Court allows retrospective pension recalculation for prosecutor duties performed between 2000 and 2001.

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

Lietas arhīva Nr. A42-02417-17/43

ECLI:LV:ADRJRIT:2017:1124.A420241717.1.S

S P R I E D U

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rēzeknē 2017.gada 24.novembrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis S.Linkevičs,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc pieteicējas /pers. D/ pieteikuma par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar

kuru /pers. D/ tiktu veikts izdienas pensijas pārrēķins, iekļaujot tajā stāžu no 2000.gada 19.jūnija līdz 2001.gada 2.maijam.

Aprakstošā daļa

[1] 2017.gada 2.maijā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – VSAA) Rīgas pilsētas Zemgales nodaļā tika saņemts

pieteicējas iesniegums, kurā viņa lūdza veikt izdienas pensijas pārrēķinu, ieskaitot izdienas stāžā periodu no 2000.gada 19.jūnija līdz 2001.gada

2.maijam, kad, būdama iecelta par Jūrmalas pilsētas prokuratūras prokurora pienākuma izpildītāju, pilntiesīgi pildīja prokurora amata pienākumus.

Vienlaikus pieteicēja saskaņā ar Prokuroru izdienas pensiju likuma 10.panta pirmo daļu lūdz izmaksāt viņai par pagājušo laiku nesaņemto aprēķināto

izdienas pensijas summu.

2017.gada 8.maijā VSAA Rīgas pilsētas Zemgales nodaļa pieņēma lēmumu Nr.17/911806 “Par izdienas pensijas pārrēķina atteikumu”

(turpmāk – Sākotnējais lēmums), jo Prokurora izdienas pensijas likums un 2010.gada 21.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.1158 “Kārtība,

kādā piešķir un izmaksā prokurora izdienas pensijas” neparedz pārrēķināt prokuroru izdienas pensiju (turpmāk tekstā - MK noteikumi Nr.1158).

Pieteicēja minēto lēmumu apstrīdēja VSAA direktorei.

[2] Izskatot pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumu, ar VSAA direktores 2017.gada 31.maija lēmumu Nr.17/1078341 (turpmāk - Lēmums)

atteikts uzsākt administratīvo procesu no jauna pieteicējas izdienas pensijas lietā. Lēmums pamatots ar sekojošajiem argumentiem.

[2.1] Pamatojoties uz pieteicējas iesniegto iesniegumu un saņemtajiem dokumentiem, VSAA Rīgas pilsētas Zemgales reģionālā nodaļa 2012.gada

5.novembrī pieņēma lēmumu Nr.2/2799369 “Par izdienas pensijas piešķiršanu”, ar kuru no 2012.gada 2.novembra pieteicējai ir piešķirta prokuroru

izdienas pensija 854,62 Ls (1216,02 euro) apmērā. Pieteicējas izdienas stāžs, kas ņemts vērā izdienas pensijas aprēķinā, tika noteikts 32 gadi 6 mēneši

un 14 dienas.

2016.gada 28.aprīlī, pamatojoties uz pieteicējas iesniegumu, VSAA Pierīgas nodaļā tika pieņemts lēmums Nr.16/889704 “Par vecuma pensijas

piešķiršanu”, ar kuru pieteicējai no 2016.gada 3.maija tika piešķirta vecuma pensija. Savukārt VSAA Rīgas pilsētas Zemgales nodaļā 2016.gada

28.aprīlī tika pieņemts lēmums Nr.16/892680 “Par izdienas pensijas pārrēķinu”, ar kuru pieteicējas prokuroru izdienas pensijas apmērs tika samazināts

par piešķirtās vecuma pensijas apmēru.

Pieteicēja minētos lēmumus nav apstrīdējusi un tie ir stājušies spēkā un kļuvuši neapstrīdami.

