Court dismissed public procurement bid challenge regarding technical specifications for school buses.

Lietas arhīva Nr. A42-01762-20/13

ECLI:LV:ADRJRIT:2020:1214.A420176220.4.S

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

S P R I E D U

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2020. gada 14. decembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente S. Kuškina,

tiesnesis E. Biezais,

tiesnese I. Freimane,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pamatojoties uz SIA „ALKOM-TRANS” pieteikumu par Iepirkumu uzraudzības

biroja 2020. gada 25. marta lēmuma Nr. 4.-1.2/20-44/2 atzīšanu par prettiesisku.

Aprakstošā daļa

[1] Jēkabpils novada dome (turpmāk – pasūtītāja) izsludināja atklātu konkursu „Jauna pasažieru autobusa iegāde Ābeļu pamatskolas vajadzībām”

(identifikācijas Nr. JNP 2020/5) (turpmāk – konkurss).

[2] Pieteicēja vērsās Iepirkumu uzraudzības birojā un iebilda pret konkursa nolikuma 1. pielikumā „Tehniskā specifikācija/Tehniskais piedāvājums”

(turpmāk – Tehniskā specifikācija) noteikto prasību – attālums starp asīm (garenbāze) ne mazāk kā 4300 mm.

Ar Iepirkumu uzraudzības biroja (turpmāk – birojs) 2020. gada 25. marta lēmumu Nr. 4-1.2/20-44/2 (turpmāk – Lēmums) pasūtītājai atļauts

turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu, un atstāta spēkā apstrīdētā konkursa nolikuma prasība. Lēmums pamatots ar turpmāk

minētajiem argumentiem.

[2.1] Biroja pieaicinātais eksperts Rīgas Tehniskās universitātes Transporta institūta Automobiļu katedras docents /pers. A/ savā 2020. gada

23. marta atzinumā Nr. 02/2020 (turpmāk – /pers. A/ atzinums) apstiprinājis, ka garāka transportlīdzekļa garenbāze sniedz pasūtītājas norādītās

priekšrocības transportlīdzekļa ekspluatācijā – augstāku braukšanas drošumu, uzlabo pārgājību, braucot pa sliktas kvalitātes grants ceļiem, kā arī lielāku

komforta līmeni, samazinoties transportlīdzekļa svārstībām kustībā. Šāda prasība balstīta uz pasūtītājas vajadzībām – nepieciešamību pēc paaugstinātas

drošības un komforta, pārvadājot bērnus pa sliktas kvalitātes grants ceļiem.

[2.2] Pasūtītājas uzaicinātais eksperts biedrības „Auto Asociācija” valdes loceklis iesnieguma izskatīšanas sēdē norādīja, ka šobrīd apstrīdētajai

prasībai atbilstošus pasažieru autobusus var piedāvāt pieci, iespējams, seši ražotāji. Birojam nav pamata apšaubīt pasūtītājas veiktās tirgus izpētes

rezultātu un pasūtītājas pieaicināta eksperta viedokli par to, ka tirgū ir pieejams pietiekams skaits dažādu ražotāju ražotu transportlīdzekļu, kuri

apstrīdētajai Tehniskās specifikācijas prasībai atbilst, lai konkursā nodrošinātu pietiekamu konkurences līmeni.

[3] Pieteicēja iesniedza tiesā pieteikumu par Lēmuma atzīšanu par prettiesisku. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Birojs nav ņēmis vērā /pers. A/ atzinuma 2.1. un 2.2. punktā norādīto par to, ka īpašību salīdzinājums sniegts pieņemot, ka transportlīdzekļu

pārējie parametri ir līdzvērtīgi. Atbilstoši izmainot vai koriģējot citus parametrus, lielākā vai mazākā mērā ir iespējams kompensēt salīdzināto parametru

atšķirības. Līdz ar to tehniski un juridiski nepareizi ir spriest par autobusa ekspluatācijas tehniskajiem parametriem, īpašībām, rādījumiem, atsaucoties

tikai uz vienu ģeometrisku izmēru, piemēram, attālumu starp riteņu asīm.

