Court orders management company to collect debt and interest from tenant under property management contract.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's defense and ordered the management company to collect the outstanding debt and accrued interest. The defendant, who inherited the property, failed to pay maintenance costs and service fees as required by the property management agreement. Consequently, the court ruled that the defendant's legal obligations transferred to the heir and awarded the plaintiff the full claimed amount plus court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law 1765; Civil Procedure Law 195: When a tenant fails to pay property management fees, the court may order collection of the principal debt and statutory interest, with obligations transferring to the heir upon inheritance.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-0118-18
ECLI:LV:DORT:2018:0207.C30561717.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Dobelē 2018.gada 7.februārī
Dobeles rajona tiesa
tiesnese N.Pakule,
ar tiesas sēdes sekretāri S.Baumani,
atklātā tiesas sēdē videokonferences režīmā izskatīja civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/
par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
2017.gada 24.jūlijā prasītāja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk tekstā- prasītāja) cēla Rīgas pilsētas Vidzemes
priekšpilsētas tiesā prasību pret atbildētāju /pers. B/ (turpmāk tekstā- atbildētāja) par parāda piedziņu.
Prasības pieteikumā cita starpā norādīts, Prasītāja apsaimniekošanā atrodas māja /adrese/. Prasītājs apsaimnieko
dzīvojamo māju saskaņā ar 2016.gada 8.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr. RD-16-418-lī (pirms tam
2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums Nr. RD- 11-910-lī un 18.02.2003. Nekustamo īpašumu
apsaimniekošanas pilnvarojuma līgums).
Līdz ar to dzīvokļa īpašniekiem ir pienākums apmaksāt visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, kā arī
funkcionāli ar māju saistīto ēku un būvju un piesaistītā zemes gabala uzturēšanu un apsaimniekošanu, proporcionāli sava
dzīvokļa kopējai platībai, kā arī maksu par pakalpojumiem, ko dzīvokļa īpašnieks saņem pamatojoties uz līgumiem, kas
noslēgti starp apsaimniekotāju un pakalpojuma piegādātāju.
Saskaņā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas informāciju /pers. C/, personas kods
/personas kods/, uz 23.10.2001. pirkuma līguma pamata no 2002.gada 19.marta līdz šim brīdim ir reģistrētas
īpašumtiesības uz dzīvokli Nr./adrese/ (turpmāk - Dzīvoklis).
2008.gada 05.decembrī /pers. C/, personas kods /personas kods/. mirusi. /datums/zvērināta notāre Irēna Ziringa
izsludinājusi mantojuma atklāšanos un ievietojusi sludinājumu Latvijas Vēstnesī. Mantojuma reģistra Nr.73146.
15.02.2017. Prasītājs vērsās Rīgas domas pašvaldības ieņēmumu pārvaldē ar lūgumu sniegt ziņas par /pers. C/
mantojuma lietu.
12.04.2017. Rīgas domes pašvaldības ieņēmumu pārvalde informē, ka atbildētāja ir izteikusi gribu pieņemt /pers. C/
atstāto mantojumu. Kā arī no zemesgrāmatu datiem redzams, ka Atbildētājā 20.08.2003. noslēgusi mantojuma līgumu
Nr.3028.
Civillikuma 382.pants nosaka, ka mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem
atdodamās tiesības un saistības, kas mirušam vai par mirušu izsludinātam piederējušas viņa patiesās vai tiesiski pieņemamās
nāves laikā. Šajā ziņā mirušo vai par mirušu izsludināto sauc par mantojuma atstājēju.
Civillikuma 701.pants paredz, ka ar mantojuma pieņemšanu un iegūšanu visas mantojuma atstājēja tiesības un saistības,
ciktāl tās neizbeidzas ar viņa personu, pāriet uz mantinieku.
Civillikuma 705.pants nosaka, ka ar mantojuma iegūšanu uz mantinieku pāriet, līdz ar mantojuma atstājēja tiesībām, arī
visas viņa saistības.
Civillikuma 781.pants paredz, kad aicinātais mantojumu jau pieņēmis, viņš to vairs nevar atraidīt.
Prasītājs vienmēr un pilnā apmērā izpildīja savas saistības gan pret /pers. C/, gan pret Atbildētāju, taču ne /pers. C/, ne
Atbildētāja nav norēķinājušās par saņemtajiem apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem, kā rezultātā radies
maksājumu parāds.
Atbildētājas parāds pamatots ar 15.06.2017. rēķinu Nr. 19312475/06991, 15.06.2017. rēķinu Nr. 19312475/06995 un
piedzenamās summas aprēķiniem. Atbildētāja parāds par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem izveidojies no
2008.gada 1.decembra. Atbildētāja parāds par zemes nomu izveidojies no 2012.gada 1.aprīļa un abi kopumā uz 2017.gada
29.jūniju veido kopējo prasības summu.
