A420308413 / SKA-0523-16 · Supreme Court dismisses appeal as building status determination is not a directly actionable administrative act. (Augstākās tiesas Senāts)

Legislator summary

AI generated

The Supreme Court dismissed the cassation appeal against the Regional Administrative Court's decision to reject the plaintiff's request to annul the Riga City Council's building status determination. The plaintiff argued that the Council's classification of buildings as environmentally degrading and dangerous to public safety was an administrative act subject to judicial review. The Court held that such a determination is merely a preliminary step or internal measure intended to justify a future tax assessment or demolition order, rather than a final administrative act directly affecting the plaintiff's rights. Consequently, the Court ruled that the specific decision to classify the building did not itself constitute a justiciable administrative act under the Administrative Procedure Law.

Legislator headnote

AI generated

Administrative Procedure Law Art. 1(3), Art. 282(1): A building status determination by a local authority is not a justiciable administrative act if it serves only as a preliminary measure for a subsequent tax assessment or demolition order and does not directly affect the applicant's substantive rights.

Keywords

AI generated

administrative act definition building status determination preliminary administrative measure administrative procedure law tax assessment prerequisite justiciability threshold administrative appeal dismissal

Cited Legislation

AI generated

Administrative Procedure Law Art. 1(3)

Administrative Procedure Law Art. 282(1)

Administrative Procedure Law Art. 348(3)

Administrative Procedure Law Art. 351

Law on Property Tax Art. 3(1.4)

Law on Local Self-Government Art. 43(1)5

Cited Case Law

AI generated

Supreme Court Case No. SKA-576/2015

Full text

Lietas Nr. A420308413

Lietas arhīva Nr. SKA-0523-16

SPRIEDUMS

Rīgā 2016.gada 16.februārī

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā:

tiesnese V.Kakste

tiesnese Dz.Amerika

tiesnesis J.Neimanis

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „Nekustamo īpašumu sabiedrība „Zvaigznes Centrs””

pieteikumu par Rīgas domes 2013.gada 3.janvāra lēmuma Nr.1-43/RD-13-20-nd atcelšanu, sakarā ar SIA „Nekustamo īpašumu sabiedrība „Zvaigznes

Centrs”” kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2015.gada 6.oktobra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas dome ar 2013.gada 3.janvāra lēmumu Nr.1-43/RD-13-20-nd atstāja negrozītu Rīgas domes Īpašuma departamenta lēmumu, ar kuru

pieteicējai SIA „Nekustamo īpašumu sabiedrība „Zvaigznes Centrs”” piederošajām nedzīvojamām ēkām /adrese/ noteikts vidi degradējošu un cilvēku

drošību apdraudošu būvju statuss. Pieteicēja iesniedza administratīvajā tiesā pieteikumu par Rīgas domes lēmuma atcelšanu.

[2] Administratīvā rajona tiesa ar 2014.gada 30.aprīļa spriedumu pieteikumu noraidīja.

Arī apgabaltiesa, izskatījusi lietu apelācijas kārtībā, ar 2015.gada 6.oktobra spriedumu pieteikumu noraidīja. Spriedumā, ievērojot arī pirmās

instances tiesas spriedumā ietverto motivāciju, kurai apgabaltiesa pievienojusies, norādīti turpmāk minētie apsvērumi.

[2.1] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta 1.4daļa paredz, ka vidi degradējošu, sagruvušu vai cilvēku drošību apdraudošu būvi apliek

ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi trīs procentu apmērā no būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības, ja to ir noteikusi pašvaldība savos saistošajos

noteikumos. Rīgas pašvaldība šīs tiesības ir izmantojusi, izdodot 2012.gada 17.janvāra saistošos noteikumus Nr.161 „Par nekustamā īpašuma nodokli

Rīgā 2012.gadā”.

[2.2] Rīgas dome pamatoti par vidi degradējošām un cilvēku drošību apdraudošām būvēm atzinusi tādas būves, attiecībā uz kurām nav izpildīti

Rīgas domes 2008.gada 8.jūlija saistošo noteikumu Nr.125 „Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi” 15.2.apakšpunktā

noteiktie pienākumi un kuras atbilst pašvaldības 2012.gada 20.marta iekšējo noteikumu Nr.15 „Kārtība, kādā sakārtojamas vai nojaucamas pilsētvidi

degradējošas, sabrukušas vai cilvēku drošību apdraudošas ēkas (būves) Rīgā” 2.4.apakšpunktā un saistošajos noteikumos Nr.161 12.punktā ietvertajai

definīcijai. Izvērtējot ēku apsekošanas aktu un fotoattēlus, secināms, ka ēkas pamatoti klasificētas kā vidi degradējošas un cilvēku drošību apdraudošas

būves.

