Court dismissed consumer's contract penalty claim and awarded reduced penalty plus costs to parking company.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the consumer's request to cancel a parking contract penalty and award moral damages, while upholding the company's counterclaim for a reduced penalty. The plaintiff argued that parking rules were unclear and unreadable, whereas the defendant maintained that signs were visible and rules were accessible. The court found the plaintiff's conduct reasonable given the time required to register the vehicle with children, thus rejecting the penalty reduction request but awarding a nominal amount.
Legislator headnote
AI generatedPatērētāju tiesību aizsardzības likums; Civillikums: The court held that a contract penalty is not automatically void if the consumer claims the terms were unclear, provided the consumer acted reasonably under the circumstances, and the penalty may be reduced only if the court finds the consumer's conduct unreasonable or the terms fundamentally unenforceable.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-0709-20/25
ECLI:LV:RPPT:2020:0703.C68322619.5.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2020.gada 3.jūlijā
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa: tiesnese S.Cīrule,
ar tiesas sēžu sekretāri M.Suharevsku,
Daugavgrīvas ielā 58, atklātā tiesas sēdē, piedaloties prasītājam /pers. A/, atbildētājas pārstāvim zvērinātam advokātam Sandim Bērtaitim, izskatīja
civillietu /pers. A/ prasībā pret SIA “Cityparks Latvija” par līgumsoda atcelšanu, morālās kompensācijas piedziņu un SIA “Cityparks Latvija”
pretprasībā par līgumsoda piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2019.gada 29.martā tiesā saņemta /pers. A/ prasība pret atbildētāju SIA “Cityparks Latvija”, kurā, pamatojoties uz Patērētāju tiesību
aizsardzības likuma 6.panta astoto daļu, Civillikuma 1555., 1716., 1717., 1718.pantu, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 5.panta 1., 2.punktu,
6.panta 1., 3.punktu, 4., 16., 18.apakšpunktu, 4.punktu, lūgts atcelt un atzīt par spēkā neesošu atbildētājas prasītājam piemēroto līgumsodu, kas
norādīts atbildētājas maksājuma uzdevumā Nr.913424 un piedzīt morālā kaitējuma kompensāciju 50 euro.
Prasībā lūgts atcelt prasītājam piemēroto līgumsodu, kas izrakstīts /datums/plkst. 19:25, stāvlaukumā pie tirdzniecības centra /adrese/.
Līgumsods prasītājam piemērots /datums/plkst. 19:25, transportlīdzeklis tirdzniecības centrā esošajā automātā reģistrēts plkst. 19:31 – tik ātri, cik
tas objektīvi bija iespējams. Prasītāja transportlīdzeklis reģistrēts diennakts tumšajā laikā, prasītājam bija nepieciešams laiks, lai izņemtu trīs gadus veco
bērnu no autokrēsla, pieietu pie brauktuves un izlasītu lietošanas noteikumus, tad aizietu līdz reģistrācijas automātam un reģistrētu automašīnu.
Prasītāja ieskatā pakalpojuma sniegšanas brīdī pienācīgā veidā nebija nodrošināta informācija par noslēdzamā līguma saturu – stāvvietas lietošanas
noteikumi uzrakstīti maziem burtiem, tajos nav paskaidroti pieminētie Civillikuma panti, ar tiem nav iespējams iepazīties tik īsā laika periodā, lietošanas
noteikumos nav informācijas par stāvvietas izvietojumu, platību, stāvvietas sākumu un beigām. Tāpat noteikumos nav minēts nekas par laika posmu, kura
ietvaros vajag reģistrēt transportlīdzekli.
[2] Atbildētāja tiesai iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos prasību nav atzinusi un, pamatojoties uz Civillikuma 1716., 1717., 1776.pantu, cēlusi
pretprasību par līgumsoda samazinātā apmērā – 30 euro piedziņu no prasītāja.
Pretprasībā norādīts, ka atbildētāja uztur autostāvvietu /adrese/. Pie iebrauktuves stāvvietas teritorijā ir uzstādītas ceļu satiksmes zīmes, kurās
norādīts, ka vadītājs iebrauc maksas stāvvietā. Stāvvietas lietošanas noteikumi paredz, ka šo autostāvvietu noteiktu laika posmu ir iespējams lietot bez
maksas, rīkojoties atbilstoši stāvvietas lietošanas noteikumiem – reģistrējot transportlīdzekli reģistrācijas automātā (noteikumu 5.punkts).
