Court dismisses complaint against bailiff for auctioning undivided shares in co-owned real estate without full valuation.

Lietas arhīva Nr. C-1243-18/4

ECLI:LV:VRT:2018:0328.C21045117.8.S

LĒMUMS

Limbažos 2018.gada 28.martā

Limbažu rajona tiesa šādā sastāvā

tiesnese A.Grīnberga

ar sekretāri L.Brunēvicu

piedaloties sūdzības iesniedzējas pārstāvei /pers. A/, zvērinātai tiesu izpildītājai V.Risevai, piedzinējam /pers. B/ un piedzinēja

pārstāvei /pers. C/

atklātā tiesas sēdē izskatīja /pers. D/ sūdzību par zvērinātas tiesu izpildītājas Vinetas Risevas rīcību.

Aprakstošā daļa

/pers. D/ (turpmāk sūdzības iesniedzējs) tiesā iesniegusi sūdzību, kurā lūdz atzīt par prettiesisku Vidzemes apgabaltiesas iecirkņa

Nr.93 zvērinātas tiesu izpildītājas V.Risevas rīcību, izsolot ¼ domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese A/, numurs /numurs/, kurš

nav sadalīts dabā starp īpašniekiem, nav noteiktas lietošanas tiesības un nav informācijas, kura domājamā daļa tiek izsolīta par

sākumcenu 3200 EUR, apturēt turpmākas izpildu darbības izpildu lietā Nr.00254/093/2016 attiecībā uz sūdzības iesniedzējai piederošo

¼ domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese A/, numurs /numurs/; piedzīt no tiesu izpildītājas par labu sūdzības iesniedzējai tiesas

izdevumus.

Sūdzībā norādīts, ka tiesu izpildītājas V.Risevas lietvedībā atrodas izpildu lieta Nr.00254/093/2016, kas ir ierosināta pamatojoties

uz Vidzemes apgabaltiesas 2016.gada 22.martā izdoto izpildu rakstu civillietā Nr.C21046913 par parāda 10040,86 EUR apmērā

piedziņu no sūdzības iesniedzējas par labu /pers. B/ (turpmāk piedzinējs). Tiesu izpildītāja rīkojusi sūdzības iesniedzējai piederošo ¼

domājamās daļas no nekustamā īpašuma /adrese A/, pirmo izsoli.

Uzskata, ka veicot izpildu darbības izpildu lietā tiesu izpildītāja rīkojusies prettiesiski izsolot sūdzības iesniedzējai piederošo ¼

domājamo daļu no nekustamā īpašuma. Sūdzības iesniedzējas pārstāve iepazinusies ar izpildu lietas materiāliem, un konstatējusi, ka nav

veikta visa nekustamā īpašuma novērtēšana, novērtēta tikai ¼ domājamā daļa. No izpildu lietā esošajiem dokumentiem un vērtējuma

Nr.2016-179, nevar izsecināt, kura domājamā daļa no nekustamā īpašuma ir novērtēta, kura tiek izsolīta par sākumcenu 3200 EUR.

Nekustamā īpašuma īpašnieki ir sūdzības iesniedzēja, kurai pieder ¼ domājamā daļa; /pers. F/, kurai pieder ¼ domājamā daļa un /pers.

G/, kurai pieder ½ domājamā daļa. Nekustamais īpašums nav reāli sadalīts un kopīpašnieki nav vienojušies arī par nekustamā īpašuma

lietojuma tiesībām. Izpildi lietā Nr.00254/093/2016 nav atrodami kopīpašnieku paskaidrojumi, kas varētu kalpot kā iespējamais

apliecinājums tam, kura no nekustamā īpašuma daļām pieder katram kopīpašniekam. Šādas informācija nav arī norādīta vērtējumā, arī no

vērtējuma nevar izsecināt, kura no nekustamā īpašuma domājamām daļām ir novērtēta par 3200 EUR. Tiesu praksē ir nodibināts, ka

kopīpašumā esošā nekustamā īpašuma, kas nav sadalīts starp īpašniekiem dabā, pārdošana izsolē ir nesamērīga, jo tādā veidā nepamatoti

tiek aizskartas trešo personu tiesības un intereses. Zvērināta tiesu izpildītāja nav lūgusi novērtēt visu nekustamo īpašumu, lai noteiktu ¼

domājamās daļas vērtību, bet gan lūgusi novērtēt ¼ domājamo daļu no nekustamā īpašuma. Kura konkrēti no minētā nekustamā īpašuma

