Court convicts defendant for violating police separation order and imposes fine despite absence from hearing.

Lietas Nr. 107010614

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē 2014. gada 2. septembrī

Aizkraukles rajona tiesas

tiesnese S. Daukšte,

ar tiesas sēdes sekretāri D.V.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, dzīvojoša /adrese/, pārkāpumu, kas

paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā.

Aprakstošā daļa

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektors V. Bešmenovs 2014. gada 1. augustā

sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC043550 par to, ka 2014. gada 30. jūnijā plkst. 14.00 /adrese/, /Nosaukums A/- 1 /pers. A/

izmantojot savu atslēgu iekļuva savā deklarētajā dzīves vietā ignorējot policijas lēmumā par nošķiršanu ( no 26.06.2014.) noteikto aizliegumu apmeklēt

konkrēto adresi, tādējādi /pers. A/ ļaunprātīgi nepakļāvās policijas iestādes darbinieka rakstiska rīkojuma prasībām, līdz ar to izdarīja administratīvo

pārkāpumu.

Atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā.

/pers. A/ uz tiesas sēdi Aizkraukles rajona tiesā 2014. gada 2. septembrī, plkst. 13.30 neieradās. Par tiesas sēdi /pers. A/ paziņots 2014. gada 4.

augustā uz viņa norādīto dzīves vietu ierakstītā pasta sūtījumā nosūtot tiesas pavēsti (lietas 1., 20.lapa).

Uz tiesas sēdi nav ieradies arī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk – Iestādes) pilnvarotais pārstāvis. Iestādei par tiesas sēdi

paziņots 2014. gada 4. augustā (lietas 1. lapa).

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260. panta otro daļu, personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības

piedalīties lietas izskatīšanā.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.2 pantā noteikts, ka Iestādei administratīvā pārkāpuma tiesvedības procesā ir tiesības piedalīties

tiesas sēdē.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.11 panta pirmā daļa nosaka, ja lietu nav iespējams izskatīt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi nav

ieradusies kāda persona, tiesa pieņem lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu.

Tiesnese atzīst, ka administratīvā pārkāpuma lietu ir iespējams izskatīt bez personas, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un Iestādes pilnvarotā

pārstāvja klātbūtnes. Pie administratīvās atbildības saucamajam un Iestādei par tiesas sēdi ir bijis paziņots Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

289.6 panta kārtībā. Tiesnese secina, ka, neierodoties uz tiesas sēdi, /pers. A/ un Iestāde nav vēlējušies izmantot savas tiesības piedalīties tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesnese atzīst, ka /pers. A/ ir saucams pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 175. pantā paredzēto pārkāpumu un viņam piemērojams administratīvais sods.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 pants noteic, ka tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj jautājumus, vai ir noticis

administratīvs pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai persona ir sodāma par administratīvo pārkāpumu, vai ir atbildību mīkstinoši un

pastiprinoši apstākļi, kāds sods piemērojams personai, vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem u.c.

izņemtām lietām, garantijas naudu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā paredzēta administratīvā atbildība par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka,

pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības

sargāšanas vai dienesta pienākumus.

Tātad, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā paredzētā pārkāpuma

izdarīšanu, nepieciešams konstatēt, ka policijas darbinieks ir izteicis likumīgu rīkojumu un persona izdarījusi ļaunprātīgu nepakļaušanos izteiktajam

rīkojumam.

Saskaņā ar likuma „Par policiju” 22. pantā noteikto, policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš

izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda.

Likuma „Par policiju” 12. pantā „Policijas darbinieku vispārējās tiesības” 10.1 punktā noteikts, „ ja pastāv tūlītēji draudi, ka persona, kas

atrodas mājoklī vai tā tuvumā, var nodarīt kaitējumu šajā mājoklī pastāvīgi dzīvojošas personas (turpmāk- aizsargājamā persona) dzīvība

vai veselībai, uz rakstveida pieteikuma pamata pieņemt lēmumu, kas uzliek pienākumu pilngadīgai personai, kura rada draudus, atstāt

mājokli, kur pastāvīgi dzīvo aizsargājamā persona, neatgriezties un neuzturēties šajā mājoklī un tā tuvumā ( turpmāk- policijas lēmums par

nošķiršanu) tuvāk par lēmumā noteikto attālumu uz laiku līdz astoņām dienām no lēmuma pieņemšanas brīža ...”

