Court allows consumer loan claim for principal, fees, and statutory interest under simplified procedure.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's defenses and fully granted the plaintiff's claim for principal, fees, and interest. The plaintiff successfully proved the loan agreement and the defendant's failure to repay within the agreed terms. Consequently, the court ordered the defendant to pay the total sum including statutory interest and court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivillikuma 1587., 1590., 1591., 1651., 1652., 1661., 1753., 1756., 1759., 1765., 1934., 1943., 1946. panti; Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6. panta 11. daļa; Civilprocesa likuma 8., 97., 189.-193., 195., 250.25, 204.1 panti: A court may grant a claim for loan repayment and statutory interest if the plaintiff proves the debt and the defendant fails to perform obligations, provided the contract terms are not unfair to the consumer.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C771483225
C-05378-26/71
ECLI:LV:RPT:2026:0409.C771483225.3.S
Rīgas pilsētas tiesa
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2026. gada 9. aprīlī
Rīgas pilsētas tiesa
tiesnese Alise Cunska
rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “B2 Impact” vienkāršotās procedūras prasībā pret /Persona A/ par
naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2025. gada 8. jūlijā Rīgas pilsētas tiesā SIA “B2 Impact” (turpmāk – prasītāja) cēlusi prasību pret /Persona
A/ (turpmāk – atbildētājs) par naudas piedziņu.
Prasības pieteikumā, kas pamatots ar Civillikuma 1587. 1590., 1591., 1651., 1652. panta pirmās daļas 3. punktu,
1661., 1753., 1756., 1757., 1759., 1765., 1934., 1943., 1946. pantu, lūgts piedzīt no atbildētāja par labu
prasītājai pamatparādu 569,15 EUR; pielīgto komisijas maksu par kredītlīnijas summas izsniegšanu un lietošanu
par laika posmu no 2013. gada 18. jūlija līdz 2013. gada 16. augustam 56,91 EUR; likumiskos nokavējuma
procentus 373,86 EUR par laika posmu no 2014. gada 15. janvāra līdz 2024. gada 24. decembrim.
Tāpat prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja tiesāšanās izdevumus un noteikt tiesības saņemt no atbildētāja
likumiskos 6% gadā līdz sprieduma izpildei.
Prasības pieteikumā norādīti šādi apstākļi:
[1.1] 2013. gada 18. jūlijā, pamatojoties uz aizņēmēja pieteikumu, starp aizdevēju un atbildētāju tika saskaņoti
Aizdevuma līguma Nr. /Numurs V/ noteikumi, ar kuru aizdevējs izsniedza aizņēmējam aizdevumu kredītlīnijas
veidā apstiprinātā kredīta limita ietvaros. Atbilstoši līgumam aizņēmējam tika izmaksāta aizdevuma summa 400
LVL (569,15 EUR), par ko aizņēmējs apņēmās maksāt komisijas maksu 40 LVL (56,91 EUR). Līgumā noteikts,
ka aizņēmējam ir pienākums atmaksāt aizdevuma summu un samaksāt kredītlīnijas summas lietošanas komisiju
līgumā un izsniegšanas apstiprinājumā norādītajā termiņā.
[1.2] Saskaņā ar līguma 8.2. punktu aizņēmējam bija tiesības pagarināt kredītlīnijas summas atmaksas termiņu,
ko aizņēmējs arī izmantoja, pagarinot termiņu no 2013. gada 16. septembra līdz 2014. gada 14. janvārim. Tā kā
aizņēmējs aizdevumu noteiktajā termiņā neatmaksāja, no 2014. gada 15. janvāra iestājās saistības izpildes
nokavējums, par kuru, pamatojoties uz Civillikuma 1759. panta pirmo punktu un 1765. pantu, prasītāja
aprēķināja likumiskos nokavējuma procentus par laika posmu no 2014. gada 15. janvāra līdz 2024. gada 24.
decembrim.
[1.3] 2016. gada 28. decembrī starp aizdevēju kā cedentu, un SIA “Creditreform Latvija” kā cesionāru, tika
noslēgts Cesijas līgums Nr. /Numurs G/, ar kuru visas prasījuma tiesības pret atbildētāju, tostarp tiesības uz
pamatparādu, komisijas maksām un nokavējuma procentiem, tika cedētas cesionāram. Par cesiju atbildētājs tika
informēts 2017. gada 3. janvārī un atkārtoti – 2017. gada 14. jūnijā, kā arī vairākkārt brīdināts par parāda
samaksu, tostarp 2020. gada 10. jūnijā un 2025. gada 25. februārī. Tā kā saistība netika izpildīta, prasījuma
apmērs uz 2025. gada 1. jūliju bija 999,92 EUR.
