Court partially allowed rent claim for arrears but dismissed eviction due to missing statutory warning procedure.
Legislator summary
AI generatedThe court partially granted the municipality's claim for unpaid rent and dismissed the request to terminate the lease and evict the tenant. While the tenant admitted the debt and failed to prove payment, the court found the eviction request inadmissible because the landlord did not issue the mandatory pre-litigation warning required by the Residential Tenancy Law. Consequently, the court ordered payment of the debt plus interest but rejected the termination of the tenancy relationship.
Legislator headnote
AI generatedCivil Process Law Art. 156; Residential Tenancy Law Art. 28.2: A landlord must issue a specific pre-litigation warning regarding lease termination and eviction before filing a suit; failure to comply renders the termination claim inadmissible even if rent arrears are proven.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C40138816
Lietas arhīva Nr.C-0199-17/1
S P RIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Ventspils tiesa šādā sastāvā:
tiesnese S.Lucava
ar tiesas sēdes sekretāri E.Citskovsku,
2017.gada 26.janvārī izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu Ventspils novada pašvaldības prasībā pret /pers. A/ par dzīvojamās telpas īres līguma
izbeigšanu un izlikšanu bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
Prasītāja 2016.gada 25.oktobrī tiesā cēla prasību tiesā pret atbildētāju par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un
izlikšanu, parāda 325,06 EUR piedziņu, pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmo, otro daļu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka starp Zlēku pagasta padomi un atbildētāju 1995.gada 3.novembrī noslēgts Dzīvojamās telpas īres līgums, ar kuru
atbildētājai izīrēts dzīvoklis Nr.1/Adrese-A/, Ventspils novadā. Prasītāja 2010.gada 23.septembrī pārņēma visas Ventspils novadā iekļauto vietējo
pašvaldību institūciju un iestāžu finanšu lietas, mantu, tiesības un saistības un 2014.gada 20.janvārī noslēdza ar atbildētāju jaunu Dzīvojamās telpas īres
līgumu.
Ar Ventspils novada domes 2013.gada 1.augusta lēmumu atbildētāja dzīvoklim noteikta īres maksa 6,76 EUR mēnesī, bet saskaņā ar 2014.gada
13.janvāra dzīvojamās mājas “/nosaukums/” dzīvokļu īpašnieku sapulces lēmumu apsaimniekošanas maksa noteikta 10,92 EUR, līdz ar ko kopējā īres
maksa dzīvoklim ir 17,68 EUR. No 2014.gada 1.oktobra atkritumu apsaimniekošanas maksa par vienu personu noteikta 1,95 EUR mēnesī. Atbildētāja
nav pildījusi no īres līguma izrietošās saistības, kaut puses 2015.gada 12.martā noslēdza vienošanos par parāda samaksu, 2015.gada 19.jūnijā viņai
nosūtīts brīdinājums, bet 2015.gada 26.februārī un 2016.gada 10.jūnijā nosūtīti pirmstiesas brīdinājumi.
Uz tiesas sēdi puses nav ieradušās. Prasītāja lūdza izskatīt lietu bez tās pārstāvja piedalīšanās, norādot, ka prasību uztur pilnā apmērā, bet
atbildētāja tiesai nav ziņojusi par neierašanās iemesliem un nav lūgusi atlikt lietas izskatīšanu, kaut tika aicināta likumā noteiktajā kārtībā.
Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu lieta izskatāma bez pušu klātbūtnes.
Motīvu daļa
Izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji turpmāk minēto apsvērumu dēļ.
Pamatojoties uz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumu 13.pantu un Ventspils novada domes 2010.gada
23.septembra lēmumu (protokols Nr.25, l.§) „Par Ventspils novada pašvaldības reorganizāciju”, prasītāja ir pārņēmusi visas attiecīgajā novadā iekļauto
vietējo pašvaldību institūciju un iestāžu finanšu lietas, mantu, tiesības un saistības (lietas 31.-32.lapa).
Tiesa nodibināja, ka starp pusēm 1995.gada 3.novembrī noslēgts Dzīvojamās telpas īres līgums uz nenoteiktu laiku par dzīvokli Nr.1/ Adrese-A/,
Ventspils novadā (lietas 12.- 13.lapa). Līgums pārjaunots 2014.gada 20.janvārī (lietas 8.-11.lapa).
No Ventspils novada domes 2013.gada 1.augusta ārkārtas sēdes protokola Nr.5 pielikuma Nr.1 redzams, ka atbildētājai par īri un
apsaimniekošanu jāmaksā mēnesī 6,76 EUR (lietas 21.-23.lapa). Ar 2014.gada 13.janvārā dzīvojamās mājas “/nosaukums/” dzīvokļu īpašnieku
sapulces lēmumu apsaimniekošanas maksa noteikta 10,92 EUR (lietas 25.-27.lapa), bet atkritumu apsaimniekošanas maksa – 1,95 EUR par vienu
personu saskaņā ar 2014.gada 29.septembra Ventspils novada pašvaldības izpilddirektora Rīkojumu Nr.96-d (lietas 29.-30.lapa).
