Court dismisses HOA's claim against owner for damages, ruling owner could have prevented long-term issues.

Lieta Nr.C33517421,

C-1749-22/3

ECLI:LV:RIRT:2022:1129.C33517421.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2022.gada 29.novembrī

Rīgas rajona tiesa šādā sastāvā

tiesnese Ieva Čudina,

ar sekretāri Betiju Gulbi,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu Dzīvokļu īpašnieku biedrības “/nosaukums A/” prasībā pret /pers. A/ par zaudējumu piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas rajona tiesā 2021.gada 7.septembrī celta prasītāja Dzīvokļu īpašnieku biedrības “/nosaukums A/” prasība pret atbildētāju /pers. A/

par zaudējumu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2020.gada jūnijā prasītājs saņēma informāciju, ka dzīvoklī /adrese/ jau ilgstoši (vismaz no 2016.gada) iekļūst

mitrums un griestos veidojas pelējums, no fasādes puses virs logiem ir bojāts krāsojums, kā arī lietus laikā gar logu tek ūdens no fasādes apšuvuma.

Daudzdzīvokļu ēku /adrese/, pārvalda un apsaimnieko SIA "/nosaukums B/", pamatojoties uz Pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu, ko

prasītājs parakstījis ar SIA "/nosaukums B/".

Lai pārbaudītu dzīvokļa /adrese/ stāvokli, 2020.gada 17.jūnijā, SIA "/nosaukums B/" veica apsekojumu un sastādīja defektācijas aktu, konstatējot,

ka ir bojāts terases flīžu segums, šuvju vietās aug sūna, stūros pie notekrenēm flīzes ir atdalījušās un noņemamas ar roku, flīžu segums ir acīmredzami

pacēlies un ir redzami hidroizolācijas bojājumi un notecējumu vietas, pa kurām redzams kā ūdens iekļūst zem ēkas siltinājuma un iekļūst apakšējā stāva

dzīvoklī Nr./numurs/. Secināts, ka nepieciešams steidzīgi atjaunot hidroizolāciju /numurs/.dzīvokļa terasei, lai novērstu ēkas konstrukciju bojāšanos un

zaudējumu radīšanu /numurs/.dzīvoklim un kopīpašumam. Situācija tika atzīta par avārijas situāciju, kuru nekavējoties ir jānovērš.

Prasītāja ieskatā atbildētājs neveica nepieciešamos remontdarbus, izvairījās no komunikācijas, kā arī nenodrošināja pieeju terasei 2020.gada

11.augustā neatliekamo remontdarbu uzsākšanai, tādējādi, pārkāpjot Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 7.apakšpunktā noteikto.

Laika posmā no 2020.gada 19.augusta līdz 17.septembrim dzīvokļu īpašuma /adrese/ terasē prasītāja uzdevumā SIA "/nosaukums C/" un SIA

"/nosaukums B/" veica neatliekamos remontdarbus 3748,44 euro vērtībā, par ko norēķinājās prasītājs. Sakarā ar to, ka atbildētājs nenodrošināja

piekļuvi dzīvokļa īpašuma terasē, lai remontdarbu veicēji varētu veikt darbības, kas nepieciešamas būvkonstrukciju un citu elementu normālai

funkcionēšanai, bija nepieciešama pacēlāja noma, kas ievērojami sadārdzināja remontdarbu izmaksas.

2021.gada 26.janvāra sapulcē prasītājs lēma, ka saskaņā ar Dzīvokļu īpašuma likuma 14.pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta

otrās daļas, Pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līguma 6.1.5.punktu un prasītāja statūtu 7.10.5.apakšpunktu, atbildētājam jāsedz 3748,44 euro izdevumi

par remontdarbiem dzīvokļu īpašuma /adrese/ terasē, taču atbildētājs norēķinu ar prasītāju nav veicis.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 1., 127., 128.pantu, Civillikuma 1759., 1760., 1765., 1770., 1773., 1775., 1779.pantu, tiek lūgts tiesu

piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam zaudējumus par veiktajiem remontdarbiem 3748.44 euro un tiesāšanās izdevumus; noteikt prasītājam tiesības

līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos nokavējuma 6 % gadā no pamatparāda summas.

[2] 2022.gada 18.maijā tiesā saņemti atbildētāja rakstveida paskaidrojumi par celto prasību, kuros atbildētājs paskaidro, ka prasību neatzīst.

Atsaucoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punktu, tiek

norādīts, ka par terašu ārējo norobežojošu konstrukciju tehnisko stāvokli, tajā skaitā par hidroizolācijas bojājumiem ir atbildīgi vai nu visi nekustamā

īpašuma /adrese/, kopīpašnieki, vai arī, pilnvarojot pārvaldnieku veikt dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, nekustamā īpašuma /adrese/, pārvaldnieks SIA

“/nosaukums B/”, līdz ar to nav pamata piedzīt izmaksas par iepriekš minēto remontdarbu veikšanu no atbildētāja.

Atsaucoties uz Dzīvokļu īpašuma likuma 15.panta pirmo un trešo daļu, 15.1panta pirmo daļu, 16.pantu, Biedrību un nodibinājuma likuma 2.panta

pirmo daļu, tiek norādīts, ka ne visi dzīvokļu īpašnieki ir pilnvarojuši prasītāju pārstāvēt viņu intereses, līdz ar to prasītājam nav likumīga pamata piedzīt no

atbildētāja jebkādus izdevumus, kas veikti dzīvojamās mājas labā.

Prasītājs nepareizi ir interpretējis Dzīvokļu īpašuma likuma normas, piedēvējot īpašnieku kopības kompetences.

Prasītājs ir maldinoši apgalvojis, ka atbildētājs nav nodrošinājis piekļuvi nekustamā īpašuma /adrese/, terasei, jo prasītājs vēlējās veikt

remontdarbus arī atbildētāja prombūtnes laikā, izmantojot patvaļīgi atbildētāja dzīvokļa īpašumu. Atbildētājs nav pretdarbojies remontdarbu veikšanai.

2020. gada 17. jūnija defektācijas aktu sastādīja pārvaldnieks SIA “/nosaukums B/”, šajā gadījumā nav bijis būvniecības speciālista atzinums, kurā

būtu atzīts, ka ir nepieciešams veikt remontdarbus, kā arī nav noteikts remontdarbu apjoms.

No 2020. gada 28. septembra darbu pieņemšanas un nodošanas akta Nr. /numurs/ izriet, ka remontdarbi tika veikti par kopējo platību 15,5 m2,

taču no pārvaldnieka izrakstītā rēķina, proti, 2020.gada 14.decembra rēķina Nr./numurs/, izriet, ka terases kopējā platība ir 14,5 m2, turklāt arī no

Latvijas Republikas Valsts Zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas 2008.gada 21.februāra telpu kadastrālās uzmērīšanas lietas ir konstatējams, ka

terases platība ir 14,5 m2. Aprēķinos ir norādīta lielāka platība, nekā tā ir faktiski.

[3] 2022.gada 27.jūnijā prasītājs iesniedza tiesā atsauksmi par atbildētāja sniegtajiem rakstveida paskaidrojumiem, norādot, ka 2018.gada

18.maijā noslēdzās dzīvokļu īpašnieku lēmuma pieņemšana aptaujas veidā, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku sapulci, kurā, dzīvokļu īpašnieki lēma pilnvarot

prasītāju saskaņā ar statūtiem pārstāvēt dzīvokļu īpašnieku intereses jautājumos, kas skar dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšanu un uzturēšanu.

Lēmums pieņemts, par nobalsojot 99 īpašniekiem un dzīvokļu īpašnieku lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, jo par lēmuma pieņemšanu

balsoja dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāvēja vairāk nekā divas trešdaļas no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem.

2019.gada 31.jūlijā noslēdzās dzīvokļu īpašnieku lēmuma pieņemšana aptaujas veidā, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku sapulci, kurā, dzīvokļu

īpašnieki lēma par apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzēja maiņu, laužot Pārvaldīšanas līgumu ar SIA /Nosaukums D/ (/pers. D/) un DzīB /Nosaukums

E/ noslēdzot jaunu dzīvojamās mājas un zemes gabala daļas apsaimniekošanas līgumu ar SIA "/nosaukums B/". Lēmums pieņemts, par nobalsojot 91

īpašniekam. Dzīvokļu īpašnieku lēmums tika pieņemts un ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, jo par lēmuma pieņemšanu balsoja dzīvokļu īpašnieki,

kas pārstāvēja vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem.