Konkrētajā situācija tika konstatēta stāvvietas lietošana neatbilstoši noteiktajām prasībām – prasītājs pēc automašīnas novietošanas stāvvietā un
līdz līgumsoda piemērošanas brīdim nebija veicis transportlīdzekļa reģistrāciju. Konstatējot pārkāpumu, prasītājam piemērots līgumsods 35 euro apmērā.
Ņemot vērā, ka autostāvvietas teritorijā izvietotas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saskaņotas ceļa zīmes un stendi ar stāvvietas lietošanas
noteikumiem, prasītājam bija nodrošināta iespēja iepazīties ar tiem jau pirms iebraukšanas stāvvietas teritorijā. Turklāt ātri uztverami paziņojumi atrodami
gan autostāvvietas teritorijā, gan pie katras veikala ieejas un veikala iekšienē. Saprātīgs autovadītājs no ceļa zīmēm var iegūt visu nepieciešamo
informāciju stāvvietas lietošanas noteikumu izpildei.
Prasītāja nemotivēts apgalvojums par morālā kaitējuma esamību nevar tikt atzīts par pietiekošu, lai piedzītu no atbildētājas morālā kaitējuma
atlīdzinājumu.
[3] Prasītājs tiesas sēdē prasību uzturēja uz tajā minētajiem pamatiem un motīviem, atbildētājas pretprasību neatzina.
Atbildētājas pārstāvis celto prasību neatzina uz rakstveida paskaidrojumos jau minētajiem argumentiem un iebildumiem, celto pretprasību uzturēja.
Motīvu daļa
[4] Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, uzklausījusi puses tiesas sēdē, atzīst, ka /pers. A/ prasība nav pamatota un ir noraidāma, bet
SIA “Cityparks Latvija” pretprasība apmierināma sekojošu apsvērumu dēļ.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Lietā nav strīda, ka 2019.gada 14.februārī atbildētāja, pamatojoties uz autostāvvietas lietošanas noteikumu 7.punktu, piemēroja prasītājam
līgumsodu 35 euro apmērā par to, ka, izmantojot atbildētājas uzturēto autostāvvietu /adrese/, prasītājs pieļāva autostāvvietas lietošanas noteikumu
5.punkta pārkāpumu, proti, stāvvietā novietotais prasītāja transportlīdzeklis nebija reģistrēts tirdzniecības telpās esošajā reģistrācijas automātā.
[5] Lietā pēc būtības ir strīds par to vai pakalpojuma sniegšanas brīdī prasītājam pienācīgā veidā bija nodrošināta informācija par noslēdzamā
līguma saturu un vai laiks ir uzskatāms par pietiekamu, lai veiktu automašīnas reģistrāciju.
[5.1] Izvērtējot to, vai pakalpojuma sniegšanas brīdī prasītājam pienācīgā veidā bija nodrošināta informācija par noslēdzamā līguma saturu, tiesa
norāda sekojošo.
Atbilstoši Ceļu satiksme likuma 1.panta 3.punktam, transportlīdzekļu stāvvietas ir uzskatāmas par ceļu, tātad ir satiksmei izbūvēta teritorija.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 19.panta pirmo daļu ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.
No lietai pievienotā plāna (lietas 52.lapa) redzams un lietā nepastāv strīds par to, ka pie stāvvietas ir izvietotas zīmes, kas informē par maksas
stāvvietu, informē par iespēju stāvvietu izmantot bez maksas, ja reģistrācijas automātā ir reģistrēts automašīnas numurs, kā arī stendi, kuros aprakstīti
stāvvietas lietošanas noteikumi.
Ceļa zīmes transporta līdzekļa vadītājam ir pienākums ievērot saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma noteikumiem (sk. 19.panta nosacījumi).
Tādejādi, neatkarīgi no līguma noslēgšanas, no likuma izriet prasītāja pienākums ievērot ceļa zīmes.
Lietā nav strīda, ka pie iebrauktuves minētajā stāvlaukumā ir novietots stends ar Autostāvvietas lietošanas noteikumiem.
No lietā iesniegtajiem Autostāvvietas lietošanas noteikumiem (lietas 44.lapa) izriet, ka novietojot transportlīdzekli stāvvietā, līgums tiek atzīts par
noslēgtu.
