2009.gada
2.septembrī (proti, otrajā mēneša dienā), tad atbilstoši Maksātnespējas likuma 183.panta otrās daļas 9.punktam, kas noteic,
ka juridiskās personas maksātnespējas procesa izdevumos iekļauj kārtējo nodokļu un nodevu maksājumus par laikposmu no
dienas, kad pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, IIN Ls 8031,61 apmērā bija iekļaujams maksātnespējas
procesa izdevumos, proti, Izlīguma 2.pielikumā.
[5.3] Kā jau tiesa konstatēja, Izlīguma 2.pielikumā puses ir vienojušās iekļaut Ls 66 353,95.
Tiesa, pārbaudot lietas materiālos esošo no VID Nodokļu informācijas sistēmas iegūto Nodokļu maksātāja
(pieteicējas) atlikuma vēsturi, konstatēja, ka laika periodā no 2009.gada 2.septembra lī d z 2010.gada 17.februārim
maksātnespējas procesa izdevumos ir ieskaitīti Ls 83 624,52.
Ņemot vērā minēto, ir secināms, ka Izlīguma 2.pielikumā maksātnespējas procesa izdevumi ir norādīti mazāki, nekā
tiesa tos konstatēja [5.3] punktā un nekā uz tām ir norādījis VID savos paskaidrojumos tiesai (Ls 80 060,19) (lietas
94.lapa).
Tādējādi ir izdarāms secinājums, ka Izlīgumā netika iekļautas visas nodokļu summas, kas ir attiecināmas uz
maksātnespējas procesa izdevumiem.
[5.4] Vienlaicīgi tiesa konstatēja, ka VID ir iesniedzis tiesai izdruku no Nodokļu informācijas sistēmas (lietas
128.lapa), no kuras izriet, ka uz 2010.gada 17.februāri pieteicējai tika aprēķināta IIN parāda summa Ls 7915,68 un
nokavējuma nauda Ls 3,96 (kopā Ls 7 919,64). Kā izriet no VID izdrukas, tad minētās summas ir saglabājušās pieteicējai kā
parādsaistības arī pēc 2010.gada 17.februāra (lietas 100.lapa).
Ņemot vērā minēto kopsakarā ar [5.3] punktā secināto, tiesa secināja, ka maksātnespējas procesa izdevumos
Izlīgumā no VID puses netika iekļauti maksātnespējas procesa izdevumi Ls 7919,64, nevis kā to norāda pieteicēja –
Ls 8031,61.
[5.5] Maksātnespējas likuma 112.panta pirmā daļa noteic, ka izlīguma gadījumā maksātnespējas procesa izmaksas [..]
iekļaujamas izlīgumā un sedzamas pilnā apmērā pirms kreditoru prasījumu apmierināšanas. Savukārt minētā likuma
113.panta otrā daļa noteic, ka tad, kad izlīgums ir apstiprināts tiesā un izpildīts, kreditori nevar celt prasības par
prasījumiem, kuru apmierināšana nav paredzēta izlīgumā.
Tādējādi secināms, ka gadījumā, ja maksātnespējas procesa izmaksas jebkāda iemesla dēļ nav iekļautas vai ir
nepilnīgi iekļautas izlīgumā, tad pēc izlīguma apstiprināšanas tiesā kreditoriem nav tiesības prasīt minēto izmaksu samaksu.
No lietas materiāliem ir konstatējams, ka Kurzemes rajona tiesa 2010.gada 18.martā ir apstiprinājusi Izlīgumu. Tāpat
no lietas materiāliem neizriet, ka Izlīgums būtu apstrīdēts un spēkā neesošs, kā arī uz to tiesas sēdē nenorādīja puses.
Lietā nepastāv strīds par to, ka Izlīguma 2.pielikumā norādīto naudas summu Ls 66 353,95 apmērā pieteicēja nebūtu
samaksājusi.
Tādējādi, ņemot vērā visu minēto, ir secināms, ka VID nepamatoti pēc 2010.gada 17.februāra saglabāja pieteicējai IIN
parāda summu un nokavējuma naudu, kas tai bija radusies līdz 2010.gada 17.februārim saistībā ar maksātnespējas procesa
izdevumiem, kas saskaņā ar likumu bija jāiekļauj Izlīgumā.
