Court dismissed defendant's appeal and ordered payment of maintenance fees, interest, and court costs to the property management company.

Lieta Nr.C29670015

Lietas arhīva Nr.C-2915/16

S P RIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016.gada 31.oktobrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas

tiesnese D.Dzērviniece

rakstveida procesā Rīgā, Lomonosova ielā 10

izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) „Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu, un

k o ns t a t ē j a :

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 28.oktobra lēmumu pieņemts prasītāja – sabiedrības ar ierobežotu atbildību SIA „Rīgas

namu pārvaldnieks” maza apmēra prasības pieteikums pret atbildētāju – /pers. A/ par naudas piedziņu un ierosināta civillieta.

Prasības pieteikumā norādīts, ka ar LR Uzņēmumu Reģistra valsts notāres R.Ritenbergas-Balodes 2010.gada 29.decembra lēmumu reģistrēta

Rīgas pašvaldības SIA ,,Kurzemes namu apsaimniekotājs” reorganizācija nosakot, ka Rīgas pašvaldības SIA ,,Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību

un tiesību pārņēmējs ir SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks”. SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks” kā Rīgas pašvaldības SIA ,,Kurzemes namu apsaimniekotājs”

saistību un tiesību pārņēmējs, saskaņā ar 2003.gada 29.decembra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr.DI-03-688-lī, kā arī

2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī apsaimniekoja dzīvojamo māju /adrese/ (pēc adrešu maiņas - /adrese/).

Pamatojoties uz ierakstiem Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas nodalījumā Nr.15683 19 atbildētājam no 2006.gada 18.decembra līdz 2011.gada

15.janvārim bija reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu (kadastra Nr./numurs/), kas atrodas /adrese/ (pēc adrešu maiņas –/adrese/).

Saskaņā ar likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta septīto daļu “pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un apsaimniekot

dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai”.

Dzīvojamās mājas /adrese/, Rīgā (pēc adrešu maiņas- /adrese/) (turpmāk - Māja) dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav

pilnvarojuši citu personu pārvaldīt un apsaimniekot Māju. No minētā izriet, ka Rīgas pilsētas pašvaldības pienākums ir apsaimniekot un uzturēt māju.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā. Savukārt, minētā

panta trešā daļa paredz, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu

(piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta

pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. 1014 „ Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”. Kad mājas

tāme ir sagatavota, prasītājs, izrakstot rēķinu (parasti novembra rēķinā), norāda, kur var iepazīties ar obligāti veicamo dzīvojamās mājas uzturēšanas un

apsaimniekošanas darbu plānotās ieņēmumu un izdevumu tāmes kopsavilkumu nākamajam gadam. Savukārt norēķināšanās par saņemtajiem

pakalpojumiem tiek noteikta pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. 1013 ,,Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās

par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”. Atbildētājs nav sniedzis nekādus konkrētus mutiskus vai rakstveida iebildumus par

saņemtajiem pakalpojumiem vai izrakstītajiem rēķiniem. Prasītājam ir tiesības prasīt no atbildētāja likumiskos procentus, kas izriet no LR Civillikuma

1756.panta, un, proti, ,,pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu”, savukārt LR Civillikuma 1759.panta pirmās

daļas 1. punkts noteic ka ..procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata [..] par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds

pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem”.

Saskaņā ar LR Civillikuma 1765. pantu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka

aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā. Tā kā prasītājs nav saņēmis savlaicīgas rēķinu apmaksas par sniegtajiem

pakalpojumiem, tad atbildētājam ir izveidojies parāds par periodu no 2009.gada 1.novembra līdz 2011.gada 15.janvārim par dzīvojamās mājas

apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem 1233,46 EUR apmērā, un likumiskie procenti par periodu no 2015.gada

1.janvāra līdz 2015.gada 1.oktobrim - 53,16 EUR, kopā - 1286,62 EUR. Atbildētājs ar 2015.gada 19.marta brīdinājumu ir brīdināts par parāda

esamību, bet līdz prasības iesniegšanas brīdim parāds nav samaksāts.

Pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, Civillikuma 1765.pantu prasītājs lūdz tiesu: piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam parādu

par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2009.gada 1.novembra līdz 2011.gada 15.janvārim 1233,46 EUR, likumiskos

procentus par periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 1.oktobrim - 53,16 EUR, valsts nodevu 192,99 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 4,70 EUR, kā arī noteikt SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības saņemt no /pers. A/ likumiskos 6% gadā no piespriestās pamatparāda

summas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Maza apmēra prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājs nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21pantu, atbildētājam 2015.gada 5.novembrī nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, kā arī paziņojums, kurā

noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai līdz 2015.gada 7.decembrim un ietverts izraksts no Civilprocesa likuma 74.panta par pušu

civilprocesuālajām tiesībām.