[3.2] Neviena no /pers. A/ atzinumā uzskaitītajām īpašībām nav atkarīga tieši no garenbāzes, it īpaši jau pie 200 mm atšķirības (pieteicēja piedāvā

pasažieru autobusus, kuriem attālums starp asīm ir 4100 mm). Katru no īpašībām var skatīt tikai autobusa vispārējā dizaina kontekstā, t.i., priekšējās –

aizmugurējās pārkares lielums (attālums no autobusa asīm līdz galējiem punktiem), aprīkojuma (motora, transmisijas) svars un tā atrašanās vietas attālums

no autobusa asīm, autobusa sakabe, amortizatoru tips, bremžu sistēma, izvēlētās riepas, piekares sistēma, autobusa smaguma centrs, paša autobusa svars

un karkasa materiāls u.t.t. Katrs autobusa ražotājs izvēlas sev zināmus konstruktīvos risinājumus, lai autobuss būtu drošs un derīgs lietošanai un pirms

atbilstības sertifikāta saņemšanas tiek testēts neskaitāmos testos.

[3.3] Pieteicēja nepiekrīt biroja norādītajam, ka birojam nav pamata apšaubīt pasūtītājas veiktās tirgus izpētes rezultātus un pasūtītājas pieaicinātā

eksperta viedokli par to, ka tirgū ir pieejams pietiekams skaits dažādu ražotāju transportlīdzekļu, kuri atbilst apstrīdētajai Tehniskās specifikācijas

noteikumu prasībai. Tas, ka tirgū darbojas citi autobusu ražotāji, kas spēj izpildīt pasūtītājas Tehniskās specifikācija noteikumus, nedrīkst būt par pamatu

cita ražotāja izslēgšanai no konkursa bez objektīva iemesla. Līdzīgi būtu gadījumā, ja pasūtītāja vēlētos iegādāties automašīnu un tehniskajos noteikumos

norādītu, ka konkursā nevar piedalīties tādi ražotāji, kuriem nosaukums sākas ar noteiktiem burtiem, jo tirgū joprojām būtu pieejami ražotāji ar citādiem

nosaukuma pirmajiem burtiem.

[3.4] Eiropas Savienībā nav izstrādāti īpaši noteikumi autobusiem, kas pārvadā bērnus, līdz ar to jebkurš autobuss, kurš tiek tirgots Eiropas

Savienībā, ir drošs un derīgs gan bērnu, gan pieaugušo pārvadāšanai. /pers. A/ atzinuma 2.3. punktā nav devis skaidru un nepārprotamu atbildi uz biroja

jautājumu – cik būtiskas ir šādas priekšrocības, ja tādas pastāv. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka attālumu atšķirība par 200 mm starp riteņu asīm,

neskatot pārējos parametrus, negatīvi (vai vispār jebkādā veidā) ietekmē pasažieru drošību un komfortu.

[3.5] Pieteicēja vērsās pie SIA „Latvijas Autotransporta līdzekļu sertifikācijas centrs” ar lūgumu sniegt skaidrojumu, vai attālums starp asīm ne

mazāk kā 4300 mm ietekmē autobusa braukšanas drošību un komfortu. Centrs sniedza atbildi, no kuras izriet, ka pēc viena kritērija (attālums starp asīm

ne mazāk kā 4300 mm) nav iespējams spriest par autobusa braukšanas drošību un komfortu.

[4] Pasūtītāja rakstveida paskaidrojumā tiesai norādīja, ka pieteicējas pieteikums ir nepamatots un noraidāms.

[4.1] Nav pamatots pieteicējas apgalvojums, ka birojs nav ņēmis vērā /pers. A/ atzinumā norādīto. Atzinums tika sagatavots, balstoties uz konkrētā

konkursa Tehniskās specifikācijas noteiktajām prasībām vienam konkrētam autobusam par vienu konkrētu tehnisko lielumu. Lietā nebija strīda par citām

konkursa Tehniskajā specifikācijā noteiktajām prasībām autobusam.

[4.2] Pasūtītāja ieguva informāciju par pretendentiem, kuriem piešķirtas līguma slēgšanas tiesības citos iepirkumos par jaunu autobusu iegādi, kuri

izsludināti laika posmā no 2019. gada 1. jūnija līdz paskaidrojumu sniegšanas brīdim. Uzrunājot 17 piegādātājus, seši no tiem sniedza atbildi, ka viņiem ir

iespējams piegādāt autobusu atbilstoši Tehniskajai specifikācijai. Sūdzības izskatīšanas sēdē pieteicēja apliecināja, ka tai ir autobuss, kuram attālums

starp asīm ir 4300 mm, bet tas ir dārgs autobuss.

