Administrative court dismissed appeal against town council's refusal to permit shooting range construction due to unauthorized building. The court found the decision legal and the procedural delay non-fatal. Compensation claim was rejected due to lack of legal basis. The court upheld the lower court's ruling. The court rejected the appeal against the town council's decision to refuse permission for a shooting range, citing the council's lawful reliance on a building inspector's report of unauthorized construction. The court determined that the procedural delay in issuing a refusal was not significant enough to invalidate the decision. Compensation was denied because no legally actionable wrongful act occurred. The court affirmed the lower court's judgment. The court rejected the appeal against the town council's decision to refuse permission for a shooting range, citing the council's lawful reliance on a building inspector's report of unauthorized construction. The court determined that the procedural delay in issuing a refusal was not significant enough to invalidate the decision. Compensation was denied because no legally actionable wrongful act occurred. The court affirmed the lower court's judgment.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative Regional Court dismissed the applicant's appeal against the town council's decision to refuse permission for a shooting range. The applicant argued the council's delay in refusing was illegal and that the building inspector's report had expired, but the court found the refusal legally justified by the unauthorized construction. The court held that the procedural delay did not render the decision invalid and rejected the compensation claim due to the absence of a legally actionable wrongful act.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likuma 307., 309. un 329. panti: Procedūras pārkāpums, kas neietekmē administratīvā akta saturu, nav būtisks un neļauj to atzīt par prettiesisku; mantisko zaudējumu atlīdzināšana prasīama tikai prettiesiska administratīvā akta gadījumā.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. A420523512
Lietas arhīva Nr. AA43-0897-20/2
ECLI:LV:ADAT:2020:1202.A420523512.6.S
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2020.gada 2.decembrī
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesnese referente Una Mihailova, tiesneši Māris Birzgalis un Ojārs Priedītis
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. B/ pieteikumu par Jelgavas novada domes 2012.gada
25.jūlija lēmuma atcelšanu, labvēlīga Jelgavas novada domes administratīvā akta izdošanu un mantisko zaudējumu atlīdzināšanu, sakarā ar /pers. B/
apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 30.septembra spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] /pers. B/ 2011.gada 23.decembrī iesniedza Jelgavas novada pašvaldībā iesniegumu atļaujas saņemšanai trešās kategorijas šaušanas stenda
izveidei un darbībai īpašumā /Nosaukums A/, /adrese/ (turpmāk – Zemesgabals).
Jelgavas novada būvvalde (turpmāk – būvvalde) 2012.gada 5.janvārī sagatavoja atzinumu Nr.1 (turpmāk – atzinums) par būves pārbaudi, kurā
konstatēts, ka Zemesgabalā veikta patvaļīga būvniecība (divu dīķu un vaļņu izbūve) bez būvatļaujas saņemšanas. Būvinspektors uzdevis pārtraukt
būvniecību līdz Jelgavas novada domes (turpmāk – Dome) lēmuma pieņemšanai par iespēju turpināt būvniecību.
[2] Dome 2012.gada 25.jūlijā pieņēma lēmumu (protokols Nr.8, 17.§) (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) par iespēju turpināt būvniecību, uzdodot
/pers. B/ deviņu mēnešu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas veikt nepieciešamās darbības – izstrādāt tehnisko dokumentāciju, saņemt nepieciešamos
saskaņojumus, lai varētu turpināt būvniecību Zemesgabalā, – zemes aizsargvaļņu (šautuves) un divu dīķu ierīkošanai.
Dome 2012.gada 26.jūlijā informēja /pers. B/, ka Jelgavas novada pašvaldībai nav pamata izsniegt atļauju šautuves izveidei, jo Būvvalde sniegusi
atzinumu, ka šautuve neatbilst normatīvo aktu prasībām būvniecības jomā.
[3] /pers. B/ iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu un mantisko zaudējumu atlīdzināšanu. Pieteikumā
un tā papildinājumos norādīts turpmāk minētais.
[3.1] Pārsūdzētais lēmums neatspoguļo reālo pastāvošo situāciju un uzdod veikt darbības, kādas nav paredzētas likumā.
[3.2] Kopš 2012.gada 5.janvāra līdz pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas brīdim – 25.jūlijam – ir pagājuši aptuveni seši mēneši, kas ir pretrunā ar
likuma normām. Atzinums uz izskatīšanas dienu ir zaudējis savu juridisko spēku, tādēļ nevar tikt ņemts vērā pārsūdzētā lēmuma pieņemšanā.
[3.3] /pers. B/ nav veicis nekādus dīķu būvniecības darbus, jo tas tika izdarīts jau agrāk, kas saskaņā ar likuma normām ir atspoguļots
zemesgrāmatu aktā.
[3.4] Likuma normām neatbilst arī būvinspektora apgalvojums, ka paredzētā šautuve daļēji atrodas uz meža zemes. Minētais secinājums izdarīts
nepamatoti, tam nav juridiska pamatojuma, jo iztrūkst likumā paredzētais dokuments (akts), pēc kā tika veikti uzmērījumi un noteikta meža teritorijas
platība, uz kuras atrastos šautuve. Šautuvei bija paredzēts izmantot tikai vecā karjera teritoriju.
[3.5] Nav skaidrs, kāpēc un uz kāda dokumenta pamata ir konstatēts, ka nelikumīgie dīķu būvniecības darbi veikti 0,8 ha un 0,3 ha platībā.
Dokumentos redzams, ka Zemesgabala ūdens teritorija ir ievērojami lielāka.
[3.6] Kaut arī atzinums nav administratīvais akts, šis dokuments ierobežoja /pers. B/ tiesības uz īpašuma izmantošanu pilnā apmērā, tiesības uz
apkārtējās vides sakopšanas un labiekārtošanas darbiem, kā arī tas bija nepamatotā pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas pamats.