[5.6] Tā kā pieteicējas gadījumā tiesa apstiprināja Izlīgumu, kur kreditoru pusē bija tostarp arī VID kā valsts interešu
pārstāvis, tad, kaut arī Izlīgumā nebija iekļauta visa valstij piekrītošā nodokļu summa, kas izveidojusies maksātnespējas
procesa ietvaros, tas ir, no 2009.gada 2.septembra līdz 2010.gada 17.februārim, VID bija jādzēš Ls 7919,64.
[5.7] Ņemot vērā minēto, tiesa atzina, ka pieteicējas pieteikums ir apmierināms daļēji, proti, uzliekot VID pienākumu
dzēst pieteicējai IIN parādu Ls 7919,64 apmērā.
[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 12.jūnija spriedumu daļā, ar kuru daļēji apmierināts pieteikums, VID
iesniedza apelācijas sūdzību, kurā lūgts pieteikumu noraidīt.
Apelācijas sūdzībā norādīti turpmāk minētie argumenti.
[6.1] Atsaucoties uz Maksātnespējas likuma 183.panta otrās daļas 9.punktu, tiesa pamatoti norādījusi, ka IIN Ls
8031,61 apmērā bija iekļaujams maksātnespējas procesa izdevumos. Tomēr tiesa nepamatoti uzlika pienākumu dzēst
pieteicējas IIN parādu Ls 7919,64 apmērā.
[6.2] Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 112.panta pirmo daļu izlīguma gadījumā maksātnespējas procesa izmaksas
iekļaujamas izlīgumā un sedzamas pilnā apmērā pirms kreditoru prasījumu apmierināšanas. Savukārt minētā likuma
113.panta otrā daļa noteic, ka tad, kad izlīgums ir apstiprināts tiesā un izpildīts, kreditori nevar celt prasības par
prasījumiem, kuru apmierināšana nav paredzēta izlīgumā.
No Izlīguma izriet, ka komercsabiedrība apņemas samaksāt visus (ne tikai tos, kas bija iekļauti Izlīguma 2.pielikumā)
pieteicējas maksātnespējas procesa izdevumus. Savukārt no lietas materiāliem izriet, ka pieteicēja 2011.gada 1.janvārī pilnā
apmērā bija samaksājusi IIN, kas bija aprēķināts par periodu pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, tajā skaitā arī
atbilstoši ziņojumam par VSAOI no darba ņēmēju darba ienākumiem, IIN un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata
mēnesī par 2009.gada septembri aprēķināto IIN Ls 6909,09 apmērā un atbilstoši IIN pārskatam par fiziskas personas -
nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā par 2009.gada septembri aprēķināto IIN Ls
1122,52 apmērā.
Līdz ar to VID uzskatīja, ka komercsabiedrība ir ievērojusi Izlīgumā noteikto, un neiebilda 2011.gada 24.februārī
atjaunot pieteicējas maksātspēju.
[6.3] No lietas materiāliem nepārprotami izriet, ka VID Nodokļu informācijas sistēmā šobrīd uzskaitītais pieteicējas
IIN parāds ir izveidojies, sākot no 2011.gada 15.marta, proti, laika periodā, kad komercsabiedrībai jau bija atjaunota
maksātspēja. Līdz ar to tiesa nepamatoti norāda, ka VID ceļ prasību maksātnespējas procesa izmaksu samaksai.
[6.4] Tāpat tiesa nepamatoti norāda, ka pieteicējas IIN parāds ir dzēšams atbilstoši likuma „Par nodokļiem un
nodevām” 25.2 pirmās daļas 1.punktā (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 10.janvārim) noteiktajam.
Minētā tiesību norma paredz tikai un vienīgi to nodokļu maksājumu dzēšanu, kuri ir izveidojušies par laika periodu
līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai, proti, nosaka kreditoru prasījumos iekļaujamo nodokļu maksājumu, kurus
izlīgumā ir noteikts samazināt, dzēšanas kārtību, nevis attiecas uz maksātnespējas procesa izmaksām vai, vēl jo vairāk, uz
kārtējiem nodokļu maksājumiem, kas izveidojušies jau pēc maksātspējas atjaunošanas.