[4.3] Apstrīdētā prasība ir piemērota pasūtītājas mērķa sasniegšanai – nodrošināt drošu skolēnu pārvadāšanu, neradot apdraudējumu skolēnu

dzīvībai un veselībai. Minētā prasība balstīta uz objektīvu nepieciešamību, nevis uzskatāma par patvaļīgi pieņemtu prasību.

[4.4] Pasūtītāja vērsās pie Latvijas Lauksaimniecības universitātes Tehniskās fakultātes Spēkratu institūta profesora /pers. B/ un lūdza iepazīties ar

/pers. A/ atzinumu un sniegt savu profesionālo vērtējumu. Profesora /pers. B/ konsultatīvajā atzinumā konstatēts, ka /pers. A/ atzinumā nav konstatētas

būtiskas neprecizitātes un kopumā atzinumam var piekrist.

[5] Birojs rakstveida paskaidrojumā tiesai norādīja, ka pieteicējas pieteikums ir nepamatots un noraidāms, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem

argumentiem. Birojs norāda, ka nevar pasūtītājas vietā izlemt, cik nepieciešama un būtiska pasūtītājai ir prasība par garāku garenbāzi autobusam, kurš

tiek pirkts pasūtītājas vajadzībām un par pasūtītājas līdzekļiem. Attiecīgi konstatējot to, ka pasūtītājas prasībai ir racionāls pamatojums un ir pietiekams

piegādātāju skaits, kas to var izpildīt, birojam nav pamata apstrīdēto prasību atcelt.

[6] Lietas izskatīšanas laikā tiesas sēdē pieteicēja uzturēja pieteikumu, pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem. Pasūtītājas pārstāve

un biroja pārstāvis pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos norādītajiem argumentiem. Tiesas sēdē uzklausīti lietas

dalībnieku paskaidrojumi, un lietas izskatīšana turpināta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[7] Administratīvā lieta sākotnēji ierosināta par Lēmuma atcelšanu.

Administratīvā procesa likuma 70. panta trešā daļa paredz, ka administratīvais akts ir spēkā tik ilgi, līdz to atceļ, izpilda vai vairs nevar izpildīt

sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu. Ievērojot, ka iepirkums, par kura nolikuma prasībām lietā ir strīds, atbilstoši ziņām Elektronisko iepirkumu

sistēmā ir noslēdzies ar līguma noslēgšanu, izpildītā un spēku zaudējušā Lēmuma atcelšana vairs nav iespējama, tādēļ pieteikuma priekšmets precizējams

kā prasījums par Lēmuma atzīšanu par prettiesisku. Pieteikumā ir norādīts uz nepieciešamību novērst līdzīgas situācijas atkārtošanos turpmākajos

iepirkumos, tādēļ šāds pieteikuma priekšmets atbilst Administratīvā procesa likuma 184. panta otrās daļas prasībām.

[8] Lietā ir strīds par iepirkuma nolikuma prasību attiecībā uz iepirkuma priekšmetu. Nolikuma prasība, pret kuru pieteicēja iebilst, paredz, ka

iepirkumā piegādājams pasažieru autobuss, kura attālums starp asīm (garenbāze) ir ne mazāk kā 4300 mm (nolikuma 1. pielikums „Tehniskā

specifikācija/Tehniskais piedāvājums”). Pieteicēja uzskata, ka šāda prasība nav objektīvi pamatota, jo transportlīdzekļa drošība nav atkarīga no šī

viena parametra, bet gan vairāku parametru kopuma, kas nav ņemts vērā, un ar šādu prasību nepamatoti tiek izslēgti no konkurēšanas piegādātāji, kas

varētu piedāvāt citādi atbilstošu autobusu ar mazāku garenbāzi.

