Administrative court dismisses appeal against rejection of constitutional review petition for ministerial regulations.

ECLI:LV:AT:2018:0423.SKA096318.6.L

Lieta Nr. 6-8-00789-17/46

SKA-963/2018

Administratīvo lietu departaments

Latvijas Republikas Augstākā tiesa

LĒMUMS

Rīgā 2018.gada 23.aprīlī

Augstākā tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis Andris Guļāns,

tiesnese Veronika Krūmiņa,

tiesnese Rudīte Vīduša

rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ un /pers. B/ blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2017.gada 28.decembra lēmumu, ar

kuru atteikts pieņemt /pers. A/ un /pers. B/ pieteikumu.

Aprakstošā daļa

[1] Administratīvajā rajona tiesā saņemts līdzpieteicēju /pers. A/ un /pers. B/ pieteikums, kurā lūgts:

1) atzīt Ministru kabineta 2008.gada 21.aprīļa noteikumu Nr. 288 „Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtība” (turpmāk –

Ministru kabineta noteikumi Nr. 288) 5.punktu par diskriminējošu, prettiesisku, pretlikumīgu un amorālu un atlīdzināt mantiskos zaudējumus 2200 euro,

kā arī morālo kaitējumu 180 000 euro;

2) atzīt Cēsu novada domes 2013.gada 20.decembra saistošos noteikumus Nr. 24 „Par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par

trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālās palīdzības pabalstiem Cēsu novadā” (turpmāk – saistošie noteikumi Nr. 24) par diskriminējošiem, prettiesiskiem,

pretlikumīgiem un amorāliem un atlīdzināt mantiskos zaudējumus 2200 euro, kā arī morālo kaitējumu 180 000 euro.

[2] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2017.gada 28.decembra lēmumu nolemts atteikties pieņemt līdzpieteicēju pieteikumu. Tiesneša

lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmās daļas 1.punktu, ir pamats atteikties pieņemt līdzpieteicēju pieteikumu

daļā par Ministru kabineta noteikumu Nr. 288 5.punkta atzīšanu par diskriminējošu, prettiesisku, pretlikumīgu un amorālu, jo pieteikums nav iesniegts par

kādu no Administratīvā procesa likuma 184.pantā noteiktajiem pieteikuma priekšmetiem.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 1.panta piekto daļu Ministru kabineta noteikumi ir ārējais normatīvais akts. Par ārējo normatīvo

aktu nav veicama kontrole tiesā administratīvā procesa kārtībā, tā kā administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole pār konkrētām (individuālām)

publiski tiesiskajām attiecībām starp valsti un privātpersonu. Tiesa nevar rīkoties pretēji likumdevēja gribai un tādējādi nevar veikt kontroli pār valsts

pārvaldes darbību likumdošanas jomā, tā kā Administratīvā procesa likums šādu kompetenci nenosaka. Ārējie normatīvie akti nav pārsūdzami

administratīvajā tiesā. Šīs lietas ir pakļautas izskatīšanai Satversmes tiesai Satversmes tiesas likumā noteiktajā kārtībā.

[2.2] Lai prasītu atlīdzinājumu administratīvā procesa kārtībā, nepieciešams konstatēt, ka mantiskie zaudējumi vai morālais kaitējums

nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību. Ņemot vērā to, ka prasījums par Ministru kabineta noteikumu Nr. 288 5.punkta atzīšanu par

diskriminējošu, prettiesisku, pretlikumīgu un amorālu nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā, tad arī pieteikums daļā par mantisko zaudējumu, kā

arī morālā kaitējuma atlīdzināšanu nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā.

[2.3] Pārbaudot tiesu informācijas sistēmas datu bāzē esošo informāciju, konstatēts, ka ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2016.gada

21.aprīļa lēmumu atteikts pieņemt līdzpieteicēju pieteikumu par Cēsu novada domes saistošo noteikumu Nr. 27 „Par atvieglojumu piemērošanu

nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem Cēsu novadā” (turpmāk – saistošie noteikumi Nr. 27) atsaukšanu, pamatojoties uz Administratīvā procesa

likuma 191.panta pirmās daļas 1.punktu.

Izskatāmajā gadījumā pieteikumā ietvertais prasījums par saistošo noteikumu Nr. 24 atzīšanu par diskriminējošiem, prettiesiskiem,

pretlikumīgiem un amorāliem pēc būtības ir tāds pats prasījums, kāds tika ietverts 2016.gada 30.martā tiesā saņemtajā līdzpieteicēju pieteikumā, kura

pieņemšanu tiesa jau atteica.