2025. gada 27. maijā SIA “Creditreform Latvija” mainīja firmu uz SIA “B2 Impact”.
[2] 2025. gada 8. septembrī tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kuros viņš norāda, ka prasību neatzīst, jo
prasītāja prasījuma tiesībām esot iestājies noilgums. Atbildētājs norāda, ka 2013. gada 18. jūlijā noslēgtais
aizdevuma līgums ir komercdarījums Komerclikuma izpratnē, un līdz ar to prasījumam piemērojams triju gadu
noilguma termiņš, kas, viņaprāt, iestājies 2017. gada 14. janvārī. Atbildētājs uzskata, ka prasības noilgums nav
ticis pārtraukts, jo brīdinājums par parāda samaksu esot nosūtīts tikai 2017. gada 14. jūnijā, turklāt iesniegtie
dokumenti nepierāda, ka konkrētais brīdinājums ticis individuāli nosūtīts tieši atbildētājam, kas saskaņā ar
judikatūru ir priekšnoteikums noilguma pārtraukšanai.
[3] 2025. gada 22. septembrī tiesā saņemta prasītājas atsauksme, kurā norādīts, ka prasījuma noilguma termiņš,
kas sāka tecēt 2014. gada 15. janvārī, tika pārtraukts ar paziņojuma par cesiju nosūtīšanu 2017. gada 3. janvārī,
brīdinājuma par parādu nosūtīšanu 2017. gada 14. jūnijā, atkārtotiem brīdinājumiem 2020. gada 10. jūnijā un
2025. gada 25. februārī, kā arī vēršoties tiesā 2022. gada 24. maijā ar pieteikumu par saistības piespiedu
izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Prasītāja norāda, ka saskaņā ar Civillikuma 1902. un 1905. pantu noilguma
pārtraukšanai pietiek ar atgādinājuma pienācīgu nosūtīšanu, ko apliecina lietā iesniegtie pierādījumi.
[4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26 panta trešās daļas nosacījumiem, lietā 2026. gada 9. aprīlī
pasludināts saīsināts spriedums. 2026. gada 20. aprīlī saņemts prasītāja lūgums par pilna sprieduma sastādīšanu.
Motīvu daļa
[5] Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un
apmierināma.
[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190. panta otro daļu tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar
pierādījumiem lietā, bet atbilstoši Civilprocesa likuma 8. panta pirmajai daļai tiesa noskaidro lietas apstākļus,
pārbaudot pierādījumus, kuri iegūti likumā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus
prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu
iebildumu pamatotība. Savukārt, saskaņā ar Civilprocesa likuma 96. panta piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti,
kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Civilprocesa likuma 97. panta pirmā daļa noteic, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības,
kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās
apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.
[7] No lietas materiāliem konstatējams, ka atbildētājs, ar mērķi nodibināt tiesiskas attiecības, no sava norēķinu
konta pārskaitīja aizdevējai reģistrācijas komisijas maksu 0,01 LVL apmērā uz aizdevējas kontu, tādējādi
saskaņā ar līguma vispārīgo noteikumu 2.4. un 2.5. punktu iegūstot aizņēmēja statusu, ko apliecina prasības
pieteikumam pievienotais konta pārskats.
Savukārt no lietas materiāliem pievienotā 2013. gada 18. jūlija kredītlīnijas summas izsniegšanas apstiprinājuma
izriet, ka puses ir vienojušās par Aizdevuma līguma Nr. /Numurs V/ noteikumiem un atbildētājam izsniedzamo
aizdevuma summu 400 LVL (569,15 EUR) un kredītlīnijas summas lietošanas komisiju 40 LVL(56,91 EUR).
Aizdevuma 400 LVL (569,15 EUR) faktisko izsniegšanu apstiprina prasības pieteikumam pievienotais konta
izraksts Nr. /Numurs G/.
Ņemot vērā, ka atbildētājs ir izmantojis līguma vispārīgo noteikumu 8.2. punktā paredzētās tiesības pagarināt
kredītlīnijas summas atmaksas termiņu, minētais termiņš tika pagarināts no 2013. gada 16. septembra līdz 2014.
gada 14. janvārim, ko apliecina prasības pieteikumam pievienotais 2013. gada 17. decembra kredītlīnijas
summas izsniegšanas apstiprinājums. Saskaņā ar kredītlīnijas līguma vispārīgo noteikumu 7.6. punktu
aizņēmēja maksājumu saistība uzskatāma par izpildītu ar brīdi, kad attiecīgā maksājuma summa ir ieskaitīta
aizdevēja kontā.
