Court orders father to pay 30% of minimum wage for child support in written proceedings.

Lietas Nr. C16061014

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jēkabpilī 2014.gada 27.maijā

Jēkabpils rajona tiesa: tiesnesis V.Čeraps,

rakstveida procesā izskatot civillietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, maza apmēra prasībā pret /pers. B/, personas kods

/personas kods/, par uzturlīdzekļu piedziņu,

konstatēja

prasības pieteikuma norādīts, ka pusēm ir kopīgs bērns – 2005.gada 22.jūnijā dzimusī meita /pers. C/. Bērns atrodas prasītājas

aprūpē. Atbildētājs materiālo palīdzību bērna uzturēšanai nesniedz.

Prasītāja lūdz piedzīt uzturlīdzekļus meitas /pers. C/ uzturam 96 euro apmērā mēnesī, sākot no prasības iesniegšanas dienas tiesā

līdz pilngadības sasniegšanai, bet ne mazāk kā 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Prasītāja prasības pieteikumā norādījusi, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

/datums/oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” (laidienā Nr.67 (5127)) atbildētājam paziņots par ierosināto civillietu un lietas

izskatīšanu rakstveida procesā ar sprieduma pieejamību 2014.gada 27.maijā. Atbildētājs savas civilprocesuālās tiesības, kas

saistītas ar lietas sagatavošanu iztiesāšanai, nav iesniedzis.

2014.gada 27.martā prasītājai nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā ar sprieduma pieejamību 2014.gada

27.maijā.

Civilprocesa likuma 250.25 panta otrā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par

nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot

pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Lietu tiesa izskata rakstveida procesā, par ko pusēm ir paziņots likumā noteiktajā laikā un kārtībā.

Novērtējot lietā esošos un pārbaudītos pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība par uzturlīdzekļu piedziņu ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar iesniegto dzimšanas apliecību /pers. C/ vecāki ir /pers. B/ un /pers. A/ (dzim./dzimtais uzvārds/) (lietas 7.lapa).

Nav strīda, ka bērns atrodas prasītājas ikdienas apgādībā un dzīvo kopā ar viņu. Minēto apliecina Jēkabpils pilsētas pašvaldības

izziņa (lietas 8.lapa).

Civillikuma 179.panta pirmā un otrā daļa nosaka tēva un mātes pienākumu bērnu uzturēšanā samērā ar viņu mantas stāvokli līdz

laikam, kad bērni var paši sevi apgādāt, norādot, ka šis vecāku pienākums neizbeidzas, ja bērni nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem.

Civillikuma 179.panta piektā daļa nosaka, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no

vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo

mēnešalgu un bērna vecumu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”

(turpmāk – Noteikumi) katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus – katram bērnam

no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba

algas, bet no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās

minimālās mēneša darba algas. Ministru kabineta noteiktā minimālā mēneša darba alga šobrīd 320 euro, tādēļ minimālais

uzturlīdzekļu apmērs, kas jānodrošina katram no vecākiem, neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, bērnam no 7

gadu vecuma ir 96 euro mēnesī.

Tādejādi ir pamats apmierināt prasītājas prasījumu par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam noteiktā minimālā uzturlīdzekļu apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu „Tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami

no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai”. Savukārt, saskaņā ar Civilprocesa likuma 35.panta

pirmās daļas 3.punktu prasības summa „prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu ir maksājumu kopsumma par vienu gadu” – šajā lietā tas

ir 1152 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu par prasību līdz 2134 euro maksājama valsts

nodeva 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 71,14 euro.

Tātad par šo prasījumu maksājamā valsts nodeva ir 172,80 euro. Tādejādi no atbildētāja piedzenama valsts nodeva 172,80 euro un

ar lietas izskatīšanu saistītie pasta izdevumi 6,20 euro.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 42., 190., 204. 1 un 250.25pantu, tiesa

nosprieda

1. Prasību apmierināt pilnīgi.

2. Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus no

2014.gada 19.marta /pers. C/, personas kods /personas kods/, uzturam 96 euro ik mēnesi, bet ne mazāk kā 30% apmērā no Ministru

kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai.

3. Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā valsts nodevu 172,80 euro (viens simts septiņdesmit divi euro un

80 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos pasta izdevumus 2,21 euro (divi euro un 21 cents).

4 . Sprieduma labprātīgai izpildei par naudas summu piedziņu valsts labā noteikt 10 dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Par spriedumu var iesniegt apelācijas sūdzību 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas. Apelācijas sūdzība adresējama

Zemgales apgabaltiesai un iesniedzama Jēkabpils rajona tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības

ierosināšanas pamatiem.

Tiesnesis V.Čeraps