Līdz ar to, ievērojot Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmās daļas 11.punktu, ir jāatsaka pieņemt līdzpieteicēju pieteikumu daļā par

saistošo noteikumu Nr. 24 atzīšanu par diskriminējošiem, prettiesiskiem, pretlikumīgiem un amorāliem, jo tiesā atkārtoti iesniegts tāds pieteikums, kura

pieņemšanu tiesnesis jau atteicis, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmās daļas 1.punktu.

[2.4] Tā kā prasījums par kaitējuma atlīdzinājumu nav patstāvīgs prasījums, bet līdzpieteicēju pamatprasījumu par saistošo noteikumu Nr. 24

atzīšanu par diskriminējošiem, prettiesiskiem, pretlikumīgiem un amorāliem ir atsakāms pieņemt, tad arī pieteikumu daļā par mantisko zaudējumu, kā arī

morālā kaitējuma atlīdzināšanu ir atsakāms pieņemt.

[3] Par Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2017.gada 28.decembra lēmumu līdzpieteicēji iesniedza blakus sūdzību, pārsūdzot lēmumu pilnā

apmērā. Sūdzība pamatota ar to, ka tiesnesis nepamatoti atteicies pieņemt pieteikumu, jo nepareizi konstatējis, ka tiesā ir atkārtoti iesniegts pieteikums,

kura pieņemšanu tiesnesis jau reiz ir atteicis. Proti, šis pieteikums ir iesniegts saistībā ar apkures pabalstiem laika posmā no 2010.gada līdz 2016.gadam,

bet nevis par jautājumu (lietu), kuru tiesa izskatīja 2016.gada 21.aprīlī, kur savukārt runa bija par atvieglojumu piemērošanu nekustamā īpašuma

nodoklim. Nav saprotams, kāpēc lietu nepieņem izskatīšanai nevienā tiesā.

Motīvu daļa

[4] Līdzpieteicēji vērsušies administratīvajā tiesā ar lūgumu atzīt par diskriminējošu, prettiesisku, pretlikumīgu un amorālu Ministru kabineta

noteikumu Nr. 288 5.punktu, kā arī atzīt par diskriminējošiem, prettiesiskiem, pretlikumīgiem un amorāliem saistošos noteikumus Nr. 24. Vienlaikus

līdzpieteicēji lūguši atlīdzināt mantiskos zaudējumus un morālo kaitējumu.

[5] Augstākā tiesa paskaidro, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 103.panta pirmajai daļai administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas

kontrole pār iestādes izdota administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros, kā arī

privātpersonas publiski tiesisko pienākumu vai tiesību noskaidrošana un no publisko tiesību līguma izrietošo strīdu izskatīšana.

Savukārt pieteikuma priekšmetus tiesā administratīvā procesa kārtībā noteic Administratīvā procesa likuma 184.pants. Tas ir, pieteikumu

administratīvajā tiesā var iesniegt par: 1) administratīvā akta izdošanu, atcelšanu (atcelšanu pilnībā vai daļā, arī grozīšanu), spēkā esamību (atzīšanu par

spēkā neesošu, atzīšanu par spēku zaudējušu, arī administratīvā akta atzīšanu par spēkā esošu); 2) iestādes faktisko rīcību; 3) no ārējā normatīvā akta

tieši izrietošu konkrētu publiski tiesisko attiecību pastāvēšanu, nepastāvēšanu vai to saturu, ja attiecīgās tiesiskās intereses nav iespējams realizēt ar šā

panta 1. un 2.punktā minēto pieteikumu; 4) publisko tiesību līguma atbilstību tiesību normām, tā spēkā esamību, noslēgšanu vai izpildes pareizību.

Ja pieteikums neatbilst kādam no šiem pieteikuma priekšmetiem, tad lieta nav skatāma administratīvā procesa kārtībā un pieteikumu atsaka

pieņemt, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmās daļas 1.punktu (sal. Augstākās tiesas 2009.gada 6.februāra lēmuma lietā

Nr. SKA-222/2009 (A7025508/15) 5.punkts).

[6] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 1.panta piektajai daļai Ministru kabineta noteikumi un pašvaldību saistošie noteikumi ir ārējie

normatīvie akti. Tā kā administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole pār konkrētām (individuālām) publiski tiesiskajām attiecībām starp valsti un

privātpersonu, tad par ārējo normatīvo aktu, kā arī par tā izstrādi, pieņemšanu vai grozīšanu nav veicama kontrole tiesā administratīvā procesa kārtībā.

Augstākā tiesa paskaidro, ka tiesa nevar rīkoties pretēji likumdevēja gribai un tādējādi nevar veikt kontroli pār valsts pārvaldes darbību likumdošanas

jomā, tā kā Administratīvā procesa likums šādu kompetenci nenoteic (sal. Augstākās tiesas 2010.gada 8.janvāra lēmuma lietā Nr. SKA-185/2010

(A7035109/17) 11.punktu un tajā minēto judikatūru). Līdz ar to tiesas kontrole pār ārējiem normatīvajiem aktiem administratīvā procesa kārtībā nav

iespējama. Ārējie normatīvie akti nav pārsūdzami administratīvajā tiesā.

Tā kā ārējie normatīvie akti nav pārbaudāmi administratīvā procesa ietvaros, tad arī prasījums par šādā veidā iespējami nodarītiem mantiskajiem

zaudējumiem vai morālo kaitējumu nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā.

Augstākā tiesa norāda, ka atbilstoši Satversmes tiesas likuma 16.panta 3.punktam Satversmes tiesas kompetencē ir izskatīt lietas par normatīvo

aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (aktiem). Tātad, ja, līdzpieteicēju ieskatā, tiesību normas, kas ietvertas Ministru

kabineta noteikumos Nr. 288 un saistošajos noteikumos Nr. 24, neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normām, šādas lietas izskatīšana ir pakļauta

Satversmes tiesai Satversmes tiesas likumā noteiktajā kārtībā.

[7] Ievērojot iepriekšminēto, Augstākā tiesa atzīst par pareizu Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu daļā, ar kuru atteikts pieņemt

līdzpieteicēju pieteikumu daļā par Ministru kabineta Nr. 288 5.punkta atzīšanu par diskriminējošu, prettiesisku, pretlikumīgu un amorālu, kā arī mantisko

zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu.

[8] Tiesnesis pārsūdzētajā lēmumā atzinis, ka līdzpieteicēju pieteikums daļā par saistošo noteikumu Nr. 24 atzīšanu par diskriminējošiem,

prettiesiskiem, pretlikumīgiem un amorāliem ir jāatsaka pieņemt atbilstoši Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmās daļas 11.punktam, jo tiesā

atkārtoti iesniegts tāds pieteikums, kura pieņemšanu tiesnesis jau atteicis. Proti, tiesnesis konstatējis, ka ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša

2016.gada 21.aprīļa lēmumu ir atteikts pieņemt līdzpieteicēju pieteikumu par saistošo noteikumu Nr. 27 atsaukšanu, pamatojoties uz Administratīvā

procesa likuma 191.panta pirmās daļas 1.punktu.

Tomēr no pārsūdzētā lēmuma nav saprotams, kāpēc tiesnesis atzinis, ka izskatāmajā pieteikumā ietvertais prasījums pēc būtības ir tāds pats

prasījums kā iepriekš minētais. Augstākā tiesa vērš uzmanību, ka pieteikuma priekšmeti ir pavisam atšķirīgi, proti – vienā gadījumā pieteikums tika

iesniegts saistībā ar saistošajiem noteikumiem Nr. 27, savukārt izskatāmajā gadījumā pieteikums iesniegts saistībā ar saistošajiem noteikumiem Nr. 24.

Līdz ar to, ievērojot iepriekšteikto, Augstākā tiesa secina, ka pieteikums šajā daļā neatbilst nevienam no Administratīvā procesa likuma 184.pantā

noteiktajiem pieteikuma priekšmetiem, tādējādi lieta nav skatāma administratīvā procesa kārtībā, un pieteikumu šajā daļā ir jāatsaka pieņemt,

pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmās daļas 1.punktu, nevis uz šā panta pirmās daļas 11.punktu. Tā kā tiesnesis nepareizi ir

noteicis pieteikuma nepieņemšanas pamatu, tiesneša lēmums šajā daļā ir atceļams un jautājums par atteikšanos pieņemt pieteikumu šajā daļā izlemjams

pēc būtības.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmās daļas 1.punktu, 323.panta pirmās daļas 1. un 3.punktu un otro daļu, kā arī

324.panta pirmo daļu, Augstākā tiesa

nolēma:

atcelt Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2017.gada 28.decembra lēmumu daļā, ar kuru atteikts pieņemt līdzpieteicēju /pers. A/ un /pers. B/

pieteikumu daļā par saistošo noteikumu Nr. 24 „Par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālās

palīdzības pabalstiem Cēsu novadā” atzīšanu par diskriminējošiem, prettiesiskiem, pretlikumīgiem un amorāliem un mantisko zaudējumu 2200 euro

apmērā, kā arī morālā kaitējuma 180 000 euro apmērā atlīdzināšanu. Šajā daļā atteikties pieņemt pieteikumu, pamatojoties uz Administratīvā procesa

likuma 191.panta pirmās daļas 1.punktu;

atstāt negrozītu Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2017.gada 28.decembra lēmumu pārējā daļā;

noraidīt līdzpieteicēju /pers. A/ un /pers. B/ blakus sūdzību.

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesnesis (elektroniskais paraksts) A. Guļāns

Tiesnese (elektroniskais paraksts) V. Krūmiņa

Tiesnese (elektroniskais paraksts) R. Vīduša