Court dismissed appeal against administrative fine for unauthorized construction of engineering communications.

NORAKSTS

Lieta Nr.142036010

Lietvedības Nr.1-0268-11/13

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā, 2011.gada 4.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis O.Priedītis,

piedaloties pieteicējas pārstāvim D.G.,

atbildētājas – Rīgas pilsētas pašvaldības pusē, pieaicinātās iestādes – Rīgas

domes Administratīvās komisijas pārstāvim A.P.,

2011.gada 13.septembrī atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu

Nr.142036010 SIA „Energoavots” pieteikumā par Rīgas domes

Administratīvās komisijas 2009.gada 29.decembra lēmuma Nr.D57 47-1

atcelšanu (administratīvā pārkāpuma protokols CB Nr.008652).

Aprakstošā daļa

[1] 2010.gada 4.februārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts SIA

„Energoavots” (turpmāk arī – pieteicēja) pieteikums un ar Administratīvās

rajona tiesas tiesneša 2010.gada 8.februāra lēmumu pieteikums pieņemts un

ierosināta administratīvā lieta Nr.142036010 par Rīgas domes Administratīvās

komisijas (turpmāk arī – atbildētāja) 2009.gada 29.decembra lēmuma Nr.D57

47-1 (turpmāk – pārsūdzētais Lēmums) atcelšanu.

[2] No lietas materiāliem izriet, ka 2009.gada 10.decembrī Rīgas domes

Rīgas pilsētas būvvaldes Rīgas pilsētas būvinspekcijas vecākais būvinspektors

sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu CB Nr.008652 (turpmāk –

Protokols), kurā konstatēja, ka /adrese/ (kadastra Nr./kadastra numurs/)

inženierkomunikācijas izbūvētas ar atkāpēm no būvprojekta horizontālajām

piesaistēm, nepārskaņojot projektu. Tādējādi veikta patvaļīga būvniecība.

2009.gada 29.decembrī Rīgas domes Administratīvā komisija izskatīja lietu

par SIA „Energoavots” saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 152.panta otrās daļas un

pieņēma lēmumu Nr.D57 47-1, ar kuru nolēma saukt SIA „Energoavots” pie

administratīvās atbildības piemērojot naudas sodu Ls 500 apmērā.

[3] Nepiekrītot pārsūdzētajam Lēmumam, pieteicēja iesniedza

pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot atcelt pārsūdzēto Lēmumu,

norādot sekojošo.

[3.1] Veicot būvniecības darbus – izbūvējot kanalizācijas (K1) vadu,

pieteicēja bija spriesta atkāpties no projekta ar nobīdi 0,60 m, jo atbilstoši

būvprojektam, vietā, kur paredzēts izbūvēt kanalizācijas (K1) vadu, kaimiņu

žogs ir izbūvēts pārlieku tuvu. Par šādu izmaiņu nepieciešamību nekavējoties

tika informēta SIA „FF Trade”, kas ir darbu pasūtītāja un puses vienojās par šo

izmaiņu ienešanas nepieciešamību būvprojektā. Pieteicēja būvdarbus nav

pabeigusi un objekts nav nodots nedz pasūtītājam, nedz ekspluatācijā, tātad

notiek arī izmaiņu ienešana būvprojektā.

Tā kā būvniecības dalībnieki ir vienojušies par izmaiņām ar būvprojekta

autoru un citi 1997.gada 1.aprīļa Ministru kabineta (turpmāk – MK)

noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Būvnoteikumi)

106.punktā minētie noteikumi nav pārkāpti, pieteicēja uzskata, ka Rīgas

pilsētas būvinspekcijas vecākais būvinspektors A.V., sastādot administratīvā

pārkāpuma protokolu, nav pareizi iztulkojis un piemērojis Būvnoteikumu

106.punktu. Savukārt Būvniecības likuma 16.panta trešā daļa piemērota

neatbilstoši un nepamatoti šim gadījumam.

[3.2] Objekta īpašnieks un būvdarbu pasūtītājs ir O.C., ģenerāluzņēmējs

ir SIA „FF Trade”, bet pieteicēja ir tikai apakšuzņēmēja - konkrētu darbu

izpildītāja. Jebkādu izmaiņu saskaņošanai un/vai atkāpju no būvprojekta

ienešana būvprojektā ir pasūtītāja pienākums, izņemot gadījumus, ja

apakšuzņēmējam, t.i. pieteicējai, būtu bijis pilnvarojums šādas izmaiņas veikt.

Tā kā pieteicējai nav pilnvarojuma būvniecības laikā radušos atkāpju ienešanai

būvprojektā, pats fakts, ka atbildība par šo izmaiņu saskaņošanu ir pieteicējas

pienākums, neiztur nekādu kritiku.