[2.3] No Civillikuma 1084.panta, Būvniecības likuma 31.panta un likuma „Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 5.punkta kopumā izriet, ka

pašvaldība ir par būvniecības procesa uzraudzību un kontroli atbildīgā institūcija. Likumdevējs ir noteicis pašvaldību kā kompetento iestādi lēmumu

pieņemšanā saistībā ar būvēm, kas ir pilnīgi vai daļēji sagruvušas vai nonākušas tādā stāvoklī, ka to lietošana ir bīstama vai bojā ainavu. Paaugstinātas

nodokļu likmes piemērošana sabiedrisko drošību apdraudošām būvēm ir viens no līdzekļiem, kas vērsts uz šā mērķa sasniegšanu. Tas izriet arī no

likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” (grozījumi stājušies spēkā 2013.gada 1.janvārī) anotācijas. Tieši pašvaldības

kompetencē ir gan noteikt kritērijus, pēc kuriem jānosaka, vai īpašums netiek uzturēts pienācīgā kārtībā, gan konstatēt, vai šie kritēriji izpildās konkrētā

gadījumā.

[2.4] Lēmuma pieņemšanas brīdī attiecīgie kritēriji, klasificējot ēkas kā vidi degradējošas nekustamā īpašuma nodokļa vajadzībām, ir pamatoti ar

atbilstošām tiesību normām un tika piemēroti vienveidīgi.

[3] Pieteicēja par apgabaltiesas spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, norādot, ka pašvaldībai uz pārsūdzētā lēmuma izdošanas brīdi nebija

tiesiska pamata ēku klasificēt kā vidi degradējošu un cilvēku drošību apdraudošu, jo nebija pašvaldības saistošo noteikumu, kas ļautu identificēt

attiecīgajā statusā. Proti, ārējā normatīvajā aktā nebija noteikti kritēriji, kuriem pastāvot un kurus konstatējot, kompetentajām institūcijām būtu tiesības

ēku vai būvi klasificēt kā vidi degradējošu un cilvēku drošību apdraudošu. Savukārt pašvaldība, izdevusi pārsūdzēto lēmumu, pamatojusies uz iekšējiem

noteikumiem un tiesību normām, kas noteic tikai pašvaldības kompetenci piemērot nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināto likmi. Ievērojot minēto,

tiesa, neņemot vērā pieteicējas norādes par pārsūdzētā lēmuma trūkumiem, ir pārkāpusi Administratīvajā procesa likuma 7.pantā nostiprināto tiesiskuma

principu un 11.pantā nostiprināto likuma atrunas principu.

[4] Rīgas dome paskaidrojumos kasācijas sūdzību neatzīst un lūdz noraidīt.

[5] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 283.panta pirmajai daļai lietas dalībnieki snieguši viedokli par tiesvedības izbeigšanu.

Motīvu daļa

[6] No likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta 1.4daļas izriet, ka būves atzīšana par vidi degradējošu, sagruvušu vai cilvēku drošību

apdraudošu var būt pamats lielākas nekustamā īpašuma nodokļa likmes piemērošanai. Tātad šādai būvju klasifikācijai jeb statusam ir nozīme nekustamā

īpašuma nodokļa aprēķināšanas kontekstā. Tomēr pats par sevi lēmums par šādu klasifikāciju nesatur administratīvā akta pazīmes.

[7] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 1.panta trešo daļu administratīvais akts ir uz āru vērsts tiesību akts, ko iestāde izdod publisko tiesību

jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības vai konstatējot

faktisko situāciju. Administratīvais akts nav starplēmums (tostarp procesuāls lēmums) administratīvā procesa ietvaros, izņemot gadījumu, kad tas pats par

sevi skar būtiskas personas tiesības vai tiesiskas intereses vai būtiski apgrūtina to īstenošanu (3.punkts).

