Tenant's rent claim dismissed due to failure to prove non-payment and lack of objection.
Legislator summary
AI generatedThe court allowed the landlord's claim for unpaid rent and utility fees totaling 1,628.37 EUR against the tenant. The plaintiff successfully proved the lease agreement and the tenant's identity as the successor to the deceased previous tenant, while the defendant failed to submit any objection or evidence regarding the debt. Consequently, the court ruled that the tenant must pay the outstanding amount plus court costs within ten days.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 93. panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 96. panta 5. daļa: When a defendant fails to object to a claim or provide evidence of non-payment, the court may rule in favor of the plaintiff based on the plaintiff's proven facts.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C07090215
Lietas arhīva Nr. C-0301-16/3
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Aizkrauklē 2016.gada 18.jūlijā
Aizkraukles rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese I.Zālīte,
rakstveida procesā izskatīja civillietu Aizkraukles novada SIA „Lauma A” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.
APRAKSTOŠĀ DAĻA
Aizkraukles novada sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Lauma A” (turpmāk arī prasītāja) 2015.gada 16.novembrī Aizkraukles rajona tiesā cēlusi
prasību pret /pers. A/ (turpmāk arī atbildētāja) par parāda 1628,37 EUR apmērā piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 1994.gada 2.februārī noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums ar dzīvokļa Nr.7, /adrese/, īrnieci /pers. C/. Līguma
2.punkta 2.1.apakšpunktā teikts, ka īres maksas jāmaksā par katru kārtējo mēnesi līdz mēneša 20.datumam. /pers. C/ 2013.gada 16.aprīlī mirusi.
Līguma 7.punkta 7.1.apakšpunkts nosaka, ka īrnieka ģimenes locekļiem, kas dzīvo kopā ar viņu, tāpat kā īrniekam, ir visas tiesības un jāpilda visi
pienākumi, kas paredzēti šajā dzīvojamās telpas īres līgumā un likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 10.pants nosaka, ka īrnieka pilngadīgajiem ģimenes
locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.
2013.gada 29.jūlijā ar /pers. C/ meitu /pers. A/ tika noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums par dzīvokli Sprīdīša ielā 4 Nr.7, Aizkrauklē.
Līguma 2.punkta 2.1 un 2.2.apakšpunktos teikts, ka īres maksa maksājama pēc pašvaldības apstiprināta tarifa par katru kārtējo mēnesi līdz
nākošā mēneša 20.datumam un maksa par komunālajiem pakalpojumiem jāmaksā kopā ar īres maksu.
Pamatojoties uz 2008.gada 27.marta Aizkraukles novada domes lēmumu Nr.85, neprivatizēto dzīvokļu īres maksa Aizkraukles novada
daudzdzīvokļu mājās, kurās nav liftu 0,30 Ls/m2/0,43 EUR/m2.
Pamatojoties uz Deleģēšanas līguma Nr.6-2/09/294(līgums spēkā līdz 2014.gada 31.decembrim) un Nr.2.3-1/15/68 1.punkta 1.1.apakšpunktu
pašvaldība deleģē un SIA ,,LAUMA A” (līgumā pilnvarotā persona) apņemas veikt šādu likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”
50.panta 7.daļā noteiktās funkcijas ietvaros esošu pārvaldes uzdevumu: pārvaldīt un apsaimniekot Aizkraukles novadā privatizētās dzīvojamās mājas,
kuras ar aktu dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldījumā, pašvaldībai piederošās dzīvojamo māju kopīpašuma domājamās daļas, piesaistītās
teritorijas un likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 12.pantā noteiktā uzdevuma: īres maksas iekasēšanas kārtība - iekasēt no pašvaldībai piederošiem un
izīrētajiem dzīvokļiem dzīvokļu īrniekiem īres maksu saskaņā ar noslēgtiem līgumiem.