Attiecīgi, iebraucot un novietojot stāvvietā transportlīdzekli, persona tiek iepazīstināta ar Autostāvvietas lietošanas noteikumiem un tādējādi ar
konkludentām darbībām tiek noslēgts līgums atbilstoši Civillikuma 1535., 1537.pantam. Pienākumu izpildīt līgumu noteic Civillikuma 1587.pants. Minētā
atziņa pausta arī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2013.gada 1.marta spriedumā civillietā Nr.C30588110.
Tiesas ieskatā, atbildīgam transporta līdzekļa vadītājam, kas vēlējās izmantot stāvvietu bezmaksas, bija nodrošināta pienācīga iespēja iepazīties ar
Autostāvvietas izmantošanas noteikumiem (konkrēti – 5.punktu).
Ievērojot minēto, tiesa uzskata par nepamatotiem prasītāja argumentus par to, ka pakalpojuma sniegšanas brīdī prasītājam pienācīgā veidā nebija
nodrošināta informācija par noslēdzamā līguma saturu.
[5.2] Izvērtējot to, vai atbildētājas reģistrācijai atvēlētais laiks atzīstams par pietiekamu, tiesa norāda sekojošo.
Lietā nav strīda par to, ka prasītāja transportlīdzeklis stāvvietā novietots /datums/plkst. 19:18 un līdz plkst. 19:25 transportlīdzeklis nav reģistrēts
automātā (lietas 112.lapa).
Lietā nav strīda par to, ka līgumsods prasītājam piemērots plkst. 19:25 (lietas 11.lapa).
Lietā nav strīda par to, ka reģistrācija veikta tikai plkst. 19:31, tātad jau pēc līgumsoda piemērošanas.
Ņemot vērā tiesas sēdē no atbildētāja pārstāvja noskaidroto, ka kontrolieri pārbaudes veic tikai tad, kad pie transportlīdzekļa vairs nav cilvēku,
kas sakrīt arī ar prasītāja skaidroto, ka pie mašīnas stāvvietas kontrolierus nav redzējis, tiesa secina, ka, pat ja prasītāja nekavējošu rīcību (doties pie
reģistrācijas automāta) arī teorētiski varēja kavēt prasībā minētie apstākļi – nepieciešamība izņemt mazu bērnu no autosēdekļa, jau plkst. 19:18 pie
transportlīdzekļa personas neatradās.
Tiesas sēdē prasītājs novērtēja, ka laiks, kas nepieciešams, lai nokļūtu no automašīnas līdz reģistrācijas automātam ir 2-3 minūtes.
Cita starpā no pretprasības 90.punkta izriet, ka prasītājam piederošā transportlīdzekļa numurs jau ir iepriekš ticis reģistrēts atbildētājas
autostāvvietā. Tiesai minētajam nav pamata neticēt, jo tiesas sēdē prasītājs pats nespēja atcerēties, vai konkrēto stāvvietu /adrese/ izmantoja pirmo reizi,
arī prasībā nepareizi tika norādīta pārkāpuma izdarīšanas vieta (izdarīta atsauce uz stāvvietu Hipokrāta ielā 7).
Attiecīgi ir pamats secinājumam, ka laika posms no plkst. 19:18 līdz plkst. 19:25 konkrētajā situācijā ir atzīstams par pietiekamu, lai godprātīgs
vadītājs veiktu transportlīdzekļa reģistrāciju atbilstoši stāvvietas lietošanas noteikumiem.
Ievērojot minēto, prasītāja prasība atcelt un atzīt par spēkā neesošu atbildētājas prasītājam piemēroto līgumsodu ir atzīstama par nepamatotu un
noraidāmu.
Noraidot minēto prasījumu, nav pamata piedzīt no atbildētājas prasītāja labā arī morālā kaitējuma kompensāciju.
[6] Atbildētāja lūgusi piedzīt no prasītāja līgumsodu samazinātā apmērā – 30 euro.
Prasītājs nav iesniedzis pierādījumus par līgumsoda samaksu, tādejādi atbildētāja ir tiesīga prasīt samazinātā līgumsoda apmaksu no prasītāja.
Atbilstoši Civillikuma 1724.1 pantam, tiesa samazina pieprasīto līgumsodu līdz saprātīgam apmēram, ja tas ir pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas
vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus.
Tiesa nesaskata pamatu lietošanas noteikumu 7.punktā pielīgtā (35 euro) un atbildētājas jau samazinātā apmērā (30 euro) pieprasītā līgumsoda
samazināšanai, jo prasītājam pie līguma noslēgšanas bija brīva izvēle, vai nodibināt un godprātīgi izpildīt līgumsaistības, kas noteiktas autostāvvietas
noteikumos, tai skaitā to 7.punktā, kurā norādīts soda naudas jeb līgumsoda apmērs.
