Court orders joint debt repayment from borrower and guarantor plus court costs for bank.

Lietas Nr. C33364813

Lietas arhīva Nr. C-1170-14/1

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 25.septembrī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese Elita Stivriņa,

ar sekretārēm /sekretārs/ un /sekretārs/,

piedaloties prasītāja AS “SEB banka” pārstāvim /pers.V/,

atklātā tiesas sēdē 2014.gada 11.septembrī izskatīja civillietu AS “SEB banka” prasībā pret /pers. C/ un SIA “Stendera nami” par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2013.gada 26.aprīlī prasītājs AS “SEB banka” iesniedza tiesā prasību pret /pers. C/ un SIA “Stendera nami” par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norāda, ka saskaņā ar 2006.gada 1.jūnija Kredīta līgumu Nr.AG06162 un tā grozījumiem prasītājs izsniedza /pers. C/

kredītu Ls 49 000,00.

Norāda, ka 2008.gada 6.novembrī Rīgas rajona tiesas tiesnese apmierinājusi prasītāja pieteikumu, nolemjot pakļaut no Kredīta līguma izrietošo

saistību pret aizņēmēju piespiedu izpildīšanai Ls 50 244,06 apmērā, kā arī piedzīt no aizņēmēja tiesas izdevumus Ls100 apmērā.

Lēmums iesniegts piespiedu izpildīšanai zvērinātam tiesu izpildītājam Kalvim Dūrītim. Izpildu lietas ietvaros radušies tiesas nolēmuma izpildes

izdevumi Ls 2889,19 apmērā. Izpildu lietas ietvaros atgūti naudas līdzekļi Ls 17 880,00 apmērā, ārpus izpildu lietas atgūts parāds Ls 1600,00 apmērā,

bet parāds prasības pieteikuma sagatavošanas brīdī ir Ls 33 753,25 apmērā.

Prasība tika nodrošināta ar SIA “Stendera nami” galvojumu, saskaņā ar Galvojuma līgumu Nr.AG06162/G-1. Saskaņā ar Galvojuma līgumu

galvinieks apņēmās samaksāt visu parāda summu, ja aizņēmējs nepilda Kredīta līgumā noteiktās saistības.

Pamatojoties uz Civillikuma 1330., 1587., 1692., 1702.panta otrās daļas, Civilprocesa likuma 406.panta pirmo daļu, 41.panta pirmo daļu un

195.pantu, lūdz tiesu piedzīt no /pers. C/ parādu Ls 33 753,25 apmērā; piedzīt no SIA “Stendera nami” parādu Ls 33 753,25 apmērā; piedzīt solidāri no

/pers. C/ un SIA “Stendera nami” tiesas izdevumus Ls 1075,55 apmērā, kas sastāv no valsts nodevas Ls 1065,05 un ar lietas izskatīšanu saistītiem

izdevumiem Ls 5,50 apmērā; noteikt, ka no /pers. D/ un SIA “Stendera nami” kopējā piedzenamā summa nepārsniedz Ls 34 823,80; noteikt prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt 6% procentus gadā.

Atbildētāji rakstveida paskaidrojumus nav snieguši.

[2] Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis celto prasību uzturēja pilnā apmērā un lūdza to apmierināt. Maksājumi no atbildētājiem nav saņemti. Norādīja, ka

no līguma nav atkāpušies, jo iestājās beigu termiņš. Papildus norādīja, ka ir konstatējam solidāra atbildība no atbildētājiem. Lūdz prasību apmierināt.

[3] Atbildētāji/pers. C/ un SIA “Stendera nami” pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradušies. Atbildētājiem par lietas izskatīšanas vietu un laiku paziņots

likumā noteiktā kārtībā, 2014.gada 12.augustā nosūtot pavēstes uz deklarēto dzīvesvietu. Atbildētāji pavēstes nav saņēmuši.

Civilprocesa likuma 56.panta piektā daļa nosaka, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses,

bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc

kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā

papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Savukārt Civilprocesa likuma 56.1panta otrā daļa nosaka, ka tas, ka tiesas

dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto

adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek

nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.

Tiesa atzīst, ka ir uzskatāms, ka par tiesas sēdi atbildētājiem ir paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56. un 56.1pantā noteiktajam.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, ja uz tiesas sēdi nav ieradies, kāds no lietas dalībniekiem, tiesa uzsāk lietas

izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 209. vai 210. pantu nav pamats to atlikt.

Ņemot vērā, ka atbildētājiem par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktajā kārtībā, tiesa atzīst par iespējamu skatīt lietu bez atbildētāju klātbūtnes.

[4] Civilprocesa likuma 208.1pants nosaka, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs

nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.