Līguma noteikumi, kā arī līguma noslēgšanas fakts tiesvedības gaitā netika apstrīdēti.
[7.1] Atbildētājs 2025. gada 8. septembra paskaidrojumos neatmaksātā aizdevuma summas apmēru neapstrīdēja,
taču norādīja, ka prasījuma tiesībām, viņaprāt, iestājies noilgums 2017. gada 14. janvārī, jo noilgums neesot
pārtraukts – brīdinājums par parāda samaksu esot nosūtīts tikai 2017. gada 14. jūnijā un neesot pierādījumu par
tā individuālu nosūtīšanu tieši atbildētājam.
[7.1.1] Saskaņā ar Komerclikuma 406. pantu no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja
likumā nav noteikts cits noilguma termiņš. Vienlaikus Civillikuma 1902. pants noteic, ka noilgumu pārtrauc
tiesību izlietošana, ceļot prasību tiesā, savukārt Civillikuma 1905. pants paredz, ka noilgumu pārtrauc arī
atgādinājums parādniekam.
Lietas materiālos atrodams 2017. gada 3. janvāra paziņojums par cesiju, ar kuru atbildētājs tika informēts par
prasījuma tiesību pāreju, parāda apmēru un aicināts izpildīt saistību. Atbilstoši Parādu ārpustiesas atgūšanas
likuma 11. panta pirmajai daļai saziņa ar parādnieku – fizisko personu tiek veikta, izmantojot noslēgtajā
tiesiskajā darījumā norādīto kontaktinformāciju. No lietas materiāliem izriet, ka paziņojums par cesiju nosūtīts
uz atbildētāja līguma noslēgšanas brīdī norādīto adresi, ko apliecina prasītājas atsauksmei pievienotā izziņa par
atbildētāja deklarēto dzīvesvietu tiesiskā darījuma nodibināšanas laikā.
Paziņojuma nosūtīšanas faktu apliecina SIA “Mailmaster” valdes locekļa 2025. gada 20. jūnija rakstveida
atbilde, kā arī VAS “Latvijas Pasts” vienkāršo sūtījumu pieņemšanas–nodošanas akts Nr. /Numurs J/. Ņemot
vērā, ka SIA “Mailmaster” ir VAS “Latvijas Pasts” meitas uzņēmums, kura pamatdarbība ir dokumentu
sagatavošana un sūtījumu nosūtīšana, tiesai nav pamata apšaubīt paziņojuma nosūtīšanas faktu. Papildus no
prasītājas atsauksmei pievienotās elektroniskā pasta izdrukas izriet, ka paziņojums atbildētājam nosūtīts arī uz
viņa elektroniskā pasta adresi, kas norādīta kredītlīnijas summas izsniegšanas apstiprinājumos, 2017. gada 4.
janvārī.
Līdz ar to, izvērtējot lietas materiālos esošos pierādījumus kopumā, tiesa secina, ka noilguma tecējums, kas
sākās 2014. gada 15. janvārī, ir ticis pārtraukts Komerclikumā noteiktajā triju gadu noilguma termiņa ietvaros.
[7.1.2] No lietas materiāliem izriet, ka turpmāk triju gadu noilguma termiņš tika atkārtoti pārtraukts, prasītājai
Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 11. panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā nosūtot atbildētājam brīdinājumus
uz viņa deklarētās dzīvesvietas adresi. Proti, 2017. gada 14. jūnijā un 2020. gada 10. jūnijā nosūtītos
brīdinājumus apliecina SIA “Mailmaster” valdes locekļa 2025. gada 2. jūnija rakstveida atbildes un attiecīgie
VAS “Latvijas Pasts” vienkāršo sūtījumu pieņemšanas–nodošanas akti Nr./Numurs I/. Tāpat noilguma tecējums
tika pārtraukts, prasītājai 2022. gada 24. maijā vēršoties tiesā ar pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu
brīdinājuma kārtībā, ko apliecina Kurzemes rajona tiesas 2022. gada 15. jūnija lēmums lietā Nr. 3‑12/05758‑22.
