Court dismisses appeal against administrative detention for driving while license suspended due to accumulated penalty points.

NORAKSTS Lieta Nr.P129095706 143/AA43-828-07/16

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2007.gada 26.novembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja M.Osmane, tiesneši S.Gintere un E.Puriņš

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu par I.R. saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4panta septītās daļas, sakarā ar I.R. apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2006.gada 11.jūlija lēmumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2006.gada 7.jūlijā Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Ceļu policijas nodaļas 2.bataljona jaunākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 097144 par to, ka 2006.gada 7.jūlijā plkst.1750 I.R. vadīja automašīnu VW Golf, valsts reģistrācijas numura zīme /dzēsta valsts reģistrācijas numura zīme/, Rīgā, pa Lāčplēša ielu no Satekles ielas puses Avotu ielas virzienā, atkārtoti gada laikā, pārkāpjot vadītājam spēkā esošo transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu, kas piemērots pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ietvaros. Tādējādi secināts, ka I.R. ir pārkāpis Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 39.5.punktu, par ko atbildība ir paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.4panta septītajā daļā.

[2] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2006.gada 11.jūlija lēmumu I.R. saukts pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.4panta septītās daļas un sodīts ar administratīvo arestu uz 5 diennaktīm un naudas sodu Ls 400 apmērā. Lēmumā norādīts, ka I.R. vaina viņam inkriminētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta pilnībā ar administratīvā pārkāpuma protokolā minēto un pārējiem lietas materiāliem, kā arī izriet no paša pārkāpēja tiesas zālē sniegtajiem paskaidrojumiem. Nosakot sodu, tiesnese ņēmusi vērā, ka I.R. strādā, kā arī nepastāv apstākļi, kas liegtu piemērot administratīvo arestu.

[3] Par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2006.gada 11.jūlija lēmumu I.R. ir iesniedzis apelācijas sūdzību. Apelācijas sūdzībā norādīts, ka 2006.gada 2.jūlijā I.R. tika pirmo reizi apturēts, un viņam tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par braukšanu, pārkāpjot vadītājam spēkā esošo transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu. Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka I.R. autovadītāja apliecība nav spēkā no 2006.gada 3.jūnija, par ko I.R. bija pārsteigts, jo viņam par šo faktu nebija paziņots. I.R. vēlējās pārsūdzēt pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, bet 2006.gada 7.jūlijā viņam tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par braukšanu atkārtoti gada laikā, pārkāpjot vadītājam spēkā esošo transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu. Tā kā I.R. nebija informēts par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu, tad šis aizliegums saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70.panta pirmo daļu nevarēja stāties spēkā un 2006.gada 2.jūlijā, kad I.R. tika sodīts pirmo reizi, I.R. autovadītāja apliecība bija spēkā. Līdz ar to 2006.gada 7.jūlijā I.R. nevarēja sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu par atkārtotu braukšanu, pārkāpjot vadītājam spēkā esošo transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu.

[4] Uz tiesas sēdi I.R. nebija ieradies. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 214.panta pirmajai daļai Administratīvā apgabaltiesa nolēma lietu izskatīt bez I.R. klātbūtnes.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2006.gada 11.jūlija lēmums atstājams negrozīts, I.R. apelācijas sūdzība noraidāma kā nepamatota.

[6] LAPK 9.panta pirmā daļa paredz, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība. Atbilstoši LAPK 243.panta pirmajai daļai pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Savukārt saskaņā ar minētā panta otro daļu šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskajiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video un tamlīdzīgi). LAPK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

[7] Ceļu satiksmes noteikumu 39.5.punkts nosaka, ka transportlīdzekļa vadītājam aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja ir stājies spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums. Saskaņā ar LAPK 149.4panta septītās daļas otro punktu par transportlīdzekļa vadīšanu atkārtoti gada laikā, ja ir spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, kas piemērots pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ietvaros, transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no piecām līdz piecpadsmit diennaktīm un uzliek naudas sodu četrsimt latu apmērā.

[8] 2006.gada 7.jūlijā Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Ceļu policijas nodaļas 2.bataljona jaunākais inspektors sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 097144 par to, ka 2006.gada 7.jūlijā plkst.1750 I.R. vadīja automašīnu VW Golf, valsts reģistrācijas numura zīme /dzēsta valsts reģistrācijas numura zīme/, Rīgā, pa Lācplēša ielu no Satekles ielas puses Avotu ielas virzienā, atkārtoti gada laikā, pārkāpjot vadītājam spēkā esošo transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu, kas piemērots pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ietvaros (lietas 3.lapa).

