Court fully allows small claims maintenance enforcement against father despite domestic violence order.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the plaintiff's small claims action for child maintenance enforcement against the defendant father. Although the defendant argued for a reduced amount based on a prior agreement and cited a domestic violence order preventing contact, the court rejected these defenses. The decision established that the statutory minimum maintenance amount applies regardless of the defendant's personal circumstances or existing protective orders.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 35. panta 3. punkts; Civilprocesa likuma 34. panta 1. punkta b) apakšpunkts: In small claims maintenance cases, the claim is limited to one year's worth of payments, and the statutory minimum amount prevails over private agreements or claims for reduction based on the payer's financial situation or protective orders.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C35111214
C-0574-15/21
S PR IED UM S
Latvijas Republikas vārdā
Siguldā, 2015.gada 8.aprīlī
Rīgas rajona tiesa
tiesnese V.Grebežniece
rakstveida procesā izskatīja civillietu prasītājas /pers. A/, /pers.kods/, maza apmēra prasībā pret atbildētāju /pers. B/, /pers.kods/, par uzturlīdzekļu
piedziņu.
Aprakstošā daļā
2014.gada 25.novembrī prasītāja /pers. A/ iesniegusi tiesā maza apmēra prasību par uzturlīdzekļu piedziņu pret /pers. B/ (turpmāk – atbildētājs),
lūdzot tiesu piedzīt no atbildētāja /pers. B/, /pers.kods/, viņas labā uzturlīdzekļus bērnu /pers. C/, dzimuša /datums/un /pers. D/, dzimuša /datums/uzturam
106,70 eiro katram bērnam ik mēnesi, bet ne mazāk par likumā noteikto uzturlīdzekļu minimālo apmēru līdz bērnu pilngadībai, sākot ar 2014.gada
septembri.
Prasības pieteikumā prasītāja norādījusi, ka atbildētājs /pers. B/ ir Paula un /pers. C/ tēvs. 2013.gada 22.janvārī noslēgta vienošanās par
uzturlīdzekļiem bērniem LVL 150 apmērā, jeb EUR 231,43 mēnesī, abu bērnu uzturam. Atbildētājs vienošanos pildījis līdz 2014.gada septembrim, tādēļ
uzskata, ka uzturlīdzekļu piedziņa nosakāma sākot ar 2014.gada septembri. Lūgusi noteikt nekavējošu sprieduma izpildi par uzturlīdzekļu piedziņu.
Prasītāja norādījusi, ka nevēlas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta noteikumiem 2014.gada 27.novembrī uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietu un prasības pieteikumā
norādīto dzīvesvietu, ierakstītos sūtījumos nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojuma veidlapa ar lūgumu 30 dienu laikā no prasības pieteikuma
nosūtīšanas dienas iesniegt tiesā rakstveida paskaidrojumus. (l.l.15)
2014.gada 29.decembrī tiesā saņemts atbildētāja /pers. B/ paskaidrojums par celto prasību, kurā norādīts, ka prasību atzīst daļēji par summu
EUR 66,70 /pers. C/ un /pers. D/ par EUR 106,70, kopējā summa mēnesī EUR 173,40. Atbildētājs paskaidrojumā norādījis, ka 2014.gada martā ar
bērnu māti /pers. A/ tika noslēgta mutiska vienošanās par to, ka /pers. B/ Valsts ieņēmumu dienestā atteiksies no nodokļu atvieglojumiem par abiem
bērniem un/pers.A/ Mālpils bāriņtiesā parakstīs jaunu vienošanos par uzturlīdzekļu samazināšanu. Norādījis, ka šo vienošanos /pers. A/ nav pildījusi.
Norādījis, ka līdz šim laikam uzturlīdzekļus maksājis, devis papildus līdzekļus bērnu uzturēšanai skolā un bērnudārzā. Uzturlīdzekļu maksāšanu pārtraucis
brīdī, kad /pers. A/ pret atbildētāju /pers. B/ iesniegusi pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību Siguldas tiesā 2014.gada 18.septembrī, līdz
minētajam datumam uzturlīdzekļus maksājis. Tāpat norādījis, ka Siguldas bāriņtiesa nolēmusi nepārtraukt aizgādības tiesības atbildētājam.
Atbildētājs norādījis, ka nevēlas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē
Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu
iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu
varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.
Paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un sprieduma pieejamības datumu tiesas kancelejā, lietas dalībniekiem nosūtīts ierakstītā
sūtījumā 2015.gada 9.janvārī. (l.l.22)
2015.gada 26.martā tiesā saņemts prasītājas /pers. A/ pieteikums, kurā pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.58 panta devīto daļu, lūgusi
noteikt spriedumā par uzturlīdzekļu piedziņu, ka pagaidu aizsardzība pret vardarbību, kas noteikta Siguldas tiesas 2014.gada 29.septembra lēmumu ir
spēkā 30 dienas pēc sprieduma stāšanās spēkā.
Motīvu daļa
Tiesa iepazīstoties ar lietas materiāliem, uzskata, ka prasība ir apmierināma pilnīgi.
Saskaņā ar Civillikuma 179.pantu „vecāku pienākums ir samērā ar viņu mantas stāvokli uzturēt bērnus. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz
laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem
vecākiem.” Savukārt, minētā panta piektajā daļā noteikts, ka „Minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem
neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto iztikas minimumu un bērna vecumu.”
Atbildētājs/pers. B/ ir /datums/dzimušā /pers. C/ tēvs, kas apstiprinās ar lietā esošās dzimšanas apliecības /apliecības numurs/ apstiprinātu
gaismas kopiju, (l.l.10) un /datums/dzimušā /pers. D/ tēvs, apstiprinās ar lietā esošās dzimšanas apliecības /apliecības numurs/ apstiprinātu gaismas
kopiju, (l.l.11), tādēļ atbildētāja pienākums ir piedalīties savu bērnu uzturēšanā, kuri dzīvo pie prasītājas un atrodas viņas ikdienas aprūpē.
Ministru kabineta noteikumi Nr.37 nosaka, ka „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” nosaka minimālo uzturlīdzekļu apmēru,
kuru katram vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt savam bērnam. Saskaņā ar šiem noteikumiem katra vecāka pienākums
ir katru mēnesi nodrošināt savam bērnam, kas jaunāks par 7 gadiem, uzturlīdzekļus 25% apmērā, bet bērnam, kas vecāks par 7 gadiem, uzturlīdzekļus
30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas. Tādējādi, likumdevējs noteicis, ka bērnu uzturēšanas pienākums ir absolūts.
Saskaņā ar Ministru kabineta 27.08.2013. noteikumiem Nr.665 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi”
minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros noteikta 320 euro ar 2014.gada 1.janvāri. Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu
summa bērniem līdz 7 gadu vecumam sastāda EUR 80,00, bet pēc 7 gadu vecuma – EUR 96,00. (spēkā no 2014.gada 1.janvāra līdz 2014.gada
31.decembrim)
Saskaņā ar Ministru kabineta 27.08.2013. noteikumu Nr.665 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi”
minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros noteikta 360 euro ar 2015.gada 1.janvāri. Šobrīd Ministru kabineta noteikto minimālo
uzturlīdzekļu summa bērniem līdz 7 gadu vecumam sastāda EUR 90,00, bet pēc 7 gadu vecuma – EUR 108,00. (spēkā no 2015.gada 1.janvāra).
Prasītāja lūgusi piedzīt uzturlīdzekļus katra bērna uzturam EUR 106,70 apmērā ik mēnesi, bet ne mazāk par Ministru kabineta noteikto minimālo
uzturlīdzekļu apmēru, kas attiecīgi ir vienāds abiem neatkarīgi no bērnu vecuma un par šādu uzturlīdzekļu apmēru puses bija vienojušās, bet atbildētājs
vienošanās nepildīja.
No lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem - 2013.gada 22.janvāra vienošanās, kas noslēgta starp prasītāju /pers. A/ un atbildētāju /pers. B/,
1.5.punkta izriet, ka puses vienojušās, ka /pers. B/ līdz katra kalendārā mēneša 15.datumam pārskaitīs uz /pers. A/ bankas kontu naudas summu LVL
150 (EUR 231,43), kas paredzēta abu kopīgu bērnu uzturam. (l.l 12).
Prasītāja/pers. A/ norādījusi, ka atbildētājs vienošanos pārtraucis pildīt 2014.gada septembrī, savukārt, atbildētājs /pers. B/ neapstrīd faktu, ka
vienošanos pārstājis pildīt 2014.gada 18.septembrī, kad prasītāja iesniegusi pieteikumu tiesā par aizsardzību pret vardarbību attiecībā pret viņu. Bez tam,
tiesa ņem vērā to, ka atbildētājs daļēji prasību atzinis.