[2.2] Saskaņā ar Prokurora izdienas pensijas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikto, ir paredzēti gadījumi, kad ir iespējama izdienas pensijas

izmaksas pārtraukšana vai tās apmēra grozīšana, t.i., ja izdienas pensijas saņēmējam piešķirta vecuma pensija saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”, ja

no jauna tiek iecelts prokurora amatā, ja tiek iecelts vai apstiprināts tiesneša amatā vai, ja no jauna uzsāk dienestu tajās iestādēs, kurās dienests dod

tiesības uz izdienas pensiju. Saskaņā ar šā likuma 4.panta sesto daļu pēc vecuma pensijas piešķiršanas atjauno izdienas pensijas izmaksu, samazinot to

par piešķirtās vecuma pensijas apmēru. Savukārt MK noteikumu Nr. 1158 18.punkts nosaka, ja izdienas pensijas izmaksa Prokurora izdienas pensijas

likuma 9.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā noteiktajos gadījumos pārtraukta, to, pamatojoties uz izdienas pensijas saņēmēja iesniegumu, atjauno ar

dienu, kad no jauna radušās tiesības uz šīs pensijas izmaksu.

No minētā izriet, ka tiesību normas neparedz prokuroru izdienas pensijas pārrēķināt, arī tad, ja izdienas pensijas saņēmējs, pēc atkārtotas

iecelšanas prokurora amatā, beidzis darba tiesiskās attiecības un atjaunojis izdienas pensiju. Tādejādi nekāda veida pārrēķinu saistībā ar papildinātu

izdienas stāžu likumdevējs nav paredzējis. Līdz ar to Sākotnējais lēmums ir tiesību normām atbilstošs.

[2.3] Ar Augstākās tiesas 2016.gada 20.aprīļa spriedumā lietā Nr.A420327413 SKA-241/2016 izteikto un judikatūrā nostiprināto, ka, ja persona

pirms iecelšanas prokurora amatā, bet uz cita tiesiska pamata, piemēram, darba līguma pamata, faktiski ir jau uzsākusi patstāvīgi pildīt un pildījusi

prokurora amata pienākumus, nav pamata šādi nostrādāto laiku neņemt vērā izdienas stāžā. Minēto secinājumu nemaina tas, ka šāda prokurora amata

pienākumu veikšana notikusi stažēšanās laikā, ir mainīta tiesību normu interpretācija jautājumā par izdienas pensijas stāžā ieskaitāmajiem periodiem.

VSAA norāda, ka, izskatot lietas un pieņemot nolēmumus, tiesas interpretē tiesību aktus un šī interpretācija veido judikatūru, bet, lai tiesas

nolēmumam būtu saistošs spēks, tam jāatbilst likuma “Par tiesu varu” 16.pantam, tas nozīmē, ka tiesību normas interpretācijas maiņai judikatūras

rezultātā nav atpakaļejoša spēka un tikai no 2016.gada 20.aprīļa prokuroru izdienas pensijas stāžā ir ieskaitāms arī stažēšanās laiks pirms iecelšanas

prokurora amatā.

Lēmums par izdienas pensijas piešķiršanu no 2012.gada 2.novembra ir pieņemts 2012.gada 5.novembrī. Pieteicēja šo lēmumu nav apstrīdējusi un

tas ir stājies likumiskā spēkā, līdz ar to tiesību normas mainītā interpretācija neattiecas uz pieteicēju.

[2.4] Pieteicējas izdienas pensijas lietā nav mainījušies lietas faktiskie un tiesiskie apstākļi, kas bija par pamatu 2012.gada 5.novembra lēmuma

pieņemšanai, kā arī nav kļuvuši zināmi jauni pierādījumi, kas nebija pieteicējas rīcībā līdz Sākotnējā lēmuma izdošanai. Līdz ar to VSAA atbilstoši

Administratīvā procesa likuma 87.panta pirmās daļas nosacījumiem nav pamata uzsākt administratīvo procesu no jauna un izdot labvēlīgāku lēmumu.

[3] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicēja iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā par Lēmumu un lūdza uzlikt par pienākumu VSAA

atjaunot 2012.gada 5.novembra lēmumu Nr.2/2799369 par izdienas pensijas piešķiršanu un izdot labvēlīgu administratīvo aktu, iekļaujot pieteicējas

izdienas prokurora darba stāžā laika periodu no 2000.gada 19.jūnija līdz 2001.gada 2.maijam, pārrēķinot piešķirto izdienas pensiju. Pieteikumā norādīta

šāda argumentācija.