Kopīpašniekiem nav jāatbild, ja atbildētāja nolaidības un bezdarbības rezultātā ir bojāta kopīpašuma daļa, arī hidroizolācija. Par terašu ārējo

norobežojošo konstrukciju tehnisko stāvokli, tajā skaitā arī par hidroizolācijas bojājumiem, ko atbildētājs nodara, atbildība negulstas uz kopīpašniekiem.

Netiek prasīts atlīdzināt zaudējumus, kas nodarīti fasādei un konstrukcijām, bet tikai balkona remonta izdevumus, lai novērstu turpmāko bojājumu

nodarīšanu kopīpašuma daļai. Atbildētājs nav ievērojis pienācīgu rūpību par savu balkonu, kā rezultātā ūdens iekļūst zem ēkas siltinājuma un iekļūst

apakšējā stāva dzīvoklī Nr./numurs/.

[4] Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis uzturēja prasību uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem, lūdzot celto prasību apmierināt.

Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvis prasību neatzina uzskatot, to par nepamatotu un noraidāmu pilnībā, pamatojoties uz lietā iesniegtajiem rakstveida

paskaidrojumiem.

Motīvu daļa

[5] Noklausījusies tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, pārbaudījusi un izvērtējusi lietā gūtos pierādījumus, tiesa atzīst, ka

prasība ir noraidāma.

[6] Prasītājs kā dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvis cēlis tiesā prasību pret atbildētāju, pamatojoties uz Civillikuma 1759., 1760., 1765.,

1770., 1773., 1775., 1779.pantu, sakarā ar to, ka prasītājam radušies zaudējumi par terases /adrese/ remontu, vienlaikus prasības pieteikumā

atsaucoties arī uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmo daļu, 14.pantu, 16.panta otro daļu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta otro daļu.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 14.pants paredz dzīvokļa īpašnieka pienākumus un atbildību, Dzīvokļa īpašuma likuma 16.pants regulē dzīvokļu

īpašnieku kopības kompetenci, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.pants regulē dzīvojamās mājas pārvaldīšanas uzdevuma uzdošanu

pārvaldniekam.

Civillikuma 1759., 1760., 1765.pants regulē procentu saistību, bet uz Civillikuma 1770., 1773., 1775., 1779.pants regulē zaudējumu veidus un

atlīdzības pienākumu.

No prasības pieteikuma satura izriet, ka prasītāja ieskatā atbildētāja kā nekustamā īpašuma /adrese/ īpašnieka atbildība par zaudējumiem, kas

radušies prasītājam, iestājusies sakarā ar atbildētāja nolaidību un nevērību pret pienākumiem, kas noteikti Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmajā

daļā, un 2021.gada 26.janvāra prasītāja sapulcē nolemto.

Novērtējot lietas faktiskos apstākļus, kopsakarā ar lietā gūtajiem pierādījumiem un tiesisko regulējumu, tiesa nekonstatē pamatu celtās prasības

apmierināšanai.

Lai gan Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 14.pants paredz dzīvokļa īpašnieka pienākumus un atbildību, tomēr Civillikuma 1071.pants paredz, ka uz

kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām.

No prasības pieteikuma izriet, ka prasītājs, neievērojot Civillikuma 1071.panta priekšnoteikumus, nekustamā īpašuma /adrese/ izdevumus uzdod

nest atbildētājam, neievērojot nedz nekustamā īpašuma /adrese/ kā atsevišķa īpašuma lielumu, nedz atbildētājam piederošās daļas atsevišķajā dzīvokļa

īpašumā lielumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Līdz ar to atkāpties no Civillikuma 1071.panta prasībām, gadījumā, kad nekustamais īpašums pieder vairākiem kopīpašniekiem, zaudējumu

piedziņas atlīdzināšanas gadījumā ir pamats tad, ja lietā tiek gūts apstiprinājums tam, ka zaudējumi iestājušie tieši konkrētā kopīpašnieka vainas dēļ, kad

neattaisnojamas darbības vai bezdarbības rezultātā ir nodarīti zaudējumi, kas ir cēloniskā sakarā ar zaudējumiem un neattaisnojamo darbību vai

bezdarbību.

No lietā gūtajiem pierādījumiem tiesa nekonstatēja, ka tieši atbildētājs kā viens no kopīpašniekiem ar savu darbību vai bezdarbību būtu nodarījis

prasītājam zaudējumus, turklāt prasības pieteikumā norādītajā apmērā.

Dzīvokļa īpašuma likuma 2.panta otrā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašums kā lietu kopība sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgās kopīpašuma

domājamās daļas.

Minētā likuma 3.panta pirmā daļa paredz, ka atsevišķais īpašums ir dzīvojamā mājā esošs būvnieciski norobežots un funkcionāli nošķirts dzīvoklis,

neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca, kura kā dzīvojamā vai nedzīvojamā telpu grupa reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra

informācijas sistēmā.

Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmās daļas 1.punkts paredz, ka kopīpašumā esošajā daļā ietilpst dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju,

balkonu, lodžiju, terašu) ārējās norobežojošās konstrukcijas (tai skaitā sienas, arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis, arī

ārdurvis), iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas (tai skaitā nesošās sienas un kolonnas, kā arī atsevišķos īpašumus norobežojošās sienas), starpstāvu

pārsegumi (tai skaitā siltuma un skaņas izolācijas slāņi), koplietošanas telpas (tai skaitā bēniņi, kāpņu telpas, pagrabtelpas), kā arī dzīvojamo māju

apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie

atsevišķā īpašuma (tai skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām

inženierkomunikācijām).

Konkrētajā gadījumā virs nekustamā īpašuma /adrese/ izbūvētā ārējā norobežojošā jumta konstrukcija veido terasi nekustamajam īpašumam

/adrese/, kas ietilpst tā sastāvā.

Ņemot vērā, ka jumta konstrukcijas un starpstāvu pārsegumi ietilpst dzīvojamās mājas kopīpašumā esošajā daļā, dzīvokļa īpašnieks nav atbildīgs

par bojājumiem, kas fiksēti ar lietā iesniegto defektācijas aktu.

Turklāt Civillikuma 1776.pants paredz, ka cietušajam zaudējumu novēršanai jāveic tādi pasākumi, kas attiecīgajos apstākļos ir saprātīgi. Tiesību

aizskārējs var prasīt atlīdzināmo zaudējumu apmēra samazinājumu tādā apmērā, kādā cietušais, ievērojot pienācīgu rūpību (1646.p.), varēja zaudējumus

novērst, izņemot gadījumu, kad tiesību aizskārums izdarīts ļaunā nolūkā. Cietušajam ir tiesības prasīt to zaudējumu atlīdzību, no kuriem tam nav bijis

iespējams izvairīties, veicot šā panta pirmajā daļā minētos pasākumus.

Prasītājs prasības pieteikumā norādījis, ka nekustamajā īpašumā /adrese/ jau ilgstoši (vismaz no 2016.gada) iekļūst mitrums un griestos veidojas

pelējums, no fasādes puses virs logiem ir bojāts krāsojums, kā arī lietus laikā gar logu tek ūdens no fasādes apšuvuma.

Pie apstākļiem, ka bojājumu pazīmes novērojamas vismaz no 2016.gada, secināms, ka atbilstoši Civillikuma 1776., 1646.pantam prasītājam kā

krietnam un rūpīgam saimniekam bija iespējams novērst zaudējumu rašanos.

Fakts, ka 2021.gada 26.janvāra prasītāja sapulcē nolemts noteikt atbildētājam veikt minēto izdevumu rašanos, nedod pamatu tos piedzīt no

atbildētāja, tā kā Dzīvokļa īpašuma likuma 16.pants, kas regulē dzīvokļu īpašnieku kopības kompetenci, paredz dzīvokļa īpašnieku kopības kompetenci

lemt par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību kopumā, nevis piedziņu no konkrēta dzīvokļa īpašnieka. Pretēja

minētā panta interpretācija var radīt nepamatotu un būtisku viena dzīvokļa īpašnieka tiesību aizskārumu.

Apkopojot minēto, tiesa konstatē pamatu celtās prasības noraidīšanai.

[7] Ņemot vērā, ka celtā prasība tiek noraidīta, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41., 42.pantu tiesas izdevumi nav piedzenami no atbildētāja.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97.pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt prasību.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas- 2022.gada 29.novembra, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu

kolēģijai, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Rīgas rajona tiesas tiesnese Ieva Čudina

DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU