Legislator Case Law & Legislation
C30561717 / C-0118-18 ECLI:LV:DORT:2018:0207.C30561717.1.S AI generated

Court orders management company to collect debt and interest from tenant under property management contract.

Case Number C30561717 / C-0118-18
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the defendant's defense and ordered the management company to collect the outstanding debt and accrued interest. The defendant, who inherited the property, failed to pay maintenance costs and service fees as required by the property management agreement. Consequently, the court ruled that the defendant's legal obligations transferred to the heir and awarded the plaintiff the full claimed amount plus court costs.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law 1765; Civil Procedure Law 195: When a tenant fails to pay property management fees, the court may order collection of the principal debt and statutory interest, with obligations transferring to the heir upon inheritance.

Keywords

AI generated
property management contract tenant debt collection statutory interest rates inheritance of obligations court costs allocation

Cited Legislation

AI generated
Civil Law 1765
Civil Law 1763
Civil Procedure Law 195
Civil Procedure Law 41
Civil Procedure Law 34
Civil Procedure Law 204.1
Civil Law 382
Civil Law 701
Civil Law 705

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. C-0118-18

ECLI:LV:DORT:2018:0207.C30561717.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Dobelē 2018.gada 7.februārī

Dobeles rajona tiesa

tiesnese N.Pakule,

ar tiesas sēdes sekretāri S.Baumani,

atklātā tiesas sēdē videokonferences režīmā izskatīja civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/

par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 24.jūlijā prasītāja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk tekstā- prasītāja) cēla Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesā prasību pret atbildētāju /pers. B/ (turpmāk tekstā- atbildētāja) par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā cita starpā norādīts, Prasītāja apsaimniekošanā atrodas māja /adrese/. Prasītājs apsaimnieko

dzīvojamo māju saskaņā ar 2016.gada 8.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr. RD-16-418-lī (pirms tam

2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums Nr. RD- 11-910-lī un 18.02.2003. Nekustamo īpašumu

apsaimniekošanas pilnvarojuma līgums).

Līdz ar to dzīvokļa īpašniekiem ir pienākums apmaksāt visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, kā arī

funkcionāli ar māju saistīto ēku un būvju un piesaistītā zemes gabala uzturēšanu un apsaimniekošanu, proporcionāli sava

dzīvokļa kopējai platībai, kā arī maksu par pakalpojumiem, ko dzīvokļa īpašnieks saņem pamatojoties uz līgumiem, kas

noslēgti starp apsaimniekotāju un pakalpojuma piegādātāju.

Saskaņā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas informāciju /pers. C/, personas kods

/personas kods/, uz 23.10.2001. pirkuma līguma pamata no 2002.gada 19.marta līdz šim brīdim ir reģistrētas

īpašumtiesības uz dzīvokli Nr./adrese/ (turpmāk - Dzīvoklis).

2008.gada 05.decembrī /pers. C/, personas kods /personas kods/. mirusi. /datums/zvērināta notāre Irēna Ziringa

izsludinājusi mantojuma atklāšanos un ievietojusi sludinājumu Latvijas Vēstnesī. Mantojuma reģistra Nr.73146.

15.02.2017. Prasītājs vērsās Rīgas domas pašvaldības ieņēmumu pārvaldē ar lūgumu sniegt ziņas par /pers. C/

mantojuma lietu.

12.04.2017. Rīgas domes pašvaldības ieņēmumu pārvalde informē, ka atbildētāja ir izteikusi gribu pieņemt /pers. C/

atstāto mantojumu. Kā arī no zemesgrāmatu datiem redzams, ka Atbildētājā 20.08.2003. noslēgusi mantojuma līgumu

Nr.3028.

Civillikuma 382.pants nosaka, ka mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem

atdodamās tiesības un saistības, kas mirušam vai par mirušu izsludinātam piederējušas viņa patiesās vai tiesiski pieņemamās

nāves laikā. Šajā ziņā mirušo vai par mirušu izsludināto sauc par mantojuma atstājēju.

Civillikuma 701.pants paredz, ka ar mantojuma pieņemšanu un iegūšanu visas mantojuma atstājēja tiesības un saistības,

ciktāl tās neizbeidzas ar viņa personu, pāriet uz mantinieku.

Civillikuma 705.pants nosaka, ka ar mantojuma iegūšanu uz mantinieku pāriet, līdz ar mantojuma atstājēja tiesībām, arī

visas viņa saistības.

Civillikuma 781.pants paredz, kad aicinātais mantojumu jau pieņēmis, viņš to vairs nevar atraidīt.

Prasītājs vienmēr un pilnā apmērā izpildīja savas saistības gan pret /pers. C/, gan pret Atbildētāju, taču ne /pers. C/, ne

Atbildētāja nav norēķinājušās par saņemtajiem apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem, kā rezultātā radies

maksājumu parāds.