[6.5] Uz pieteicējas IIN parādu (izveidojies no 2011.gada 16.marta atbilstoši iesniegtajiem ziņojumiem par VSAOI no
darba ņēmēju darba ienākumiem, IIN un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī par laika periodu pēc
maksātspējas atjaunošanas) nav attiecināms neviens no likumā „Par nodokļiem un nodevām” noteiktajiem apstākļiem, kas
varētu būt par pamatu tā dzēšanai.
[6.6] Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmajai daļai valsts pārvalde ir pakļauta likumam un
tiesībām, tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai
atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim.
Ņemot vērā minēto, VID nav pamata paplašināt likuma „Par nodokļiem un nodevām” 25.2 pirmās daļas 1.punkta
piemērošanas jomu un dzēst pieteicējas IIN parādu, kas nepārprotami ir izveidojies par periodu pēc komercsabiedrības
maksātspējas atjaunošanas (sākot ar 2011.gada marta mēnesi).
[7] Administratīvajā apgabaltiesā saņemts pieteicējas paskaidrojums, kurā lūgts VID apelācijas sūdzību noraidīt,
Lēmumu atcelt pilnā apmērā un uzlikt pienākumu VID dzēst pieteicējas IIN parādu Ls 7919,64 apmērā, kā arī ar to saistītās
nokavējuma naudas.
Paskaidrojumā papildus pieteikumā norādītajam norādīts turpmāk minētais.
[7.1] Tiesa spriedumā ir konstatējusi, un tam savā apelācijas sūdzībā piekrīt arī VID, ka strīdus IIN summa Ls
7919,64 apmērā bija jāiekļauj maksātnespējīgās pieteicējas Izlīguma administrācijas izmaksās, bet kaut kādu iemeslu dēļ
minētā summa administrācijas izmaksās netika iekļauta.
Ņemot vērā Maksātnespējas likuma (redakcijā, kas bija spēkā 2007.gada 1.novembrī) 112.panta pirmo daļu un
183.panta pirmo un otro daļu, lietā nav strīda par to, ka kreditoru sapulcē un tiesā tika apstiprināts Izlīgums, kur
maksātnespējas procesa izdevumi no maksātnespējas procesa pasludināšanas brīža līdz pat Izlīguma apstiprināšanas
brīdim 2010.gada 17.februārī tika noteikti Ls 564 413,51 apmērā, tajā skaitā nodokļu maksājumi Ls 66 353,95 apmērā.
Minētajā nodokļu summā netika iekļauta strīdus IIN summa Ls 7919,64.
[7.2] VID nav apstrīdējis ne 2010.gada 17.februāra kreditoru sapulces lēmumu par Izlīguma noslēgšanu, ne arī Rīgas
pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2010.gada 18.marta lēmumu par Izlīguma apstiprināšanu. Līdz ar to minētie lēmumi ir
stājušies likumīgā spēkā un kļuvuši neapstrīdami.
[7.3] Lietā nav arī strīda par to, ka apstiprinātās maksātnespējas procesa izmaksas, tajā skaitā nodokļu maksājumi Ls
66 353,95 apmērā, ir samaksāti nekavējoties pēc Izlīguma apstiprināšanas tiesā un pirms kreditoru prasījumu segšanas.
Līdz ar to ir secināms, ka šobrīd vairs nevar pastāvēt kādas nenokārtotas saistības, kas ir radušās līdz Izlīguma
apstiprināšanai tiesā.
[7.4] Ņemot vērā minēto un Maksātnespējas likuma 113.panta otrajā daļā noteikto, VID vairs nav nekāda pamata
pieprasīt no pieteicējas nomaksāt IIN parādu Ls 7919,64 apmērā, ja minētais parāds bija attiecināms uz laika periodu pirms
Izlīguma apstiprināšanas tiesā (t.i., uz 2009.gada septembra mēnesi), bet kaut kādu iemeslu dēļ netika iekļauts tiesā
apstiprinātajā un izpildītajā Izlīguma administrācijas izmaksās.