[3.7] Jelgavas novada pašvaldība prettiesiski ierobežoja /pers. B/ tiesības uzņēmējdarbības sfērā, neievērojot Komerclikuma 4.panta 1., 2.punktā
noteiktās prasības, praktiski iznīcinot /pers. B/ plānoto biznesu un ienākumu avotu, bet pārsūdzētais lēmums ierobežo /pers. B/ darbību vēl deviņu
mēnešu ilgā laika periodā, tādējādi radot mantiskos zaudējumus.
[3.8] Pieteicējs lūdza atlīdzināt arī zaudējumus par juridiskās palīdzības saņemšanu.
[4] /pers. B/ iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, proti, atļaujas izsniegšanu šautuves
izveidei.
Pieteikumā norādīts, ka 2011.gada 23.decembrī Domē iesniegts lūgums izsniegt atļauju šautuves izveidei, bet Domes 2012.gada 20.janvāra vēstulē
Nr.3-14.2/172 paziņots, ka iesniegums netiks izskatīts.
[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 30.maija lēmumu nolemts apvienot vienā tiesvedībā administratīvo lietu Nr.A420523512 un
administratīvo lietu Nr.A420313013.
[6] Ar Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 30.septembra spriedumu pieteikums noraidīts. Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem
motīviem.
[6.1] Tiesa atzina, ka būvinspektors, 2012.gada 3.janvārī veicot pārbaudi dabā, pamatoti konstatēja, ka Zemesgabalā nesen ar tehniskiem
līdzekļiem ir veikta divu jaunu dīķu un vaļņu izveide. Minētais liecina, ka tieši /pers. B/ ir bijis iesaistīts dīķu un vaļņu būvniecības procesā. Attiecīgi tiesai
nebija pamata secināt, ka pašvaldība nepamatoti konstatējusi, ka Zemesgabalā prettiesiski izveidoti divi dīķi un vaļņi.
[6.2] Tiesa, ievērojot to, ka pārsūdzētais lēmums pieņemts, ņemot vērā atzinumā konstatēto, un to, ka tiesa atzinumā konstatēto atzina par tiesisku
un pamatotu, secināja, ka pašvaldība pamatoti uzdeva /pers. B/ noteiktā termiņā veikt nepieciešamās darbības (izstrādāt tehnisko dokumentāciju, saņemt
nepieciešamos saskaņojumus), lai varētu turpināt būvniecību (zemes aizsargvaļņu (šautuves) un dīķu ierīkošana) īpašumā.
[6.3] Tiesas konstatētie apstākļi ir pietiekami, lai atzītu, ka, kamēr /pers. B/ nenovērsīs atzinumā konstatētos trūkumus zemes aizsargvaļņu
(šautuves) un dīķu ierīkošanai, pašvaldībai nav tiesiska pamata izsniegt atļauju šautuves izveidei.
[6.4] Tiesa atzina, ka /pers. B/ prasījums par atlīdzinājuma noteikšanu ir noraidāms.
[7] Par Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 30.septembra spriedumu /pers. B/ iesniedza apelācijas sūdzību, tajā norādot pieteikumā un
turpmāk minētos argumentus.
[7.1] Iesniegtie pierādījumi vērtēti vienpusēji. Tiesa kā pierādījumus ir pieņēmusi tikai Domes iesniegtos dokumentus.
[7.2] Ilgu gadu laikā vecā karjera zemesgabals saskaņā ar 1986.gada aerofoto arhīva dokumentiem apzīmēts kā dīķis. Tas ir pārpurvojies,
aizaudzis ar bieziem krūmiem. Šīs platības attīrīšana tika veikta pēc Vides pārvaldes rekomendācijas un bija nepieciešama, lai noteiktu derīgās grunts
kvalitāti un daudzumu.
[7.3] Veiktie darbi nebija saistīti ar būvniecību – tika nozāģēti krūmi, ar ekskavatora palīdzību novāktas saaudzes un purva zāle, kas nepārsniedza
pieļauto normu 30 cm. Šāda veida darbiem nav nepieciešama būvvaldes piekrišana un būvatļaujas izsniegšana. Kad šī teritorija tika attīrīta, vislielākā
padziļinājuma vietās parādījās ūdens. Darbu procesā mērķis nebija izbūvēt dīķi. Šāds nolūks nav arī šodien un, visticamāk, nebūs arī nākotnē.
Zemesgabala iegādes, attīrīšanas un citu darbu mērķis bija būvniecības grunts iegūšana ar mērķi to komerciāli izmantot.
[7.4] Vecā karjera teritorijā pēc augšējās grunts kārtas noņemšanas (melnzeme, krūmi) 80.gados atradās zemes vaļņi, kas ir ļoti piemēroti šautuves
ierīkošanai. Protams, ka šie vaļņi daudzu gadu laikā ir aizauguši ar krūmiem un citiem augiem. Tā kā bija ekskavators, veikti šīs teritorijas izlīdzināšanas
darbi, vaļņu pielīdzināšana, sakņu sistēmas likvidēšana augiem, kas nepārsniedza 30 cm.
[7.5] Šajā objektā nav veikti nekādi topogrāfiski mērījumi, un nav pamata apgalvot, ka šis valnis ir uzbūvēts nelikumīgi.
[7.6] Nav izdots būvvaldes pārbaudes akts par šautuves atbilstību noteikumiem vai to pārkāpšanu. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem ir
paredzēts, ka pašvaldībai ir jāpieņem koleģiāls lēmums par licences izdošanu vai atteikšanos to izdot. Atbilde par atteikumu izsniegt licenci ir saņemta
tikai pēc pusgada.