Atbildētājas parāds pamatots ar 15.06.2017. rēķinu Nr. 19312475/06991, 15.06.2017. rēķinu Nr. 19312475/06995 un

piedzenamās summas aprēķiniem. Atbildētāja parāds par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem izveidojies no

2008.gada 1.decembra. Atbildētāja parāds par zemes nomu izveidojies no 2012.gada 1.aprīļa un abi kopumā uz 2017.gada

29.jūniju veido kopējo prasības summu.

Parāda aprēķins: pamatparāds 9556.69 EUR; likumiskie % 2171.64 EUR. Kopējais parāds par komunālajiem

pakalpojumiem 11728.33 EUR.

Pamatparāds par zemes nomu: 528.67 EUR; likumiskie % 87.11 EUR. Kopējais parāds par zemes nomu 615.78 EUR.

Kopējais parāds: 12344.11 EUR.

Apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu parāds, zemes nomas parāds aprēķināts saskaņā ar sniegtajiem

pakalpojumiem, aprēķiniem un ieņēmumiem par iepriekš minēto periodu.

Likumisko procentu aprēķins veikts, pamatojoties uz Latvijas Republikas Civillikuma 1765.pantu, proti, seši no simta

gadā. Likumisko procentu aprēķins veikts par laika periodu no 01.02.2009. līdz 15.06.2017.

Likumiskie procenti par zemes nomas parādu tiek aprēķināti par laika periodu no 21.04.2012. līdz 29.06.2017.

Latvijas Republikas 28.10.2010. likuma "Dzīvokļa īpašuma likums" 10.pants nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir

pienākums:

1) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;

2) segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā;

3) norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais

ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana);

4) maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus;

5) maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.

Latvijas Republikas 21.06.1995. likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 50.panta septītā daļa

nosaka, ka pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai

dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta pamatojoties uz 09.12.2008. MK

noteikumiem Nr. 1014 "Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu".

Savukārt norēķināšanās par saņemtajiem pakalpojumiem tiek noteikta pamatojoties uz 09.12.2008. MK noteikumiem

Nr.1013 "Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu".

Atbilstoši Civilprocesa likuma 128.panta otrās daļas 5.1panta noteikumiem, norāda, ka mediācijas izmantošana strīda

risināšanai pirms vēršanās tiesā netika izmantota. Prasītājs mediācijas izmantošanai nepiekrīt.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, saskaņā ar "Dzīvokļa īpašuma likuma" 8.panta otro daļu, 10. pantu, likuma "Par

valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 50.panta septīto daļu, Civillikuma 382., 701., 705., 781., 1651 .pantiem,

1652.panta trešo daļu, 1662., 1759.panta 1.punktu, 1762., 1765., 1779., 1828.pantiem. Civilprocesa likuma 26.panta pirmo

daļu, 41.panta pirmo daļu., 127.pantu prasītāja lūdz tiesu piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu

Prasītājam pamatparādu 10085.36 EUR (desmit tūkstoši astoņdesmit pieci euro un 36 centi), likumiskos procentus 2258.75

EUR (divi tūkstoši divi simti piecdesmit astoņi euro un 75 centi), samaksāto valsts nodevu 686.66 EUR (seši simti

astoņdesmit seši euro un 66 centi), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3.20 EUR (trīs euro un 20 centi), kopā

13033.97 EUR (trīspadsmit tūkstoši trīsdesmit trīs euro un 97 centi). Atzīt Prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt likumiskos procentus 6 % (sešus procentus) gadā no nenomaksātās pamatparāda summas.

Rakstveida paskaidrojumi no atbildētājas tiesā nav saņemti.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1panta pirmo daļu, 2017.gada 5.septembrī civillieta saņemta izskatīšanai Dobeles

rajona tiesā.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem.

Atbildētāja /pers. B/uz tiesas sēdi nav ieradies, kaut gan par lietas izskatīšanu paziņots, nosūtot tiesas pavēsti uz

atbildētājas deklarēto dzīves vietu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktu un otro daļu, ja tiesas

dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, izņemot tā devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms,

ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un

tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.pantu, nekonstatējot Civilprocesa likuma 209., 210.pantos noteiktos pamatus lietas

izskatīšanas atlikšanai, tiesa atzina par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētājas piedalīšanās tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Izvērtējot lietas materiālus, noklausījusies prasītāja pārstāvja viedokli, pārbaudījusi rakstveida pierādījumus, tiesa

atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus

prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu

pamatotība.

Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā

kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav ieradusies uz tiesas sēdi, lai

sniegtu paskaidrojumus tiesas sēdē, nav cēlusi pamatotus iebildumus pret prasību un likumā noteiktā kārtībā nav

apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka atbildētājai nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar

tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas

likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Lietā nav strīda par to, ka uz 2001.gada 23.oktobra Pirkuma līguma pamata Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā

Nr. 31481- 49 īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu reģistrētas /pers. C/. Savukārt pēc /pers. C/ nāves, īpašuma tiesības,

pamatojoties uz 2003.gada 20.augusta Mantojuma līgumu nostiprinātas atbildētājai. Nekustamais īpašuma- dzīvoklis Nr.

/adrese/, kadastra numurs /numurs B/.

Prasītājas kā juridiskas personas esamība pierādīta ar Uzņēmumu reģistra izziņu.

Daudzdzīvokļu māja /adrese/, atrodas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” (pirms

reorganizācijas Rīgas pašvaldības uzņēmuma bezpeļņas organizācijas namu pārvalde “Purvciems”) apsaimniekošanā.

Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa

īpašumu un īpašuma tiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā. Līdz dzīvokļa īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa

īpašuma ieguvēju attiecas visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību,

izņemot tās likumā noteiktās tiesības, kuras dzīvokļa īpašuma ieguvējs iegūst pēc dzīvokļa īpašuma reģistrēšanas

zemesgrāmatā.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās

mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par

saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija,

sadzīves atkritumu izvešana); maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus; maksāt nomas maksu par zemes

lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes; saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daļu,

ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai

neradītu aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un

prasības ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā; nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai

pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar dzīvojamās mājas

ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī

nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo īpašumu; pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus; ievērot dzīvokļu

īpašnieku kopības noteiktos dzīvokļu īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumus; atsavinot dzīvokļa īpašumu, informēt

dzīvokļa īpašuma ieguvēju par tām dzīvokļa īpašnieka neizpildītajām saistībām, kuras attiecas uz dzīvokļa īpašuma

lietošanu; iesniegt dzīvokļa īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu dzīvojamās mājas pārvaldniekam vai personai, kura

atbilstoši pārvaldīšanas līguma noteikumiem kārto mājas lietu.

Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā

ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos

izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto

atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu

īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas

nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas

uz: kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas

uzturēšanas izmaksas; pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu.

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai

pēc likuma.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzēja pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma

sevišķais smagums, ne vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī

atlīdzinot otrai zaudējumus.

P ē c /pers. C/nāves - /datums/zvērināta notāre Irēna Ziringa izsludinājusi mantojuma atklāšanos un ievietojusi

sludinājumu Latvijas Vēstnesī. Mantojuma reģistra Nr.73146.

2017.gada 15.februārī Prasītājs vērsies Rīgas domas pašvaldības ieņēmumu pārvaldē ar lūgumu sniegt ziņas par /pers.

C/ mantojuma lietu. Rīgas domes pašvaldības ieņēmumu pārvalde informējusi, ka atbildētāja ir izteikusi gribu pieņemt /pers.

C/ atstāto mantojumu. Kā arī no zemesgrāmatu datiem redzams, ka Atbildētājā 2003.gada 20.augustā noslēgusi mantojuma

līgumu Nr. 3028.

Civillikuma 382.pants nosaka, ka mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem

atdodamās tiesības un saistības, kas mirušam vai par mirušu izsludinātam piederējušas viņa patiesās vai tiesiski pieņemamās

nāves laikā. Šajā ziņā mirušo vai par mirušu izsludināto sauc par mantojuma atstājēju.

Civillikuma 701.pants paredz, ka ar mantojuma pieņemšanu un iegūšanu visas mantojuma atstājēja tiesības un saistības,

ciktāl tās neizbeidzas ar viņa personu, pāriet uz mantinieku.

Civillikuma 705.pants nosaka, ka ar mantojuma iegūšanu uz mantinieku pāriet, līdz ar mantojuma atstājēja tiesībām, arī

visas viņa saistības.

Civillikuma 781.pants paredz, kad aicinātais mantojumu jau pieņēmis, viņš to vairs nevar atraidīt.

Starp prasītāju un atbildētāju Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums nav ticis noslēgts.

Lietā nav strīds par to, ka atbildētājai nav likti šķēršļi izmantot piederošo īpašumu un saņemt pakalpojumus, līdz ar to,

tiesai nav pamata apšaubīt, ka prasītāja puse savu pienākumu apsaimniekot dzīvojamo māju un nodrošināt komunālo

pakalpojumu saņemšanu ir pildījusi, bet atbildētāja savu, pienākumu maksāt par apsaimniekošanu un par komunālo

pakalpojumu sniegšanu nav izpildījusi. Atbildētāja nav sniegusi rakstveida iebildumus par saņemtajiem pakalpojumiem vai

izrakstītajiem rēķiniem.