Parāda aprēķins: pamatparāds 9556.69 EUR; likumiskie % 2171.64 EUR. Kopējais parāds par komunālajiem
pakalpojumiem 11728.33 EUR.
Pamatparāds par zemes nomu: 528.67 EUR; likumiskie % 87.11 EUR. Kopējais parāds par zemes nomu 615.78 EUR.
Kopējais parāds: 12344.11 EUR.
Apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu parāds, zemes nomas parāds aprēķināts saskaņā ar sniegtajiem
pakalpojumiem, aprēķiniem un ieņēmumiem par iepriekš minēto periodu.
Likumisko procentu aprēķins veikts, pamatojoties uz Latvijas Republikas Civillikuma 1765.pantu, proti, seši no simta
gadā. Likumisko procentu aprēķins veikts par laika periodu no 01.02.2009. līdz 15.06.2017.
Likumiskie procenti par zemes nomas parādu tiek aprēķināti par laika periodu no 21.04.2012. līdz 29.06.2017.
Latvijas Republikas 28.10.2010. likuma "Dzīvokļa īpašuma likums" 10.pants nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir
pienākums:
1) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;
2) segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā;
3) norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais
ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana);
4) maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus;
5) maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.
Latvijas Republikas 21.06.1995. likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 50.panta septītā daļa
nosaka, ka pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai
dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.
Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta pamatojoties uz 09.12.2008. MK
noteikumiem Nr. 1014 "Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu".
Savukārt norēķināšanās par saņemtajiem pakalpojumiem tiek noteikta pamatojoties uz 09.12.2008. MK noteikumiem
Nr.1013 "Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar
dzīvokļa īpašuma lietošanu".
Atbilstoši Civilprocesa likuma 128.panta otrās daļas 5.1panta noteikumiem, norāda, ka mediācijas izmantošana strīda
risināšanai pirms vēršanās tiesā netika izmantota. Prasītājs mediācijas izmantošanai nepiekrīt.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, saskaņā ar "Dzīvokļa īpašuma likuma" 8.panta otro daļu, 10. pantu, likuma "Par
valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 50.panta septīto daļu, Civillikuma 382., 701., 705., 781., 1651 .pantiem,
1652.panta trešo daļu, 1662., 1759.panta 1.punktu, 1762., 1765., 1779., 1828.pantiem. Civilprocesa likuma 26.panta pirmo
daļu, 41.panta pirmo daļu., 127.pantu prasītāja lūdz tiesu piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu
Prasītājam pamatparādu 10085.36 EUR (desmit tūkstoši astoņdesmit pieci euro un 36 centi), likumiskos procentus 2258.75
EUR (divi tūkstoši divi simti piecdesmit astoņi euro un 75 centi), samaksāto valsts nodevu 686.66 EUR (seši simti
astoņdesmit seši euro un 66 centi), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3.20 EUR (trīs euro un 20 centi), kopā
13033.97 EUR (trīspadsmit tūkstoši trīsdesmit trīs euro un 97 centi). Atzīt Prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei saņemt likumiskos procentus 6 % (sešus procentus) gadā no nenomaksātās pamatparāda summas.
Rakstveida paskaidrojumi no atbildētājas tiesā nav saņemti.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1panta pirmo daļu, 2017.gada 5.septembrī civillieta saņemta izskatīšanai Dobeles
rajona tiesā.
Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem.
Atbildētāja /pers. B/uz tiesas sēdi nav ieradies, kaut gan par lietas izskatīšanu paziņots, nosūtot tiesas pavēsti uz
atbildētājas deklarēto dzīves vietu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktu un otro daļu, ja tiesas
dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, izņemot tā devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms,
ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un
tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.pantu, nekonstatējot Civilprocesa likuma 209., 210.pantos noteiktos pamatus lietas
izskatīšanas atlikšanai, tiesa atzina par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētājas piedalīšanās tiesas sēdē.
Motīvu daļa
Izvērtējot lietas materiālus, noklausījusies prasītāja pārstāvja viedokli, pārbaudījusi rakstveida pierādījumus, tiesa
atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus
prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu
pamatotība.
Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā
kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav ieradusies uz tiesas sēdi, lai
sniegtu paskaidrojumus tiesas sēdē, nav cēlusi pamatotus iebildumus pret prasību un likumā noteiktā kārtībā nav
apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka atbildētājai nav pamatotu iebildumu pret prasību.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar
tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas
likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.
Lietā nav strīda par to, ka uz 2001.gada 23.oktobra Pirkuma līguma pamata Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā
Nr. 31481- 49 īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu reģistrētas /pers. C/. Savukārt pēc /pers. C/ nāves, īpašuma tiesības,
pamatojoties uz 2003.gada 20.augusta Mantojuma līgumu nostiprinātas atbildētājai. Nekustamais īpašuma- dzīvoklis Nr.