No administratīvā pārkāpuma lietai pievienotā 2014. gada 26. jūnija policijas lēmuma par nošķiršanu zināms, ka Valsts policijas Zemgales reģiona

pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektors Valsts amatpersona sakarā ar /pers. B/ pieteikumu policijai par fizisku un

emocionālu vardarbību pieņēmis lēmumu, ar kuru /pers. A/ uzlikts aizliegums kontaktēties ar /pers. B/ un apmeklēt viņas dzīves vietu /adrese/

/Nosaukums A/-1 līdz 2014. gada 4. jūlija plkst. 20.00 Lēmums/pers. C/ paziņots 2014. gada 26. jūnijā, viņš atteicies to parakstīt (lietas 7., 8. lapa).

/pers. B/ 2014. gada 1. jūlija rakstveida paskaidrojumā norādījusi, ka 2014. gada 30. jūnijā neesot bijusi mājās /adrese/, /Nosaukums A/-1, bijusi

Rīgā pie ārsta. Par viņas prombūtni ir bijis zināms viņas vīram /pers. A/. /pers. A/ ar policijas lēmumu aizliegts atrasties viņas dzīves vietā /adrese/,

/Nosaukums A/-1 laika posmā no 2014. gada 26. jūnija līdz 2014. gada 4. jūlija plkst. 20.00. Viņas prombūtnes laikā no dzīvokļa, nebojājot durvis un

to slēdzeni, pazudušas /pers. A/ mantas un viņas mobilā telefona lādētājs. Materiālu pretenziju pret /pers. A/ viņai neesot, bet viņš esot pārkāpis policijas

lēmuma par nošķiršanu prasības. 30. jūnijā, ap plkst. 14.00 /pers. A/ viņai zvanījis, bet viņa neesot atbildējusi. Viņš zvanījis arī meitai un lūdzis piezvanīt

viņai (/pers. B/), lai noskaidrotu, kur viņas dzīves vietā tieši atrodas mobilā telefona lādētājs (lietas 4. lapa).

No /pers. B/ rakstveida paskaidrojuma (bez datuma) zināms, ka 2014. gada 26. jūnijā, ap plkst. 19.00 policijas darbinieks viņas klātbūtnē /pers.

A/ izskaidrojis viņa tiesības un pienākumus saistībā ar lēmuma par nošķiršanu piemērošanu, bet viņš atteicies parakstīt lēmumu (lietas 10. lapa).

2014. gada 1. jūlijā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektors V. Bešmenovs par

faktu, ka 2014. gada 30. jūnijā plkst. 14.00 /adrese/, /Nosaukums A/-1 /pers. A/, izmantojot savu atslēgu iekļuva sievas /pers. B/ dzīves vietā, tādējādi

ļaunprātīgi nepakļāvās policijas iestādes darbinieka rakstiska rīkojuma (policijas lēmums par nošķiršanu no 2014. 26.06.) prasībām, uzsācis

administratīvo lietvedību Nr. 386 pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. panta pazīmēm (lietas 5.lapa).

No /pers. D/ rakstveida paskaidrojuma zināms, ka 2014. gada 29. jūnijā plkst. 19.00 no savas dzīves vietas Kokneses pagastā, Koknesē,

/Nosaukums A/-1 , aizbraucis uz Rīgu un atgriezies mājās 30. jūnijā ap plkst. 17.00. Atgriežoties mājās konstatējis, ka no tās pazudušas viņa tēva /pers.

A/ mantas (drēbes, GPS navigācijas ierīce, TV dekodera karte) un mātei piederošais mobilā telefona lādētājs. Mājā nav bijušas ielaušanās pazīmes.

Pieļaujot iespēju, ka mantas paņēmis tēvs un tādā veidā pārkāpis arī policijas lēmuma par nošķiršanu prasības. 2014. gada 1. jūlijā ap plkst. 13.50 uz

mātes telefonu zvanījis tēvs un uz zvanu atbildējis viņš (/pers. D/). Sarunas laikā tēvs atzinis, ka bijis dzīvoklī un paņēmis savas mantas. Teicis tēvam, ka

viņš ir pārkāpis policijas lēmumu par nošķiršanu, uz ko tēvs atbildējis, ka viņiem vēl esot jāpierādot viņa pārkāpuma fakts (lietas 6.lapa) .

No Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektora Valsts amatpersona 2014. gada 29.

jūlija ziņojuma zināms, ka /pers. A/ 2014. gada 1. augustā plkst. 10.00 neieradās uz izsaukumu policijas iecirknī administratīvajā lietā paskaidrojumu

sniegšanai un administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanai. 2014. gada 29. jūlijā telefoniski sazinājies ar /pers. A/, lai pārliecinātos, vai viņš saņēmis

pavēsti un noskaidrotu, vai viņš ieradīsies policijas iecirknī pavēstē norādītajā datumā. /pers. A/ paskaidrojis, ka savu vainu policijas lēmuma par

nošķiršanu pārkāpšanā atzīstot, cerējis uz sievas /pers. B/ izpratni, proti, ka viņa neziņos policijai par lēmuma par nošķiršanu pārkāpumu. /pers. A/

paskaidrojis, ka pavēstē norādītajā laikā ierasties policijā nevarēs, jo strādā par kravas automašīnas šoferi un 2014. gada 1. augustā viņam paredzēts

brauciens uz Krieviju (lietas 16. lapa). No Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektora Valsts

amatpersona 2014. gada 1. augusta ziņojuma zināms, ka /pers. A/ policijas iecirknī neieradās un policijas darbiniekam nav izdevies ar viņu sazināties

telefoniski. 2014. gada 1. augustā /pers. A/ policijas iecirknī neieradās un administratīvā pārkāpuma protokols tika sastādīts bez viņa klātbūtnes (lietas

18.lapa). 2014. gada 1. augustā administratīvā pārkāpuma protokola Nr. PC 043550 kopija nosūtīta /pers. A/ uz viņa norādīto dzīves vietu (lietas

19.lapa).

Tiesnese atzīst, ka rīkojoties atbilstoši likuma „Par policiju” 12. panta 10. 1 punkta prasībām, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes

Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektors K. Bite uz /pers. B/ pieteikuma pamata pieņēmis policijas lēmumu par nošķiršanu, ar kuru

/pers. A/ uzlikts aizliegums apmeklēt /pers. B/ dzīves vietu /adrese/, /Nosaukums A/-1 līdz 2014. gada 4. jūlija plkst. 20.00. Tiesnese atzīst, ka policijas

darbinieka lēmumā izteiktais rīkojums ir bijis likumīgs un /pers. A/ 2014. gada 30. jūlijā ierodoties mājoklī Kokneses pagastā, Koknesē, /Nosaukums

A/-1 ļaunprātīgi nav pakļāvies šim likumīgajam rīkojumam.

Tiesnese secina, ka 2014.gada 30. jūnijā plkst. 14.00 /pers. A/ ieradās /pers. B/ dzīves vietā /adrese/, /Nosaukums A/-1 tādā veidā ļaunprātīgi

nepakļaujoties Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektora K. Bites 2014. gada 26. jūnija

policijas lēmumā par nošķiršanu izteiktajam rīkojumam – aizliegumam apmeklēt /pers. B/ dzīves vietu /adrese/, /Nosaukums A/-1 līdz 2014. gada 4. jūlija

plkst. 20.00.

Tātad /pers.A/ ir izdarījis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Nosakot sodu, atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32. panta otrajai daļai, tiesnese ņem vērā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja

personību, vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

No Informācijas centra Sodu reģistra izdrukas zināms, ka /pers. A/ agrāk administratīvi sodīts divas reizes, piemērotos naudas sodus samaksājis

(lietas 12. lapa). Administratīvā pārkāpuma lietā nav ziņu par /pers. A/ ienākumiem un viņa mantisko stāvokli.

/pers. A/ atbildību par administratīvo pārkāpumu mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus tiesnese nekonstatē.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22. pants noteic, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura

izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas

personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Tiesneses ieskatā /pers. A/ par izdarīto pārkāpumu piemērojams naudas sods un tas būs taisnīgs un samērīgs sods.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 31., 32., 33., 34., 175., 289. 6, 289.11, 289.16, 289.17, 289.18 pantu, tiesnese

no s pri e da :

Atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā paredzētā pārkāpuma

izdarīšanā un piemērot viņam naudas sodu EUR 50,00 ( piecdesmit euro) apmērā.

Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Aizkraukles

rajona tiesā.

Tiesnese S. Daukšte