[7.7] Pieteicējs uzskata, ka tiesnesei S.Ozolai lietā ir interešu konflikts.
[8] Dome paskaidrojumā par /pers. B/ apelācijas sūdzību atzina to par nepamatotu, norādot turpmāk minētos argumentus.
[8.1] /pers. B/ apelācijas sūdzībā nav norādījis uz sprieduma nepareizību, bet ir piedāvājis jaunu konkrētās lietas skaidrojumu par zemes vaļņu un
dīķu izveidošanos vai esību, norādot uz apjomīgo zemes pārvietošanas darbu nepieciešamību grunts paraugu iegūšanai, lai veiktu tās laboratorisko izpēti,
vaļņu mantošanu un dīķu neesību, jo tajos neesot pietiekams ūdens daudzums. Minētais ir pretrunā gan ar paša /pers. B/ iepriekš norādīto, gan ar lietā
esošajiem pierādījumiem.
[8.2] Administratīvā rajona tiesa jau 2016.gada 14.aprīļa lēmumā, ar kuru tika nolemts nepieņemt /pers. B/ noraidījumu tiesnesei S.Ozolai, kā
tiesneša noraidīšanas pamatu vērtēja tiesas darbības teritorijas un pašvaldības administratīvās teritorijas pārklāšanos, proti, sakritību, un motivēti norādīja,
ka tas nevar būt par tiesneša noraidīšanas pamatu. Līdzīgi vērtējams /pers. B/ norādītais tiesneša noraidīšanas pamats – tiesneša dzīves vieta atbildētājas
Jelgavas novada pašvaldības administratīvajā teritorijā.
[9] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 3.jūlija spriedumu pieteikums noraidīts.
Par Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 3.jūlija spriedumu /pers. B/ iesniedza kasācijas sūdzību.
[10] Ar Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2020.gada 31.marta spriedumu atcelts Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada
3.jūlija spriedums un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai. Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem motīviem.
[10.1] Tiesa savā vērtējumā nav pievērsusi uzmanību /pers. B/ argumentiem, ka šie dīķi radušies, /pers. B/ no kokiem un krūmiem attīrot vēsturiski
pastāvējušo un aizaugušo karjeru. Spriedums nesniedz pamatojumu tam, kāpēc uzskatāms, ka /pers. B/ papildus tīrīšanas darbiem ir veicis arī tādus
darbus, kas pārsniegtu to, ko normālos apstākļos varētu uztvert kā īpašuma sakopšanu, proti, atjaunošanu, tādā kvalitātē un atbilstoši tai būtībai, kā tas
sākotnēji izveidots. Arī tiesas norādītais, ka apauguma neesība apkārt dīķiem un uz vaļņiem liecinot, ka īpašumā ir veikti zemes rakšanas darbi, pats par
sevi nenorāda, ka /pers. B/ veicis darbības, kas pakļautos būvniecību regulējošajām prasībām. Šādas pašas sekas radītu arī esošas pārpurvojušās vietas
un vaļņu attīrīšana no krūmiem un kokiem. Turklāt šādas darbības nenoliedzami paredz rakšanas darbu veikšanu, kā rezultātā var rasties vai palielināties
zemes uzbērumi, tomēr minētais automātiski nepadara to par būvniecības procesu vai teritorijas paaugstināšanu. Tāpat uz jautājumu par /pers. B/ veikto
darbu pakļautību būvniecību regulējošo normu prasībām neatbild arī tiesas norādītais, ka /pers. B/ nav vērsies pašvaldībā, lai saskaņotu bijušā smilšu
ieguves karjera rekultivāciju par ūdenstilpni (dīķi). Šādos apstākļos atzīts, ka apgabaltiesa nav pienācīgi pārbaudījusi, vai dīķu un vaļņa izveidošana
patiešām ir aplūkojama kā patvaļīga būvniecība.
[10.2] Konkrētajā gadījumā secinājumus par patvaļīgu būvniecību iespējams izdarīt, vien savstarpējā kopsakarā novērtējot /pers. B/ veikto darbu
raksturu, mērķi un nozīmi. Ievērojot, ka šāda vērtējuma veikšana nepietiekamas informācijas dēļ objektīvi var būt apgrūtināta, tiesai jāpatur prātā arī
princips – šaubas par labu cilvēkam (in dubio pro civis). Vienlaikus bez ievērības nebūtu atstājams arī tas, ka būvvaldes veikto pārbaužu mērķis
konkrētajā gadījumā bija pārliecināties par būvniecību regulējošo normu ievērošanu šaušanas stenda izveidei. Tātad /pers. B/ lūgtā administratīvā akta
saņemšana būtībā paredz īpašuma izmantošanu tādu pakalpojumu sniegšanai, kas pieprasa rūpīgu šajā īpašumā esošo objektu drošības novērtējumu.
Motīvu daļa
[11] Pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus un lietas dalībnieku paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēja apelācijas sūdzība
ir nepamatota un pieteikums ir noraidāms.
[12] Apgabaltiesa konstatē, ka lietā ir strīds, vai pieteicējam piederošajā Zemesgabalā ir veikta patvaļīga būvniecība – divu dīķu un vaļņu izbūve
bez būvatļaujas saņemšanas. Savukārt no patvaļīgā būvniecības fakta konstatēšanas ir atkarīgs, vai pieteicējam ir tiesības uz labvēlīgu Domes
administratīvo aktu – atļauju trešās kategorijas šaušanas stenda izveidei un darbībai nekustamajā īpašumā.
Līdz ar to apgabaltiesa pirmām kārtām pārbauda pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu.
[13] Dome konstatēja, ka Zemesgabalā veikta patvaļīga būvniecība (divu dīķu un vaļņu izbūve) bez būvatļaujas saņemšanas un saskaņā ar
Būvniecības likuma 30.panta piektās daļas 1.punktu uzdeva pieteicējam veikt nepieciešamās darbības, lai turpinātu būvniecību Zemesgabalā.