Atbildētāja paskaidrojumi par prasību tiesā nav saņemti. Atbildētājs nav lūdzis lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Paziņojums par prasības pieteikuma noraksta un paskaidrojuma veidlapas nosūtīšanu atbildētājam atgriezts tiesā ar norādi – „beidzies glabāšanas

laiks”.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250. panta otrajai daļai, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā. Atbildētājs

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, 2016.gada 7.aprīlī

nosūtot paziņojumu ierakstītā pasta sūtījumā prasītājam uz juridisko adresi un atbildētājam uz deklarētās dzīvesvietas adresi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta 3.punktu, uzskatāms, ka pusēm tiesas dokumenti izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas.

Paziņojums atbildētājam par civillietas izskatīšanu rakstveida procesā un par sprieduma pieejamības datumu ir atgriezts tiesā ar norādi – „beidzies

glabāšanas laiks”.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1panta otrajai daļai tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi [..] un

no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.

Tiesa atzīst, ka tā savu pienākumu paziņot pusēm par civillietas izskatīšanu rakstveida procesā, kā arī par sprieduma pieejamības datumu, ir

izpildījusi.

Izvērtējot prasības pieteikumu un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Ar 2014.gada 1.janvāri Latvijas Republika iestājās Eirozonā, līdz ar to no 2014.gada 1.janvāra Latvijas Republikā nacionālā valūta ir euro un visi

norēķini notiek euro valūtā. Saskaņā ar Padomes 1997.gada 17.jūnija Regulu (EK) Nr.1103/97 civillietās, kas uzsāktas līdz 2014.gada 1.janvārim, lietu

izskatot pēc būtības, spriedumā tiesa summas, kas norādītas latos, konvertē saskaņā ar Padomes noteikto maiņas kursu (1 euro = 0,702804 lati) un

noapaļojot saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantu, spriedumā norādot summu gan latos (informatīvi), gan euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Lietā nodibināts, ka pamatojoties uz 2006.gada 11.decembra pirkuma līgumu, /pers. A/ (turpmāk – atbildētājs) 2006.gada 18.decembrī

nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu /adrese/, kadastra numurs /numurs/ (lpp. 17) un, pamatojoties uz 2011.gada 4.janvāra Rīgas

apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas lēmumu, /pers. A/ izbeigušās īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu /adrese/, kadastra numurs /numurs/.

Saskaņā ar likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un

apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu

pilnvarotai personai.

Lietā nav strīda, ka dzīvojamās mājas /adrese/ (pēc adrešu maiņas - /adrese/) dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav

pilnvarojuši citu personu pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju /adrese/.

No minētā izriet, ka Rīgas pilsētas pašvaldības pienākums ir apsaimniekot un uzturēt dzīvojamo māju.

Saskaņā ar 2014.gada 8.oktobra laikrakstā ,,Latvijas Vēstnesis” laidienā Nr.199 publicēto Rīgas pilsētas būvvaldes lēmumu Nr.BV-14-796-Ls

“Par zemes vienību un ēku adrešu maiņu un piešķiršanu Iļģuciema, Imantas un Kleistu apkaimē”, mainīta dzīvojamās mājas esošā adrese - /adrese/,

piešķirot jaunu adresi - /adrese/.

Lietā nav strīda, ka ar LR Uzņēmumu Reģistra valsts notāres R.Ritenbergas-Balodes 2010.gada 29.decembra lēmumu reģistrēta Rīgas pašvaldības

SIA ,,Kurzemes namu apsaimniekotājs” reorganizācija nosakot, ka Rīgas pašvaldības SIA ,,Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un tiesību

pārņēmējs ir SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks”. SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks” kā Rīgas pašvaldības SIA ,,Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un

tiesību pārņēmējs, saskaņā ar 2003.gada 29.decembra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr.DI-03-688-lī, kā arī 2011.gada

5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī apsaimniekoja dzīvojamo māju /adrese/ (pēc adrešu maiņas - /adrese/). (lpp. 10, 12-

16).

Lietā nav strīda, ka SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – prasītājs), ir reorganizēto komercsabiedrību tiesību un saistību pārņēmējs.

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums starp pusēm nav noslēgts.

1995.gada 28.septembra likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 01.01.2011.g.) 12.pants noteic, ka dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos

izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju, remontu, kā arī, ar zemes gabala uzturēšanu,

proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks

ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis

attiecīgu līgumu.