Pamatojoties uz 2011.gada 14.jūnija noslēgtā dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma Nr.3-1-1/69/10 6.punkta
6.2.1.apakšpunktu apsaimniekošanas maksa 0,27 Ls /m2/ 0,38 EUR/m2, 6.2.2.apakšpunktu par atkritumu apsaimniekošanu - proporcionāli dzīvoklī
dzīvojošo personu skaitam 0,93 Ls / 1,32 EUR no vienas personas un PVN.
Pamatojoties uz 2011.gada 15.septembra rīkojumu Nr.36, māju apsaimniekošanas maksas aprēķinā iekļauta maksa par iekšējo siltumtīklu
apkalpošanu, t.i. 0,017 Ls/m2/ 0,024 EUR/m2.
Pamatojoties uz 2011.gada 8.decembra Aizkraukles novada domes lēmumu Nr.230 ,,Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas
apstiprināšanu Aizkraukles novadā” un 2012.gada 28.februāra rīkojumu Nr.6, maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Aizkraukles novadā
noteikta 1,39 Ls / 1,98 EUR un PVN vienam iedzīvotājam.
Saskaņā ar Grozījumiem MK noteikumos Nr.1013, kuri stājās spēkā 2014.gada 6.novembrī, ja atsevišķais īpašums ir dzīvoklis, par atkritumiem
norēķinās proporcionāli dzīvoklī deklarēto personu skaitam. Aizkraukles novada SIA ,,Lauma A” šis pakalpojums tika ieviests ar 2014.gada 6.novembri
un tika noteikts 2,30 EUR par vienu personu mēnesī plus PVN.
Laika periodā no 2011.gada jūlija līdz 2015.gada septembrim (ieskaitot) īres un komunālo pakalpojumu maksājumi nav savlaicīgi veikti, kā
rezultātā parāds uz 2015.gada 1.oktobri veido 1628,37 EUR.
Prasība pamatota ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11., 11 1., 113.pantu, Dzīvojamās telpas īres līguma 2.1. un 2.2. punktu, Civillikuma 1425.,
1587.,1588., 1662., 1779., 1828.pantu, 1652.panta 3.punktu, Civilprocesa likuma 128.pantu, Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumu
Nr.1013 „Kārtībā, kādā dzīvokļa īpašnieki daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”
17.4.punkta 17.4.1. apakšpunktu, 17.6.punktu.
Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas īres un komunālo maksājumu parādu 1628,37 EUR par laika periodu no 2013.gada decembra līdz
2015.gada septembrim (ieskaitot), kā arī piedzīt visus tiesāšanās izdevumus.
Prasītāja 2016.gada 27.maijā iesniegusi papildinājumu prasības pieteikumam, kurā norādīts, ka pamatojoties uz Aizkraukles novada pašvaldības
izsniegto izziņu, /pers. A/ no 1994.gada 2.februāra ir deklarējusi dzīvesvietu /adrese/. Prasītāja lūdz tiesu ņemt vērā, ka prasības pieteikumā norādītajā
parāda uzkrāšanās laika posmā no 2011.gada 11.jūlija līdz 2013.gada 29.jūlijam atbildētāja bija dzīvokļa īrnieces ģimenes locekle un šajā laika posmā
dzīvoja kopā ar īrnieci /adrese/ (lietas 48.lapa).
Prasītāja prasības pieteikumā norādījusi, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.
Rakstveida paskaidrojumus par celto prasību atbildētāja nav iesniegusi.
Civilprocesa likuma 250.25 panta otrā daļa noteic, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu
iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu
varēs saņemt tiesas kancelejā.
Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu iztiesāt lietu tiesas sēdē, pamatojoties uz
Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs
saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad
sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu.
No lietas materiāliem redzams, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu 2015.gada 24.novembrī prasītājai un atbildētājai ir
izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu
tiesnesim (lietas 39.lapa).
Ar Aizkraukles rajona tiesas tiesneses I.Zālītes 2016.gada 20.aprīļa lēmumu civillietas izskatīšana noteikta rakstveida procesā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu 2016.gada 2.maijā pusēm ir paziņots par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt
tiesas kancelejā (lietas 44.-45.lapa).