2013.gada 18.maijā atbildētājiem ir nosūtīts prasības pieteikums. 2014.gada 12.augustā atbildētājiem uz deklarēto dzīvesvietu ir nosūtīta pavēste

par tiesas sēdi 2014.gada 11.septembrī plkst.11:00. Atbildētāji uz tiesas sēdi nav ieradušies un paskaidrojumus nav snieguši.

Tiesa atzīst, ka ir iestājies Civilprocesa likuma 208.1pantā noteiktais gadījums, kad ir taisāms aizmuguriskais spriedums, jo nav saskatāmi

Civilprocesa likuma 208.1panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi aizmuguriska sprieduma taisīšanai.

Motīvu daļa

[5] Noklausījusies prasītāja pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Ar lietas materiālos esošo Kredīta līgumu ir pierādīts, ka 2006.gada 1.jūnijā starp pusēm noslēgts Kredīta līgums Nr.AG06162, ar Vienošanās

Nr.1 par grozījumiem 2006.gada 12.jūlijā, Vienošanās Nr.2 par grozījumiem 2007.gada 8.martā, Vienošanās Nr.3 par grozījumiem 2007.gada 31.jūlijā,

Vienošanās Nr.4 par grozījumiem 2008.gada 31.janvārī, Vienošanās Nr.5 par grozījumiem 2008.gada 14.jūlijā (l.l.11-25).

Tādējādi atzīstams, ka abas puses uzņēmās saistības viena pret otru. Atbildētājs noslēgto Kredīta līgumu un Vienošanās par grozījumiem kredīta

līgumā nav apstrīdējis.

[6] Prasītājs lūdz piedzīt parādu Ls 33 753,25 jeb 48 026,55 euro, kas ir parāda pamatsumma.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums,

ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

No Kredīta līguma Nr.AG06162 ar Vienošanos Nr.1 par grozījumiem 2006.gada 12.jūlijā, Vienošanos Nr.2 par grozījumiem 2007.gada

8.martā, Vienošanos Nr.3 par grozījumiem 2007.gada 31.jūlijā, Vienošanos Nr.4 par grozījumiem 2008.gada 31.janvārī, Vienošanos Nr.5 par

grozījumiem 2008.gada 14.jūlijā izriet, ka prasītājs ir izsniedzis atbildētājam aizdevumu Ls 49 000,00 apmērā ar atmaksāšanas termiņu līdz 2008.gada

15.oktobrim. Atbildētājs nav apstrīdējis minēto prasītāja apgalvojumu.

Ar 2008.gada 6.novembra Rīgas rajona tiesas tiesneša lēmumu ir nolemts pakļaut bezstrīdus piespiedu izpildīšanai /pers. C/ 2006.gada 1.jūnijā

kredīta līguma Nr.AG06162 saistības Ls 50 244,06 apmērā. Atbildētājs nav cēlis tiesā apvērsuma prasību pēc minētā tiesas lēmuma

Civillikuma 1330.pantā noteikts, ja ieķīlāto lietu pārdodot ienāk tāda summa, kuras nepietiek ķīlas ņēmēja pilnīgam apmierinājumam,

tad viņam paliek tiesība prasīt no parādnieka kā parāda atlikumu, tā arī pārdošanai taisīto nepieciešamo izdevumu samaksu.

Lietā nav strīda, ka ieķīlātais nekustamais īpašums ir realizēts izsolē, kā rezultātā ir atgūti naudas līdzekļi Ls 17 880,00 apmērā. Kā izriet no

parāda aprēķina kopējā neatmaksātā parāda summa bija Ls 50 344,06 un sprieduma izpildes izdevumi Ls 2889,19. Tā kā nekustamā īpašuma

pārdošanas rezultātā ir atgūti naudas līdzekļi Ls 17 880,00 apmērā un atgūtie naudas līdzekļi ārpus izpildu lietas Ls 1600,00 apmērā, tad neatmaksātā

parāda summa sastāda Ls 33 753,25.

Atbildētājs nav apstrīdējis ne pušu noslēgto līgumu, ne prasītāja aprēķinu. Atbildētājs nav pierādījis, ka parāda samaksa ir veikta atbilstoši tam kā

tas ir noteikts Civillikuma 1838.pantā – ka samaksa izdarīta jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Izvērtējot iepriekš minēto tiesa secina, ka prasība ir apmierināma un no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenama parāda pamatsumma Ls

33 753,25 jeb 48 026,55 euro.

[7] Prasītājs lūdz noteikt tiesības līdz sprieduma izpildes dienai saņemt 6% gadā no parāda summas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda (..) prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.

Ņemot vērā to, ka ir pierādīta atbildētāja parāda esamība un tiesa ir atzinusi, ka no atbildētāja prasītāja labā ir piedzenama aizdevuma summa,

tad ir apmierināms prasītāja lūgums par tiesību noteikšanu saņemt sešus procentus no neatmaksātās pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei.