[7.5] Tiesiskās paļāvības principa kontekstā pieteicēja var paļauties, ka VID maksātnespējas procesā ir pieteicis visus
savus prasījumus (gan kā kreditoru prasījumu, gan arī kā maksātnespējas procesa izdevumus) un tie ir segti Maksātnespējas
likumā noteiktajā prasījumu apmierināšanas procedūrā. Savukārt, ja VID ir kļūdījies un daļu savu prasījumu tomēr nav
pieteicis, tad šāda kļūda nekādā gadījumā nevar radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas.
[7.6] VID IIN summa Ls 8031,61 bija jāpiesaka kā kreditora prasījums, kas netika izdarīts. Vienlaikus minētajam
apstāklim nav izšķirošas nozīmes lietā, jo Maksātnespējas likuma normas nosaka, ka pēc izlīguma apstiprināšanas un
izpildes kreditori maksātspēju atjaunojušajam uzņēmumam vairs nevar pieteikt nekādus prasījumus, kas bija attiecināmi uz
maksātnespējas procesu.
[7.7] Augstākās tiesas judikatūra ir ņemama vērā arī izskatāmajā lietā, jo arī Maksātnespējas likuma (redakcijā kas
bija spēkā līdz 2010.gada 1.novembrim) 183.panta otrās daļas 9.punktā ir noteikts, ka juridiskās personas maksātnespējas
procesa izdevumos iekļauj tikai kārtējo nodokļu un nodevu maksājumus par laikposmu no dienas, kad pasludināts juridiskās
personas maksātnespējas process. Līdz ar to likumsakarīgi, ka pārējie prasījumi, kas ir attiecināmi uz periodu pirms
maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, bija piesakāmi kreditoru prasījumu pieteikšanas kārtībā.
[7.8] Papildus jau minētajam ir jāņem vērā, ka līdzīgi kā iepriekš minētajā Augstākās tiesas spriedumā, arī
Maksātnespējas likuma (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010.gada 1.novembrim) 90.pantā ir noteikts, ka tikai pēc
parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas parādnieka mantas pārvaldīšanas tiesības iegūst administrators.
Likumsakarīgi, ka tikai pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas administrators iegūst arī Maksātnespējas likuma
100.pantā noteiktās tiesības izbeigt uzņēmuma noslēgtos darba līgumus. Līdz ar to, arī no šāda aspekta raugoties, ir
skaidrs, ka administrācijas izmaksās būtu pamats iekļaut tikai to darbinieku darba algas (un par tām aprēķinātos nodokļus),
kurus administrators ir paturējis darbā uzņēmuma darbības nodrošināšanai arī pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas.
Ņemot vērā minēto, VID IIN summa Ls 8031,61 apmērā bija jāpiesaka kā kreditora prasījums.
[8] Apgabaltiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmajai daļai administratīvo lietu izskata
rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[9] Rakstveida procesā pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, Administratīvā
apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota, bet pieteikums ir apmierināms daļā.
[10] Administratīvā procesa likuma 302.panta pirmajā daļā noteikts, ka apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc
būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās.
VID ir iesniedzis apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu daļā, ar kuru daļēji apmierināts pieteicējas
pieteikums un uzlikts pienākums VID izdot labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru dzēstu pieteicējas IIN parādu Ls 7919,64
apmērā. Procesa dalībnieki nav pārsūdzējuši spriedumu daļā, ar kuru atteikts dzēst pieteicējas IIN parādu Ls 111,97
apmērā. Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa izskata lietu tikai apelācijas sūdzībā norādītajā apjomā.
[11] Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2009.gada 2.septembra spriedumu pasludināts SIA ,,Kolle Beton”
maksātnespējas process no 2008.gada 31.decembra.
Atbilstoši lietas materiāliem VID 2009.gada 5.oktobrī pieteica pieteicējas administratoram kreditora prasījumu
(kopējais nodokļu parāds) Ls 77 498,75 apmērā, tajā skaitā pamatparāds Ls 76 899,92 un nokavējuma nauda Ls 598,83
(IIN Ls 12 908,71 un nokavējuma nauda Ls 192,81; VSAOI Ls 28 393,27 un nokavējuma nauda Ls 183,77; PVN 35 572,61
un nokavējuma nauda Ls 222,10; riska nodeva 25,33 un nokavējuma nauda Ls 0,15), kas izveidojies uz 2009.gada
2.septembri, tas ir uz maksātnespējas procesa pasludināšanas brīdi (lietas 59.lapa).
Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2010.gada 18.marta lēmumu apstiprināts 2010.gada 17.februāra kreditoru
sapulcē noslēgtais izlīgums. Izlīgums paredzēja nodokļu parādu, kā arī ar tiem saistītās nokavējuma naudas samazināšanu
par 95% un ar to tika paredzēts segt 5% no nenodrošināto kreditoru galveno prasījumu summas. Atbilstoši Maksātnespējas
likuma 107.panta pirmās daļas 1. un 2.punktam katram kreditoram bija jāsamazina savs prasījums 95% apmērā no galvenā
prasījuma summas, jāatsakās no visiem līgumsodiem, procentiem vai nokavējuma naudām pilnā apmērā, parādniekam
jāsedz kreditoru prasījumi 5% apmērā no kreditoru galvenā prasījuma summas un jāsedz visus kreditoru prasījumus
proporcionāli sešu mēnešu laikā, maksājumus veicot sestā mēneša pēdējā darba dienā, laiku skaitot līdz Izlīguma
apstiprināšanas dienai tiesā.
Kā redzams no Izlīguma, kas noslēgts starp pieteicējas (parādnieces) pārstāvi un kreditoru pārstāvi, 1.pielikuma,
Izlīgumā ir ietverts atzītais galvenais prasījums Ls 76 899,92 un blakus prasījums Ls 598,83, no kuriem pieteicējas
pienākums ir segt 5% no galvenā prasījuma un 0% no blakus prasījuma (lietas 63. -68.lapa).
Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 183.panta pirmo daļu juridiskās personas maksātnespējas procesa izdevumi ir
kreditoru sapulcē vai tiesā apstiprināti izdevumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu maksātnespējas procesa likumīgu un
efektīvu norisi. Savukārt saskaņā ar minētā panta otrās daļas 9.punktu juridiskās personas maksātnespējas procesa
izdevumos iekļauj kārtējo nodokļu un nodevu maksājumus par laikposmu no dienas, kad pasludināts juridiskās personas
maksātnespējas process.
Ņemot vērā minēto un atbilstoši lietas materiālos esošajam Izlīguma 2.pielikumam, pieteicēja kā parādniece un
kreditori (tostarp arī VID) vienojušies, ka maksātnespējas procesa izmaksās tiks iekļauti nodokļu maksājumi (IIN, NĪN,
VASOI, riska nodoklis, DRN par dabas resursu ieguvi un vides piesārņošanu un PVN) Ls 66 353,95 apmērā par laika
periodu no 2009.gada 2.septembra, kad tika pasludināts pieteicējas maksātnespējas process līdz 2010.gada 17.martam, kad
tika noslēgts Izlīgums.
Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2011.gada 24.februāra lēmumu izbeigts maksātnespējīgās SIA ,,Kolle
Beton” maksātnespējas process sakarā ar saistību izpildi atbilstoši Izlīguma noteikumiem.
Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka SIA ,,Kolle Beton” maksājamo Ls 3845 (tostarp IIN summu Ls 645,44) valsts
budžets saņēma 2010.gada 3.jūnijā, ar VID 2011.gada 25.augusta lēmumu Nr.8.23.1/58269 tika dzēsts IIN pamatparāds Ls
10 761,15 un nokavējuma nauda Ls 189,77, kā arī PVN Ls 12 653,69. Savukārt ar VID 2011.gada 27.oktobra lēmumu
Nr.8.23.1/74038 tika dzēsts IIN pamatparāds Ls 1502,12, VSAOI Ls 26 973,61, PVN Ls 21 140,29, riska valsts nodeva Ls
24,06 un nokavējuma nauda kopsummā Ls 409.