¼ domājamām daļām pēc vērtētāja un tiesu izpildītājas ieskatiem pieder sūdzības iesniedzējai, un kura no nekustamā īpašuma

domājamām daļām ir novērtēta par 3200 EUR, izpildu lietā un vērtējumā informācijas nav. Nav arī saprotams tieši kura no domājamām

daļām tiek izsolīta par sākumcenu 3200 EUR. Uzskata, ka tādējādi tiesu izpildītāja pieļāvusi Civilprocesa likuma, zvērinātu tiesu

izpildītāju un citu normatīvo aktu pārkāpumus.

Tiesā saņemts zvērinātas tiesu izpildītājas V.Risevas paskaidrojums, kurā norādīts, ka tiesu izpildītājas lietvedībā atrodas izpildu

l i e t a Nr.00254/093/2016, kas ievesta pamatojoties uz Vidzemes apgabaltiesas 2016.gada 22.marta izsniegto izpildu rakstu

Nr.C21046913/CA0172-14/12, par parāda 10040,86 EUR piedziņu no sūdzības iesniedzējas par labu piedzinējam, ar piedzinēja

lūgumu piedziņu vērst uz sūdzības iesniedzējai piederošo domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese A/. 2016.gada 19.jūlijā,

saskaņā ar Civilprocesa likuma 604.panta otro daļu, sūdzības iesniedzējai un piedzinējam nosūtīts paziņojums par nekustamā īpašuma

novērtējumu. Lūgums veikt atkārtotu nekustamā īpašuma novērtējumu tiesu izpildītājai nav iesniegts. 2017.gada 2.augusta izdevuma

“Latvijas Vēstnesis” laidienā Nr.152 publicēts sludinājums par nekustamā īpašuma pirmo izsoli. Saskaņā ar Civilprocesa likuma

606.panta pirmo izsole tika izziņota vienu mēnesi pirms izsoles. Izskatot sertificētas nekustamā īpašuma vērtētājas I.Apeines

sagatavoto vērtējumu konstatējusi, ka novērtējuma 16.lappusē ir norādīta metode īpašuma vērtības noteikšanai ar salīdzināmo darījumu

pieeju, proti: noteikta visa nekustamā īpašuma tirgus vērtība 19661 EUR, noteikta ¼ domājamās daļās tirgus vērtība 4915 EUR, kā arī

noteikta ¼ domājamās daļas piespiedu pārdošanas vērtība 3200 EUR, kas, izsludinot sūdzības iesniedzējai piederošo domājamo daļu, ir

norādīta kā izsoles sākumcena. Norāda, ja nekustamajam īpašumam nav veikta reālā sadale, tas nevar kalpot par šķērsli piedziņas

vēršanai; ka līdz paskaidrojumu sagatavošanas dienai tiesu izpildītāja nav saņēmusi sūdzības, pretenzijas vai iesniegumi no nekustamā

īpašuma kopīpašniekiem par sūdzības iesniedzējai piederošo domājamo daļu pārdošanu izsolē.

Sūdzības iesniedzējas pārstāve tiesas sēdē atsaucās uz sūdzībā norādītajiem apstākļiem, sūdzību lūdz apmierināt. Uzskata, ka

īpašums izsolīts bez vērtējuma, kamdēļ izsole nav varējusi notikt 2017.gadā, bijis nepieciešams pasūtīt jaunu novērtējumu. Īpašuma

vērtētājas izsniegtajā izziņā norādītais, ka īpašuma vērtība nav mazinājusies, nenozīmē, ka tā vērtība nav paaugstinājusies.

Zvērināta tiesu izpildītāja tiesas sēdē sūdzību lūdza noraidīt, atsaucās uz savu rakstveida paskaidrojumu.

Piedzinēja pārstāve tiesas sēdē norādīja, ka sūdzība kā nepamatota ir noraidāma, pievienojas tiesu izpildītājas paustajam viedoklim.