No 2014.gada 29.decembra izziņas Nr. 3-16/131 (l.l. 21) par darba algu par laika periodu no 2014.gada 1.jūnija līdz 2014.gada 30.novembrim
atbildētājam /pers. B/, izriet, ka vidējā alga mēnesī /pers. B/ bija EUR 1007,42 (pēc nodokļu ieturēšanas).
Ņemot vērā iepriekšminēto un to, ka bērnu uzturēšanas pienākums ir absolūts, to, ka atbildētāja ienākumi ir pietiekami, lai sniegtu bērniem
uzturlīdzekļus šādā apmērā, kas abiem bērniem ir vienāds neatkarīgi no vecuma un gandrīz līdzvērtīgs Ministru kabineta noteiktajam minimālo
uzturlīdzekļu apmēram, tiesa uzskata, ka no atbildētāja par labu prasītājai bērnu, dēla /pers. C/, dzimuša /datums/un dēla /pers. D/, dzimuša
/datums/ uzturēšanai, piedzenami uzturlīdzekļi EUR 106,70 apmērā katram bērnam ik mēnesi, kā to lūgusi prasītāja, bet ne mazāk par Ministru kabineta
noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru ik mēnesi līdz bērna pilngadībai.
Prasītāja lūgusi noteikt, ka uzturlīdzekļi piedzenami no 2014.gada septembra, no brīža, kad atbildētājs /pers. B/ pārtraucis pildīt starp pusēm
noslēgto vienošanos.
Tiesa par nepamatotu atzīst prasītājas prasījumu daļā par to, ka uzturlīdzekļi piedzenami no 2014.gada septembra, jo saskaņā ar Latvijas
Republikas Augstākās tiesas judikatūru prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērnu uzturam tie piedzenami no brīža, kad celta prasība tiesā, jo ar prasības
celšanas brīdi attiecīgā persona uzsāk savu ar likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju tiesā (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas
Senāta 2007.gada 29.augusta spriedumu lietā Nr. SKC-556).
No lietas materiāliem izriet, ka /pers. A/ prasības pieteikums tiesā saņemts 2014.gada 25.novembrī. (l.l. 5). Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka
uzturlīdzekļi piedzenami sākot ar prasības iesniegšanas dienu, t.i. 2014.gada 25.novembri, līdz bērnu pilngadībai, jo tiesas rīcībā nav ziņas, ka atbildētājs
būtu sniedzis labprātīgi materiālo atbalstu bērnu uzturam šajā laikā periodā no 2014.gada 23.decembra, t.i. pēc prasības iesniegšanas tiesā, pierādījumi
tam nav iesniegti tiesas rīcībā.
2015.gada 26.martā tiesā saņemts prasītājas /pers. A/ pieteikums, kurā lūgusi noteikt spriedumā par uzturlīdzekļu piedziņu, ka pagaidu
aizsardzība pret vardarbību, kas noteikta ar Siguldas tiesas 2014.gada 29.septembra lēmumu, ir spēkā 30 dienas pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
Ar Siguldas tiesas 2014.gada 29.septembra lēmumu aizliegts /pers. B/, /pers.kods/, uzturēties īpašumā /adrese/. Aizliegts /pers.B/, /pers.kods/,
satikties ar /pers. A/ un uzturēt ar to fizisku vai vizuālu saskari. Aizliegts /pers.B/, /pers.kods/, jebkurā veidā sazināties ar /pers. A/. Aizliegts /pers.B/,
/pers.kods/, satikties ar bērniem /pers. C/, dzimušu /datums/un /pers. D/, dzimušu /datums/. Aizliegts /pers.B/, /pers.kods/, tuvoties /pers. A/ un bērniem
/pers. C/ un /pers. D/.
Civilprocesa likuma 250.5 8 panta astotā daļa noteic, ka apmierinot prasību, pagaidu aizsardzība pret vardarbību ir spēkā līdz dienai, kad
spriedums stājas likumīgā spēkā. Savukārt, minētā panta devītā daļa noteic, ka atsevišķos gadījumos tiesa spriedumā var noteikt, ka pagaidu aizsardzība
pret vardarbību ir spēkā arī pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, bet ne ilgāk kā gadu pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā. Ja atbildētājam, kas
pastāvīgi dzīvo mājoklī kopā ar prasītāju, noteikts pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzeklis, kas minēts šā likuma 250.47 panta pirmās daļas 1. un
2.punktā, tiesa var noteikt, ka pagaidu aizsardzība pret vardarbību ir spēkā ne ilgāk kā 30 dienas pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
No lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem izriet, ka atbildētājs /pers. B/ šobrīd nedzīvo kopā ar prasītāju. Lai gan /pers. B/ deklarētā
dzīvesvieta ir /adrese/, viņa faktiskā dzīvesvieta, kā to prasības pieteikumā norādījusi prasītāja, ir/adrese/.