[12] Apgabaltiesa konstatē, ka SIA ,,Kolle Beton” vairākkārt ir lūgusi VID dzēst IIN parādu Ls 8031,61 apmērā, jo
parāds aprēķināts par pieteicējas darbiniekiem izmaksātajām darba algām par 2009.gada augusta mēnesi un tā samaksas
termiņš iestājās 2009.gada 15.septembrī (t.i., algas par augusta mēnesi izmaksāšanas dienā). Pieteicēja uzskata, ka minētā
IIN summa ir dzēšama, jo, pirmkārt, minētā nodokļa parāda summa ir aprēķināta par laika periodu līdz maksātnespējas
pasludināšanas brīdim un līdz ar to tā bija piesakāma un dzēšama VID kreditoru prasījumu ietvaros, un, otrkārt, pat ja arī
minētā nodokļa summa būtu attiecināma uz administrācijas izmaksām, tad administrācijas izmaksas no maksātnespējas
procesa pasludināšanas brīža līdz pat 2010.gada 17.februārim jau tika apstiprinātas un nomaksātas Izlīguma ietvaros, līdz ar
to pieteicējai nevar būt nekādi nodokļu parādi pret valsts budžetu par 2009.gada augusta – septembra mēnesi.
Savukārt VID uzskata, ka SIA ,,Kolle Beton” iesniegtā deklarācija un pārskats, ar ko attiecīgi deklarēti IIN maksājumi
budžetā Ls 6909,09 un Ls 1122,52 ir par 2009.gada septembri, tas ir, par laika periodu pēc maksātnespējas procesa
pasludināšanas. Tādējādi tās ir uzskatāmas par maksātnespējas procesa izdevumiem saskaņā ar Maksātnespējas likuma
183.panta otrās daļas 9.punktu, jo maksātnespējas procesa izdevumos iekļauj kārtējo nodokļu un nodevu maksājumus par
laika posmu no dienas, kad pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process.
Līdz ar to lietā ir strīds, vai nodokļu maksājumi, kas aprēķināti par laika posmu līdz 2009.gada 2.septembrim, bet
kuriem nomaksas termiņš iestājies pēc maksātnespējas pasludināšanas, ir uzskatāmi par aktuālo nodokļu parādu un
iekļaujami administrācijas izmaksās.
[13] Apgabaltiesa konstatē, ka lietas materiālos atrodas pieteicējas pārvaldnieka /pers. A/ VID 2009.gada 15.oktobrī
iesniegtie ziņojumi par VSAOI no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska
valsts nodevu par taksācijas periodu – 2009.gada septembri. Ziņojumos norādīts IIN Ls 6909,09.
Tāpat lietas materiālos atrodas pieteicējas administratora Alda Gobzema VID iesniegtais IIN pārskats par fiziskās
personas – nerezidenta – gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā par 2009.gada septembri. Pārskatā
norādītais IIN ir Ls 1122,52 un riska nodeva Ls 11,25. Abu amatpersonu norādītā IIN summu kopsumma ir Ls 8031,61,
kas ir pieteicējas pieteikumā norādītā dzēšamā nodokļa summa.
Saskaņā ar Darba likuma 69.panta pirmo un otro daļu darba devējam un darbiniekam, savstarpēji to pielīgstot, ir
tiesības izmaksāt darba algu līdz noteiktam datumam vienu reizi mēnesī par iepriekšējā mēnesī padarīto darbu. No lietas
materiāliem izriet, ka pieteicējas noslēgtajos darba līgumos bija pielīgts, ka darba alga par iepriekšējo mēnesi tiek izmaksāta
līdz nākamā mēneša 15.datumam. Tādējādi darbiniekiem izmaksājamā darba alga par 2009.gada augusta mēnesi pieteicējai
bija jāizmaksā līdz 2009.gada 15.septembrim.
Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” 17.panta piekto daļu algas nodoklis iemaksājams budžetā reizi
mēnesī, kad bankā tiek saņemta nauda iedzīvotāju ienākumu izmaksai. Darba devēji, kas iedzīvotāju ienākumus izmaksā no
kases ieņēmumiem, nesaņemot naudu bankā, iemaksā algas nodokli budžetā nākamajā dienā pēc algas izmaksas.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 26.septembra noteikumu Nr.793 „Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma
nodokli” normu piemērošanas kārtība” 114.punktu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010.gada 30.jūnijam) darba devējam,
kas darbiniekiem darba samaksu izmaksā bezskaidras naudas norēķinu veidā, algas nodokli iemaksā budžetā tajā pašā
dienā, kurā tas devis maksājuma uzdevumu darba samaksas pārskaitīšanai no sava konta uz darbinieka kontu.