Atbilstoši Būvniecības likuma (spēkā līdz 2014.gada 30.septembrim) 13.panta pirmās daļas noteikumiem pasūtītājam vai būvētājam pirms
būvdarbu uzsākšanas jāsaņem būvatļauja Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā. Saskaņā ar likuma 30.pantu, ja būvniecība notiek bez
būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, būvinspektors uzdod nekavējoties pārtraukt būvdarbus līdz attiecīgās pašvaldības pieņemtā lēmuma
izpildei. Ja būvinspektora konstatētos pārkāpumus ir iespējams novērst un būvniecību turpināt atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pašvaldība, izvērtējot
būvinspektora konstatētos pārkāpumus, var pieņemt lēmumu par iespēju turpināt būvniecību, norādot nosacījumus būvniecības turpināšanai.
Augstākās tiesas spriedumā šajā lietā ir iekļauta atsauce uz judikatūru. Lai konstatētu patvaļīgas būvniecības esību, iestādei un attiecīgi arī tiesai
jārod atbilde uz diviem jautājumiem. Vispirms iestādei un tiesai jākonstatē, vai personas veiktās darbības pakļaujas būvniecību regulējošo normu
prasībām. Tikai tad, ja atbilde ir apstiprinoša, iespējams pievērsties tam, vai un kādu būvniecības dokumentāciju šādu darbību veikšanai nepieciešams
saņemt. Lai arī parasti atbilde uz pirmo jautājumu objektīvi izrietēs no veikto darbību dabas, tas neizslēdz tādas situācijas, kurās attiecīgus secinājumus
būs iespējams izdarīt, vispusīgi novērtējot veikto darbību jēgu un nozīmi un atsevišķos gadījumos arī leģitīmu sabiedrības interesi, kuras dēļ konkrēto
darbu veikšana būtu pakļaujama būvniecību uzraugošo institūciju kontrolei (Senāta 2019.gada 29.maija sprieduma lietā Nr.SKA-214/2019
(ECLI:LV:AT:2019:0529.A420244615.2.S) 10. un 12.punkts).
Tādēļ apgabaltiesa pārbauda, vai pieteicēja veiktās darbības atzīstamas par būvniecību šo jomu reglamentējošo aktu izpratnē.
[14] No lietas materiāliem apgabaltiesa konstatē turpmāk minētos apstākļus.
1987.gadā izgatavotajā kartē (lietas 1.sējuma 30.lapa) Zemesgabalā iezīmēta teritorija, kura kartē apzīmēta ar krievu burtiem „??” aptuveni 1 ha
platībā (ņemot vērā kartes mērogu). Pieteicējs uzskata, ka ar burtiem „??” ir norādīts vārda „ ????” (dīķis) saīsinājums krievu valodā. Aplūkojot minēto
karti kopumā, apgabaltiesa piekrīt pieteicējam, ka ar saīsinājumu „ ??” kartē tiek apzīmēts dīķis.
1997.gada 13.decembra zemesgabala plānā (lietas 2.sējuma 117.lapa) minētā vieta iezīmēta kā applūdusi izrakņāta vieta. Jelgavas novada
teritorijas plānojumā (lietas 1.sējuma 28.lapa) 1987.gada kartē minētajā vietā iezīmēta ūdens teritorija.
1994.–1999.gada un 2003.–2008.gada ortofotokartēs (lietas 2.sējuma 136. un 137.lapa) zemesgabalā redzama ar kokiem un krūmiem aizaugusi
teritorija, kas mijas ar atsevišķiem applūdušiem laukumiem. Ortofotokartes iegūtas no dabas datu pārvaldības sistēmas, ko uztur Dabas aizsardzības
pārvalde. Tā kā tā ir valsts informācijas sistēma, apgabaltiesai nav pamata apšaubīt šos aerofotouzņēmumus. Līdz ar to apgabaltiesa uzskata, ka tie ir
pieļaujami pierādīšanas līdzekļi. No minētajām ortofotokartēm apgabaltiesa secina, ka Zemesgabalā ir konstatējama ūdens teritorija.
No lietas materiāliem redzams, ka pieteicējs ir Zemesgabala īpašnieks no 2009.gada 4.februāra. Izskatot pieteicēja lūgumu izsniegt tehniskos
noteikumus dīķu tīrīšanai un paplašināšanai, Jelgavas reģionālā vides pārvalde 2009.gada 6.marta atzinumā Nr.3.3.2-17/359 (lietas 1.sējuma 32.lapa)
norādīja, ka sakopšanai paredzētā teritorija Zemesgabalā nav meliorēta un ir daļēji pārpurvojusies, dīķi un bedres radušies haotiskas smilšu ieguves
rezultātā 80.gados.
2009.gada 2.oktobrī ir veikta zemes vienības kadastrālā uzmērīšana. Atbilstoši 2009.gada 2.oktobra zemes vienības robežu, situācijas un
apgrūtinājumu plānam (lietas 1.sējuma 29.lapa) Zemesgabalā zeme zem ūdeņiem ir 0,02 ha, pārējās zemes 2,12 ha (atbilstoši apzīmējumam – izrakņāta
vieta 1,96 ha). Plānā nav redzams, ka Zemesgabalā būtu izveidoti zemes vaļņi (nav atbilstoša apzīmējuma).