Ievērojot visu minēto kopsakarā, atbildētājas pretprasība par samazinātā līgumsoda 30 euro piedziņu no prasītāja ir apmierināma.
[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta nosacījumiem, tiesa noteic SIA “Cityparks Latvija” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles
noslēguma dienai) saņemt no /pers. A/ likumiskos 6% (seši procenti) gadā no piespriestās, bet nepiedzītās summas (30 euro), ievērojot Civillikuma
1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu apmērs sasniedzis kapitāla lielumu.
Saskaņā ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta atziņām (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 29.janvāra lēmumā
lietā Nr.SKC-1331/2016) likumiskie procenti, tiesības uz kuriem norādīts tiesas spriedumā atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, būtu aprēķināmi
par sprieduma izpildes nokavējumu, tātad, par laiku posmu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām.
[8] Civilprocesa likuma 33.panta otrā daļa noteic, ka tiesas izdevumi ir: 1) valsts nodeva; 2) kancelejas nodeva; 3) ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai no prasītāja piedzenami atbildētājas samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva 70 euro un
ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 euro.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam un 42.pantam no prasītāja valsts ienākumos piespriežami nesamaksātie ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi 7,94 euro, no kuru samaksas prasītājs kā zaudējusī puse nav atbrīvots.
Atbildētājas pārstāvis, lūdzot atlīdzināt ar lietas vešanu saistītos izdevumus, iesniedzis tiesai maksājuma dokumentu, kas apstiprina zvērināta
advokāta Sanda Bērtaita sniegtās juridiskās palīdzības samaksu 325,70 euro apmērā (lietas 85., 110.- 111.lapa).
Civilprocesa likuma 44. panta trešā daļa noteic, – ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu
atbildētājam. Savukārt šā panta piektā daļa noteic, ka tiesa var noteikt mazāku apmēru atlīdzināmo izdevumu advokāta palīdzības samaksai, ievērojot
taisnīguma un samērīguma principu, kā arī izvērtējot objektīvos ar lietu saistītos apstākļus, it īpaši — lietas sarežģītības un apjomīguma pakāpi, tiesas sēžu
skaitu lietas izskatīšanas laikā un tiesu instanci, kurā prasība tiek izskatīta.
Ņemot vērā, ka lietā nozīmētas un notikušas divas tiesas sēdes, bet vienā no tām lietas izskatīšana atlikta, lieta nav atzīstama par apjomīgu, tā
skatīta tikai pirmajā instancē, ievērojot taisnīguma un samērīguma principu, tiesa nosaka, ka ir samazināms izdevumu apmērs advokāta palīdzības
samaksai un no prasītāja atbildētājas labā piedzenami arī izdevumi par advokāta palīdzību 100 euro apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu prasītājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā dala
Saskaņa ar Civilprocesa likuma 8., 93., 96., 97., 193., 195., 204.1pantu, tiesa
nosprieda:
noraidīt /pers. A/ prasību pret SIA “Cityparks Latvija” un apmierināt SIA “Cityparks Latvija” pretprasību.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Cityparks Latvija”, reģistrācijas Nr.40103735168, līgumsodu 30 euro, kā arī
tiesāšanās izdevumus 173,20 euro, kopā piedzenot 203,20 euro (divi simti trīs euro un 20 centi). Samaksa veicama SIA “Cityparks Latvija” norādītajā
kontā Swedbank AS, Nr.LV96 HABA 0551 0378 3643 7.
Noteikt SIA “Cityparks Latvija”, reģistrācijas Nr.40103735168, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6%
gadā no piedzītās un neatmaksātās summas 30 euro (trīsdesmit euro) par laiku no šī sprieduma labprātīgas izpildes termiņa beigām līdz sprieduma
izpildei (izsoles noslēguma dienai).
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,94 euro apmērā (septiņi euro un
94 centi), kas iemaksājami Tiesu administrācijas kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase, saņēmējs Tiesu administrācija,
NMR 90001672316. Maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un civillietu identificējoša informācija.
Maksājumu dokuments, kas apstiprina ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu, sprieduma labprātīgas izpildes termiņā ir iesniedzams Rīgas
pilsētas Pārdaugavas tiesas kancelejā, lai spriedums šajā daļā netiktu nodots piespiedu izpildei.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.
Tiesnese S.Cīrule