[3.1] 2012.gada 5.novembrī VSAA Rīgas pilsētas Zemgales reģionālajā nodaļā tika pieņemts lēmums par izdienas pensijas piešķiršanu pieteicējai

no 2012 gada 2.novembra. Šajā lēmumā norādīts pieteicējas darba stāžs, kas tika ieskaitīts izdienas pensijas darba stāžā.

Laika periodā no 2000.gada 19.jūnija līdz 2001.gada 2.maijam pieteicēja tika pieņemta darbā un iecelta par Jūrmalas pilsētas prokuratūras

prokurora pienākuma izpildītāju (ģenerālprokurora 13.06.2000. pavēle Nr.128-k-4.§), bet šis laika periods netika ieskaitīts izdienas pensijas darba

stāžā. Tam pieteicēja nepiekrīt, jo, būdama Jūrmalas pilsētas prokuratūras prokurora pienākuma izpildītāja, pieteicēja pilntiesīgi pildīja savus pienākumus,

proti, patstāvīgi izmeklēja krimināllietas, nosūtot tās uz tiesu izskatīšanai pēc būtības, pieteicējai bija patstāvīgi piešķirtās paraksta tiesības, pieteicēja

patstāvīgi uzturēja apsūdzību tiesās. No augstākminētā izriet, ka pieteicēja veica tādas pašas darba pienākumu funkcijas kā prokurors, nebūdama

piestiprināta pie konkrēta prokurora, kā tas notiek ar stažieri šobrīd darbā prokuratūrā, kurš patstāvīgi neizmeklē kriminālprocesus, viņam nav paraksta

tiesības un viņš patstāvīgi neuztur apsūdzību tiesā.

[3.2] Pieteicēja atsaucas uz Augstākas tiesas Administratīvo lietu departamenta 2016.gada 20.aprīļa spriedumu lietā Nr.A420327413

SKA-241/2016, kurā ir izlemts šis jautājums, un proti, par prokurora izdienas stāža aprēķināšanā vērā ņemamiem periodiem.

Pieteicēja uzskata, ka minētais spriedums piemērojams arī pieteicējai un ir jāpārskata VSAA 2012.gadā 2.novembrī pieņemtais lēmums

par pieteicējai piešķirto izdienas pensiju.

Pieteicēja uzskata, ka VSAA formāli izlēma pieteicējas iesniegumu, neņemot vērā minēto Augstākas tiesas Administratīvo lietu departamenta

spriedumā norādīto. Šajā jautājumā pieņemtais lēmums, kurā nav ieskaitīts pieteicējas stažēšanās laiks prokurora amatā, nav pieteicējas vaina, bet ir gan

nepareiza, juridiski nepamatota prakse. Tas skar arī pieteicējas mantiskās tiesības.

[3.3] Papildus paskaidrojumā pieteicēja uzsver, ka VSAA paskaidrojumā tiesai norāda, ka 2016.gadā 28.aprīlī VSAA Zemgales nodaļā tika

pieņemts lēmums Nr.16/892680 par pieteicējas izdienas pensijas pārrēķinu, bet 2016.gada 20 aprīlī Augstākas tiesas Administratīvo lietu departaments

pieņēma spriedumu lietā Nr.A420327413 SKA-241/2016 jautājumā par prokurora izdienas stāža aprēķināšanā vērā ņemamiem periodiem. VSAA

vajadzēja ņemt vērā spriedumā minēto, jo sākotnēji pieteicējas darba stāžs prokuratūrā un attiecīgi pensijas apmērs bija aprēķināti nepareizi. Pieteicēja

vēl joprojām saņem izdienas pensiju kopā ar vecuma pensiju, tā ir tāda pati pensija kā visas pārējās iespējamās pensijas, un to var pārskatīt kā jebkuru

citu pensiju, jo administratīvais akts par izdienas pensijas piešķiršanu ir ilgstošs administratīvais akts.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesnese s 2017.gada 4.jūlija lēmumu pieņemts pieteicējas pieteikums un ierosināta administratīvā lieta

Nr.A420241717 par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējai tiktu veikts izdienas pensijas pārrēķins, iekļaujot tajā stāžu no 2000.gada

19.jūnija līdz 2001.gada 2.maijam.

