Court finds defendant guilty of administrative offense for refusing police orders while intoxicated and imposes a fine.

Lietā Nr.129039719/21

ECLI:LV:RLPT:2019:1126.129039719.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 26.novembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese L.Podoļska, izskatījusi atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/,

personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 175.panta,

Aprakstošā daļa

konstatēja, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektors K.Ludiņš 2019.gada

25.oktobrī sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC473128 par to, ka 2019.gada 25.oktobrī plkst.11.00 Rīgā, Gogoļa ielā 7A, /pers. A/

(turpmāk – pie administratīvās atbildības saucamā persona), ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieka likumīgajām prasībām doties uz aizturēto kameru,

tā vietā sāka pretoties, tādā veidā ļaunprātīgi nepakļaujoties policijas darbinieku likumīgām prasībām. Atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas APK

175.pantā.

Atbilstoši Latvijas APK 289. 16panta pirmajai daļai šā kodeksa 213.pantā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas izskata mutvārdu procesā,

taisot spriedumu šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā noteiktajā kārtībā, un gadījumos, kas nav noregulēti šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā, piemērojot

divdesmit trešajā „a” nodaļā noteikto regulējumu.

Saskaņā ar Latvijas APK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Pie administratīvās atbildības saucamā persona uz lietas izskatīšanu, par ko viņam paziņots atbilstoši Latvijas APK 268. 1panta pirmajai un otrajai

daļai, 238.1panta 8.daļai (lietas 19.lapa) nav ieradies, nav saņemts lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu. Ņemot vērā minēto, tiesa saskaņā ar Latvijas

APK 260.panta pirmās daļas 1., 2.punktu un otro daļu, 271.panta ceturto daļu atzina, ka lieta izskatāma bez pie administratīvās atbildības saucamās

personas klātbūtnes.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka ir pamats pie administratīvās atbildības saucamās personas vainas konstatācijai, saukšanai pie

administratīvās atbildības un sodīšanai pēc APK 175.panta.

Atbilstoši likuma „Par policiju” 10.panta pirmās daļas 6.punktam, saskaņā ar policijas uzdevumiem policijas darbinieka pamatpienākumi atbilstoši

dienesta kompetencei ir novērst un pārtraukt administratīvos pārkāpumus, noskaidrot vainīgos, savas kompetences ietvaros sastādīt protokolus, izskatīt

lietas par šiem pārtraukumiem vai arī nodot tās izskatīšanai pēc pakļautības.

Saskaņā ar likuma „Par policiju” 12.panta pirmās daļas 1., 4.punktu policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta

kompetencei, ir tiesības: prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē policijas pilnvaru izpildi, kā arī pielietot pret

likumpārkāpējiem paredzētos piespiedu līdzekļus; sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem; likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā

nogādāt policijas iestādē likumpārkāpējus, izdarīt viņu personas apskati, mantu un dokumentu izņemšanu un apskati, administratīvi aizturēt

likumpārkāpējus un veikt citus likumā noteiktos pasākumus administratīvo pārkāpumu lietvedības nodrošināšanai, kā arī piemērot viņiem administratīvos

sodus vai noteiktā kārtībā nosūtīt protokolus pēc piekritības.

Turklāt likuma „Par policiju” 22.panta pirmā daļa nosaka, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko

viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir

sodāma. Policijas darbinieks atrodas valsts aizsardzībā, viņa godu un cieņu aizsargā valsts. Policijas darbinieka goda aizskaršana, pretošanās viņam, viņa

dzīvības un veselības apdraudējums, kā arī rīcība, kura traucē pildīt dienesta pienākumus, ir sodāma Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta pirmās daļas noteikumiem pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā

kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas

kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā

izlemšanā. Latvijas APK 243.panta piektā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai

ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Turklāt atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par

faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

Saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Pie administratīvās atbildības saucamās personas vaina pārkāpuma izdarīšanā pierādīta pilnībā ar administratīvā pārkāpuma protokolu

Nr.PC473128 (lietas 5.lapa), ar policijas darbinieka ziņojumu (lietas 6.lapa), ar administratīvās aizturēšanas protokolu (lietas 7.lapa), ar personas

pārbaudes protokolu un alkometra izdrukām (lietas 12., 14.lapa) un pārējiem lietas materiāliem, kas atbilst Latvijas APK prasībām.