Atbildētājai tiesas dokumenti nosūtīti uz prasības pieteikumā norādīto adresi, kas ir viņas deklarētā dzīvesvietas adrese, proti, tiesas dokumenti
nosūtīti saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu un atbilstoši Civilprocesa likuma 561.panta pirmās daļas 3.punktam uzskatāms, ka tiesas
dokumenti atbildētājai izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas. Atbildētāja paziņošanas prezumpciju nav atspēkojusi, norādot uz objektīviem
apstākļiem, kas neatkarīgi no viņas gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā adresē. Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma
1.pantu dzīvesvietas deklarēšanas mērķis ir, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.
MOTĪVU DAĻA
Pārbaudījusi un izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Saskaņā ar 2009.gada 10.decembra deleģēšanas līgumu Nr.6-2/09/294 (līgums spēkā līdz 2014.gada 31.decembrim) un Nr.2.3-1/15/68, kas
noslēgts starp Aizkraukles novada pašvaldību un Aizkraukles novada SIA „Lauma A”, prasītāja pārvalda un apsaimnieko Aizkraukles novadā
privatizētās dzīvojamās mājas, kuras ar aktu dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldījumā, pašvaldībai piederošās dzīvojamo māju kopīpašuma
domājamās daļas, piesaistītā teritorijas, tai skaitā dzīvojamo māju /adrese/, iekasē no pašvaldībai piederošajiem un izīrētajiem dzīvokļu īrniekiem īres
maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem apņēmusies pārvaldīt un apsaimniekot pašvaldības īpašumā esošās
dzīvojamās mājas, tai skaitā arī dzīvojamo māju /adrese/ (lietas 21.-23.lapa, 24.-26.lapa).
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.pantu dzīvokļa īres maksa un maksa par komunālajiem pakalpojumiem kārtojama īres līgumā
noteiktajos termiņos. Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11. 1 panta pirmā daļa noteic, ka pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka
attiecīgā pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija pašvaldības domes noteiktajā kārtībā. Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11. 3 pants noteic īrnieka
pienākumu norēķināties par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, un atbilstoši šī panta pirmās daļas 1.punktam viens no
pamatpakalpojumiem ir sadzīves atkritumu izvešana.
1994.gada 2.februārī a r /pers. C/ noslēgts dzīvojamās telpas /adrese/ īres līgums (lietas 12.-15.lapa). Īrniece /pers.C/ ir mirusi 2013.gada
16.aprīlī. Prasība celta pret /pers. A/, kā īrnieces /pers. C/ ģimenes locekli.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otro daļu īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam.
Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.
No lietas materiālos esošās Aizkraukles novada pašvaldības izziņas redzams, ka atbildētāja /pers. A/ no 1994.gada 2.februāra ir deklarējusi
dzīvesvietu /adrese/ (lietas 49.lapa). Savukārt no prasības pieteikuma izriet, ka atbildētāja /pers. A/ ir /pers. C/ meita, kas apstiprinās ar VMS datiem
(lietas 52.lapa). No prasības pieteikuma papildinājumos prasītājas izteiktā apliecinājuma izriet, ka /pers. A/ bija dzīvokļa īrnieces ģimenes locekle un
šajā laika posmā dzīvoja kopā ar īrniecei /adrese/. Pretēju pierādījumu lietā nav, līdz ar ko nav pamata neticēt prasītājai, kā arī no minētajiem
pierādījumiem izriet, ka atbildētāja /pers. A/ no 1994.gada 2.februāra bija īrnieces /pers. C/ ģimenes locekļa tiesiskais statuss. Savukārt līdz 2001.gada
31.decembrim, proti, līdz grozījumiem likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 9.pantā, iegūtais ģimenes locekļa statuss saglabājas arī pēc 2002.gada 1.janvāra.