[4] Atbildētāja tiesā iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā norāda, ka

pieteicējas pieteikums ir nepamatots un noraidāms.

[5] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz

pieteikumā norādītajiem argumentiem.

Tiesas sēdē atbildētājas pārstāvis pieteicējas pieteikumu neatzina

uzskatot to par nepamatotu, norādot pārsūdzētajā Lēmumā un tiesai sniegtajos

rakstveida paskaidrojumos norādītos argumentus, norādot, ka lietā nav strīda

par to, vai bija atkāpes no būvprojekta. Lietā pastāv strīds par tiesību normas

interpretāciju.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus kopumā, noklausoties lietas

dalībnieku paskaidrojumus, atzīst, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms.

[7] No lietas materiāliem izriet, ka pieteicēja ir saukta pie administratīvās

atbildības par būvdarbu veikšanu nekustamajā īpašumā /adrese/ (kadastra

Nr./kadastra numurs/) Rīgā. Komisija pieteicējas darbībās konstatējusi

Būvniecības likuma 16.panta trešās daļas un Būvnoteikumu 112.punkta

pārkāpumus. Par augstāk minēto tiesību normu pārkāpumu pieteicēja, saskaņā

ar LAPK 152.panta otro daļu sodīta ar naudas sodu Ls 500 apmērā. Pieteicēja

savukārt norāda, ka viņa nav atzīstama par administratīvo pārkāpumu

izdarījušo subjektu. Vienlaikus pieteicēja norāda, ka arī darbības, ierīkojot

inženierkomunikāciju neatbilstoši sākotnēji apstiprinātajam projektam,

neveido tādu administratīvā pārkāpuma pazīmi, kā objektīvā puse.

Tātad lietā ir strīds par to, vai pieteicēja ir pārkāpuma subjekts un vai tās

darbībās ir konstatējams Protokolā un pārsūdzētajā Lēmumā norādītā

administratīvā pārkāpuma sastāvs.

[8] Saskaņā ar LAPK 9.pantu par administratīvo pārkāpumu atzīstama

prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai

bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu

tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā

paredzēta administratīvā atbildība.

Saskaņā ar LAPK 243.pantu par pierādīšanas līdzekļiem, ar kuriem var

konstatēt faktus, uz kuru pamata institūcijas nosaka administratīvā pārkāpuma

esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu

un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā, kalpo protokols par

administratīvo pārkāpumu, personas paskaidrojumi, kuru sauc pie

administratīvās atbildības, cietušā un liecinieku liecības, (..), citi dokumenti,

kā arī pārkāpumus fiksējošie tehniskie līdzekļi.

Tātad, par pierādījumiem šajā lietā var Protokols (lietas 7.lapa), atzinums

Nr.BV-09-901–atz par būves pārbaudi (lietas 8.lapa), 2009.gada 28.oktobra

pārbaudes akts Nr.2098 un Nr.2099 (lietas 22.-23.lapa).

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir norādījis

(sk. 2007.gada 15.februāra sprieduma lietā Nr.SKA 48/2007 14.punktu,

2007.gada 22.februāra spriedums lietā SKA– 52/2007 8.punkts), ka atbilstoši

LAPK 243.panta otrajai daļai administratīvā pārkāpuma esamību vai

neesamību un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā konstatē,

citstarp, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās

atbildības. Minētā LAPK norma Administratīvo lietu departamenta ieskatā ir

speciālā tiesību norma attiecībā pret Administratīvā procesa likuma 161.panta

pirmo daļu. Līdz ar to administratīvo pārkāpumu lietās personas, kuru sauc pie

administratīvās atbildības, paskaidrojumi uzskatāmi par patstāvīgu

pierādīšanas līdzekli. Izskatāmajā lietā paskaidrojumus notikuma vietā ir

sniedzis pieteicējas projektu vadītājs I.G., kurš vēlāk pieteicēju pārstāvējis

Administratīvās komisijas sēdē. Līdz ar to šie uz vietas sniegtie paskaidrojumi

uzskatāmi par pierādījumu šajā lietā.

[9] Pieteicēja ir izteikusi vairākas iebildes pret tās saukšanu pie

administratīvās atbildes un viena no tām ir tāda, ka pieteicēja nav

administratīvā pārkāpuma subjekts. Vērtējot šos iebildumus tiesa norāda

sekojošo.

Administratīvā pārkāpuma sastāvu veido administratīvā pārkāpuma

objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse. Ja kaut viena no

administratīvā pārkāpuma sastāvu veidojošām pazīmēm iztrūkst, atzīstams, ka

nodarījumā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

LAPK 152.panta otrajā daļā aprakstītā pārkāpuma sastāva administratīvā

pārkāpuma objekts ir personu tiesību un tiesisko interešu aizsardzība

būvniecības procesā; administratīvā pārkāpuma objektīvā puse – aktīvas

darbības, kas izdarītas neievērojot vai apejot normatīvajā aktā noteikto kārtību,

kādā realizējama būvniecība; administratīvā pārkāpuma subjektīvā puse – ar

nodomu izdarīts pārkāpums; administratīvā pārkāpuma subjekts – fiziska

persona, kura sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu vai juridiska persona.

Pieteicēja norāda, ka objekta īpašnieks un būvdarbu pasūtītājs ir O.C.,

ģenerāluzņēmējs ir SIA „FF Trade”, bet SIA „Energoavots” - tikai

apakšuzņēmēja, konkrētu darbu izpildītāja. Jebkādu izmaiņu saskaņošanai

un/vai atkāpju no būvprojekta ienešana būvprojektā ir pasūtītāja pienākums,

izņemot gadījumus, ja apakšuzņēmējam, t.i. pieteicējai, būtu bijis

pilnvarojums šādas izmaiņas veikt.

Tiesa, pārbaudot tādus pierādījumus kā atzinumu Nr.BV-09-901–atz par

būves pārbaudi un 2009.gada 28.oktobra pārbaudes aktus Nr.2098 un Nr.2099,

konstatē, ka tieši pieteicēja ir norādīta kā būvdarbu veicēja. Savukārt no

atzinumā I.G. sniegtajiem paskaidrojumiem redzams, ka izbūve ar atkāpi no

sākotnējā projekta ir bijusi tieši pieteicējas kā būvnieka iniciatīva. I.G.

paskaidrojis, ka inženierkomunikācijas (kanalizācijas pieslēguma) izbūvi nav

veikuši atbilstoši projektam, jo attālums līdz kaimiņu zemes gabala sētai bijis

tikai 30 cm, un, rokot tik nelielā attālumā, pastāvējis risks, ka sēta varētu

nogāzties.

Tātad pieteicēja ir saņēmusi darba uzdevumu veikt

inženierkomunikācijas izbūvi atbilstoši apstiprinātajam un saskaņotajam

projektam, bet pati pēc saviem ieskatiem ir atkāpusies no projekta

risinājumiem. Pie šādiem apstākļiem tiesai atzīst, ka Komisija pareizi kā

administratīvā pārkāpuma subjektu ir noteikusi tieši pieteicēju.

[10] Pieteicēja ir izteikusi iebildes par to, ka viņas darbībās nav

saskatāma normatīvo aktu prasību pārkāpums, jo Būvnoteikumi paredz un

pieļauj iespēju būvniecības laikā veikt izmaiņas saskaņotā projektā.

Pieteicējas norādītais par izmaiņu veikšanu akceptētā būvprojektā atbilst

Būvnoteikumu regulējumam - izmaiņas akceptētā būvprojektā var izdarīt

akcepta derīguma termiņā vai būvdarbu laikā, ja būvniecības dalībnieki par to

vienojas ar būvprojekta autoru un ja izmaiņas neskar tehnisko noteikumu

nosacījumus un nav pretrunā ar Latvijas būvnormatīvos un citos normatīvajos

aktos noteiktajām prasībām un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu

(detālplānojumu) (Būvnoteikumu 106.punkts redakcijā, kas bija spēkā

pārkāpuma konstatācijas laikā). Tomēr, tiesas ieskatā, pieteicēja kļūdaini

piemēro šo normu uz izskatāmo gadījumu.

Būvnoteikumu 106.punkta norma paredz iespēju veikt izmaiņas jau

akceptētā būvprojektā, nevis pieļauj būvdarbu veikšanu neatbilstoši projektam.

106.punkta mērķis ir nodrošināt elastīgu pieeju jautājumu, kas rodas jau

fiziskās būvniecības procesā, risināšanai. Šī norma neparedz iespēju veikt

kādu izbūvi un tikai jau pēc tam post factum legalizēt to.

Šāds normas tulkojums izriet arī no būvniecības jomā pastāvošā galvenā

principa – būvniecība bez būvatļaujas nav pieļaujama. Savukārt būvatļauja

tiek izsniegta tieši un tikai akceptētā būvprojektā paredzēto būvdarbu

realizācijai. Uz to norāda sekojošas normas.