Izvērtējusi minētos pierādījumus kopsakarā, apgabaltiesa secina, ka ar minēto pierādījumu kopumu lietā apstiprinās, ka, pirms Zemesgabalu
iegādājās pieteicējs un vismaz līdz 2009.gada 2.oktobrim, Zemesgabala teritorija bija bedraina, pārplūdusi, pārpurvojusies, atsevišķās vietās bija
izveidotas dīķveida ūdenstilpes, bet pēc Zemesgabala plāna to platība bija 0,02 ha. No pieteicēja lūgumā Jelgavas reģionālā vides pārvaldei izsniegt
tehniskos noteikumus dīķu tīrīšanai un paplašināšanai minētā apgabaltiesa konstatē, ka pieteicējam jau 2009.gadā bija nodoms Zemesgabalā esošās
ūdenstilpes paplašināt.
[15] Dīķis ir neliela ezeram līdzīga ūdenstilpe, kas atšķiras no ezera ar to, ka ir mākslīgi izveidota, lai uzkrātu stāvošu ūdeni (vietne
https://lv.wikipedia.org/wiki/D%C4%AB%C4%B7is, skatīta 2020.gada 27.novembrī).
Tā kā dīķis ir mākslīgi izveidota ūdenstilpe, apgabaltiesa pārliecinās, kādi ir nosacījumi tās izveidei. Lai precīzi noteiktu, kādi ūdenstilpes
izveidošanas nosacījumi ir jāpiemēro, apgabaltiesai ir jākonstatē laiks, kurā vides pārveidojumi tika veikti.
2011.gada 20.decembra teritorijas labiekārtošanas plānā (lietas 1.sējuma 60.lapa) vietā, kur 2009.gada 2.oktobrī apstiprinātajā Zemesgabala
robežu, situācijas un apgrūtinājumu plānā ir norādīta izrakņāta vieta 1,96 ha platībā, norādīti divi dīķi un vaļņi gar to krastiem līdz pat 9 m augstumā.
Šāds situācijas elementu izvietojums redzams arī 2012.gada 2.maija Situācijas plānā (lietas 1.sējuma 85.lapa), kurā apstiprināts, ka Zemesgabalā
zeme zem ūdeņiem ir 1,65 ha, bet pārējās zemes ir 0,16 ha.
Iepazīstoties ar atzinumam pievienotajiem fotoattēliem (lietas 1.sējuma 16.lapa), 2013.–2015.gada ortofotokarti (lietas 2.sējuma 138.lapa),
2012.gada 20.jūnija zemes vienības situācijas plānu (lietas 1.sējuma 85.lapas otrā puse) un salīdzinot tos ar iepriekš aplūkotajiem dokumentiem, kas
raksturo Zemesgabalu, pirms to iegādājās pieteicējs, Zemesgabalā ir redzamas būtiskas izmaiņas, kas apstiprina atzinumā konstatētos faktus par
Zemesgabalā izveidotiem diviem dīķiem, kuru platība pārsniedz 0,1 ha, un izveidotiem augstiem zemes uzbērumiem.
Tādējādi ar atzinumu un tam pievienotajiem fotoattēliem, 2013.?2015.gada ortofotokarti un 2012.gada 20.jūnija zemes vienības situācijas plānu ir
pierādīts, ka Zemesgabalā ir izveidotas hidrotehniskas būves – divi dīķi – un ir notikusi teritorijas paaugstināšana - zemes uzbērumu izveidošana.
Arī 2020.gada 3.septembrī, pārbaudot situāciju dabā, apgabaltiesa konstatēja, ka Zemesgabalā ir vērojamas virsmas reljefa izmaiņas, konkrēti,
Zemesgabalā ir vairākas ar ūdeni pieplūdušas vietas, kas atbilst dīķa aprakstam, kā arī ir izveidoti zemes uzbērumi - vaļņi. Ņemot vērā zemes uzbērumu
apaugumu, apgabaltiesa no dzīvē gūtajiem novērojumiem secina, ka tā vecums nepārsniedz 10 gadus.
[16] No lietas materiāliem un pieteicēja paskaidrojumiem konstatējams, ka Zemesgabalā atradās smilšu ieguves vieta, tomēr tā nav tikusi klasificēta
kā karjers.
No lietai pievienotajiem Zemesgabala plāniem un ortofotokartēm apgabaltiesa konstatē, ka Zemesgabalā, pirms to iegādājās pieteicējs, neatradās
ūdenstilpes tādā platībā, kā konstatēts atzinumā.
No pieteicēja rīcības ar Zemesgabalu apgabaltiesa secina, ka pieteicējs nav plānojis Zemesgabalā esošās bedres aizbērt, bet, tieši otrādi, viņš
plānoja ūdenstilpes izmantot savai komercdarbībai. Arī no atzinumam pievienotajiem fotoattēliem apgabaltiesa konstatē, ka Zemesgabalā veiktie darbi
bija vērsti uz ūdenstilpju padziļināšanu un paplašināšanu, nevis uz to likvidēšanu.
Tāpēc apgabaltiesa, ņemot vērā minēto, kā arī pieteicēja lūgumu Jelgavas reģionālajai vides pārvaldei izsniegt tehniskos noteikumus dīķu
paplašināšanai un 2011.gada 20.decembra teritorijas labiekārtošanas plānā norādītos divus dīķus un vaļņus gar to krastiem, neatzīst par ticamiem
pieteicēja apgalvojumus, ka ūdens vislielākā padziļinājuma vietās parādījās tikai tad, kad teritorija tika attīrīta, un ka darbu procesā mērķis nebija izbūvēt
dīķi.