Kā Augstākā tiesa atzinusi citās līdzīgās lietās, tiesiskās sekas nekustamā īpašuma nodokļa jomā rada administratīvais akts par nekustamā īpašuma

nodokļa paaugstinātās likmes piemērošanu vidi degradējošai, sagruvušai vai cilvēku drošību apdraudošai būvei. Vērtējot šāda administratīvā akta

pamatojumu, proti, vai pamatoti piemērota paaugstināta nodokļa likme, jāvērtē, vai attiecīgā būve atbilst tiesību normā minētajam statusam. Tas, kādā

tiesiskā formā pašvaldībai ir jākonstatē un jāpierāda būves stāvoklis, likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” nav noteikts. Rīgas dome izvēlējusies to

darīt ar atsevišķu lēmumu. Tādēļ šādu lēmumu par ēkas klasificēšanu var uzskatīt par starplēmumu šajā procesā, jo ar to netiek sasniegts mērķis, kura dēļ

attiecīgais nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas process ir uzsākts, proti, konkrētā būve netiek aplikta ar paaugstinātu nodokļa likmi (sk.,

piemēram, Augstākās tiesas 2015.gada 14.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-576/2015 8.punktu).

[8] Atbildot uz pieteicējas viedokli par tiesvedības izbeigšanu, norādāms turpmāk minētais. Iestāde pārsūdzēto lēmumu pamatojusi cita starpā ar

tiesību normām, kas regulē nekustamā īpašuma nodokli. Tādēļ šajā lietā ir pamats teikt, ka būvju statuss noteikts, lai piemērotu atbilstošu nodokļa likmi.

Apstākļi, uz kuriem norādījusi pieteicēja (piemēram, vai būvēm noteikta atbilstoša pilsētvidi degradējošo un sabiedrisko drošību apdraudošo ēku

kategorija; no kura brīža uzliekams pienākums maksāt paaugstinātu nodokļa likmi u.tml.) ir izvērtējami, izskatot lietu par administratīvā akta – lēmuma par

nekustamā īpašuma nodokli – tiesiskumu. Tāpat lēmums par būvju statusa noteikšanu var būt starplēmums cita administratīvā akta izdošanai, ar kuru

īpašniekam tiek noteikts konkrēts pienākums (piemēram, par būvju savešanu kārtībā vai nojaukšanu u.tml.). Pārsūdzētais lēmums pats par sevi nenoteic

arī īpašuma vērtību.

Priekšnoteikumi tam, vai iestādes lēmums ir administratīvais akts, ir noteikti Administratīvā procesa likuma 1.panta trešajā daļā, kurus Augstākā

tiesa ir vērtējusi jau pieminētajā judikatūrā. Tas, ka pašvaldības saistošajos noteikumos lēmums par būves klasificēšanu attiecīgajā kategorijā ir nosaukts

par administratīvo aktu un tādējādi paredzēta tā pārsūdzēšana, nav kritērijs, pēc kura vadīties, definējot iestādes lēmuma juridisko dabu.

[9] Tā kā pārsūdzētais lēmums nav administratīvais akts, kā arī nav tāds starplēmums, kas pats par sevi skar būtiskas pieteicējas tiesības vai

tiesiskās intereses, tas nav pārsūdzams tiesā administratīvā procesa kārtībā. Tādēļ tiesvedība lietā ir izbeidzama, pamatojoties uz Administratīvā procesa

likuma 282.panta 1.punktu. Līdz ar to kasācijas sūdzības argumentiem nav nozīmes un tie netiek vērtēti.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 125.panta otrās daļas 2.punktu, 282.panta 1.punktu, 348.panta 3.punktu un 351.pantu, Augstākās

tiesas Administratīvo lietu departaments

n o s p r i e d a

Atcelt Administratīvās apgabaltiesas 2015.gada 6.oktobra spriedumu un izbeigt tiesvedību lietā.

Atmaksāt SIA „Nekustamo īpašumu sabiedrība „Zvaigznes Centrs”” pusi no samaksātās valsts nodevas – 42,69 euro.

Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesnese V.Kakste

Tiesnese Dz.Amerika

Tiesnesis J.Neimanis

Supreme Court dismisses appeal as building status determination is not a directly actionable administrative act.

Legislator summary

Legislator headnote

Keywords

Cited Legislation

Cited Case Law

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Full text