Būvniecības likuma 1.panta 12.punktā definēts, ka būvniecība ir visu

veidu būvju projektēšana un būvdarbi. Minētā likuma 13.panta pirmajā un

piektajā daļa noteikts, ka pasūtītājam vai būvētājam pirms būvdarbu

uzsākšanas jāsaņem būvatļauja Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā

kārtībā, savukārt būvdarbu uzsākšana bez būvatļaujas kvalificējama kā

patvaļīga būvniecība, un atbildība par to ir paredzēta attiecīgajos normatīvajos

aktos. Savukārt Būvniecības likuma 16.panta pirmā daļa noteic, ka būvdarbus

drīkst veikt tikai saskaņā ar pašvaldības akceptētu būvprojektu, izņemot

gadījumus, kas paredzēti Vispārīgajos būvnoteikumos. Būvnoteikumu

112.punktā noteikts, ka pirms būvdarbu uzsākšanas pasūtītājs saņem

būvvaldes vai citas institūcijas saskaņā ar Būvniecības likuma 6.pantu

izsniegtu būvatļauju (5.pielikums). Patvaļīga būvniecība nav pieļaujama.

Papildus iepriekš minētajam Būvniecības likuma 1.panta 21.punkts

definē Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 152.panta otrajā daļā

minēto terminu „patvaļīga būvniecība”, nosakot, ka patvaļīga būvniecība ir

būvdarbi, kas tiek veikti bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētam

būvprojektam, izņemot Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos gadījumus.

Pārbaudot, vai pieteicēja veikusi tādus būvdarbus, kam nebija

nepieciešama būvatļauja un uz ko attiecas Vispārīgajos būvnoteikumos

noteiktie izņēmumi, tiesa konstatē sekojošo.

Atbilstoši Būvnoteikumu 62.punktam būvprojekts un būvatļauja nav

nepieciešama: 1) pagaidu būvei, ja tās apjoms, būvvieta un nojaukšanas

termiņš saskaņots būvvaldē; 2) mazēkai lauku apvidū, ja tās apjoms un

būvvieta saskaņota būvvaldē; 3) sezonas būvēm - nekapitālām, galvenokārt

lauksaimniecībā izmantojamām būvēm, kuru kalpošanas laiks ir viena sezona;

4) šo noteikumu 37.punktā minētajos gadījumos (ja, neskarot trešo personu

īpašuma tiesības: a) tiek īstenots interjera projekts, neskarot nesošās

būvkonstrukcijas; b) tiek veikta vienkāršota renovācija - būves vai tās daļas

renovācija, neskarot nesošās būvkonstrukcijas, ēkas fasādi, koplietošanas

telpas un koplietošanas inženierkomunikācijas; c) tiek veikta vienkāršota

rekonstrukcija - būves vai tās daļas funkcijas (lietošanas veida) maiņa bez

pārbūves); 5) mazēkas nojaukšanai, ja šīs darbības saskaņotas būvvaldē.

Ņemot vērā, ka izskatāmajā lietā pārkāpums saistās ar

inženierkomunikācijas izbūvi, secināms, ka neviens no izņēmuma gadījumiem

uz lietu nav attiecināms.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīt par pamatotu Komisijas izdarīto

secinājumu, ka pieteicējas darbībās ir saskatāms LAPK 152.panta otrajā daļā

aprakstītais administratīvā pārkāpuma sastāvs – patvaļīga būvniecība.

[11] Piemērotā tiesību norma paredz sankciju – naudas sodu juridiskajām

personām no 500 līdz 5000 latiem. Pieteicējai piemērots naudas sods 500 latu

apmērā.

Soda piemērošanas apsvērumi noteikti LAPK 32.panta otrajā daļā, kas

paredz, ka, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja

personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un

pastiprinošos apstākļus.

Ievērojot to, ka pieteicējai ir piemērots mazākais iespējamais sankcijā

paredzētais naudas soda apmērs, tad nav nepieciešams izdarīt kādus papildus

lietderības apsvērumus par soda apmēru.

[12] Ņemot vērā norādītos apsvērumus un izdarītos secinājumus, tiesa

atzīst, ka Rīgas domes Administratīvā komisija ar 2009.gada 29.decembra

lēmumu Nr.D57 47-1 pamatoti ir saukusi pieteicēju pie administratīvās

atbildības un piemērotais sods ir atbilstošs un samērīgs pieteicējas izdarītajam

pārkāpumam, tādēļ pieteikums par pārsūdzētā Lēmuma atcelšanu ir

nepamatots un noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz LAPK 286.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā

procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-290.pantu un 291.panta pirmo daļu,

Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

noraidīt SIA „Energoavots” pieteikumu par Rīgas domes

Administratīvās komisijas 2009.gada 29.decembra lēmuma Nr.D57 47-1

atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu

laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis (paraksts) O.Priedītis

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnesis ________________ O.Priedītis

Rīgā, 2011.gada 4.oktobrī.