Tiesa atzīst, ka gan administratīvā pārkāpuma protokols, gan citi lietā esošie pierādījumi sastādīti pamatojoties uz ziņām par faktiem, ko policijas

darbinieki ieguva, pildot savus darba pienākumus. Lietā nav konstatēti apstākļi, kas norādītu uz nolūku un ieinteresētību aprunāt pie administratīvās

atbildības saucamo personu, nepatiesi norādot uz viņa vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

Lai gan policijas darbinieku liecības (arī paskaidrojumi un dienesta ziņojumi) nav pašas par sevi uzskatāmas par absolūti ticamām un

neapstrīdamām, tomēr policijas darbinieku liecinātajam par notikumiem, kas risinājušies, tiem pildot savus dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta

ticamības pakāpe. Lai konstatētu, ka policijas darbinieki ir snieguši nepatiesas liecības, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi (Administratīvās

apgabaltiesas 2005.gada 3.decembra spriedums lietā AA13-05/5, 2005.gada 9.decembra spriedums lietā Nr.666-05/5).

Lai personas rīcību varētu uzskatīt par ļaunprātīgu, kā tas izteikts Latvijas APK 175.panta dispozīcijā, pietiek ar to, ka tiek pierādīta personas

vaina attiecīgā pārkāpuma izdarīšanā, t.i., ja persona, kas to izdarījusi, ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības prettiesisko raksturu, paredzējusi

tās kaitīgās sekas un vēlējusies vai apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos. Īpašs jēdziena ļaunprātīgums iztulkojums un novērtējums, lai varētu atzīt personu

par vainīgu nodarījumā, kas paredzēts Latvijas APK 175.pantā, nav nepieciešams (Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada 10.marta sprieduma

lietā AA609-05/8 15.punkts).

Tādējādi tiesa atzīst, ka ir objektīvi apstiprināts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas fakts un tā izdarīšanas apstākļi, kā arī ir pilnībā pierādīts

administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Latvijas APK 175.pantā noteikts, ka par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai

zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, uzliek naudas

sodu līdz divsimt astoņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

Atbilstoši Latvijas APK 32.panta pirmajai un otrajai daļai, sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā

paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu ņem

vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Tiesa atzīst, ka pie administratīvās atbildības saucamās personas izdarītais pārkāpums ir vērsts pret noteikto pārvaldes kārtību.

Par pie administratīvās atbildības saucamās personas personību noskaidrots, ka viņam nav deklarētās dzīvesvietas, faktiskā dzīvesvieta ir /adrese/,

par nodarbošanos, materiālo stāvokli, apgādājamiem ziņu nav, administratīvi sodīts.

Saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu pie administratīvās atbildības saucamās personas atbildību mīkstinošus apstākļus tiesa nekonstatēja. Savukārt

saskaņā ar Latvijas APK 34.pantu par pie administratīvās atbildības saucamās personas atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka administratīvais

pārkāpums izdarīts alkoholisko dzērienu ietekmē, ko apliecina 2019.gada 25.oktobra personas pārbaudes protokols Nr.1875 un alkometra izdrukas

(lietas 12., 14.lapa).

Ņemot vērā minētos apstākļus un administratīvā soda mērķi, pie administratīvās atbildības saucamai personai sods nosakāms naudas soda veidā

Latvijas APK 175.panta sankcijas ietvaros, ko tiesa atzīst par samērīgu.

Latvijas APK 299.panta pirmā daļa nosaka, ka pārkāpējam naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad viņam

izsniegts lēmums par naudas soda uzlikšanu, bet, ja šāds lēmums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, - ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas,

kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas APK 32.panta pirmo un otro daļu, 34.pantu, 175.pantu, 243.pantu, 244.pantu, 271.panta ceturto

daļu, 272.pantu, 274.panta pirmo un otro daļu, 275.panta pirmo daļu, 289.13pantu, 289.16panta pirmo un ceturto daļu, 289.17panta pirmo un otro daļu,

289.18panta pirmo daļu, 299.panta pirmo daļu tiesa

nosprieda

atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK 175.pantā un sodīt ar

naudas sodu 15 EUR (piecpadsmit euro) apmērā.

Naudas sods 30 dienu laikā iemaksājams valsts budžetā – saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas NMR 90000050138, konts

Nr.LV34TREL1060191011100, kods TRELV22, iemaksas mērķis: spriedums lietā Nr.129039719/21.

Pēc naudas soda nomaksas nekavējoties klātienē, pasta sūtījumā vai elektroniski iesniegt maksājumu apliecinošu dokumentu Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesā, norādot lietas numuru.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no tā pieejamības dienas tiesas kancelejā, apelācijas sūdzību iesniedzot

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese L.Podoļska