Court allows small claims for unpaid property management fees against co-owner despite missing management contract.

Lietas Nr. C32282715

Lietas arhīva Nr. C-0980-16/4

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016.gada 11.februārī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese D.Kantsone

rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 29.jūnijā SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – prasītāja) Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā cēlusi maza apmēra prasību pret

/pers. A/ (turpmāk – atbildētāja) par naudas piedziņu.

Prasītāja lūdz tiesu:

1) piedzīt atbildētājas par labu prasītājai parādu 1019,63 EUR;

2) piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai tiesāšanās izdevumus;

3) atzīt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus 6% apmērā gadā.

Prasības pieteikumā norādīts, ka ar LR Uzņēmuma reģistra valsts notāra 1999.gada 19.marta lēmumu tika reģistrēts Rīgas pašvaldības

uzņēmums bezpeļņas organizācija namu pārvalde “Viesturdārzs”, kuram pārvaldīšanā saskaņā ar 2002.gada 1.oktobra Nekustamo īpašumu

apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr.580, tika nodota dzīvojamā māja /adrese/.

Ar LR Uzņēmuma reģistra valsts notāra 2004.gada 3.novembra lēmumu Rīgas pašvaldības uzņēmums organizācija namu pārvalde

“Viesturdārzs” reorganizēts, izveidojot tā tiesību un saistību pārņēmēju Rīgas pašvaldības SIA “Viesturdārzs”.

Ar 2010.gada 29.decembra LR Uzņēmuma reģistra valsts notāra lēmumu Nr.6-12/167284 Rīgas pašvaldība SIA “Viesturdārzs” izslēgta

no komercreģistra un, reorganizējas-saplūšanas rezultātā, izveidots jaunais komerctiesību subjekts SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, kas ir Rīgas

pašvaldības SIA “Viesturdārzs” saistību un tiesību pārņēmēja.

Prasītāja saskaņā ar 2011. gada 5. jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr. RD-11-910-lī turpina apsaimniekot dzīvojamo māju /adrese/.

2006.gada 1.augustā atbildētājai Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/, pamatojoties uz 2006.gada 18.jūlija pirkuma līgumu,

reģistrēta īpašuma tiesība uz dzīvokļa īpašumu Nr.78 /adrese/.

Pamatojoties uz 2010.gada 18.jūlija nekustamā īpašuma pirkuma līgumu, atbildētāja iepriekš minēto dzīvokli atsavināja citam īpašniekam, un

2010.gada 8.novembrī zemesgrāmatā tika reģistrēta atbildētājas īpašuma tiesību izbeigšanās.

Nezināmu iemeslu dēļ atbildētāja nav slēgusi ar prasītāju Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu.

Saskaņā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un pilnvarojuma līgumu prasītājs vienmēr pilnā apmērā izpildījis savas saistības pret atbildētāju,

taču atbildētāja nav norēķinājusies par saņemtajiem apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem, kā rezultātā radies maksājumu parāds.

Pamatojoties uz prasītājas grāmatvedības uzskaites datiem un parāda aprēķiniem, atbildētājas parāds par Dzīvojamās mājas apsaimniekošanu,

uzturēšanu un komunālajiem pakalpojumiem sāka veidoties no 2007.gada 1.oktobra un, patstāvīgi pieaugot, sasniedza 1019,63 EUR.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1071.pantu, likuma “Par dzīvokļa īpašumu (zaudējis spēku 01.01.2011.gadā) 8.panta pirmo daļu, 12.panta

ceturto un piekto daļu, Dzīvokļa īpašuma likumu 10.pantu, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu, dzīvokļa

īpašuma likuma 8.panta otro daļu un 10.panta pirmo daļu, MK noteikumiem Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”, MK noteikumiem Nr.1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus par prasību tiesai nav sniegusi, lai gan par celto prasību un lietas izskatīšanu viņai paziņots saskaņā ar

Civilprocesa likuma 250.21 un 56. panta pirmo daļu.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

No lietas materiāliem redzams, ka SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (pirms reorganizācijas Rīgas pašvaldības SIA „Viesturdārzs”, pirms tam

Rīgas pašvaldības uzņēmums bezpeļņas organizācija namu pārvalde „Viesturdārzs”,) pārvaldīšanā saskaņā ar 2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo māju

pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī atrodas dzīvojamā māja /adrese/ (pirms tam saskaņā ar2002.gada 1.oktobra Nekustamo īpašumu

apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr.580).

