Court convicts defendant of administrative offense for violating police control rules and imposes a fine.
Legislator summary
AI generatedThe Jelgava District Court convicted the defendant of an administrative offense for leaving their residence without permission during a police control restriction period. The court found the violation proven by the police protocol and supporting documents, noting the defendant's guilty plea and financial hardship. Consequently, the court imposed a monetary fine of 55 euros, applying mitigating and aggravating circumstances under the Latvian Administrative Offences Code.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. panta; 272. pants: The court may convict a person of an administrative offense and impose a fine when they intentionally violate specific administrative regulations, provided the violation is proven by evidence and the court considers relevant circumstances.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 115005615
Lietas arhīva Nr. 1-0056-15/2
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jelgavā 2015.gada 16.martā
Jelgavas tiesas tiesnese I.Salaka,
ar tiesas sēdes sekretāri D.Protizāni,
piedaloties
pie administratīvās atbildības saucamai personai /pers. C/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par /pers. C/, dzimis /datums/, personas kods: /personas kods/,
deklarētā dzīves vieta: /adrese/, faktiskā dzīves vieta: /adrese/,
saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk- Latvijas APK) 177.panta.
Aprakstošā daļa
2015.gada 23.janvārī Jelgavas tiesā saņemts Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk- VP Zemgales RP) Jelgavas iecirkņa
Kārtības policijas nodaļas inspektores K.Matvejevas š.g. 22.janvārī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols PC Nr.128420 un tam pievienotie
administratīvā pārkāpuma lietas materiāli par to, ka 2014.gada 9.decembrī plkst.23.13 /pers. C/, kuram ar Jelgavas tiesas 2013.gada 6.novembra
spriedumu piemērots papildsods- policijas kontrole, bez policijas atļaujas, neatradās savā dzīvesvietā /adrese/, ar ko pārkāpis policijas kontroles
noteikumus, kuri norādīti 2014.gada 6.oktobra lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu 1.1.punktā (aizliegts atstāt dzīvesvietu laikā no
plkst.22.00 līdz 06.00).
Protokolā norādīts, ka /pers. C/ ir pārkāpis Latvijas sodu izpildes kodeksa „Pārejas noteikumi” 24.punkta 1.a) apakšpunktu, 2. un
4.apakšpunktu, vienlaikus neievērojot MK noteikumu Nr.479 (30.06.2008) „Papildsoda- policijas kontrole- īstenošanas kārtība” III nodaļas
25.punktu, par ko atbildība paredzēta Latvijas APK 177.pantā.
Administratīvā pārkāpuma protokols PC Nr.128420 /pers. C/ sastādīts saskaņā ar Latvijas APK 248. 1pantu, proti, bez pārkāpējā klātbūtnes
un 2015.gada 22.janvārī protokola eksemplārs nosūtīts uz personas faktisko dzīves vietu. Atbilstoši Latvijas APK 248. 1pantam uzskatāms, ka /pers. C/
ar administratīvā pārkāpuma protokolu ir iepazinies septītajā dienā pēc nodošanas pastā.
Saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā.
Rakstveida paskaidrojumu par lietas apstākļiem /pers. C/ nesniedza.
Tiesas sēdē /pers. C/ protokola saturam piekrita, izdarīto nožēloja. Paskaidroja, ka šobrīd ir bezdarbnieks un uz laiku viņam piešķirts trūcīgas
ģimenes statuss. Izteikt lūgumus, citus papildinājumus un iesniegt pierādījumus /pers. C/ nevēlējās.
Motīvu daļa
Uzklausījusi /pers. C/ paskaidrojumu, pārbaudījusi un novērtējusi administratīvajā lietā iesniegtos pierādījumus, tiesnese secina, ka /pers. C/ ir
izdarījis Latvijas APK 177.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu, proti, tīši pārkāpis policijas kontroles noteikumus.
Latvijas APK 272.pants nosaka, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro vai ir izdarīts
administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši
un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Atbilstoši Latvijas APK 177.pantam, par policijas kontroles tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole, uzliek
naudas sodu līdz septiņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.
Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības atbilstoši minētajai tiesību normai, nepieciešams konstatēt faktu, ka persona, kurai noteikts
papildsods- policijas kontrole, ir tīši pārkāpusi noteiktās kontroles noteikumus.
Latvijas APK 243.pants nosaka, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas un
noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros
izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Saskaņā ar Latvijas APK 243. 1pantu par pierādīšanas līdzekļiem tiek atzīti: pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi,
personu liecības, eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, elektroniskie
pierādījumi, procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.
Savukārt Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz
vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Tiesnese konstatē, ka administratīvā pārkāpuma protokolā PC Nr. 128420 norādītās ziņas ir pamatotas ar sekojošiem pierādīšanas līdzekļiem-
VP Zemgales RP Jelgavas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores K.Matvejevas un vecākā inspektora R.Kursiša ziņojumu, lēmumu par
lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā, lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu u.c.
Ar lietā iegūtajiem pierādījumiem konstatēts, ka /pers. C/ ar Jelgavas tiesas 2013.gada 6.novembra spriedumu atzīts par vainīgu noziedzīga
nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta pirmajā daļā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 3 mēnešiem, bez mantas
konfiskācijas, ar policijas kontroli uz 2 gadiem.
No lietā iegūtajiem pierādījumiem redzams, ka pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas un kontroles lietas iekārtošanas, kā arī konkrēta
ierobežojuma- aizlieguma atstāt dzīvesvietu /adrese/, no plkst.22.00 līdz plkst.06.00 piemērošanas 2014.gada 9.decembrī pēc plkst.22.00 (konkrēti
plkst. 23.13) /pers. C/ norādītajā dzīves vietā neatradās.
Ar IeM Informācijas centra Soda reģistra datiem par personas administratīvajiem pārkāpumiem (lietas 10.lapa) konstatēts, ka /pers. C/ ir 3
spēkā esoši administratīvie sodi, pēdējo reizi sodīts 2014.gada 28.novembrī pēc Latvijas APK 177.panta, proti, par analoģiska rakstura pārkāpuma
izdarīšanu ar naudas sodu 40,- euro apmērā, kas nav izpildīts.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesnese secina, ka /pers. C/ izdarītais administratīvais pārkāpums ir kvalificēts pareizi un tiesnesei nav radušās
pamatotas šaubas par to, ka viņš pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas, izciešot ar tiesas nolēmumu piemēroto papildsodu- policijas kontroli,
2014.gada 9.decembrī neatradās savā dzīves vietā, tādējādi pārkāpjot 2014.gada 6.oktobra lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu
1.1.apakšapunktu, kas piemēroti saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa sadaļas „Pārejas noteikumi” 24.punkta 1.apakšpuknkta a)punktu, kā arī 2.
un 4.apakšpunktu, vienlaikus pārkāpjot arī MK 2008.gada 30.jūnija noteikumu Nr.479 „Papildsoda- policijas kontrole- īstenošanas kārtība” III
daļas 25.punktu (minētos noteikumus atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodeksa „Pārejas noteikumu” 24.punkta 4.apakšpunktam (21.07.2011. likuma
redakcijā, kas stājās spēkā 01.10.2011.) piemēro policijas kontroles īstenošanai.
MK 2008.gada 30.jūnija noteikumu Nr.479 „Papildsoda- policijas kontrole- īstenošanas kārtība” III nodaļas 25.punkts nosaka, ka par
policijas kontroles noteikumu pārkāpumu ir uzskatāma ikviena neattaisnota rīcība, kuras rezultātā kontrolējamā persona nav izpildījusi lēmumā par
policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu noteiktos pienākumus.
Tiesnese atzīst, ka tādējādi /pers. C/ ar savām darbībām ir izdarījis Latvijas APK 177.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu, proti, ir
pārkāpis policijas kontroles noteikumus un viņa vaina pierādīta ar administratīvās lietas materiāliem kopumā- ar administratīvā pārkāpuma protokolu PC
Nr.128420, 2014.gada 10.decembra lēmumu par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā, VP Zemgales RP Jelgavas iecirkņa Kārtības
policijas nodaļas inspektores K.Matvejevas un vecākā inspektora R.Kursiša ziņojumu, 2014.gada 6.oktobra lēmumu par policijas kontroles
ierobežojumu piemērošanu un citiem rakstveida pierādījumiem.
Lai nostiprinātu likumību, novērstu tiesību pārkāpumus un, lai personu audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā,
/pers. C/ saucams pie administratīvās atbildības, uzliekot viņam administratīvo sodu Latvijas APK 177.panta soda sankcijas ietvaros.
Nosakot sodu, tiesnese ņem vērā pārkāpuma raksturu, tā izdarīšanas apstākļus, pārkāpēja personību, vainas pakāpi un mantisko stāvokli,
proti, nestrādā, apgādājamo nav, piešķirts trūcīgas ģimenes statuss, administratīvi sodīts. Par atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Latvijas APK
33.pantu tiek atzīta izdarītā vaļsirdīga nožēlošana. Par atbildību pastiprinošo apstākli saskaņā ar Latvijas APK 34.panta otro daļu tiek atzīts, ka
pārkāpumu izdarījusi persona, kas gada laikā atkārtoti izdarījusi līdzīgu pārkāpumu un agrāk izdarījusi noziegumu.
Izvērtējot visus lietā konstatētos apstākļus to savstarpējā sakarībā, tiesnese atzīst, ka administratīvā soda mērķa sasniegšanai /pers. C/ ir
piemērojams naudas sods tādā apmērā, kas ir samērīgs ar izdarītā pārkāpuma raksturu un smagumu. Nosakot naudas soda apmēru, tiesnese ņem vērā,
ka pārkāpums ir izdarīts atbildību pastiprinošos apstākļos un persona, būdama sodīta par smagu noziegumu izdarīšanu, ir izvairījusies no papildsoda
izpildes.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz augstāk minēto un vadoties no Latvijas APK 213., 244., 268.1., 270., 272., 275., 289.6 - 289.7 ., 289.13 un 289.16 -
289.18 un 299.pantu tiesnese
no s pri e da
atzīt par vainīgu /pers. C/, personas kods: /personas kods/, Latvijas APK 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt
ar naudas sodu 55,- (piecdesmit pieci) euro apmērā.
Pilns nolēmums sastādīts 2015.gada 16.martā.
Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma paziņošanas dienas var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesai, apelācijas sūdzību
iesniedzot Jelgavas tiesā.
Saskaņā ar Paziņošanas likuma 8.panta trešo daļu dokuments kas paziņots kā ierakstīts pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu septītajā dienā
pēc tā nodošanas pastā.
Naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no nolēmuma saņemšanas dienas, naudas sodu iemaksājot to sekojošā kontā: kods 0551 naudas
sodi, Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22.
Maksājuma mērķis: naudas sods, ko uzlikusi tiesu iestāde.
Kvīts par naudas soda samaksu jāiesniedz Jelgavas tiesā 202.kabinetā.
Maksājuma dokumentā uzrādāmas ziņas par pārkāpēju, lietas numurs un administratīvā pārkāpuma protokola numurs.
Tiesnese I.Salaka