Appeal court dismisses appeal against administrative penalty for driving under influence, upholding first instance verdict.
Legislator summary
AI generatedThe Regional Court of Vidzeme dismissed the appellant's appeal against a first-instance judgment convicting him for driving under the influence of alcohol. The court found the lower court's assessment of evidence and sentencing within statutory limits to be legally sound and fully justified. Consequently, the appeal was rejected, and the original penalty including license suspension was upheld as valid.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss 289.22 pants; 289.12 pants 2. daļa 1. punkts: The appellate court must uphold a first-instance administrative penalty decision if the lower court correctly applied the law, evaluated evidence, and imposed sanctions within the statutory limits.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 111006814
Lietas arhīva Nr. 105AA-0050-14/10
SPRIEDUMS
Valmierā 2014.gada 30.maijā
Vidzemes apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesneši M.Ābele,
G.Kukaine un E.Driba
rakstveida procesā 2014.gada 20.maijā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. C/, personas kods /personas kods/,
saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 149. 15panta
ceturtajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu sakarā ar /pers. C/ iesniegto apelācijas sūdzību par Cēsu rajona tiesas
tiesneša 2014.gada 3.aprīļa spriedumu.
Aprakstošā daļa
2014.gada 31.martā Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes
uzraudzības rotas inspektors A.Lukaševičs (turpmāk - amatpersona) sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu (turpmāk -
protokols) Nr. PA909986. Protokolā norādīts, ka 2014.gada 31.martā pulksten 20.45 Priekuļu novadā, Priekuļu pagastā apdzīvotā
vietā Priekuļi pa Izmēģinātāju ielu virzienā no Cēsu prospekta uz Dārza ielu /pers. C/ vadīja transportlīdzekli /TL marka/, valsts
reģistrācijas Nr. /TL numurs/, būdams alkoholisko dzērienu iespaidā, minimālā alkohola koncentrācija izelpojamā gaisā 2,76
promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs, mērījumi veikti ar alkometru AlcoQuant 6020 Nr.A107303.
Protokolā norādīts, ka tādējādi ir pārkāpts CSN 39.punkta 1.apakšpunkta 2.daļa un atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas
APK 149.15panta ceturtajā daļā.
Cēsu rajona tiesas tiesnesis ar 2014.gada 3.aprīļa spriedumu atzinis /pers. C/ par vainīgu Latvijas APK 149. 15panta ceturtajā
daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, piemērojot administratīvo arestu uz 10 diennaktīm, uzliekot naudas sodu 1200
EUR apmērā un atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 gadiem.
Pirmās instances tiesas tiesnesis izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesas sēdē uzklausītās liecības, atzinis par pierādītu to,
ka /pers. C/ vadījis transportlīdzekli, atrodoties alkoholiskā reibuma stāvoklī, turklāt to neapstrīd pats sūdzības iesniedzējs, atzinis, ka
/pers. C/ ir izdarījis Latvijas APK 149. 15panta ceturtajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu, viņa rīcība kvalificējama kā
prettiesiska, sabiedrības drošību apdraudoša un viņš par izdarīto pārkāpumu sodāms. Tiesnesis lietā nav konstatējis atbildību
izslēdzošus apstākļus.
Nosakot sodu, pirmās instances tiesas tiesnesis ņēmis vērā izdarītā administratīvā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību,
to, ka /pers. C/ savu vainu atzīst un nožēlo, pārkāpēja materiālo stāvokli, kā arī to, ka lietā nav konstatēti atbildību pastiprinoši apstākļi,
ir konstatēts viens atbildību mīkstinošs apstāklis, un atzinis, ka sods /pers. C/ nosakāms panta sankcijas minimālajās robežās.
Par pirmās instances tiesas tiesneša spriedumu /pers. C/ (turpmāk tekstā - Iesniedzējs) iesniedzis apelācijas sūdzību, kurā
lūdzis pārskatīt lietu un mīkstināt sodu. Iesniedzējs sūdzībā norādījis uz tiem apstākļiem un situāciju, kādā ir izdarīts administratīvais
pārkāpums, par ko viņš jau sniedzis liecības pirmās instances tiesā. Iesniedzējs sūdzībā, nenoliedzot savu vainu, norādījis uz ģimenes
smago situāciju, paskaidro, kāpēc sēdies pie automašīnas stūres reibumā, un uzskatu, ka jebkurš cilvēks tādā situācijā būtu rīkojies
tāpat. Tajā brīdī viņam bijusi prātā tikai viena doma – ieraudzīt savu māti, kamēr tā vēl ir dzīva un palīdzēt savai māsai. Sūdzības
iesniedzējs norādījis uz to, ka laukos darba nav un pazaudēt autovadītāja tiesības uz četriem gadiem ir liela traģēdija, tādēļ, ņemot
vērā šos apstākļus, lūdz pārskatīt lietu un mīkstināt viņam noteikto sodu.
2014.gada 6.maijā Vidzemes apgabaltiesā saņemti 2014.gada 24.aprīļa maksājuma uzdevumi un paziņojums par naudas soda
izpildi. No šiem dokumentiem redzams, ka /pers. C/ 2014.gada 24.aprīlī ir nomaksājis pilnā apmērā viņam ar Cēsu rajona tiesas
tiesneša 2014.gada 3.aprīļa spriedumu uzlikto naudas sodu 1200 EUR, kā arī ir nomaksājis izdevumus par veikto alkohola pārbaudi
15,65 EUR apmērā.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas Nr.111006814 materiālus, izvērtējusi lietā iegūtos pierādījumus, pārsūdzētā
sprieduma pamatojumu un apelācijas sūdzībā norādītos motīvus, Vidzemes apgabaltiesa atzīst, ka Cēsu rajona tiesas tiesneša
2014.gada 3.aprīļa spriedums ir atstājams negrozīts, bet /pers. C/ iesniegtā apelācijas sūdzība ir noraidāma.