Līguma 2.2.punktā noteikts, ka ikmēneša īres maksa īrniekam jāveic līdz nākošā mēneša 20.datumam.
No prasītājas iesniegtā parāda aprēķina redzams, ka atbildētājai laika posmā no 2008.gada 1.novembra līdz 2016.gada 31.augustam uzkrājies īres
maksas un maksas par komunālajiem pakalpojumiem parāds 690,17 EUR (lietas 14.- 15.lapa).
2015.gada 12.martā puses noslēgušas vienošanos par parāda samaksu (lietas 17.lapa).
Lietā iesniegti 2015.gada 6.martā, 2015.gada 19.jūnijā, 2016.gada 26.februārī u n 2016.gada 10.jūnijā sastādīti brīdinājumi atbildētājai par
vēršanos tiesā saistībā ar parāda piedziņu (lietas 16., 18.-20.lapa).
Civillikuma 2141.pants un likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.pants noteic īrniekam pienākumu maksāt īres maksu un maksu par
pamatpakalpojumiem līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā. Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 pantu izīrētājs var izbeigt dzīvojamās
telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk kā trīs
mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu un maksu par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu un
izmantot pakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem. Izīrētājam pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš
rakstveidā jābrīdina īrnieku par parādu un dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.
No minētām tiesību normām izriet, ka īrniekam ir jāmaksā īres maksa līgumā noteiktajā kārtībā, bet lai varētu vienpusēji izbeigt īres tiesiskās
attiecības un izlikt personu no dzīvojamās platības, nepieciešams konstatēt īres maksas parādu, kura apmērs pārsniedz trīs īres maksas, kā arī to, ka
persona ir saņēmusi brīdinājumu par īres attiecību izbeigšanu.
Tiesai nav pamata apšaubīt, ka prasītāja ir nodrošinājusi atbildētājai izīrēto telpu lietošanas iespēju un sniegusi apsaimniekošanas pakalpojumus, bet
atbildētāja šos pakalpojumus nav apmaksājusi, jo par pretējo nav saņemti pierādījumi. Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta,
jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Prasītāja ir iesniegusi pierādījumus tam, ka atbildētāja nav maksājusi īres maksu ilgāk kā 3 mēnešus, bet atbildētāja prasību, iesniegtos rakstveida
pierādījumus un parāda apmēru nav apstrīdējusi, līdz ar ko tiesa atzīst, ka prasība daļā par parāda piedziņu ir pierādīta.
Attiecībā uz īres līguma izbeigšanu un atbildētājas izlikšanu no telpām prasība ir noraidāma, jo nav ievērota likumā noteiktā pirmstiesas brīdināšanas
kārtība. Kā redzams no prasītājas iesniegtajiem brīdinājumiem, atbildētājai ir paziņots tikai par iespējamu tiesvedību saistībā ar parāda piedziņu, bet viņa
nav brīdināta par īres tiesisko attiecību izbeigšanu un izlikšanu parāda nesamaksāšanas gadījumā. Bez tam, lietā nav pierādījumu, ka šie brīdinājumi būtu
izsniegti vai nosūtīti atbildētājai. Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta otrajā daļā ietvertā norma atzīstama par imperatīvu un ir viens no
priekšnoteikumiem prasības celšanai tiesā par dzīvojamo telpu īres līguma izbeigšanu un izlikšanu, pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri”
28.2pantu. Tās noteikumu neievērošana ir patstāvīgs pamats prasības noraidīšanai.
Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka no atbildētājas ir piedzenams parāds 690,17 EUR un, atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam,
prasītājai nosakāmās tiesības saņemt likumiskos nokavējuma procentus no nesamaksātā pamatparāda līdz sprieduma izpildei. Pārējā daļā prasība ir
noraidāma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu prasītājas labā no atbildētājas piedzenama samaksātā valsts nodeva 103,53 EUR apmērā
(lietas 6.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR (lietas 7.lapa).
Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam, atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189.-193., 195., 204.1 pantu, tiesa
nosprieda
Prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Ventspils novada pašvaldībai īres maksas parādu par laika posmu no 2008.gada
1.novembra līdz 2016.gada 31.augustam 690,17 EUR (seši simti deviņdesmit euro 17 centi) un tiesas izdevumus 108,23 EUR (viens simts astoņi euro
23 centi).
Atzīt tiesības Ventspils novada pašvaldībai saņemt likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no nesamaksātā pamatparāda līdz sprieduma izpildei.
Noraidīt prasību daļā par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un izlikšanu.
Noteikt sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Piespriestās summas ieskaitīt Ventspils
novada pašvaldības norēķinu kontā: /konta numurs/, AS ”Swedbank”.
Spriedumu var pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Ventspils tiesā 20 (divdesmit) dienu laikā
no pilna sprieduma pasludināšanas dienas, t.i. no 2017.gada 26.janvāra.
Tiesnese S.Lucava