Ņemot vērā norādīto normu saturu, secināms, ka pieteicējai pienākums izmaksāt darbiniekiem algas par 2009.gada
augusta mēnesi, kā arī nomaksāt IIN par augusta mēneša darba algām iestājās tikai 2009.gada 15.septembrī. Tādējādi IIN ir
aprēķināms un izmaksājams par darbiniekiem izmaksājamo darba algu, kas ir aprēķināta par periodu pirms pieteicējas
maksātnespējas procesa pasludināšanas 2009.gada 2.septembrī. Tāpat apgabaltiesa konstatē, ka pieteicēja konkrētajā
gadījumā ziņojumu par VSAOI no darba ņēmēju darba ienākumiem, IIN un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu, kurā
iekļauts IIN par pieteicējas darbinieku algām par 2009.gada augustu) par taksācijas periodu – 2009.gada septembri varēja
iesniegt tikai 2009.gada 15.oktobrī.
Apgabaltiesa uzskata, ka, lai arī šie maksājumi tika deklarēti pēc 2009.gada 2.septembra un arī to nomaksas termiņš
bija pēc šī datuma, nav pamata uzskatīt, ka nodokļa parāds ir izveidojies par veiktajām ar nodokli apliekamajām darbībām
laika periodā pēc maksātnespēja procesa iestāšanās. Būtisks konkrētajā gadījumā ir periods, par kuru tiek maksāti attiecīgie
nodokļu maksājumi.
Augstākā tiesa atzinusi, ka visu to prasījumu apmierināšana, kuri radušies laikā, kamēr mantu pārvaldījis pats
parādnieks, arī nodokļu maksājumi, kuri aprēķināti par laiku līdz tiesas sprieduma pasludināšanai, veicama kreditoru
prasījumu kārtībā (sk. 2004.gada 9.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-198 15.punktu, 2006.gada 2.maija spriedumu
lietā SKA - 151).
Ņemot vērā norādīto, apgabaltiesa uzskata, ka VID par IIN Ls 8031,61 apmērā bija jāpiesaka kreditora prasījums. Tā
kā VID ir uzskatījis, ka pieteicējas deklarētais IIN Ls 8031,61 ir par 2009.gada septembri, tas ir, par laika periodu pēc
maksātnespējas procesa pasludināšanas un tie ir maksātnespējas procesa izdevumi (kārtējie nodokļu un nodevu maksājumi),
tad apgabaltiesa secina, ka VID nav pieteicis pieteicējas administratoram kreditora prasījumu par minēto summu, proti,
minētā summa nav iekļauta VID 2009.gada 5.oktobra kreditoru prasījumā.
[14] Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 70.panta otro daļu, ja kreditors nav iesniedzis savu kreditora prasījumu viena
gada laikā no brīža, kad maksātnespējas reģistrā ir izdarīts ieraksts par maksātnespējas procesa pasludināšanu, kreditors
zaudē kreditora statusu un savas prasījuma tiesības pret parādnieku.
Arī Maksātnespējas likuma 113.panta otrā daļa noteica, kad izlīgums ir apstiprināts tiesā un izpildīts, kreditori nevar
celt prasības par prasījumiem, kuru apmierināšana nav paredzēta izlīgumā.
Tā kā VID par IIN Ls 8031,61 apmērā nebija pieteicis kreditora prasījumu, tad VID ir zaudējis savas kreditora
prasījuma tiesības par IIN Ls 8031,61 apmērā.
[15] Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 25.2panta pirmās daļas 1.punktu (norma, kas bija spēkā līdz
2013.gada 10.janvārim) nodokļu maksātāja maksātnespējas situācijās, kurās tiek atjaunota nodokļu maksātāja
maksātspēja, valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parādus, kā arī ar tiem saistītās nokavējuma naudas un soda naudas dzēš
VID, ja juridiskās personas maksātnespējas procesā, ja tiesas apstiprinātajā izlīgumā vai sanācijas plānā ir paredzēta
nodokļu parādu, kā arī ar tiem saistītās nokavējuma naudas un soda naudas samazināšana un ar tiesas nolēmumu ir izbeigts
juridiskās personas maksātnespējas process un atjaunota maksātspēja.