Arī 2010.gada 28.oktobra likuma „Dzīvokļa īpašuma likums”, kas stājās spēkā 2011.gada 01.janvārī, 10.pantā ir noteikti dzīvokļa īpašnieka

pienākumi, tajā skaitā piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā,

norēķināties par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija,

sadzīves atkritumu izvešana), maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus, maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas

uz citai personai piederošas zemes.

Civillikuma 1071.pantā noteikts, ka uz kopēju lietu gulstošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem

samērīgi ar viņu daļām.

Lietā nav strīda par to, ka prasītājs veica dzīvojamās mājas /adrese/ (pēc adrešu maiņas - /adrese/) pārvaldīšanu, apsaimniekošanu, norēķinājās ar

pakalpojumu sniedzējiem par atbildētājam sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, bet atbildētājs pilnā

apmērā nenorēķinājās ar prasītāju.

Lietā nodibināts, ka atbildētājs nav veicis uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas, kā arī sniegto pakalpojumu apmaksu atbilstoši prasītāja

izstādītajiem rēķiniem, kā rezultātā izveidojies parāds par laika periodu no 2009.gada 1.novembra līdz 2011.gada 15.janvārim 1233,46 EUR apmērā

(lpp. 18, 19).

Kā redzams no lietas materiāliem, prasītājs 2015.gada 26.martā ir nosūtījis atbildētājam 2015.gada 19.marta brīdinājumu, lūdzot veikt parāda

samaksu, brīdinot, ka parāda nenomaksas gadījumā var vērsties tiesā (lpp. 20, 21).

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības –nav sniedzis paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus pret prasību

un nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka viņam nav pamatotu iebildumu pret prasību, un atbilstoši Civilprocesa

likuma 96.panta piektajai daļai prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par pierādītiem.

Kā pierādīts ar prasītāja iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem, kurus tiesai nav pamata apšaubīt, tā kā atbildētājs tos nav apstrīdējis un pretējus

pierādījumus tiesai nav iesniedzis, un, proti – izdrukas par maksājumiem (lpp. 18), aprēķinu (lpp. 19), kuros atspoguļoti aprēķinātie un veiktie

maksājumi), redzams, ka maksājumi laika periodā no 2009.gada 1.novembra līdz 2011.gada 15.janvārim nav veikti.

Ar lietas materiāliem pierādīts, ka atbildētājs nav pienācīgi pildījis savus pienākumus, kurus viņam kā dzīvokļa īpašniekam uzliek likums „Par

dzīvokļa īpašumu” un „Dzīvokļa īpašuma likums”, jo rēķinos noteiktajos termiņos un apmērā nav veicis maksājumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas

uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī maksājumus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Atbildētājs nekādus iebildumus par aprēķiniem nav iesniedzis, kā arī nav iesniedzis pierādījumus par parāda samaksu. Civillikuma 1838.pantā

noteikts, ka samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Līdz ar to tiesa atzīst par pierādītu prasītāja aprēķināto parāda summu un secina, ka ir pamats apmierināt prasību daļā par dzīvojamās mājas

apsaimniekošanas maksas, uzturēšanas un saņemto komunālo pakalpojumu parāda 1233,46 EUR apmērā piedziņu no atbildētāja.

Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktā noteikts, ka parādnieka nokavējums ar visām sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām

termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar līgumu vai pēc parašas.

Prasītājs ir aprēķinājis un lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam likumiskos procentus par laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz

2015.gada 1.oktobrim 53,16 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1759.panta

1.punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par

sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši

jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Ņemot vērā minēto un to, ka atbildētājs nekādus iebildumus par likumisko procentu aprēķinu nav iesniedzis, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu

prasītājam piedzenami likumiskie procenti par laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 1.oktobrim 53,16 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Līdz ar to tiesa atzīst prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos procentus (6% gadā) no neatmaksātā pamatparāda summas par laiku līdz

sprieduma izpildes dienai. Procentu pieaugums, iestājoties Civillikuma 1763.pantā norādītajiem apstākļiem, apstājas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmās un otrās daļas noteikumiem no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tā samaksātie tiesas

izdevumi: valsts nodeva 192,99 EUR apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītie tiesas izdevumi 4,70 EUR apmērā, kopā 197,69 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189.-193.pantu, 195.pantu, 204.1pantu, 250.26pantu, 250.27pantu, tiesa

no s p r ie d a :

maza apmēra prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, parādu par

dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem 1233,46 EUR apmērā, likumiskos procentus par laika

periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 1.oktobrim 53,16 EUR un tiesas izdevumus 197,69 EUR, kopā 1484,31 EUR (viens tūkstotis četri

simti astoņdesmit četri euro 31 cents).

Atzīt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos

procentus 6 % gadā no parāda pamatsummas 1233,46 EUR līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var pārsūdzēt 20

(divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese D.Dzērviniece