Prasītāja aprēķinājusi un lūdz piedzīt no atbildētājas parādu par dzīvojamās ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas

izdevumiem, kā arī saņemtajiem pakalpojumiem par periodu no 2008.gada 1.decembra līdz 2017.gada jūnijam 9556,69

EUR apmērā (lietas 64.,60.lapa). Savukārt parāds par zemes nomu izveidojies no 2012.gada aprīļa līdz 2017.gada jūnijam

un sastāda EUR 528,67. Pamatparāds kopā EUR 10 085,36.

Civillikuma 1651.panta noteic, ka nokavējums ir saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesīgs

novilcinājums. Pirmajā gadījumā ir parādnieka, bet otrajā – kreditora nokavējums. Tas, ka saistības pienācīgi izpildītas,

saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, jāpierāda atbildētājai, taču šādi pierādījumi lietā nav iesniegti.

Atbilstoši Civillikuma 1757.pantam nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot

pieņemti likumiskie procenti. Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta pirmo punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas,

uz likuma pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus

procentus sauc par nokavējuma procentiem. Savukārt Civillikuma 1765.panta pirmā daļa noteic, ka procentu apmērs cieši

jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir,

seši procenti no simta gadā.

Prasītāja aprēķinājusi un lūdz piedzīt no atbildētājas likumiskos procentus no pamatparāda par sniegtajiem

apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem 2171,64 EUR par laiku no 2009.gada 1.februāra lī d z 2017.gada

15.jūnijam. Tāpat likumiskie procenti aprēķināti arī no pamatparāda par nesamaksāto zemes nomu EUR 87,11 par laiku no

2012.gada 21.aprīļa līdz 2017.gada 29.jūnijam.

Tā kā atbildētāja nav veikusi maksājumus par nepieciešamiem izdevumiem saistībā ar daudzīvokļu mājas kopīpašumā

esošās daļas pārvaldīšanu un uzturēšanu, komunālajiem pakalpojumiem un zemes nomu pilnā apmērā, viņai ir pienākums

maksāt likumiskos nokavējuma procentus, pamatojoties uz Civillikuma 1759.panta 1.punktu.

Tiesa atzīst, ka prasība par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumu, saņemto pakalpojumu un

zemes nomas parāda 10085,36 EUR par laiku no 2008.gada 1.decembra līdz 2017.gada jūnijam, likumisko procentu

2258,75 EUR par laiku no 2009.gada 1.februāra lī d z 2017.gada 29.jūnijam piedziņu uzskatāma par pierādītu un

apmierināmu pilnībā.

Prasītāja lūgusi noteikt tiesības saņemt līdz sprieduma izpildei no atbildētājas 6% likumiskos procentus gadā no

pamatparāda summas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā

norāda arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to

apmēru.

Ņemot vērā, ka atbildētāja savas saistības nav izpildījusi, saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu un Civilprocesa likuma

195.pantu, prasītājai ir atzīstamas tiesības līdz sprieduma izpildes (izsoles noslēguma dienai) dienai saņemt 6% gadā no

piedzītā, bet neatmaksātā galvenā parāda. Saskaņā ar Civillikuma 1763.pantu, procentu pieaugums apstājas, kad vēl

nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses

visus tās samaksātos tiesas izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta c) apakšpunktu un 41.panta pirmo daļu, no atbildētājas

par labu prasītājai piedzenama valsts nodeva 686,63 EUR (12344,11- 7115= 5229,11 x 3,2 % = 167,33 + 519,30 = 686,63

) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 EUR. Nenomaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 0,42 piedzenami

no atbildētājas valsts labā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu nosakāms labprātīgs izpildes termiņš sprieduma izpildei – 10 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189. - 195., 204.1 pantu, tiesa

no s p ried a

apmierināt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasību pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas

Nr./reģistrācijas numurs/, pamatparādu 10085,36 euro (desmit tūkstoši astoņdesmit pieci euro un 36 centi), likumiskos

procentus 2258,75 euro (divi tūkstoši divi simti piecdesmit astoņi euro un 75 centi), samaksāto valsts nodevu 686,66 euro

(seši simti astoņdesmit seši euro un 66 centi), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 euro (trīs euro un 20 centi),

kopā 13033,97 euro (trīspadsmit tūkstoši trīsdesmit trīs euro un 97 centi), samaksu veicot SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”

norēķinu kontā Nr., AS “Citadele banka”.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij nenomaksātos ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 0,42 euro (nulle euro 42 centi), kas iemaksājami Tiesu administrācijas kontā Nr.LV51TREL2190458019000,

saņēmēja iestāde: Valsts kase, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316.

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, tiesības līdz sprieduma izpildei

(izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% gadā no piespriestās, bet

nenomaksātās pamatparāda summas, procentu pieaugumam apstājoties, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums

sasniedzis kapitāla lielumu.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no dienas, kad spriedums stājies likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas - 2018.gada

7.februāra, apelācijas sūdzību iesniedzot Dobeles rajona tiesā.

Tiesnese (PARAKSTS) N.Pakule