/adrese/, kadastra numurs /numurs B/.
Prasītājas kā juridiskas personas esamība pierādīta ar Uzņēmumu reģistra izziņu.
Daudzdzīvokļu māja /adrese/, atrodas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” (pirms
reorganizācijas Rīgas pašvaldības uzņēmuma bezpeļņas organizācijas namu pārvalde “Purvciems”) apsaimniekošanā.
Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa
īpašumu un īpašuma tiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā. Līdz dzīvokļa īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa
īpašuma ieguvēju attiecas visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību,
izņemot tās likumā noteiktās tiesības, kuras dzīvokļa īpašuma ieguvējs iegūst pēc dzīvokļa īpašuma reģistrēšanas
zemesgrāmatā.
Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās
mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par
saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija,
sadzīves atkritumu izvešana); maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus; maksāt nomas maksu par zemes
lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes; saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daļu,
ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai
neradītu aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un
prasības ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā; nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai
pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar dzīvojamās mājas
ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī
nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo īpašumu; pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus; ievērot dzīvokļu
īpašnieku kopības noteiktos dzīvokļu īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumus; atsavinot dzīvokļa īpašumu, informēt
dzīvokļa īpašuma ieguvēju par tām dzīvokļa īpašnieka neizpildītajām saistībām, kuras attiecas uz dzīvokļa īpašuma
lietošanu; iesniegt dzīvokļa īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu dzīvojamās mājas pārvaldniekam vai personai, kura
atbilstoši pārvaldīšanas līguma noteikumiem kārto mājas lietu.
Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā
ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos
izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto
atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.
Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu
īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas
nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas
uz: kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas
uzturēšanas izmaksas; pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma
lietošanu.
Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai
pēc likuma.
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzēja pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma
sevišķais smagums, ne vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī
atlīdzinot otrai zaudējumus.
P ē c /pers. C/nāves - /datums/zvērināta notāre Irēna Ziringa izsludinājusi mantojuma atklāšanos un ievietojusi
sludinājumu Latvijas Vēstnesī. Mantojuma reģistra Nr.73146.
2017.gada 15.februārī Prasītājs vērsies Rīgas domas pašvaldības ieņēmumu pārvaldē ar lūgumu sniegt ziņas par /pers.
C/ mantojuma lietu. Rīgas domes pašvaldības ieņēmumu pārvalde informējusi, ka atbildētāja ir izteikusi gribu pieņemt /pers.
C/ atstāto mantojumu. Kā arī no zemesgrāmatu datiem redzams, ka Atbildētājā 2003.gada 20.augustā noslēgusi mantojuma
līgumu Nr. 3028.
Civillikuma 382.pants nosaka, ka mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem
atdodamās tiesības un saistības, kas mirušam vai par mirušu izsludinātam piederējušas viņa patiesās vai tiesiski pieņemamās
nāves laikā. Šajā ziņā mirušo vai par mirušu izsludināto sauc par mantojuma atstājēju.
Civillikuma 701.pants paredz, ka ar mantojuma pieņemšanu un iegūšanu visas mantojuma atstājēja tiesības un saistības,
ciktāl tās neizbeidzas ar viņa personu, pāriet uz mantinieku.
Civillikuma 705.pants nosaka, ka ar mantojuma iegūšanu uz mantinieku pāriet, līdz ar mantojuma atstājēja tiesībām, arī
visas viņa saistības.
Civillikuma 781.pants paredz, kad aicinātais mantojumu jau pieņēmis, viņš to vairs nevar atraidīt.
Starp prasītāju un atbildētāju Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums nav ticis noslēgts.
Lietā nav strīds par to, ka atbildētājai nav likti šķēršļi izmantot piederošo īpašumu un saņemt pakalpojumus, līdz ar to,
tiesai nav pamata apšaubīt, ka prasītāja puse savu pienākumu apsaimniekot dzīvojamo māju un nodrošināt komunālo
pakalpojumu saņemšanu ir pildījusi, bet atbildētāja savu, pienākumu maksāt par apsaimniekošanu un par komunālo
pakalpojumu sniegšanu nav izpildījusi. Atbildētāja nav sniegusi rakstveida iebildumus par saņemtajiem pakalpojumiem vai
izrakstītajiem rēķiniem.
Prasītāja aprēķinājusi un lūdz piedzīt no atbildētājas parādu par dzīvojamās ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas
izdevumiem, kā arī saņemtajiem pakalpojumiem par periodu no 2008.gada 1.decembra līdz 2017.gada jūnijam 9556,69
EUR apmērā (lietas 64.,60.lapa). Savukārt parāds par zemes nomu izveidojies no 2012.gada aprīļa līdz 2017.gada jūnijam
un sastāda EUR 528,67. Pamatparāds kopā EUR 10 085,36.