Apelācijas instances tiesā iesniegtā apelācijas sūdzība saskaņā ar Latvijas APK 289. 21panta otrajā daļā noteikto tika izskatīta
rakstveida procesā, jo tiesa atzīst, ka apelācijas sūdzību ir iespējams izlemt pēc lietā esošajiem materiāliem.
Tā kā apelācijas tiesa atzīst, ka apelācijas sūdzību iespējams izlemt pēc lietā esošajiem materiāliem, tad, izskatot sūdzību par
pirmās instances tiesas tiesneša spriedumu, apelācijas instances tiesa pārbauda pieņemtā sprieduma likumību un pamatotību.
Tā kā, saskaņā ar Latvijas APK 289. 22panta pirmo daļu, apelācijas instances tiesa taisa nolēmumu administratīvā pārkāpuma
lietā, atbilstoši šā kodeksa divdesmit trešās "a" nodaļas prasībām, tad iepriekš minētā likuma norma ir piemērojama arī apelācijas
instances tiesā.
Apelācijas instances tiesa atzīst, ka Cēsu rajona tiesa ir pārbaudījusi visus pierādījumus atbilstoši Latvijas APK 243.pantam, un
novērtējusi atbilstoši Latvijas APK 244.pantam.
Latvijas APK 289. 13panta trešā daļa paredz, ja tiesa, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir
pareizs un pilnībā pietiekams, par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma
motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.
Vidzemes apgabaltiesa atzīst, ka Cēsu rajona tiesas tiesneša spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams,
izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.
Vidzemes apgabaltiesa atzīst, ka ar lietā esošiem pierādījumiem ir pilnībā pierādīts, ka norādītajā laikā un vietā ir noticis
attiecīgais administratīvais pārkāpums, tas ir pareizi kvalificēts, ka tieši /pers. C/ ir izdarījis šo administratīvo pārkāpumu. Minētie
pierādījumi ir pareizi analizēti pirmās instances tiesas tiesneša spriedumā un apelācijas instances tiesai nav pamata tos atkārtot.
No Latvijas APK 32.panta ir secināms, ka par administratīvo pārkāpumu nevar tikt piemērots sods ārpus ietvariem, kādus
nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu. Apstākļi, kas saskaņā ar Latvijas APK 32. pantu ir ņemami
vērā, piemērojot administratīvo sodu, ietekmē piemērojamo sodu tikai normatīvajā aktā noteiktās sankcijas ietvaros.
Cēsu rajona tiesas tiesnesis 2014.gada 3.aprīļa spriedumā pareizi konstatējis atbildību mīkstinošu apstākli, ka /pers. C/ savu
vainu atzinis un nožēlojis izdarīto administratīvo pārkāpumu. Atbildību pastiprinoši apstākļi nav konstatēti. /pers. C/ piemērots Latvijas
APK 149.15 panta ceturtajā daļā noteiktais minimālais sods un tiesnesis norādījis, ka sods noteikts, ņemot vērā pārkāpēja personību,
materiālo stāvokli, viņa attieksmi pret izdarīto un atbildību mīkstinošo apstākli.
Tā kā /pers. C/ ir izdarījis pārkāpumu, par ko atbildība paredzēta Latvijas APK 149. 15panta ceturtajā daļā un viņam sods par
administratīvo pārkāpumu uzlikts ietvaros, ko nosaka minētā tiesība norma, tad Cēsu rajona tiesas tiesneša 2014.gada 3.aprīļa
spriedums ir tiesisks un pamatots, tāpēc atstājams negrozīts.
Vidzemes apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzībā norādītie motīvi, nevar būt par pamatu Cēsu rajona tiesas tiesneša
2014.gada 3.aprīļa sprieduma atcelšanai, jo šādu iespēju neparedz likums - Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss un tiesai nav
iespējams rīkoties pretēji likuma prasībām. Apelācijas instances tiesa pozitīvi novērtē faktu, ka /pers. C/ 2014.gada 24.aprīlī ir
nomaksājis pilnā apmērā viņam ar Cēsu rajona tiesas tiesneša 2014.gada 3.aprīļa spriedumu uzlikto naudas sodu 1200 EUR, kā arī
ir nomaksājis izdevumus par veikto alkohola pārbaudi 15,65 EUR apmērā, taču minētais nedod tiesai tiesības nepiemērot Latvijas
APK 149.15panta ceturtajā daļā paredzētos obligātos sodus, tai skaitā transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz četriem
gadiem.
Vidzemes apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas tiesneša spriedums pieņemts, ievērojot procesuālos un formālos
priekšnoteikumus un materiālo tiesību normas, tamdēļ apgabaltiesai nav pamata to atcelt, un iesniegtā apelācijas sūdzība ir
noraidāma.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.22pantu un 289.12panta otrās daļas 1.punktu, Vidzemes
apgabaltiesa
nosprieda
atstāt negrozītu Cēsu rajona tiesas tiesneša 2014.gada 3.aprīļa spriedumu, bet /pers. C/ iesniegto apelācijas sūdzību noraidīt.
Spriedums nav pārsūdzams un stājas likumīgā spēkā tā sastādīšanas dienā.
Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2014.gada 30.maijā.
Tiesneši M.Ābele
G.Kukaine
E.Driba