[9] Publisko iepirkumu likuma 20. panta pirmā daļa paredz, ka piegādēm izvirzītās prasības nosaka iepirkuma procedūras dokumentos ietvertās

tehniskās specifikācijas, un tehniskās specifikācijas nodrošina vienādas iespējas visiem pretendentiem un nerada nepamatotus ierobežojumus konkurencei

iepirkumā. No panta ceturtās daļas izriet, ka attiecībā uz piegādājamo preci pasūtītājs var noteikt arī izmērus. Savukārt saskaņā ar likuma 2. pantu viens

no likuma mērķiem ir nodrošināt piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem.

Preces tehniskās prasības definē pasūtītājs, lai gūtu pārliecību, ka iepirkumā iegādātās preces būs tādas, kādas pasūtītājam nepieciešamas. Tikai

pats pasūtītājs zina, kāda veida preces nepieciešamas, tādēļ tieši pasūtītāja kompetencē ir izvirzīt prasības, kas nodrošina, ka iepirkuma rezultātā tiks

saņemts atbilstīgs izpildījums. Vienlaikus pasūtītāja rīcībai jābūt vērstai vienīgi uz iepirkuma mērķu sasniegšanu un pasūtītāja vajadzību apmierināšanu,

tādēļ prasības nevar pārkāpt tās robežas, kas objektīvi vērstas uz kvalitatīvāka izpildījuma saņemšanu.

Senāta praksē ir atzīts, ka nolikumā izvirzīto prasību efektivitāti un lietderību tiesa nevar pārvērtēt. Tiesa pasūtītāja izvirzīto prasību vērtējumā ir

aprobežota ar šo prasību atbilstību publiskā iepirkuma tiesību principiem. Ja nav saskatāms mērķis nepamatoti ierobežot konkurenci, ārpus pretendentu

un tiesas kompetences ir vērtējums par to, ka tehniskajā specifikācijā izvirzītās iepirkuma priekšmeta prasības iespējams noteikt citas. Ne pretendents, ne

tiesa nevar iejaukties pasūtītāja kompetencē, nosakot, kādām prasībām atbilstošs priekšmets tam jāiegādājas (Senāta 2017. gada 7. jūlija sprieduma

lietā Nr. A420372114 (SKA-228/2017) 9.punkts, Senāta 2020. gada 9. janvāra sprieduma lietā Nr. A420291817 (SKA-185/2020) 9. punkts).

No norādītajām tiesību normām un judikatūras atziņām secināms, ka iepirkuma priekšmeta prasības, ciktāl tās objektīvi vērstas uz kvalitatīvāka

izpildījuma saņemšanu un nerada nepamatotus ierobežojumus konkurencei iepirkumā, ir pasūtītāja rīcības brīvība, kurā tiesa neiejaucas. Attiecīgi tiesa

pārbaudīs, vai pieteicējas apšaubītā iepirkuma nolikuma prasība ir vērsta uz kvalitatīvāka izpildījuma saņemšanu un nerada nepamatotus ierobežojumus

konkurencei.

[10] Lēmums atļaut turpināt iepirkumu ar šādu nolikuma prasību pamatots ar to, ka pasūtītāja ir norādījusi objektīvu pamatu apstrīdētajai nolikuma

prasībai, atsaucoties uz nepieciešamību uzlabot transportlīdzekļa drošību. Secinājums, ka garāka garenbāze sniedz priekšrocības transportlīdzekļa

ekspluatācijā, Lēmumā pamatots ar iesniegumu izskatīšanas komisijas pieaicinātā eksperta /pers. A/ konsultatīvo atzinumu, kā arī pasūtītājas iepirkuma

ietvaros pieaicinātā lietpratēja viedokli.

Iepazīstoties ar biroja pieaicinātā lietpratēja Mg. sc. ing. /pers. A/ konsultatīvo atzinumu (lietas 64.-69. lapa), pasūtītājas iesniegto lietpratēja

Mg. sc. ing. /pers. B/ konsultatīvo atzinumu (lietas 86.-87. lapa), kā arī pieteicējas iesniegto lietpratēja Mg. sc. ing. /pers. C/ viedokli (lietas 214.-

215. lapa), tiesa konstatē, ka tajos nav konstatējamas būtiskas saturiskas pretrunas attiecībā uz lietā noskaidrojamo jautājumu – garenbāzes saistību ar

transportlīdzekļa drošības uzlabošanu. Tie kopumā apstiprina teorētiskus ieguvumus, ekspluatējot transportlīdzekli ar garāku garenbāzi (ja citi parametri ir

vienādi). /pers. A/ atzinumā norādīts uz transportlīdzekļa vadāmības jeb virziena stabilitātes uzlabošanu, sagriešanās iespējamības ap vertikālo asi

samazināšanu, transportlīdzekļa spējas pretoties sānslīdei uzlabošanu. Arī /pers. B/ atzinumā, kopumā piekrītot /pers. A/ viedoklim, norādīts uz lielāku

virziena stabilitātes noturību, kā arī paskaidrots, ka atšķirība starp 4300 mm un 4100 mm ir ļoti neliela, ko ikdienā var nepamanīt, tomēr arī milimetru

atšķirībai var būt nozīme avārijas gadījumā. /pers. C/ savā viedoklī norāda, ka var pievienoties /pers. A/ viedoklim, tomēr uzsver secinājumu

attiecināmību uz transportlīdzekļiem, kuru pārējie parametri ir vienādi. Lietpratēji ir vienisprātis arī par to, ka ekspluatāciju un transportlīdzekļa vadāmību

ietekmē arī citi faktori, tostarp citi transportlīdzekļa parametri. Atšķirības lietpratēju sniegtajos viedokļos ir vērojamas attiecībā uz to, cik liela šāda

parametra (garenbāzes) ietekme uz transportlīdzekļa ekspluatāciju atzīstama. /pers. C/ viedoklī vairāk uzsvērta citu apstākļu nozīme, vērtējot garenbāzes

garuma ietekmi uz transportlīdzekļa vadāmību, kā arī apšaubīta konkrētā garenbāzes lieluma izvēle. Tomēr neviens no lietpratējiem nenoraida, ka garāka

garenbāze pozitīvi ietekmē transportlīdzekļa vadāmību un drošību.

Tādējādi secināms, ka vispārīgi prasība, kas paredz minimālā garuma garenbāzi, var būt viens no faktoriem, kas pozitīvi ietekmē transportlīdzekļa

vadāmību un drošību.

[11] Pieteicēja argumentējusi, ka prasība nav objektīva, jo pati par sevi neapliecina drošāku transportlīdzekļa ekspluatāciju un ņemami vērā arī citi

transportlīdzekļa parametri.

Tiesa neapšauba, ka paaugstināt transportlīdzekļa ekspluatācijas drošību var arī ar citiem līdzekļiem un ka citi transportlīdzekļa parametri var

mazināt vai palielināt kāda konkrēta parametra ietekmi uz transportlīdzekļa drošību kopumā. Šāds secinājums izriet arī no visiem lietpratēju viedokļiem.

Lietā arī nav strīda, ka jebkurš iepirkumā piedāvājamais transportlīdzeklis atbilst vispārējām drošības prasībām, lai piedalītos ceļu satiksmē. Tomēr šāds

apstākli nevar būt pamats atzīt pasūtītājas izvēlēto drošības paaugstināšanas līdzekli, ciktāl tas pats par sevi ir vērsts uz šo mērķi, par nepieļaujamu.

Alternatīvu papildu drošības prasību iespējamība neierobežo pasūtītāju izvēlēties vienu no tām, un, ievērojot minētās judikatūras atziņas par pasūtītāja

rīcības brīvību, ne iespējamais piegādātājs, ne tiesa nevar veikt šo izvēli pasūtītāja vietā. Līdzīgi tiesa nepiešķir noteicošu nozīmi tam, cik nozīmīga ir šādas

papildu prasības ietekme uz ekspluatācijas drošību, jo, kā jau norādīts, iepirkuma priekšmeta prasību efektivitāte ir pasūtītāja kompetences jautājums.

Papildus par pamatotu atzīstams arī biroja pārstāvja tiesas sēdē paustais arguments, ka šāds transportlīdzekļa parametrs (salīdzinot ar citiem

drošību uzlabojošiem līdzekļiem) ir objektīvi piemērots kritērijs iepirkumā, jo to ir tehniski viegli konstatēt un salīdzināt. Turklāt šāds transportlīdzekļa

parametrs ir nemainīgs visu transportlīdzekļa ekspluatācijas laiku (atšķirībā no tādiem citiem drošību paaugstinošiem līdzekļiem, kurus vairāk skar

nolietojums vai iespējami tehniski traucējumi), līdz ar to šāds papildu drošības elements uzlabo transportlīdzekļa drošību ilgtermiņā.

Tādējādi prasība attiecībā uz šādu transportlīdzekļa parametru nav vērtējama kā patvaļīgi noteikta, bet gan kā tāda, kas vērsta uz objektīvi

kvalitatīvāka izpildījuma saņemšanu. Pieteicēja pieteikumā nepamatoti pielīdzina šo prasību tādai, kas prasītu noteiktu burtu lietojumu piegādātāja

nosaukumā. Prasība attiecībā uz piegādātāja nosaukumu acīmredzami neietekmētu piedāvājuma kvalitāti, tādēļ nav salīdzināma ar strīdus prasību, kas uz

šo kvalitāti attiecas.

[12] Pieteicēja norādījusi, ka prasība arī ierobežo konkurenci iepirkumā, tomēr tiesa nekonstatē, ka prasība būtu vērsta uz nepamatotu

priekšrocību radīšanu kādam piegādātājam.

Nav strīda, ka šo un citas nolikuma prasības var izpildīt vairāki autobusu ražotāji. To apliecina pasūtītājai aptaujas veidā sniegtās iespējamo

piegādātāju atbildes (lietas 106. -107., 109. -110., 111. -112., 118. -119., 120. -123., 124. -125. lapa ), pasūtītājas paskaidrojumi, ka iepirkumā

piedalījušies vairāki pretendenti (lietas 13. lapa), kā arī pašas pieteicējas paskaidrojumi tiesas sēdē (2020. gada 11. novembra tiesas sēdes protokola

48. minūte [00:47:24]). Tādējādi tiesai nav šaubu, ka prasība nav pielāgota konkrēta pretendenta iespējām un uzvarai iepirkumā.

Pieteicēja iebildusi, ka konkurences ierobežojums var pastāvēt arī tad, ja kāds iespējamais pretendents ar nepamatotu prasību tiek ierobežots

piedalīties iepirkumā, lai gan šo prasību spēj izpildīt vairāki citi piegādātāji. Tiesa izskatāmajā lietā šādus apstākļus nekonstatē.

Jebkura iepirkuma nolikuma prasība var liegt kāda potenciālā piegādātāja dalību iepirkumā, un piegādātājs nevar prasīt, lai pasūtītājs pazeminātu

iepirkuma priekšmeta prasības līdz tādai pakāpei, lai kāds konkrēts piegādātājs spētu tās izpildīt. Pretējs uzskats būtu nesaderīgs ar jau skaidroto

pasūtītāja kompetenci noteikt savām vajadzībām atbilstošu iepirkuma priekšmetu. Nepamatota konkurences ierobežošana šādā kontekstā varētu tikt

apsvērta tad, ja attiecīgā prasība nebūtu objektīvi vērsta uz iepirkuma mērķa sasniegšanu. Tomēr konkrētajā gadījumā strīdus prasība atzīta par tādu, kas

objektīvi ir vērsta uz iepirkuma mērķa sasniegšanu, tādēļ nav saskatāms, ka tā varētu nepamatoti ierobežot konkurenci iepirkumā.

[13] Apkopojot minēto, tiesa nekonstatē, ka strīdus nolikuma prasība būtu neobjektīva vai nepamatoti ierobežotu konkurenci iepirkumā, tādēļ

birojam nebija pamata konstatēt pārkāpumu pasūtītājas rīcībā, savas kompetences ietvaros definējot iepirkuma priekšmetam nosakāmās prasības. Līdz

ar to pieteikums atzīstams par nepamatotu un noraidāmu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 72. panta otro daļu un Administratīvā procesa likuma 246.-251. pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt SIA „ALKOM-TRANS” pieteikumu par Iepirkumu uzraudzības biroja 2020. gada 25. marta lēmuma Nr. 4.-1.2/20-44/2 atzīšanu par

prettiesisku.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas

sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese referente S. Kuškina

Tiesnesis E. Biezais

Tiesnese I. Freimane