Lēmumā norādīts, ka ne vienmēr, lai persona atkārtoti varētu vērsties iestādē par tādu jautājumu, kuru iestāde jau izlēmusi, ir piemērojams

Administratīvā procesa likuma 87.pants. Augstākā tiesa iepriekš jau ir atzinusi, ka šajā tiesību normā minētais regulējums attiecībā uz administratīvā

procesa uzsākšanu no jauna uz iesnieguma pamata attiecas uz gadījumiem, kad iestādes jau pieņemtais lēmums, kurš kļuvis neapstrīdams, ir mainījis

personas tiesību vai pienākumu apjomu, un lēmuma adresāts vai trešā persona atkal lūdz šo tiesību vai pienākumu apjomu mainīt sakarā ar jauniem

apstākļiem. Tātad gadījumos, kad ir aktīvi ietekmētas tiesiskās attiecības. Ja tiesiskās attiecības aktīvi nav ietekmētas, persona iestādē ar tādu pašu

lūgumu var vērsties jebkurā laikā, bet šāds lūgums nav izskatāms Administratīvā procesa likuma 87.panta kārtībā (sk. piemēram, Augstākās tiesas

2007.gada 14.marta lēmuma lietā

Nr.SKA-84/2007 9.2.punktu).

VSAA Rīgas pilsētas Zemgales nodaļas lēmums Nr.17/911806 un par to pieņemtais VSAA direktores lēmums ir negatīvi administratīvi akti, kuri

nekādi neietekmēja pieteicējas pienākumu un tiesību apjomu, līdz ar to tiesnese atzina, ka VSAA kļūdaini attiecībā uz pieteicējas 2017.gada 27.aprīļa

iesniegumu piemēroja Administratīvā procesa likuma 87.panta noteikumus.

Ievērojot minēto, tiesnese secināja, ka ar Lēmumu pieteicējai faktiski ir atteikts izdot labvēlīgu administratīvu aktu, līdz ar to tiesai jāizvērtē vai ir

pamats izdot labvēlīgu administratīvu aktu, ar kuru pieteicējas izdienas pensijā iekļautu izdienu prokurora darba stāžā laika periodu no 2000.gada

19.jūnija līdz 2001.gada 2.maijam, pārrēķinot piešķirto izdienas pensiju.

[5] Atbildētāja tiesā iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteicēja pieteikumu neatzīst un uzskata to par nepamatotu, atsaucoties uz

Lēmumā norādītajiem argumentiem.

[6] Administratīvā procesa likuma 112.1 panta pirmā daļa noteic, ka administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez tiesas sēdes, ja

likumā nav noteikts citādi.

Savukārt minētā panta ceturtā daļa noteic, ka tiesa lietu mutvārdu procesā tiesas sēdē izskata, ja pirmās instances tiesai to lūdzis pieteicējs

(..).

Tā kā pieteicēja tiesai nav lūgusi lietu izskatīt mutvārdu procesā, tiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 112. 1 panta pirmajai daļai

lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, izvērtējusi pieteicējas un atbildētājas rakstveidā iesniegtos argumentus, lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka

pieteikums ir pamatots un apmierināms.

[8] Ņemot vērā spriedumā iepriekš konstatēto, tiesa secina, ka pieteicējas tiesības uz laika perioda no 2000.gada 19.jūnija līdz 2001.gada

1.maijam iekļaušanu izdienas stāžā nav aktīvi ietekmētas, jo tas netika iekļauts pieteicējas izdienas stāžā. Tādejādi pieteicēja ir tiesīga vērsties iestādē ar

tādu pašu lūgumu jebkurā laikā, bet šāds lūgums nav izskatāms Administratīvā procesa likuma 87.panta kārtībā.

Līdz ar to atzīstams, ka tiesai ir jālemj, vai par prokurora amatā nostrādāto laiku ir atzīstams arī laiks, kurā pieteicēja no 2000.gada 19.jūnija līdz

2001.gada 2.maijam strādāja par prokurora pienākumu izpildītāju prokurora amata kandidāta stažēšanās ietvaros pirms iecelšanas prokurora amatā un

vai minētais laika periods ir ieskaitāms pieteicējas izdienas stāžā, veicot izdienas pensijas apmērā pārrēķinu.

[9] Prokuroru izdienas pensiju likuma 3.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita

prokurora amatā nostrādāto laiku. Savukārt Prokuratūras likuma 38.panta piektā daļa noteic, ka prokurorus amatā ieceļ ģenerālprokurors, pirms tam

saņemot atestācijas komisijas atzinumu par personas atbilstību šim amatam.

Atbilstoši Prokuratūras likuma (redakcijās, kuras bija spēkā 2000. – 2001.gadā) 33.panta pirmajai daļai par prokurora amata kandidātu var būt

persona, kura citastarp ir stažējusies prokuratūrā un nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu. Panta otrā daļa noteica, ka kārtību, kādā prokurora amata

kandidāts stažējas prokuratūrā un kārto kvalifikācijas eksāmenu, nosaka ģenerālprokurora padome.

Stažēšanās un kvalifikācijas eksāmenu kārtošanas nolikums, kas 1995.gada 12.decembrī apstiprināts ar ģenerālprokurora padomes lēmumu Nr.32

(turpmāk – Nolikums), noteica, ka prokurora amata kandidāts stažēšanās periodā tiek pieņemts darbā prokuratūrā par konkrētās prokuratūras iestādes

vai struktūrvienības prokurora amata vietas izpildītāju, noslēdzot darba līgumu uz maksimālo stažēšanās laiku. Šajā periodā prokurora amata vietas

izpildītājs ir disciplināri atbildīgs par savu pienākumu izpildi tādā pašā kārtībā kā prokurors. Stažēšanās noslēgumā prokurora amata kandidāts kārto

kvalifikācijas eksāmenu, par kura rezultātiem kvalifikācijas komisija pieņem lēmumu.

2000. - 2001.gadā ne Prokuratūras likums, ne Nolikums vai kāda cita tiesību norma nenoteica, ka prokurora amata kandidātam stažēšanās laikā,

kad tas atbilstoši Nolikumam bija pieņemts darbā par prokurora amata vietas izpildītāju, nav prokurora procesuālās tiesības.

Izmaiņas prokurora amata kandidātu stažēšanās kārtībā tika noteiktas tikai ar ģenerālprokurora padomes 2004.gada 2.decembra lēmumu Nr.119

“Par stažēšanās kārtību prokuratūrā”, citastarp nosakot, ka prokurora amata kandidātu līdz jautājuma izlemšanai par viņa atbilstību prokurora amatam

ģenerālprokurors ieceļ vakantajā prokurora amata vietā, taču stažēšanās periodā kandidāts nav apveltīts ar prokuroram piešķirtajām procesuālajām

tiesībām (3.punkts).

Savukārt Prokuratūras likums tikai ar 2012.gada 22.novembra likumu “Grozījumi Prokuratūras likumā” tika papildināts ar 33.2pantu, kura trešajā

daļā noteikts, ka stažēšanās laikā prokurora amata kandidātam nav prokurora procesuālo tiesību, bet otrajā daļā, ka ar prokurora amata kandidātu slēdz

stažēšanās līgumu. Kā norādīts grozījumu likuma anotācijā, likumprojekts paredz pilnveidot tiesisko regulējumu arī attiecībā uz prokurora amata

kandidātu stažēšanās un amatā iecelšanas kārtību un nosacījumiem (sk. www.saeima.lv).

No minētā secināms, ka šajā lietā apskatāmajā laika periodā prokurora amata kandidāti stažēšanās laikā strādāja prokurora amatā. Izdienas

pensija prokuroriem, kā to atzinusi Satversmes tiesa, noteikta ar vairākiem mērķiem. Proti, ar mērķi kompensēt darba spēju priekšlaicīgu zaudējumu

profesijā, ar mērķi kompensēt dienesta laikā noteiktos papildu ierobežojumus un slodzi, kā arī sekmēt kvalitatīvu prokuratūras darbību (sk. Satversmes

tiesas

2007.gada 4.janvāra sprieduma lietā Nr.2006-13-0103 7.1. un 7.2.punktu; 2010.gada 21.aprīļa sprieduma lietā Nr.2009-86-01 8.punktu

un 2010.gada 31.marta sprieduma lietā Nr.2009-76-01 5.1. un 5.2.punktu). No minētajām atziņām nepārprotami secināms, ka izdienas pensija

prokuroriem tiek noteikta, ņemot vērā tieši personas veikto darbu, prokurora amata pienākumu izpildi, to raksturu un apstākļus.

Arī Ģenerālprokuratūra, sniedzot paskaidrojumus Satversmes tiesā, uzsvērusi, ka izdienas pensijas noteikšana ir vērsta uz prokuratūras kadru

nomaiņu, kuriem pēc 20 gadus ilga saspringta, ar pastāvīgu stresu, kā arī ar psiholoģiski emocionālas un fiziskas pārslodzes apstākļiem saistīta darba

kriminālvajāšanā un citu pienākumu veikšanā ir mazinājušās nepieciešamās profesionālās iemaņas (sk. Satversmes tiesas 2007.gada 4.janvāra

sprieduma lietā Nr.2006-13-0103 7.1.punktu).

Tādējādi, ja persona pirms iecelšanas prokurora amatā, bet uz cita tiesiska pamata, piemēram, darba līguma pamata, faktiski ir jau uzsākusi

patstāvīgi pildīt un pildījusi prokurora amata pienākumus, nav pamata šādi nostrādāto laiku neņemt vērā izdienas stāžā. Minēto secinājumu nemaina tas,

ka šāda prokurora amata pienākumu veikšana notikusi stažēšanās laikā (skat. Augstākās tiesas 2016.gada 20.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-

241/2016 5. – 9.punktu, Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.jūnija sprieduma lietā Nr.A420327413 7.punktu).

Ģenerālprokuratūra 2017.gada 30.maija izziņā Nr.N-101-2017-00206 (lietas 16.lapa) ir apliecinājusi, ka pieteicēja laikā no 2000.gada 19.jūnija

tika pieņemta darbā par Jūrmalas pilsētas prokuratūras prokurora pienākumu izpildītāju (ģenerālprokurora 13.06.200. pavēle Nr.128-k §4) līdz

iecelšanai Jūrmalas pilsētas prokuratūras prokurores amatā 2001.gada 2.maijā (ģenerālprokurora 27.04.2001. pavēle Nr.93-k §20). Minētajā laika

periodā pieteicēja ir stažējusies prokurora amata pienākumunbsp; veikšanai, patstāvīgi realizējot Prokuratūras likumā noteiktās prokurora pilnvaras, kas

nozīmē, ka pieteicēja izpildīja tieši tādas pašas funkcijas kā prokurors, tajā skaitā bija apveltīta ar pilnvarām patstāvīgi izmeklēt krimināllietas, uzturēt

apsūdzību tiesā, parakstīt dokumentus.

Minētais norāda uz to, ka pieteicēja no 2000.gada 19.jūnija līdz 2001.gada 1.maijam strādāja prokurora amatā jeb veica prokurora amata

pienākumus, kurus turpināja pildīt arī pēc iecelšanas prokurora amatā 2001.gada 2.maijā.

[10] Ņemot vērā lietas faktiskos apstākļus – ka pieteicēja laika periodā no 2000.gada 19.jūnija līdz 2001.gada 1.maijam stažējās prokurora amata

pienākumu veikšanai, faktiski veicot prokurora amata pienākumus, un tiesisko regulējumu, kas bija spēkā 2000. - 2001.gadā un no kura izrietēja

prokurora amata kandidāta (stažiera) pilnvaras un atbildība, kas atbilst prokurora amata pilnvarām un atbildībai, tiesa atzīst, ka pieteicējas prokurora

amata kandidāta (stažiera) statusā nostrādātais laiks ir pielīdzināms izdienas laikam prokurora amatā. Līdz ar to pieteicējas izdienas stāžā ir ieskaitāms arī

laiks no 2000.gada 19.jūnija līdz 2001.gada 1.maijam, kad viņa stažējās prokurora amata pienākumu veikšanai.

Ievērojot minēto, pieteicējas pieteikums par labvēlīga administratīvā akta, ar kuru tiktu pārrēķināts izdienas pensijas apmērs, izdošanu ir

apmierināms.

[11] Pieteicēja, vēršoties VSAA ar iesniegumu par izdienas pensijas pārrēķina veikšanu, ieskaitot izdienas stāžā periodu no 2000.gada 19.jūnija

līdz 2001.gada 2.maijam, saskaņā ar Prokuroru izdienas pensiju likuma 10.panta pirmo daļu lūdza izmaksāt viņai par pagājušo laiku nesaņemto

aprēķināto izdienas pensijas summu.

Prokuroru izdienas pensiju likuma 10.panta pirmā daļa noteic, ka aprēķinātās izdienas pensijas summas, ko pensijas saņēmējs nav laikā saņēmis,

izmaksā par pagājušo laiku, bet ne ilgāku par trim gadiem.

Ar VSAA Rīgas pilsētas Zemgales reģionālās nodaļas 2012.gada 5.novembra lēmumu Nr.2/2799369 “Par izdienas pensijas piešķiršanu”

pieteicējai no 2012.gada 2.novembra ir piešķirta prokuroru izdienas pensija 854,62 Ls (1216,02 euro) apmērā. Savukārt ar VSAA Rīgas pilsētas

Zemgales nodaļas 2016.gada 28.aprīļa lēmumu Nr.16/892680 “Par izdienas pensijas pārrēķinu” pieteicējas prokuroru izdienas pensijas apmērs tika

samazināts par piešķirtās vecuma pensijas apmēru.

Pieteicēja nav izmantojusi savas tiesības un minētos lēmumus nav apstrīdējusi, tādejādi tie ir stājušies spēkā un kļuvuši neapstrīdami.

Ar 2017.gada 27.aprīļa lūgumu par izdienas pensijas pārrēķinu pieteicējai, iekļaujot tajā stāžu no 2000.gada 19.jūnija līdz 2001.gada 2.maijam,

pieteicēja faktiski vērsās VSAA atkārtoti.

Tādejādi konkrētajā gadījumā tiesa uzskata, ka izdienas pensijas pārrēķins pieteicējai ir veicams no tās atkārtotas pieprasīšanas dienas, tas ir, no

2017.gada 27.aprīļa.

[12] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par

labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr.85 “Kārtība, kādā administratīvajā

lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 13.punktu valsts nodevu atlīdzina mēneša laikā pēc tiesas vai

tiesneša nolēmuma stāšanās spēkā Administratīvā procesa likuma 126.pantā minētajos gadījumos no tās iestādes budžeta līdzekļiem, kura attiecīgajā

administratīvajā lietā bijusi pieaicināta atbildētāja pusē.

Par pieteikuma iesniegšanu pieteicēja /pers. D/ 2017.gada 26.jūnijā ir samaksājusi valsts nodevu 30 euro apmērā (lietas 6.lapa). Tā kā

pieteikums ir apmierināms, tad par pieteikuma par lietas ierosināšanu tiesā maksājamā valsts nodeva 30 euro apmērā par labu pieteicējai ir piespriežama

no Latvijas Republikas un tā jāatlīdzina no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras budžeta līdzekļiem.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246. – 251., 254.pantu, 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

Apmierināt /pers. D/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

Uzlikt par pienākumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai pārrēķināt /pers. D/ izdienas pensijas apmēru, pieteicējas izdienas stāžā

iekļaujot arī laika periodu no 2000.gada 19.jūnija līdz 2001.gada 1.maijam, sākot no 2017.gada 27.aprīļa.

Piespriest no Latvijas Republikas par labu /pers. D/ samaksāto valsts nodevu 30 euro, kas atlīdzināma no administratīvajā lietā pieaicinātās

iestādes Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras budžeta līdzekļiem.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis S.Linkevičs