[9] Atbildot uz Administratīvās apgabaltiesas 2007.gada 29.janvāra pieprasījumu, Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Ceļu policijas nodaļa ir iesniegusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par I.R. saukšanu pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.4panta sestās daļas 2.punkta (lietas 36.-49.lapa). No minētās administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem izriet, ka 2006.gada 2.jūlijā Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Ceļu policijas nodaļas jaunākais inspektors sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 096692 par to, ka 2006.gada 2.jūlijā plkst.1815 I.R. vadīja transportlīdzekli VW Golf, valsts reģistrācijas numura zīme /dzēsta valsts reģistrācijas numura zīme/, pa Ģertrūdes ielu no Kr.Barona ielas puses Brīvības ielas virzienā, kad ir spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, kas piemērots pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ietvaros. Ar Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Ceļu policijas nodaļas priekšnieka vietnieka 2006.gada 3.jūlija lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.050/PA 036692 I.R. saukts pie administratīvās atbildības par LAPK 149.4panta sestās daļas 2.punktā paredzēto administratīvo pārkāpumu (par transportlīdzekļa vadīšanu, ja ir spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, kas piemērots pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ietvaros) un viņam uzlikts naudas sods Ls 200 apmērā. Minēto lēmumu I.R. nav pārsūdzējis, piemēroto naudas sodu samaksājis 2006.gada 4.jūlijā.

[10] Nepamatots ir I.R. arguments, ka viņš nebija informēts par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu, līdz ar to 2006.gada 7.jūlijā viņam nevarēja sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu par atkārtotu braukšanu, pārkāpjot vadītājam spēkā esošo transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 21.jūnija noteikumu Nr.551 „Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.511) 20.punktu, ja transportlīdzekļa vadītāja iegūto uzskaites punktu skaits sasniedzis 16, bet jaunā vadītāja – 10, uz viņa Latvijā deklarēto dzīvesvietas adresi nosūta paziņojumu par iegūto uzskaites punktu skaitu un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz vienu gadu līdz brīdim, kamēr saglabājas maksimālais uzskaites punktu skaits. [10.1] No lietas materiāliem apgabaltiesa konstatē šādus apstākļus: [10.1.1] I.R.

B kategorijas transportlīdzekļu vadītāja stāžs ir no 1993.gada 1.maija (lietas 10.lapa); [10.1.2] uz 2005.gada 2.novembri I.R. par ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem reģistrēto pārkāpumu uzskaites punktu skaits bija sasniedzis 14 (lietas 8.-9.lapa); [10.1.3] tā kā I.R. neizpildīja MK noteikumu Nr.511 17.punkta prasības (nokārtot eksāmenu ceļu satiksmes drošības jautājumos, ja transportlīdzekļa vadītāja iegūto uzskaites punktu skaits sasniedzis 12), viņam saskaņā ar minēto noteikumu 18.punktu (reģistrēto uzskaites punktu skaitu palielina par 2) papildus tika reģistrēti 2 pārkāpumu uzskaites punkti.

Līdz ar to kopējais reģistrēto uzskaites punktu skaits bija sasniedzis 16 un I.R. tika noteikts transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums uz vienu gadu – no 2006.gada 6.marta līdz 2007.gada 6.martam. I.R. par šo faktu rakstiski informēts 2006.gada 2.martā, vēstulē norādot, ka viņa pienākums ir 20 dienu laikā nodot nederīgo apliecību Ceļu satiksmes drošības direkcijā (lietas 52.lapa). [10.2] Ievērojot iepriekš minēto, apgabaltiesa secina, ka I.R. ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas 2006.gada 2.marta paziņojumu informēts par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību aizliegumu.

Kā konstatēts iepriekš [9], 2006.gada 3.jūlijā I.R. saukts pie administratīvās atbildības par transportlīdzekļa vadīšanu, ja ir spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, kas piemērots pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ietvaros. Minēto lēmumu I.R. nav pārsūdzējis, uzlikto naudas sodu samaksājis 2006.gada 4.jūlijā. Līdz ar to apgabaltiesa atzīst, ka 2006.gada 7.jūlijā I.R. pamatoti sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par transportlīdzekļa vadīšanu atkārtoti gada laikā, ja ir spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums.

[11] Augstāk minēto argumentu dēļ apgabaltiesa secina, ka pilnībā ir pierādīta I.R. vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts LAPK 149.4panta septītās daļas otrajā punktā. Apgabaltiesa secina, ka ar pārsūdzēto lēmumu I.R. sods noteikts atbilstoši LAPK 149.4panta septītās daļas sankcijai. I.R. uzlikts minētā panta sankcijā paredzētais fiksētais naudas sods Ls 400 un piemērots minimālais administratīvā aresta termiņš – 5 diennaktis. Līdz ar to Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2006.gada 11.jūlija lēmums ir tiesisks un pamatots, tāpēc atstājams negrozīts.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.1panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

I.R. apelācijas sūdzību noraidīt. Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2006.gada 11.jūlija lēmumu atstāt negrozītu. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja /paraksts/ M.Osmane

Tiesneši /paraksts/ S.Gintere

/paraksts/ E.Puriņš

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnese M.Osmane

Rīgā, 2007.gada 26.novembrī