Tātad šīs personas paliek arī solidāri atbildīgas par saistībām, kas izriet no dzīvojamās telpas īres līguma attiecībās ar izīrētāju. Tādejādi pamatots ir
prasītājas prasījums par parāda apmērā piedziņu no atbildētājas par laika periodu no 2011.gada jūlija līdz 2013.gada 29.jūlijam, kas atbildētāja pati kā
īrniece noslēdza ar prasītāju dzīvojamās telpas īres līgumu.
Savukārt 2013.gada 29.jūlijā prasītāja ar atbildētāju /pers. A/ noslēgusi dzīvojamās telpas īres līgums Nr.1-27-6/160 par dzīvojamo telpu /adrese/.
Saskaņā ar īres līguma 2.punkta 2.1. un 2.2.apakšpunktu īrniece apņēmās savlaicīgi, t.i., ne vēlāk kā līdz katra mēneša 20.datumam veikt dzīvokļa īres
maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem, pēc pašvaldības apstiprināta tarifa.
No lietas materiāliem redzams, ka atbildētāja nav pienācīgi pildījusi dzīvojamās telpas īres līgumā un likumā „Par dzīvojamo telpu īri” noteikto
pienākumu veikt regulārus īres maksājumus un veikt maksu par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.
Laika periodā no 2011.gada jūlija līdz 2015.gada 30.septembrim (ieskaitot) atbildētājas īres un komunālo pakalpojumu maksas parāds ir 1628,37
EUR (lietas 37.lapa). Parāda aprēķins veikts ņemot vērā pašvaldības noteikto īres maksu un komunālo maksājumu apmēru (lietas 20., 30.-32.lapa).
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Saskaņā ar Civillikuma 1590.pantu katrai
pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.
Ne lietas materiālos, ne arī lietas iztiesāšanas laikā netika gūti pierādījumi, ka atbildētāja īres maksas un komunālo pakalpojumu maksas parādu
1628,37 EUR apmērā prasītājai būtu samaksājusi.
Tā kā atbildētāja nav pienācīgi pildījusi likumā „Par dzīvojamo telpu īri” noteiktos īrnieka pienākumus, kā arī 2013.gada 29.jūlija dzīvojamās telpas
īres līgumā pielīgtās saistības ik mēnesi maksāt īres maksu un komunālos maksājumu, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenams īres un komunālo
pakalpojumu maksas parāds 1628,37 EUR par laika periodu no 2011.gada jūlija līdz 2015.gada septembrim (ieskaitot).
Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Tiesa atzīst, ka prasītāja ir pierādījusi tiesai faktus,
uz kuriem tā pamatojusi savu prasījumu. Iebildumu pret celto prasību atbildētāja tiesā nav iesniegusi, nav apstrīdējusi parāda summu un tā aprēķina
pareizību.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus. Prasītāja, ceļot prasību, samaksājusi valsts nodevu 244,26 EUR (lietas 10.lapa) un izdevumus, kas saistīti ar tiesas pavēstu un citu tiesas
dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 6,22 EUR apmērā (lietas 11.,50.lapa). Minētie tiesas izdevumi saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo
daļu piedzenami no atbildētājas par labu prasītājai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas, no sprieduma spēkā
stāšanās dienas.
REZOLUTĪVĀ DAĻA
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, 193. pantu, 204.1, 250.25, 250.27 pantu, tiesa
nosprieda:
apmierināt prasību.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Aizkraukles novada sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Lauma A”, reģistrācijas Nr.
48703000781, īres un komunālo pakalpojumu maksas parādu par laika periodu no 2011.gada jūlija līdz 2015.gada septembrim (ieskaitot) 1628,37
EUR (viens tūkstotis seši simti divdesmit astoņus euro un 37 centus), tiesas izdevumus: valsts nodevu 244,26 EUR (divi simti četrdesmit četrus euro un
26 centus) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,22 EUR (sešus euro un 22 centus).
Noteikt /pers. A/sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2016.gada
18.jūlija, iesniedzot apelācijas sūdzību Aizkraukles rajona tiesā.
Tiesnese I.Zālīte