Court orders defendant to pay utility arrears and state agency costs plus statutory interest.

Lietas Nr. C33474316

Lietas arhīva Nr. C-4743-16/7

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 30.maijā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese I.Bāliņa,

rakstveida procesā izskatīja civillietu Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas

piedziņu un

konstatēja:

2016.gada 10.martā prasītāja Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (turpmāk arī prasītāja) cēlusi tiesā maza apmēra prasību pret

/pers. A/ (turpmāk arī atbildētājs) par parāda piedziņu.

Prasībā norāda, ka daudzīvokļu dzīvojamā mājas/adrese/ īpašnieks ir Latvijas valsts. Ar 2007.gada 1.janvāri Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra

pārņēma nekustamo īpašumu savā bilancē. Kopš 2009.gada 30.decembra prasītāja ir Aizsardzības īpašumu valsts aģentūras tiesību pārņēmēja.

2011.gada 21.jūlijā starp prasītāju un atbildētāju noslēgts īres līgums Nr.I/2011-20 par dienesta dzīvokļa /adrese/ īri uz dienesta laiku. Līguma

termiņš beidzās 2013.gada 31.decembrī. Ar Rīgas rajona tiesas 2015.gada 7.aprīļa spriedumu apmierināta prasītājas prasība pret atbildētāju – izbeigt

dienesta dzīvojamās telpas lietošanas tiesības un izlikt no dienesta dzīvokļa atbildētāju, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, piedzīt parādu 1788,17

euro apmērā un tiesāšanās izdevumus 276,06 euro.

2015.gada 19.jūnijā starp pusēm noslēgta Vienošanās par dienesta dzīvokļa atbrīvošanu un norēķinu veikšanu. Vienošanās daļā par maksājuma

parādu 1788,17 euro un tiesāšanās izdevumu piedziņu 2015.gada 1.jūlijā tika nodota piespiedu izpildei. Vienošanās 2.2.punktā noteikts, ka atbildētājas

apņēmās samaksāt prasītājai 2015.gada 7.aprīļa Rīgas rajona tiesas spriedumā neiekļautos neapmaksātos rēķinu par faktiski patērētajiem komunālajiem

pakalpojumiem 253,92 euro apmērā.

2013.gada 31.decembrī atbildētājam beidzās 2011.gada 21.jūlija Līguma termiņš, bet atbildētājs turpināja lietot dienesta dzīvokli. Prasītāja

turpināja izrakstīt rēķinus par faktiski patērētajiem komunālajiem pakalpojumiem. 2015.gada 19.jūnijā starp pusēm noslēgta Vienošanās par norēķinu

veikšanu, dzīvokļa faktisko lietošanu. Saskaņā ar Vienošanos atbildētājs atbrīvo dienesta dzīvokli un maksā īres maksu par dzīvokļa faktiskās lietošanas

laika par periodu no 2015.gada 1.maija līdz dienesta dzīvokļa nodošanas un pieņemšanas akta parakstīšanas dienai (ieskaitot), tas ir līdz 2015.gada

19.jūnijam. Atbildētāja uzkrātais parāds sastāda 303,50 euro, kas sastāv no pamatparāda par patērētajiem komunālajiem pakalpojumiem un maksas par

faktisko dzīvokļa lietošanu.

Pamatojoties uz Civillikuma 1401., 1425., 1587., 1588., 1590., 1756., 1760. un 1765.pnatu, likuma Par dzīvojamo telpu īri 11. 2 un 12.pantu,

prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja maksu par telpu faktisko lietošanu un komunālo maksājumu parādu 303,50 euro apmērā. Noteikt prasītājas

tiesības saņemt likumiskos procentus 6% apmērā gadā no pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei no atbildētāja un piedzīt visus ar

tiesāšanos saistītos izdevumus- valsts nodevu 71,14 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā.

2016.gada 17.martā atbildētājam nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un paskaidrojumu veidlapa. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta

otrajā daļā noteiktajam, atbildētājam izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētājs var

lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Atbildētājs paskaidrojumus nav sniedzis.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

Puses nav lūgušas iztiesāt lietu tiesas sēdē, līdz ar to 2016.gada 27.aprīlī atbildētājam paziņots, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā un

sprieduma noraksts pusēm būs pieejams tiesas kancelejā 2016.gada 30.maijā.

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.

Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotību. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

No lietas materiālos esošās Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas Zemesgrāmatas apliecības redzams, ka nekustamā īpašuma/adrese/, kadastra

Nr./numurs/, īpašnieks ir Latvijas valsts Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija (lietas 50.lapa).

Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas 2007.gada 5.janvāra pavēli Nr.12 „Par NBS Nodrošinājuma pavēlniecības bilancēs nekustamo īpašumu

pārņemšanu Aizsardzības īpašumu valsts aģentūras bilancē” un 2007.gada 30.maija Nekustamā īpašuma /adrese/, nodošanas un pieņemšanas aktu,

Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra ar 2007.gada 1.janvāri savā bilancē pārņēma nekustamo īpašumu /adrese/ (lietas 42.lapa).