VID apelācijas sūdzībā ir norādījis, ka minētā tiesību norma paredz tikai un vienīgi to nodokļu maksājumu dzēšanu,
kuri ir izveidojušies par laika periodu līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai, proti, nosaka kreditoru prasījumos
iekļaujamo nodokļu maksājumu, kurus izlīgumā ir noteikts samazināt, dzēšanas kārtību, nevis attiecas uz maksātnespējas
procesa izmaksām.
Tā kā apgabaltiesa atzina, ka VID nav pieteicis pieteicējas administratoram kreditora prasījumu par IIN Ls 8031,61
apmērā un tas nav iekļauts VID 2009.gada 5.oktobra Nr.2.3.2/25339 kreditoru prasījumā, tad minētā summa nav iekļauta arī
Izlīgumā un tādējādi nav arī dzēsta.
Gadījumā, ja pieteikums ir par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesa ņem vērā lietas izskatīšanas brīdī spēkā
esošo tiesisko regulējumu, jo, ja tiesa izlemj par administratīvā akta izdošanu, šim administratīvajam aktam jāatbilst
sprieduma taisīšanas brīdī spēkā esošajām tiesību normām, tas ir, tam jābūt tiesiskam. Izņēmumi pieļaujami tikai atsevišķos
gadījumos, kā, piemēram, jautājumos par sociālo palīdzību, nodokļiem vai eksāmenu novērtējumiem (sk. Augstākās tiesas
2007.gada 16.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-406/2007 14.punktu).
Tā kā apgabaltiesa atzina, ka VID ir zaudējis savas kreditora prasījuma tiesības par IIN Ls 8031,61 apmērā, jo nebija
pieteicis kreditora prasījumu, tad VID ir jādzēš Ls 7 919,64.
[16] Ņemot vērā minēto apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējas pieteikums ir apmierināms daļēji, proti, uzliekot VID
pienākumu dzēst pieteicējai IIN parādu Ls 7919,64 11 jeb 11 268,63 euro apmērā.
[17] Apgabaltiesa ir izvērtējusi atbildētājas argumentu, ka VID nav pamata paplašināt likuma „Par nodokļiem un
nodevām” 25.2pirmās daļas 1.punkta piemērošanas jomu un dzēst pieteicējas IIN parādu, kas ir izveidojies par periodu pēc
komercsabiedrības maksātspējas atjaunošanas (sākot ar 2011.gada marta mēnesi).
Apgabaltiesa no Lēmuma pamatojuma nekonstatē, ka atbildētāja pieteicējai ir atteikusi dzēst IIN parādu Ls 8031,61
apmērā, pamatojoties uz to, ka pieteicējai parāds ir izveidojies pēc komercsabiedrības maksātspējas atjaunošanas (sākot ar
2011.gada marta mēnesi). Līdz ar to apgabaltiesa secina, ka šāds pamatojums radies tiesvedības gaitā un neatbilst lietas
faktiskajiem apstākļiem.
[18] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums nav pareizs.
[19] Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmā daļa noteic, ja pieteikums pilnībā vai daļā apmierināts [..], tiesa
piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.
Tā kā pieteikums tiek apmierināts, no atbildētāja, kas šajā lietā ir Latvijas Republika, par labu SIA „Kolle Beton”
piespriežama tās samaksātā (lietas 9.lapa) valsts nodeva 28,46 euro apmērā.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda:
daļēji apmierināt SIA „Kolle Beton” pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu.
Uzlikt pienākumu Valsts ieņēmumu dienestam mēneša laikā no šā sprieduma spēkā stāšanās dienas izdot labvēlīgu
administratīvo aktu, ar kuru dzēstu SIA „Kolle Beton” iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādu 11 268,63 euro (Ls 7919,64)
apmērā.
Piespriest no Latvijas Republikas par labu SIA „Kolle Beton” (reģistrācijas Nr.50003721341, adrese Mazā
Apakšgrāvja iela 5, Rīga) tās samaksāto valsts nodevu 28,46 euro apmērā.
Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma
sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesnese referente S.Kanenberga
Tiesneses Dz.Amerika
I.Meldere