Tiesa ņemot vērā minēto, atzīst, ka pieteikums par ar Siguldas tiesas 2014.gada 29.septembra lēmumu noteiktā pagaidu aizsardzības pret
vardarbību pagarināšanu, ir pamatots. Tādēļ, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.58 panta devīto daļu, nosakāms, ka pagaidu aizsardzība pret
vardarbību, kas noteikta ar Siguldas tiesas 2014.gada 29.septembra lēmumu, ir spēkā 30 dienas pēc šī sprieduma stāšanās spēkā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu, no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti prasītāji - prasībās par
uzturlīdzekļu piedziņu bērnam. Atbilstoši minētajā tiesību normā noteiktajam prasītāja ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos prasības
daļā par uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturam.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu „tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja
valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai”.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punktu prasības summa prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu ir maksājamu kopsumma par
vienu gadu. Maksājumu kopsumma ir EUR 2560,80, ņemot vērā to, ka piedzenamo uzturlīdzekļu apmērs mēnesī abu bērnu uzturam ir EUR 213,40.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „b” apakšpunktu valsts nodeva ir EUR 337,18, kas piedzenama no atbildētāja
/pers. B/ valsts labā.
No lietas materiāliem – ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu uzskaitījuma (l.l.3) redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas
dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu sastāda EUR 4,65 un šie izdevumi, piedzenami valsts labā no atbildētāja.
Rezolutīvā daļa
Vadoties no Civilprocesa likuma 8., 39., 42., 43.pantiem, 96.panta piektās daļas, 97., 190., 242., 204.1, 205., 205.25 pantiem, 250.58 panta
astoto, devīto daļu, tiesa
n o s p r i e d a:
prasību apmierināt pilnībā.
Piedzīt no /pers. B/, /pers.kods/, par labu /pers. A/, /pers.kods/, uzturlīdzekļus bērnu – dēla /pers. C/ dzimuša /datums/ un dēla /pers. D/,
dzimuša /datums/ uzturēšanai EUR 106,70 ik mēnesi katram bērnam, bet ne mazāk par Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru ik
mēnesi, sākot ar 2014.gada 25.novembri līdz bērnu pilngadībai.
Noteikt sprieduma izpildi daļā par uzturlīdzekļu piedziņu nekavējoties.
Piedzīt no /pers. B/, /pers.kods/, par labu valstij valsts nodevu EUR 337,17 (trīs simti trīsdesmit septiņi euro un 17 centi). Valsts nodeva
ieskaitāma VALSTS KASE NMR 90000050138, konts LV55TREL1060190911200, saņēmēja iestāde Valsts kase BIC kods TRELLV22.
Maksājuma mērķī norādāmi dati lietas identificēšanai. Dokuments, kas apliecina valsts nodevas samaksu iesniedzams Rīgas rajona tiesas kancelejā.
Piedzīt no /pers. B/, /pers.kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,65 (četri euro un 65 centi). Ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami, norādot saņēmēju: Tiesu administrācija NMR 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods
TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķi norādāmi dati lietas identificēšanai. Dokuments, kas apliecina minēto izdevumu
samaksu iesniedzams Rīgas rajona tiesas kancelejā.
Noteikt, ka pagaidu aizsardzība pret vardarbību, kas noteikta ar Siguldas tiesas 2014.gada 29.septembra lēmumu, ar kuru nolemts: aizliegt
/pers. B/, /pers.kods/, uzturēties īpašumā /adrese/. Aizliegt /pers.B/, /pers.kods/, satikties ar /pers. A/ un uzturēt ar to fizisku vai vizuālu saskari. Aizliegt
/pers.B/, /pers.kods/, jebkurā veidā sazināties ar /pers. A/. Aizliegt /pers.B/, /pers.kods/, satikties ar bērniem /pers. C/, dzimušu /datums/un /pers. D/,
dzimušu /datums/. Aizliegts /pers.B/, /pers.kods/, tuvoties /pers. A/ un bērniem /pers. C/ un /pers. D/, ir spēkā 30 (trīsdesmit) dienas pēc šī
sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
Noteikt /pers.B/ sprieduma labprātīgai izpildei un valsts nodevas, kā arī ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksai termiņu 10 (desmit)
dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā, Šveices ielā 27.
Tiesnese: /V.Grebežniece/