Papildus 2025. gada 25. februārī atbildētājam tika nosūtīts kārtējais brīdinājums uz deklarētās dzīvesvietas
adresi, ko apliecina lietā esošie pierādījumi.
[7.1.3] Līdz ar to tiesai nav pamata atzīt, ka prasītājas prasījumam būtu iestājies noilgums, jo prasītāja ir secīgi
un savlaicīgi veikusi likumā paredzētās darbības noilguma tecējuma pārtraukšanai, kā rezultātā prasījums ir
spēkā un atbildētājam saistošs.
Lietā nav iesniegti pierādījumi, kas apliecinātu, ka atbildētājs būtu izpildījis minētās saistības, līdz ar to
atzīstams, ka atbildētājam ir neizpildītas līgumsaistības.
[7.2] Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasība par aizdevuma pamatsummas parāda 569,15 EUR un pielīgto
komisijas maksas par kredītlīnijas summas izsniegšanu un lietošanu par laika posmu no 2013. gada 18. jūlija
līdz 2013. gada 16. augustam 56,91 EUR piedziņu ir pamatota saskaņā ar Civillikuma 1402., 1587., 1589.,
1801., 1805., 1828., 1902., 1905., 1934., 1943. pantu.
[8] Ņemot vērā, ka atbildētājs savas no līguma izrietošās saistības nav izpildījis, prasītāja, pamatojoties uz
Civillikuma 1753. un 1756. pantu, aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus no neatmaksātās aizdevuma
summas.
Procenti aprēķināti par laika posmu no 2014. gada 15. janvāra līdz 2024. gada 24. decembrim. Parāda aprēķinā
ietvertais aprēķins ir pareizs.
Tādējādi prasība par likumisko procentu piedziņu ir pamatota un no atbildētāja prasītājas labā piedzenami
likumiskie nokavējuma procenti 373,86 EUR par laika posmu no 2014. gada 15. janvāra līdz 2024. gada 24.
decembrim.
[9] Ņemot vērā, ka konkrētajā gadījumā atbildētājs ir atzīstams par patērētāju Patērētāju tiesību aizsardzības
likuma 1. panta 3. punkta izpratnē, tiesa atbilstoši šī likuma 6. panta vienpadsmitajai daļai ir novērtējusi līguma
noteikumus, un atzīst, ka 2013. gada 18. jūlijā starp aizdevēju un atbildētāju noslēgtais kredītlīnijas līgums Nr.
/Numurs V/ nesatur netaisnīgus līguma noteikumus un tā teksts ir skaidrs un saprotams.
[10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no
otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ņemot vērā minēto no atbildētāja prasītājas labā piedzenama
samaksātā valsts nodeva 80 EUR.
[11] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta nosacījumiem, tiesa noteic prasītājai tiesības par laiku līdz
sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētāja likumiskos 6% (seši procenti) gadā no
piedzītās summas, vienlaikus nosakot, ka to pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums
sasniedzis piedzītās summas lielumu.
[12] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam atbildētājam nosakāms 10 dienu labprātīgās izpildes termiņš.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 189.-193., 195., 250.25 , 204.1 pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no /Persona A/, personas kods /Personas kods L/, par labu SIA “B2 Impact”, reģistrācijas Nr.
40003255604, pamatparādu 569,15 EUR; pielīgto komisijas maksu par kredītlīnijas summas izsniegšanu un
lietošanu par laika posmu no 2013. gada 18. jūlija līdz 2013. gada 16. augustam 56,91 EUR; likumiskos
nokavējuma procentus 373,86 EUR par laika posmu no 2014. gada 15. janvāra līdz 2024. gada 24. decembrim,
valsts nodevu 80 EUR, kopā 1 079,92 EUR(viens tūkstotis septiņdesmit deviņieuro, 92 centi).
Samaksa veicama SIA “B2 Impact” bankas kontā Nr. LV76HABA0551043702678, AS “Swedbank”.
Noteikt SIA “B2 Impact” tiesības saņemt no /Persona A/ likumiskos sešus procentus gadā no ar tiesas
spriedumu piedzītās summas par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles
noslēguma dienai), ievērojot, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums
sasniedzis piedzītās summas lielumu.
Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, ja pastāv kāds no
Civilprocesa likuma 440.2 panta noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, apelācijas sūdzību
iesniedzot Rīgas pilsētas tiesā.
Spriedums sastādīts un pieejams tiesas tiešsaistes sistēmā 2026. gada 11. maijā.
Tiesnese A. Cunska