Civillikuma 1651.panta noteic, ka nokavējums ir saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesīgs
novilcinājums. Pirmajā gadījumā ir parādnieka, bet otrajā – kreditora nokavējums. Tas, ka saistības pienācīgi izpildītas,
saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, jāpierāda atbildētājai, taču šādi pierādījumi lietā nav iesniegti.
Atbilstoši Civillikuma 1757.pantam nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot
pieņemti likumiskie procenti. Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta pirmo punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas,
uz likuma pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus
procentus sauc par nokavējuma procentiem. Savukārt Civillikuma 1765.panta pirmā daļa noteic, ka procentu apmērs cieši
jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir,
seši procenti no simta gadā.
Prasītāja aprēķinājusi un lūdz piedzīt no atbildētājas likumiskos procentus no pamatparāda par sniegtajiem
apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem 2171,64 EUR par laiku no 2009.gada 1.februāra lī d z 2017.gada
15.jūnijam. Tāpat likumiskie procenti aprēķināti arī no pamatparāda par nesamaksāto zemes nomu EUR 87,11 par laiku no
2012.gada 21.aprīļa līdz 2017.gada 29.jūnijam.
Tā kā atbildētāja nav veikusi maksājumus par nepieciešamiem izdevumiem saistībā ar daudzīvokļu mājas kopīpašumā
esošās daļas pārvaldīšanu un uzturēšanu, komunālajiem pakalpojumiem un zemes nomu pilnā apmērā, viņai ir pienākums
maksāt likumiskos nokavējuma procentus, pamatojoties uz Civillikuma 1759.panta 1.punktu.
Tiesa atzīst, ka prasība par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumu, saņemto pakalpojumu un
zemes nomas parāda 10085,36 EUR par laiku no 2008.gada 1.decembra līdz 2017.gada jūnijam, likumisko procentu
2258,75 EUR par laiku no 2009.gada 1.februāra lī d z 2017.gada 29.jūnijam piedziņu uzskatāma par pierādītu un
apmierināmu pilnībā.
Prasītāja lūgusi noteikt tiesības saņemt līdz sprieduma izpildei no atbildētājas 6% likumiskos procentus gadā no
pamatparāda summas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā
norāda arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to
apmēru.
Ņemot vērā, ka atbildētāja savas saistības nav izpildījusi, saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu un Civilprocesa likuma
195.pantu, prasītājai ir atzīstamas tiesības līdz sprieduma izpildes (izsoles noslēguma dienai) dienai saņemt 6% gadā no
piedzītā, bet neatmaksātā galvenā parāda. Saskaņā ar Civillikuma 1763.pantu, procentu pieaugums apstājas, kad vēl
nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses
visus tās samaksātos tiesas izdevumus.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta c) apakšpunktu un 41.panta pirmo daļu, no atbildētājas
par labu prasītājai piedzenama valsts nodeva 686,63 EUR (12344,11- 7115= 5229,11 x 3,2 % = 167,33 + 519,30 = 686,63
) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 EUR. Nenomaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 0,42 piedzenami
no atbildētājas valsts labā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu nosakāms labprātīgs izpildes termiņš sprieduma izpildei – 10 dienas no
sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189. - 195., 204.1 pantu, tiesa
no s p ried a
apmierināt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasību pret /pers. B/ par parāda piedziņu.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas
Nr./reģistrācijas numurs/, pamatparādu 10085,36 euro (desmit tūkstoši astoņdesmit pieci euro un 36 centi), likumiskos
procentus 2258,75 euro (divi tūkstoši divi simti piecdesmit astoņi euro un 75 centi), samaksāto valsts nodevu 686,66 euro
(seši simti astoņdesmit seši euro un 66 centi), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 euro (trīs euro un 20 centi),
kopā 13033,97 euro (trīspadsmit tūkstoši trīsdesmit trīs euro un 97 centi), samaksu veicot SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”
norēķinu kontā Nr., AS “Citadele banka”.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij nenomaksātos ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi 0,42 euro (nulle euro 42 centi), kas iemaksājami Tiesu administrācijas kontā Nr.LV51TREL2190458019000,
saņēmēja iestāde: Valsts kase, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316.
Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, tiesības līdz sprieduma izpildei
(izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% gadā no piespriestās, bet
nenomaksātās pamatparāda summas, procentu pieaugumam apstājoties, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums
sasniedzis kapitāla lielumu.
Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no dienas, kad spriedums stājies likumīgā spēkā.
Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas - 2018.gada
7.februāra, apelācijas sūdzību iesniedzot Dobeles rajona tiesā.
Tiesnese (PARAKSTS) N.Pakule