Lieciniece/pers. K/ liecināja, ka viņa kā nekustamā īpašuma kopīpašniece ir saņēmusi īpašuma novērtējumu 2016.gadā, kad arī

vērtētāja īpašumu apsekojusi, par to uzzinājusi no trešās kopīpašnieces. Nav iebildusi par īpašuma novērtējumu, nav arī pati pasūtījusi

neatkarīgu īpašuma vērtējumu. Nav saņēmusi tiesu izpildītājas izziņu par īpašuma vērtējumu 2017.gadā.

Motīvu daļa

Tiesa, uzklausījusi lietas dalībnieku un iepazinusies ar lietas materiāliem uzskata, ka sūdzība kā nepamatota ir noraidāma.

Tiesu izpildītājas V.Risevas lietvedībā atrodas izpildu lieta Nr.00254/093/2016, kas reģistrēta pamatojoties uz Vidzemes

apgabaltiesas 2016.gada 22.martā izsniegto izpildu rakstu Nr.C21046913/CA0172-14/12 par parāda 10040,86 EUR piedziņu no

sūdzības iesniedzējas par labu /pers. B/.

No iesniegtās sūdzības un lietas dalībnieku rakstveida paskaidrojumiem un paskaidrojuma tiesa sēdē secināms, ka lietā pastāv

strīds, vai zvērinātai tiesu izpildītāja bija tiesīga izsolīt sūdzības iesniedzējai piederošo ¼ domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese

A/, ņemot vērā, ka domājamās daļas vērtība noteikta 3200 EUR, ka starp kopīpašniekiem nav noteikta īpašuma reālā sadale.

Lietā nepastāv strīds, ka sūdzības iesniedzējai pieder ¼ domājamā daļa no nekustamais īpašums /adrese A/. Tāpat lietā nepastāv

strīds, ka piedzinējs lūdzis piedziņu vērst uz sūdzības iesniedzējai piederošo ¼ domājamo daļu no nekustamā īpašuma.

Civilprocesa likuma 604.panta pirmā daļa noteic, nekustamo īpašumu uz parādnieka rēķina pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma

novērtē sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs, nosakot nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas vērtību.

No lietā esošajiem pierādījumiem secināms, ka nekustamo īpašumu /adrese A/ novērtēšanu veikusi sertificēta nekustamā īpašuma

vērtētāja Ilze Apeine (lietas lapa 46) pēc tiesu izpildītājas pasūtījuma – pieprasījuma.

Nekustamā īpašuma vērtētāja nekustamo īpašumu apsekojusi 2016.gada 30.jūnijā, noteikusi visa nekustamā īpašuma tirgus vērtību

19661 EUR, attiecīgi ¼ domājamās daļas vērtību 4915 EUR, kā arī iespējamo piespiedu pārdošanas vērtību 3200 EUR (lietas lapas 20

un 21). Nekustamā īpašuma vērtētāja 2017.gada 26.jūlijā apliecinājusi, ka nekustamā īpašuma ¼ domājamās daļas piespiedu pārdošanas

vērtība, kas noteikta 2016.gada 30.jūnijā nav mazinājusies un tās vērtība ir 3200 EUR (lietas lapa 26).

Lietā pastāv strīds, vai domājamās daļas vērtība nav gada laikā palielinājusies, tādējādi izsoles gaitā atgūstot lielāku parāda daļu,

kamdēļ būtu bijis nepieciešams pieprasīt atkārtotu novērtēšanu.

Civilprocesa likuma 604.panta otrā un trešā daļa noteic kārtību, personu loku un termiņus atkārtotas izsoles veikšanai. Tiesa

iepazinusies ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem nekonstatē, ka sūdzības iesniedzēja būtu izteikusi jebkādus iebildumus par nekustamā

īpašuma sākotnējo – 2016.gada vērtējumu vai lūgusi veikt atkārtotu īpašuma vērtēšanu. Arī tiesas sēdē sūdzības iesniedzējas pārstāve

šādu faktu nenoliedza. Tādējādi tiesa sūdzības iesniedzējas iebildumus par visa nekustamā īpašuma, gan arī par tā domājamo daļu gan

tirgus, gan piespiedu vērtību noteikšanu noraida kā nepamatotus. No lietā esošā novērtējuma ir konstatējamas visas iepriekš uzskaitītās

vērtības.