Pieteicējs iesniedza eksperta J.Birša atzinumu par apsekošanā konstatēto par cilvēka darbības rezultāta izvērtējumu Zemesgabalā uz 2012.gada
26.martu (lietas 1.sējuma 35.-36.lapa). No eksperta atzinuma izriet, ka iepriekš (jau no 1987.gada) Zemesgabalā bija izveidotas grantsbedres smilšu un
grants maisījuma iegūšanai un bez karjera rekultivācijas bedres ir pieplūdušas ar grunts ūdeņiem, un ilgstošā laika periodā (20–25 gados) izveidojušās par
pārpurvotu, aizaugušu un netīrītu bedru [dīķu] reljefu; ka pieteicēja darbības (dīķu tīrīšana, dīķu savienošana) rezultātā smilšu ieguves bedres pārveidotas
par dīķu saimniecību. Minētais pietiekami skaidri ir redzams eksperta atzinuma 5.attēlā attiecībā uz blakus zemesgabalā esošo situāciju par to, kā,
iespējams, izskatījās pārpurvotas, aizaugušas un netīrītas bedres smilts ieguves vietā arī pieteicēja Zemesgabalā. Attēlā redzamās applūdušās teritorijas
neatgādina ūdenstilpes - dīķus, kā arī attēlā šajās vietās nav redzami smilšu vaļņi 4-9 m augstumā, uz kuriem ir vismaz 20 gadu vecs apaugums.
[17] Pamatojoties uz minēto, apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējs ir izveidojis dīķus un zemes uzbērumus pēc Zemesgabala iegūšanas īpašumā.
Apgabaltiesa uzskata, ka dīķi konkrētajā apjomā, konfigurācijā un dziļumā, kā arī zemes uzbērumi nevar būt radušies, /pers. B/ vienīgi attīrot vēsturiski
bijušo un aizaugušo karjeru no kokiem un krūmiem. Apgabaltiesa uzskata, ka minēto vides pārveidojumu – dīķus un vaļņus – nevar uztvert arī kā
īpašuma sakopšanu, proti, atjaunošanu, tādā kvalitātē un atbilstoši tai būtībai, kā tas sākotnēji izveidots.
Apgabaltiesa nevar konstatēt precīzu laiku, kad šie pārveidojumi Zemesgabalā tika veikti, tomēr nav apšaubāms, ka pārveidojumi tika veikti pēc
Zemesgabala kadastrālās uzmērīšanas 2009.gada 2.oktobrī un līdz 2012.gada 5.janvārim (atzinuma sastādīšanas datums).
Tāpēc apgabaltiesa pārbauda, vai Zemesgabalā veiktie vides pārveidojumi bija uzskatāmi par būvniecību un vai to veikšanai bija nepieciešams
saņemt atļauju.
[18] Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumu Nr.1018 „Meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecības kārtība” (spēkā līdz
2010.gada 26.martam) 5.2.3.apakšpunkts paredz, ka būvniecības vai būves nojaukšanas iesniegums-uzskaites karte, būvprojekts un būvatļauja nav
nepieciešama raktu dīķu ierīkošanai bez līmeņa regulēšanas būvēm, ja dīķa virsmas laukums nepārsniedz 0,1 ha.
No minētā apgabaltiesa secina, ka noteikumu 5.2.apakšpunktā nenorādītos gadījumos hidrotehnisko būvju būvniecībai ir nepieciešama Lauku
atbalsta dienesta izsniegta būvatļauja. Tā kā dīķu teritorija Zemesgabalā pārsniedza 1 ha, pieteicējam, ja viņš dīķu izveidošanu uzsāka līdz 2010.gada
27.martam, bija pienākums saņemt būvatļauju.
Lietas materiāliem šāda būvatļauja nav pievienota, un pieteicējs nav norādījis, ka dīķu ierīkošanai viņš būtu saņēmis Lauku atbalsta dienesta
būvatļauju.
[19] Atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumu Nr.261 „Meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecības kārtība” (spēkā
n o 2010.gada 27.marta līdz 2014.gada 30.septembrim) 4.punktam hidromelioratīvo (tostarp dīķu) būvniecību veic atbilstoši Vispārīgajiem
būvnoteikumiem, ciktāl šajos noteikumos nav noteikts citādi. Atbilstoši šo noteikumu 5.2.3.apakšpunktam būvatļauja nav nepieciešama raktu dīķu
ierīkošanai bez līmeņa regulēšanas būvēm, ja dīķa virsmas laukums vienas zemes vienības robežās nepārsniedz 0,1 ha.
No minētā apgabaltiesa secina, ka noteikumu 5.2.apakšpunktā nenorādītos gadījumos hidrotehnisko būvju būvniecībai ir nepieciešama būvvaldes
izsniegta būvatļauja. Tā kā dīķu teritorija Zemesgabalā pārsniedz 1 ha, pieteicējam, ja viņš dīķu izveidošanu uzsāka laika posmā no 2010.gada 27.marta
līdz 2012.gada 2.maijam, bija pienākums saņemt būvatļauju.
Lietas materiāliem šāda būvatļauja nav pievienota, un pieteicējs nav norādījis, ka dīķu ierīkošanai viņš būtu saņēmis būvatļauju.
[20] Atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 1.pielikumam ūdenstilpe – rakts dīķis ar
virsmas laukumu virs 0,5 ha platībā - ir atzīstama par II grupas inženierbūvi.
Ministru kabineta 2014.gada 16.septembra noteikumu Nr.550 „Hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvnoteikumi” 19.punkts paredz, ka, ierosinot
otrās vai trešās grupas būves jaunu būvniecību, atjaunošanu, nojaukšanu, novietošanu vai pārbūvi, būvniecības ierosinātājs būvniecības iesniegumam
pievieno būvprojektu minimālā sastāvā.
Apgabaltiesa no lietas materiāliem nekonstatē, ka šāda rakstura dokumentācija būtu sastādīta, un pieteicējs nav norādījis, ka dīķu ierīkošanai viņš
būtu saņēmis atļauju atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 16.septembra noteikumiem Nr.550 „Hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvnoteikumi”.