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 21.oktobra rīkojumu Nr.717 „Par aizsardzības īpašumu valsts aģentūras likvidāciju un Valsts aizsardzības

militāro objektu un iepirkumu centra izveidi”, Aizsardzības valsts aģentūra tika likvidēta, un ar 2009.gada 30.decembri tika izveidots Valsts aizsardzības

militāro objektu un iepirkumu centrs, kas ir Aizsardzības valsts aģentūras tiesību un saistību pārņēmējs (lietas 58.-59.lapa).

No lietas materiāliem redzams, ka 2011.gada 21.jūnijā Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs kā izīrētājs un atbildētājs kā īrnieks

noslēguši dienesta dzīvokļa/adrese/ īres līgumu (lietas 15.-25.lapa).

2015.gada 19.jūnijā Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs kā izīrētājs un atbildētājs noslēguši Vienošanos par dienesta dzīvokļa

atbrīvošanu un norēķinu veikšanu (lietas 30.-31.lapa).

Saskaņā ar Vienošanās pielīgto, 2011.gada 21.jūlija īres līguma termiņš beidzies 2013.gada 31.decembrī. Pēc līguma termiņa beigām īrnieks

turpina lietot dzīvokli. Saskaņā ar Vienošanās 4.punktu īrniekam ir izveidojies maksājumu parāds par dzīvokļa lietošanu, kas uz 2015.gada 19.jūniju ir

253,92 euro.

Saskaņā ar prasības pieteikumam pievienoto 2015.gada 26.februāra faktūrrēķinu Nr.00755, 2015.gada 26.marta faktūrrēķinu Nr.01210,

2015.gada 27.aprīļa faktūrrēķinu Nr.01635, 2015.gada 27.maija faktūrrēķinu Nr.02048, 2015.gada 3.jūlija faktūrrēķinu Nr.02557, 2015.gada 3.jūlija

faktūrrēķinu Nr.02558 un 2015.gada 29.jūlija faktūrrēķinu Nr.02951 atbildētāja parāds par dzīvokļa īri un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem uz

rēķina sagatavošanas dienu ir 303,50 euro (lietas 35.-41.lapa).

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētājs paskaidrojumus par celto prasību nav iesniedzis un iebildumus pret prasībā minētajiem apstākļiem nav izteicis. Tāpat Atbildētājs nav

iesniedzis pierādījumus, ka savas saistības pret prasītāju būtu izpildījis un parādu būtu samaksājis, kā to nosaka Civillikuma 1838.panta pirmā daļa.

Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt prasības pieteikumā norādīto parāda aprēķinu un norādītos apstākļus, ka parāds nav samaksāts.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Lietā netiek apstrīdēts, ka atbildētājs īrējis valstij piederošu dzīvokli, pamatojoties uz noslēgto īres līgumu (lietas 15.-25.lapa), kā arī nav strīda, ka

ar 2015.gada 7.aprīļa Rīgas rajona tiesas spriedumu apmierināta prasītājas prasība pret atbildētāju par dienesta dzīvojamās telpas lietošanas tiesību

izbeigšanu un atbildētāja izlikšanu no dienesta dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Kā izriet no lietas materiāliem atbildētājs pēc īres līguma termiņa beigām turpināja lietot dienesta dzīvokli, bet savas saistības pildījis neregulāri un

nepilnīgi, kā rezultātā izveidojies īres maksas un komunālo pakalpojumu parāds par faktisko dzīvokļa lietošanas laiku.

Atbildētājs parāda esamību ir atzinis, 2015.gada 18.jūnijā noslēdzot ar prasītāju Vienošanos par dienesta dzīvokļa atbrīvošanu un norēķinu

veikšanu (lietas 30.-31.lapa).

Pie nodibinātajiem apstākļiem no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams parāds par īri un komunālajiem pakalpojumiem 303,50 euro apmērā.

Prasības pieteikumā izteikts lūgums noteikt prasītājam tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no neatmaksātās parāda summas līdz

sprieduma pilnīgai izpildei.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Savukārt Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku

darījumu, vai uz likumu un nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti.

Līdz ar to tiesa atzīst par pamatotu un apmierināmu prasītāja pieteikto lūgumu un prasītājam nosakāmas tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt

likumiskos procentus, kas, saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu ir nosakāmi seši procenti gadā no nesamaksātās parāda summas.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Tādejādi no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi: nomaksātā valsts nodeva 71,14 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 4,70 euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu no atbildētāja valsts labā piedzenami nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 0,94 euro (lietas lapa 2).

Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summu un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma

labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41.panta pirmo daļu., 96., 97., 193., 195., 204.¹ pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, reģistrācijas

Nr.90009225180, parādu 303,50 euro apmērā, valsts nodevu 71,14 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā.

Piedzīto naudas summu pārskaitīt uz kontu:

Valsts kase, TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2100656001000, maksājuma saņēmējs Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkuma centrs.

Noteikt Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra, reģistrācijas Nr.9000922518, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no

/pers. A/, personas kods /personas kods/, 6 % gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij nenomaksātos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,94 euro, samaksu

veicot sekojošā kontā:

Saņēmējs: Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22,

iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds un uzvārds).

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu- 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu - ar

lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu iesniegt Rīgas rajona tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona

tiesā.

Tiesnese /personiskais paraksts/ I.Bāliņa