No lietas materiālos esošās Uzņēmuma reģistra 2014.gada 7.aprīļa izziņas Nr.7-3-55517 redzams, ka ar 2010.gada 29.decembra reorganizāciju

izveidota SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, apvienojoties Rīgas pašvaldības SIA „Viesturdārzs” ar citām komercsabiedrībām.

Kā redzams no Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/, II.daļas 1.iedaļas, dzīvokļa īpašuma /adrese/, īpašniece laika posmā no

2006.gada 1.augusta līdz 2010.gada 8.novembrim bija /pers. A/, un īpašuma tiesība nostiprināta, pamatojoties uz 2006.gada 18.jūlija pirkuma līgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 3.pantu katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies

vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Šobrīd dzīvokļa īpašuma jēdzienu, dzīvokļu īpašnieka tiesības un pienākumus regulē Dzīvokļa īpašuma likums, kas stājies spēkā 2011.gada

1.janvārī. Prasības pamats ir atbildētājas pieļauta dzīvokļa īpašnieka pienākumu neizpilde, tas ir, maksājumu neveikšana laika periodā no 2007.gada

oktobra, līdz ar ko strīda, kas attiecināms uz laika periodu līdz 2010.gada 31. decembrim, izšķiršanā ir piemērojamas likuma „Par dzīvokļa īpašumu”

normas, kas bija spēkā līdz 2010. gada 31. decembrim.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12. pantā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās

komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī

norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un

apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Kaut arī atbildētāja ar prasītāju nav noslēgusi Dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un pārvaldīšanas līgumu, saistības starp prasītāju un atbildētāju

ir radušās, kā to paredz Civillikuma 1402.pants – uz likuma pamata.

Saskaņā ar Civillikuma 1071.pantu uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem

samērīgi ar viņu daļām.

Tādējādi atbildētājai, samērīgi ar viņas īpašumā esošajām daļām, ir pienākums veikt samaksu prasītājai par nepieciešamajiem izdevumiem, kas

saistīti ar daudzdzīvokļu mājas /adrese/, apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, neatkarīgi no tā, vai viņa ir vai nav

noslēgusi attiecīgu līgumu.

No lietas materiāliem pievienotajiem komunālo pakalpojumu un apsaimniekošanas izdevumu aprēķiniem redzams, ka atbildētājas parāds par laika

periodu no 2007.gada oktobra līdz 2010.gada 8.novembrim ir 1019,63 EUR.

Lietā nav iegūti pierādījumi, ka atbildētāja būtu veikusi maksājumus par nepieciešamajiem izdevumiem saistībā ar daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā

esošās daļas pārvaldīšanu un uzturēšanu un komunālajiem pakalpojumiem noteiktajā apmērā, līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas argumentu,

ka samaksa prasītājas norādītajā termiņā nav veikta, jo atbilstoši Civillikuma 1838.pantam, samaksas pierādīšanas pienākums gulstas uz atbildētāju.

Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma, piedzenot no atbildētājas, par labu prasītājai parādu 1019,63.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus, līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi - samaksātā valsts nodeva 152,94 EUR un ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi 4,70 EUR, kopā 157,64 EUR.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt

likumiskos procentus – sešus procentus gadā no nenomaksātās piedzenamās summas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumā, ja likums nosaka

aprēķināt likumiskos procentus, procentu apmērs ir seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nosakāms 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā Civilprocesa likuma 93., 97., 193., 195. pantu tiesa

nosprieda:

Apmierināt prasību.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģ.Nr. /reģistrācijas numurs/, pamatparādu

1019,63 EUR (viens tūkstotis deviņpadsmit euro un 63 centi) un tiesas izdevumus 157,64 EUR (viens simts piecdesmit septiņi euro un 64 centi), kopā

1177,27 EUR (viens tūkstotis viens simts septiņdesmit septiņi euro un 27 centi).

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības par laiku līdz spriedumu izpildei saņemt likumiskos procentus 6 % gadā no nesamaksātās parāda

summas 1019,63 EUR (viens tūkstotis deviņpadsmit euro un 63 centi).

Noteikt /pers. A/termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Tiesnese (paraksts) D.Kantsone