[8] Prasītājs lūdz piedzīt parādu visu parāda pamatsummu gan no /pers. C/, gan no SIA “Stendera nami”, vienlaikus norādot, piedzenamā summa

nedrīkst pārsniegt Ls 34 823,80 apmēru. Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis norādīja, ka minētais prasījums būtībā norādot uz solidāru parāda piedziņu.

Civillikuma 1672.pants nosaka, ka solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu.

No lietas materiāliem pievienotā 2006.gada 1.jūnija Galvojuma līguma Nr.AG06162/G-1 un 2007.gada 8.marta vienošanās par grozījumiem

Galvojuma līgumā ar SIA “Stendera nami” izriet, ka SIA “Stendera nami” ir uzņēmusies atbildēt par parādnieka /pers. C/ saistībām, kas izriet no

2006.gada 1.jūnija noslēgtā Kredīta līguma Nr. AG06162 par Ls 49 000,00 aizdevuma izsniegšanu. Saskaņā ar Galvojuma līgumu, galvinieks bez

nosacījumiem un neatsaucami uzņēmās nedalīti kā pats parādnieks atbildēt kreditoram par parādnieka parādu, kāds varētu rasties no pamatlīguma.

Tiesa konstatē, ka Galvojuma līgums nav apstrīdēts, tas nav grozīts un nav atcelts. Līdz ar to minētais līgums ir saistošs atbildētājam SIA

“Stendera nami”.

Tomēr tiesa uzskata, ka prasība par parāda piedziņu no katra atbildētāja pilnā apmērā nav apmierināma, kaut arī nosakot ierobežojumu, ka

piedzenamā kopējā summa nevar pārsniegt Ls 34 823,80 apmēru, sekojošu apsvērumu dēļ.

Tiesa uzskata, ka prasītājs bez prasības pieteikuma grozījumu iesniegšanas Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā, nevar tiesas sēdē grozīt

prasības priekšmetu, norādot, ka prasījums būtībā ir solidāra parāda piedziņa, jo tādējādi var tikt skartas atbildētāju intereses. Atbildētājiem ir tiesības

paļauties, ka tiesa tiks spriesta par tādu prasījumu, kādu to ir iesniedzis prasītājs.

Tāpat tiesa uzskata, ka prasība nebūtu apmierināma arī tādā gadījumā, ja prasītu solidāru parāda piedziņu.

Tiesa uzskat, ka AS „SEB banka” un galvotāja SIA “Stendera nami” parakstītais Galvojuma līgums neliecina par solidāru saistību nodibināšanu

starp /pers. C/ un SIA “Stendera nami”.

Atzīstot, ka starp pusēm nav nodibināta solidāra saistība, tiesa ņem vērā judikatūru, kas ir nostiprināta Latvijas Republikas Augstākās tiesas

Senāta Civillietu departamenta 2012. gada 7.marta spriedumā lietā Nr.SKC-115/2012 AS „GE Money Bank” prasībā pret D.K. un N.P. par

pamatparāda, līgumisko procentu un līgumsoda piedziņu, kurā ir pausts sekojošs viedoklis:

„Saskaņā ar Civillikuma 1692.pantu galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot

tomēr pēdējo no viņas parāda. Panta normā sniegtā definīcija norāda, ka galvojums ir līgums starp galvinieku un kreditoru, no kā secināms, ka ar

galvojuma līgumu tiek nodibināta atsevišķa saistība starp kreditoru un galvinieku. Solidāras saistības nodibināšanas definīcija ir sniegta Civillikuma

1670.pantā, kas nosaka, ka par solidāru prasījums vai saistība atzīstama tad, kad no vairākiem kreditoriem katrs var prasīt visu priekšmetu, vai kad no

vairākiem parādniekiem katram ir pienākums visu izpildīt. Savukārt Civillikuma 1673.pants nosaka, ka līgums solidāru saistību nodibina tikai tad, kad

līdzēji to tieši ir noteikuši. Galvotāju solidāra atbildība ir noteikta Civillikuma 1699.pantā, kas nosaka, ka vairākas personas, kas galvojušas par vienu un

to pašu parādnieku un vienu un to pašu parādu, atbild solidāri.

Tādējādi galvojums ir akcesora saistība, kas kalpo par citas saistības nodrošinājumu. (..) Galvojums pēc savas būtības ir saistību tiesību

pastiprinājuma veids, jo ar galvojumu ir saprotamas līgumiskas saistības, ar kurām trešā persona – galvinieks, uzņemas atbildēt kreditoram par citas

personas parāda saistībām, tomēr neatsvabinot parādnieku no viņa parāda.