Tāpat tiesa noraida kā nepamatotus sūdzības iesniedzējas pārstāves iebildumus par vērtētājas sniegtajā izziņā doto vērtējumu

nekustamajam īpašumam 2017.gada jūlijā, norādot, ka novērtējums, kad notikusi izsole nav bijis spēkā, ka izziņā norādītais vērtējums

nav patiess. Tiesa pievienojas tiesu izpildītājas pasustajam viedoklim, ka veicot jaunu nekustamā īpašuma novērtēšanu, veidotos papildus

izdevumi izpildu lietā, kas būtu sedzami sūdzības iesniedzējai. Tiesa atzīst, ka izziņā sniegtās ziņas neietver sevī visas ziņas, ko sevī

ietvertu pilnīgs nekustamā īpašuma vērtējums, taču ņemot vērā vērtētāja specifiskās zināšanas nekustamā īpašuma tirgū, nav apšaubāma

tā kompetence īpašuma vērtības noteikšanā neveicot pilnīgu īpašuma novērtēšanu, ņemot vērā, ka konkrētais vērtētājs jau veicis pilnīgu

īpašuma vērtējumu. Tāpat tiesa konstatē, ka konkrētais vērtējums ir bijis aktuāls līdz 2017.gada 30.jūnijam, savukārt izziņa par

nekustamā īpašuma vērtību ir sagatavota 2017.gada 26.jūlijā, norādot, ka ¼ domājamās daļas piespiedu pārdošanas vērtība nav

mazinājusies un ir 3200 EUR. Tiesa uzskata, ka ir apšaubāms fakts, ka nepilna mēneša laikā nekustamā īpašuma vērtība varējusi būtiski

mainīties – paaugstinājusies vai samazinājusies.

Lietā nepastāv strīds, ka nekustamais īpašums nav bijis sadalīts reālās daļās, nav bijusi noteikta visu kopīpašnieku īpašuma

lietošanas kārtība.

Civillikuma 1067.panta pirmā daļa noteic, ka īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām

nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība.

No citētās likuma normas secināms, ka katrs kopīpašnieks var izlietot īpašumu uz visu kopējo lietu atbilstoši savai domājamai

daļai, taču tam nav tiesību uz kādu īpašuma reālu daļu.

Tādejādi tiesa noraida kā nepamatotus sūdzībā ietvertos iebildumus, ka tiesu izpildītājai nav bijušas tiesības izsolīt sūdzības

iesniedzējai piederošās domājamās daļas, ka nav bijis iespējams secināt tieši kuras domājamās daļas ir izsolītas. Atbilstoši Civillikuma

1072.pantam normām, kopīpašnieks ir tiesīgs ar piederošajām domājamām daļām rīkoties pēc saviem ieskatiem, tāpat attiecībā uz

domājamo daļu var vērts piedziņu (Civillikuma komentāri A.Grūtups, E.Kalniņš Rīga 2002., 267.lapa). Sūdzības iesniedzēja savus

iebildumus, ka nevar vērst piedziņu pret nekustamā domājamām daļām nav pamatojusi ne ar kādām tiesību normām. Sūdzībā nav arī dota

arī atsauce uz konkrētu tiesu praksi (judikatūru), kurš šāds liegums būtu nostiprināts.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka tiesu izpildītāja ir rīkojusies saskaņā ar likuma normām, kamdēļ sūdzības iesniedzējas

sūdzība ir noraidāma pilnībā.

Rezolutīvā daļa

Vadoties pēc Civilprocesa likuma 229. un 230., 632.panta, tiesa

nolēma

Noraidīt /pers. D/sūdzību par zvērinātas tiesu izpildītājas Vinetas Risevas rīcību.

Lēmumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā no lēmuma sastādīšanas Vidzemes apgabaltiesā, iesniedzot blakus sūdzību Vidzemes

rajona tiesā.

Tiesnese A.Grīnberga