[21] Apgabaltiesa no normatīvajiem aktiem, arī no pašvaldību saistošajiem noteikumiem, secina, ka, lai zemes gabalā veiktu dabiskā reljefa
izmaiņas, šie darbiem ir nepieciešams saskaņojums.
Saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi" (spēkā līdz 2014.gada 30.septembrim) 179.punktu
būvdarbu procesā var mainīt dabisko reljefu un hidroģeoloģiskos apstākļus (piemēram, aizbērt gravas un karjerus, izrakt dīķus, ierīkot drenāžu), ja pēc
saskaņošanas ar Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi minētie pasākumi paredzēti būvprojektā vai ja to nosaka ģeotehniskā kontrole
(ģeotehnisko darbu kopums, ko veic būvniecības gaitā, lai noskaidrotu būvprojekta atbilstību faktiskajiem ģeotehniskajiem datiem un, ja nepieciešams, to
koriģētu).
Jelgavas novada pašvaldības 2011.gada 23.novembra saistošo noteikumu Nr.14 „Jelgavas novada teritorijas plānojums 2011.-2023.gadam,
grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 4.20.6.apakšpunkts paredz, ka teritorijas pazemināšana vai paaugstināšana vairāk par
30 cm atļauta tikai saskaņā ar pašvaldībā akceptētu teritorijas vertikālā plānojuma projektu, kurā uzrādītas arī blakus esošo zemes īpašumu augstuma
atzīmes.
Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumu Nr.240
„Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 195.punktā noteikts, ka, veicot zemes līmeņa pazemināšanu vai paaugstināšanu
vairāk nekā par 0,5 m, kā būvprojekta vai teritorijas labiekārtošanas projekta daļu izstrādā teritorijas vertikālo plānojumu.
Apgabaltiesa no lietas materiāliem konstatē, ka attiecībā uz zemes uzbērumu veidošanu - vaļņiem – pieteicējs nav saņēmis saskaņojumu.
[22] Ņemot vērā, ka apgabaltiesa konstatēja, ka pieteicējs laika posmā no 2010.gada 27.marta līdz 2012.gada 5.janvārim veica būvniecību -
ierīkoja dīķus un veidoja zemes uzbērumus -, kuras veikšanai bija nepieciešama atļauja, bet pieteicējs šādu atļauju nav saņēmis, apgabaltiesa atzīst, ka
pieteicējs ir veicis patvaļīgu būvniecību.
[23] Ar pārsūdzēto lēmumu pieteicējam uzdots veikt nepieciešamās darbības – izstrādāt tehnisko dokumentāciju, saņemt nepieciešamos
saskaņojumus, lai varētu turpināt būvniecību zemesgabalā – zemes aizsargvaļņu (šautuvei) un divu dīķu ierīkošanu.
Ņemot vērā, ka Dome ir pieņēmusi pieteicējam labvēlīgāko no Būvniecības likuma (spēkā līdz 2014.gada 30.septembrim) 30.panta piektajā daļā
norādītajiem lēmumiem - atļāvusi veikt būvniecību pēc būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasību izpildes –, apgabaltiesai nav pamata pārvērtēt
patvaļīgās būvniecības seku novēršanas veidu. Savukārt attiecībā uz Domes noteiktajām nepieciešamajām darbībām apgabaltiesa konstatē, ka kopš
pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas ir būtiski mainījies būvniecības nozares tiesiskais regulējums, bet pieteicējam būs pienākums patvaļīgās būvniecības
sekas novērst atbilstoši šobrīd spēkā esošajām prasībām. Tāpēc apgabaltiesa nepievēršas jautājumam, kādu būvniecības dokumentāciju Domes noteikto
darbību veikšanai pieteicējam būs nepieciešams izstrādāt.
Pamatojoties uz minēto, apgabaltiesa atzīst, ka pārsūdzētais lēmums ir tiesisks un pamatots un pieteicēja prasījums par pārsūdzētā lēmuma
atcelšanu ir noraidāms.
[24] Prasības šautuvju izveidošanai un kārtību, kādā izsniedz atļauju šautuves izveidošanai, noteic Ministru kabineta 2011.gada 1.novembra
noteikumi Nr.840 „Šautuvju (šaušanas stendu) izveidošanas un darbības, kā arī treniņšaušanas un šaušanas sporta sacensību norises un drošības
noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.840), kas cita starpā noteic, kādi dokumenti jāiesniedz personai (noteikumu 24. un 25.punkts) un kādus
dokumentus pieprasa pašvaldība (noteikumu 29.punkts).
Atbilstoši noteikumu Nr.840 29.1.1.apakšpunktam pašvaldība pieprasa būvvaldei atzinumu par šautuves atbilstību normatīvo aktu prasībām
būvniecības jomā, kā arī šo noteikumu II nodaļā noteiktajām prasībām.
Kā redzams no lietas materiāliem, būvvalde, saņemot pieteicēja iesniegtos dokumentus šautuves izveidei, 2012.gada 5.janvārī sastādīja atzinumu
par Zemesgabalā, kurā plānots izveidot šautuvi, veikto būvniecību un konstatēja, ka ne tikai šautuves izveidei paredzētie aizsargvaļņi izbūvēti bez
saskaņošanas (atļaujas) ar pašvaldību, bet Zemesgabalā veikta patvaļīga būvniecība – izveidoti divi dīķi. Ņemot vērā minēto, būvvalde 2012.gada
9.janvārī informēja pašvaldību par atteikumu izsniegt atzinumu par šautuves atbilstību normatīvo aktu prasībām būvniecības jomā.
Atbilstoši noteikumu Nr.840 30.punktam vietējā pašvaldība piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 29.1.1. un 29.1.2.apakšpunktā minēto
atzinumu saņemšanas pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu šautuves izveidošanai un darbībai.
Pieteicējs iesniegumu atļaujas saņemšanai Jelgavas novada pašvaldībā iesniedza 2011.gada 23.decembrī. Dome plānoja pieteicēja iesniegumu
izskatīt 2012.gada janvārī (lietas 2.sējuma 4.lapa). Būvvalde 2012.gada 5.janvārī sastādīja atzinumu, konstatējot Zemesgabalā patvaļīgu būvniecību. Pēc
šāda atzinuma saņemšanas Dome nolēma iesnieguma izskatīšanu atlikt (lietas 2.sējuma 6.lapa). Pieteicējs atzinumu apstrīdēja un lēmumu, ar kuru
atzinums atstāts negrozīts (Jelgavas novada pašvaldības 2012.gada 13.marta lēmums Nr.JNP/2-13.2/12/1) pārsūdzēja administratīvajā tiesā. Ar
Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2012.gada 18.aprīļa lēmumu atteikts pieņemt /pers. B/ pieteikumu par Jelgavas novada pašvaldības 2012.gada
13.marta lēmuma Nr. JNP/2-13.2/12/1 atcelšanu. Tiesneša lēmums stājās spēkā 2012.gada 8.maijā. Attiecīgi par atzinumā konstatētās patvaļīgās
būvniecības seku novēršanas veidu Dome lēma 2012.gada 25.jūlijā, pieņemot pārsūdzēto lēmumu. Savukārt ar Domes priekšsēdētāja 2012.gada
26.jūlija lēmumu Nr.3-14.1/401 (noformēts kā atbilde uz iesniegumu) atteikts izsniegt atļauju šautuves izveidei. Lēmumā konstatēts, ka pašvaldībai nav
pamata izsniegt pieteicējam atļauju šautuves izveidei objektā, jo būvvaldes 2012.gada 5.janvāra atzinumā konstatēts, ka šautuve neatbilst normatīvo aktu
prasībām būvniecības jomā.
Apgabaltiesa konstatē, ka atteikums izsniegt atļauju ir cēloņsakarībā ar atzinumā konstatēto patvaļīgo būvniecību Zemesgabalā. Tāpēc Dome
pamatoti nolēma jautājumu par šautuves izveidi saistīt ar atzinuma apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu. Lai gan Domei bija tiesības uzreiz pieņemt lēmumu par
atteikumu izsniegt atļauju, tā nolēma šo jautājumu lemt kopsakarā ar atzinumu un pašvaldības lēmumu par patvaļīgās būvniecības seku novēršanu,
tādējādi dodot pieteicējam iespēju novērst trūkumus. Apgabaltiesa uzskata, ka Domes pieļautais procesuālais pārkāpums, proti, ka tā nepieņēma
lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju noteiktā termiņā, pats par sevi nav uzskatāms par būtisku, proti, tādu, kas varēja ietekmēt administratīvā akta
saturu un attiecīgi būtu par pamatu tā atzīšanai par prettiesisku. Pieteicējs bija informēts par viņa iesnieguma izskatīšanas gaitu un iemesliem, kāpēc Dome
nevarēja pieņemt lēmumu par atļaujas izsniegšanu. Tāpēc apgabaltiesa nekonstatē būtiskus procesuālus pārkāpumus Domes lēmuma par atteikumu
izsniegt atļauju šautuves izveidei pieņemšanā.
Tā kā apgabaltiesa atzina, ka pārsūdzētais lēmums ir tiesisks un pamatots, kamēr pieteicējs nenovērsīs atzinumā konstatētos trūkumus zemes
aizsargvaļņu (šautuves) un dīķu ierīkošanai, pašvaldībai nav tiesiska pamata izsniegt atļauju šautuves izveidei. Līdz ar to pieteicēja prasījums par labvēlīga
administratīvā akta izdošanu par atļaujas šautuves izveidei izsniegšanu ir noraidāms.
[25] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 92.pantam zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskais pamats ir prettiesisks iestādes izdots administratīvais
akts. Apgabaltiesa uzskata, ka nepastāv tiesību normās noteiktais mantisko zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskais pamats – prettiesisks iestādes
administratīvais akts vai prettiesisks iestādes atteikums izdot labvēlīgu administratīvo aktu. Tāpēc pieteicēja prasījums par atlīdzinājumu ir noraidāms.
[26] Apgabaltiesa uzskata, ka pirmās instances tiesas spriedums pamatā ir pareizs. Izvērtējot pieteicēja apelācijas sūdzībā izklāstītos apstākļus,
kas, pieteicēja ieskatā, liecina par tiesneses S.Ozolas neobjektivitāti, apgabaltiesa atzīst, ka tie nerada šaubas par tiesneša objektivitāti saskaņā ar
Administratīvā procesa likuma 117.panta pirmās daļas 4.punktu, jo pašvaldības pārstāvis A.Jēgers neapstiprina, ka personiski pazīst tiesnesi S.Ozolu un
ir viņas kaimiņš (sk. atbildētājas paskaidrojumus lietas 2.sējuma 158.lapā). Arī fakts, ka tiesnese S.Ozola kā privātpersona, iespējams, ir vērsusies
Jelgavas novada pašvaldības būvvaldē būvniecības jautājumu kārtošanā, nekādā veidā neliecina par tiesneses atrašanos interešu konfliktā.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307., 309.pantu un 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda
noraidīt /pers. B/ pieteikumu par Jelgavas novada domes 2012.gada 25.jūlija lēmuma atcelšanu, labvēlīga Jelgavas novada domes administratīvā
akta izdošanu un mantisko zaudējumu atlīdzināšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas
sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesnese referente U.Mihailova
Tiesneši M.Birzgalis
O.Priedītis