Galvojuma būtība ir jāņem vērā, arī vērtējot, vai atbildību galvenajam parādniekam un galviniekam varētu uzlikt solidāri. Civillikumā solidāras

saistības būtība ir raksturota ar izpildījuma priekšmeta (darbības, bezdarbības, lietas) nedalāmību. Ja kāda naudas summa tiek aizdota nedalīti divām

personām, tad nav loģiski vienu uzskatīt par parādnieku, bet otru - par galvinieku. Abiem jābūt solidāriem parādniekiem no paša sākuma. Solidārais

parādnieks, pēc tam, kad apmierinājis kreditora prasījumu, var prasīt no pārējiem atbilstošu atlīdzību (Civillikuma 1686. pants). Divu solidāru parādnieku

gadījumā tas nozīmē atlīdzināto summu dalīt uz pusēm. Turpretim galvojuma attiecībās galvinieks, kas sedzis parādu, var no galvenā parādnieka prasīt

visu samaksāto, kas Civillikuma 1692.pantā, izteikts ar vārdiem „neatsvabinot tomēr pēdējo no parāda”, proti, neatsvabinot parādnieku no viņa uzņemtās

saistības.

Ievērojot norādīto, galvojuma un solidārām saistībām kopēja ir tāda iezīme, ka prasījumu var vērst gan pret vienu, gan otru (pie tam galvojumā

tas nav vispārējs noteikums), un to varētu saukt par procesuālu līdzību, taču ekonomiski, no materiālo tiesību viedokļa, atšķirība ir būtiska: solidāri

saistītie nes atbildību, ko vēlāk dala savā starpā, turpretim galvojumā galvinieks pilda akcesoru saistību, kas ļauj lietot regresa prasību pilnā apmērā.”

No minētā secināms, ka atbildētāji varētu būt solidāri atbildīgi tikai tādā gadījumā, ja viņi būtu kopparādnieki vai būtu galvojuši par vienu un to

pašu parādnieku un vienu un to pašu parādu.

Izvērtējot visu iepriekš minēto, tiesa secina, ka nav pamata solidārai parāda piedziņai no galvenā parādnieka un galvinieka, bet ir nosakāms, ka

parāda piedziņa ir veicama no parādnieka, bet piedziņas neiespējamības gadījumā- no galvinieka.

[9] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Tā kā tiesa ir atzinusi, ka prasība ir apmierināma pilnā apmērā, tad no atbildētājiem par labu prasītājam piedzenami prasītāja

samaksātie tiesas izdevumi: valsts nodeva Ls 1065,05 jeb 1515,43 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 5,50 jeb 7,83 euro, kopā piedzenami

tiesāšanās izdevumi 1523,26 euro. No atbildētāja /pers. C/ ir piedzenami tiesāšanās izdevumi 761,63 euro apmērā un no SIA “Stendera nami” ir

piedzenami tiesāšanās izdevumi 761,63 euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.pantu no atbildētājiem valsts labā piedzenami nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, no

atbildētāja /pers. C/ ir piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 0,98 euro un no SIA “Stendera nami” ir piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 0,98 euro apmērā.

[10] Civilprocesa likuma 204.1pants nosaka, ka, taisot spriedumu par tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei,

kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa 8., 41.panta pirmo daļu., 96., 97., 193., 195., 204.1, 208.1 un

208.5pantu, tiesa

no s p r ie d a

prasību apmierināt.

Piedzīt n o /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu AS „SEB banka”, reģistrācijas Nr.40003151743, parāda pamatsummu

48 026,55 euro apmērā, bet piedziņas neiespējamības gadījumā piedzīt minēto parāda summu no SIA “Stendera nami”, reģistrācijas Nr.40003661981.

Noteikt AS „SEB banka”, reģistrācijas Nr.40003151743, tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās līdz sprieduma izpildei saņemt 6

procentus gadā no parāda pamatsummas no /pers. C/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no SIA “Stendera nami”,

reģistrācijas Nr.40003661981.

Noraidīt prasību daļā par parāda piedziņu pilnā apmērā no katra atbildētāja.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu AS „SEB banka”, reģistrācijas Nr.40003151743 tiesāšanās izdevumus

761,63 euro apmērā.

Piedzīt no SIA “Stendera nami”, reģistrācijas Nr.40003661981, par labu AS „SEB banka”, reģistrācijas Nr.40003151743 tiesāšanās

izdevumus 761,63 euro apmērā.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,98 euro apmērā.

Piedzīt no SIA “Stendera nami”, reģistrācijas Nr.40003661981, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,98 euro apmērā.

Ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus valsts labā iemaksāt: Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR

90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā

arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds un uzvārds).

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā

par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu norādītajā termiņā iesniegt

Rīgas rajona tiesā.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā, sūdzību iesniedzot Rīgas

rajona tiesā.

Atbildētāji 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgi iesniegt tiesai, kura taisījusi

aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese