Court dismissed late interest claim but allowed main debt recovery against guarantor and primary debtor.

Lietas Nr. C28353914

Lietas arhīva Nr. C-0400-16/6

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016.gada 15.martā

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnese M. Miltiņa

ar tiesas sēdes sekretāri Evelīnu Petkeviču,

piedaloties prasītājas pārstāvei /pārstāve/, izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu AS “DNB banka” prasībā pret /pers. B/ un /pers. C/ par parāda un

zaudējumu piedziņu,

k o n s t a t ē j a :

2014. gada 21. augustā AS „DNB banka” ( turpmāk arī prasītājs) cēla tiesā prasību pret /pers. B/ un /pers. C/ par parāda 67797,48 euro un

zaudējumu 183,09 euro piedziņu.

Prasības pieteikumā un tā papildinājumos norādīts, ka 2008.gada 23.maijā prasītājs un /pers. B/ noslēdza kredīta līgumu Nr.2753/8H18.

Prasītājs aizdeva /pers. B/ 58000 euro, ar līguma darbības termiņu līdz 2033.gada 22.maijam. No kredīta līguma izrietošo saistību izpilde tika

nodrošināta ar hipotēku uz /pers. B/ piederošo nekustamo īpašumu /adrese A/. 2008.gada 23.maijā /pers. C/ un prasītājs noslēdza galvojuma līgumu

Nr.2753/8H18-2, tāpat 2008.gada 23.maijā noslēgti Grozījumi Nr. 1 kredīta līgumā Nr. 2753/8H18 ar kuriem kredīts palielināts līdz 58284,57 euro

šajā pat dienā pieņemti grozījumi atbilstošajā ķīlas līgumā (lietas lapas 93,94). Prasītājs norāda, ka /pers. B/ kopš 2009.gada 26.oktobra kavē

pamatsummas maksājumus un no 2008.gada 25.septembra kavē procentu maksājumus, par ko prasītājs aprēķinājis līgumsodu 7903,60 euro par laiku

n o 2009.gada 25.septembra līdz 2011.gada 24.maijam. 2011.gada 25.maijā pielīgto procentu apmērs par laiku no 2009.gada 26.augusta līdz

2011.gada 25.maijam ir 6785,31 euro. 2011.gada 25.maijā prasītāja saskaņā ar kredīta līguma II daļas 10.5.punkta 2.apakšpunktu atkāpās no kredīta

līguma, pieprasot parāda 73924,03 euro, tai skaitā, neatdotā aizdevuma 59235,12 euro, samaksu. Parāds nav samaksāts. Prasītājs samazinājusi

līgumsodu līdz 1777,05 euro. Prasītājs saskaņā ar kredīta līguma II daļas 7.3.punktu veica ieķīlātā nekustamā īpašuma apdrošināšanu par 183,09 euro.

Prasītāja lūdz piedzīt no /pers. B/ par labu prasītājai parādu 67797,48 euro, kas sastāv no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas 59235,12

euro, nesamaksātajiem procentiem 6785,31 euro un līgumsoda 1777,05 euro, kā arī zaudējumus 183,09 euro par apdrošināšanu. Piedziņas

neiespējamības gadījumā no /pers. B/ prasītāja lūdz parādu, zaudējumus un tiesas izdevumus piedzīt no /pers. C/.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1., 5., 1278., 1280., 1286., 1290., 1309., 1319., 1587., 1589.pantu, 1652.panta 3.punktu, 1691., 1695.,

1698., 1716., 1717., 1720., 1722.,1753., 1754., 1755., 1756., 1757., 1764., 1765., 1943.pantu un 1946.panta pirmo daļu.

Atbildētāji nav snieguši paskaidrojumus par prasību.

Prasītājas pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja pilnībā, pamatojoties uz prasības pieteikumā un prasības pieteikuma precizējumos norādītā

pamata. Norādīja, ka parāds nav samaksāts.

Atbildētāji/pers. B//pers. B/ un /pers. C/ tiesas sēdē nav ieradušies, nav paziņojuši par neierašanās iemesliem un nav lūguši atlikt lietas izskatīšanu.

Par tiesas sēdi viņiem ir paziņots likumā noteiktā kārtībā.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst atbildētāju neierašanos tiesas sēdē par neattaisnotu, un, tā kā nepastāv Civilprocesa likuma 209.vai 210.pantā

paredzētie lietas izskatīšanas atlikšanas iemesli, uzskata par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāju klātbūtnes.

Tiesa, uzklausījusi prasītājas pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē un pārbaudījusi rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir

pamatota un apmierināma daļēji.

Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmā daļa noteic, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs

nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus. Tāpat tiesa nav konstatējusi minētā

panta trešajā daļā noteiktos šķēršļus aizmuguriska sprieduma taisīšanai.

Par cik atbildētāji nav snieguši paskaidrojumus par prasību un nav ieradušies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus, tiesa uzskata,

ka ir taisāms aizmugurisks spriedums, pamatojoties uz prasītāja paskaidrojumiem un lietā esošajiem materiāliem, jo tiesa tos atzīst par pietiekamiem strīda

izšķiršanai.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētāji nav izmantojuši savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav ieradušies uz tiesas sēdi, nav snieguši paskaidrojumus, nav

cēluši iebildumus pret prasību un nav apstrīdējuši prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka atbildētājiem nav pamatotu iebildumu pret

prasību. Lai gan, atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai, prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par pierādītiem, tiesa tos vērtē

atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta prasībām.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un

objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Lietā nav strīda, ka prasītāja iepriekšējais nosaukums bija AS DnB NORD Banka (lietas lapa 54)

2008.gada 23.maijā prasītāja un /pers. B/ (iepriekšējais uzvārds-/uzvārds/) noslēdza kredīta līgumu Nr.2753/8H18, saskaņā ar ko prasītāja

piešķīra viņai kredītu 58000 euro nekustamā īpašuma – dzīvokļa /adrese A/, iegādei, kredīta atmaksas beigu termiņš noteikts 2033.gada 22.maijs (lietas

lapas 10-15).

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Kredīta izsniegšanu pierāda 2008.gada 23.maija darījuma konta līgums, ar ko prasītāja, /pers. B/ un persona, no kuras /pers. B/ iegādājās dzīvokli

/adrese A/, vienojās, ka pēc līguma nosacījumu izpildes prasītāja pārskaita /pers. B/ izsniegto aizdevumu dzīvokļa pārdevējam. Nosacījumi izpildīti

2008.gada 29.maijā. nekustamais īpašums uz /pers. B/ vārda reģistrēts zemesgrāmatā 2008.gada 29.maijā (lietas lapas 18-20).

2008.gada 23.maijā noslēgti Grozījumi Nr. 1 kredīta līgumā Nr. 2753/8H18 ar kuriem kredīts palielināts līdz 58284,57 euro šajā pat dienā

pieņemti grozījumi atbilstošajā ķīlas līgumā (lietas lapas 93,94).

Tiesa atzīst, ka ar prasītājas iesniegtajiem dokumentiem ir pierādīts, ka prasītāja izpildīja savas saistības un izsniedza atbildētājai /pers. B/

aizdevumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa, kādu viņš saņēmis.

2011.gada 26.maijā prasītājs nosūtīja /pers. B/ brīdinājumu kurā paziņoja par vienpusēju atkāpšanos no līguma saskaņā ar līguma II daļas

10.5.punkta 2.apakšpunktu un pieprasīja atmaksāt kopējo parādu, kas 2011.gada 25.maijā bija 73924,03 euro (lietas lapas 35-36).

Civillikuma 1589.pants nosaka, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to

zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Līguma II daļas 10.5.punkta 2.apakšpunktā paredzētas prasītājas tiesības atkāpties no līguma un prasīt pilnīgi saistību izpildi, ja ilgāk kā 30 dienas

netiek veikti maksājumi saskaņā ar grafiku.

Novērtējusi prasītāja darbības, tiesa atzīst, ka pušu līgumā ir pielīgtas prasītāja tiesības vienpusēji atkāpties no līguma un prasītājs šīs savas tiesības

ir īstenojis pamatoti.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītāja ir iesniegusi savus aprēķinus, no kā redzams, ka /pers. B/ maksājumus veica no 2008.gada 25.jūlija līdz 2009.gada 26.februārim, izlaida

divus maksājumus, tad veica vienu maksājumu 2009.gada 26.oktobrī, kopā samaksājot 957,82 euro (lietas lapas 22-34).

/pers. B/ nav iesniegusi samaksas pierādījumus un nav apstrīdējusi saistību neizpildes faktu, kā arī nav sniegusi iebildumus pret prasības summas

aprēķinu, līdz ar to no viņas ir piedzenams neatmaksātais aizdevums 59235,12 euro.

Prasītāja lūdz piedzīt nesamaksātos procentus par laiku no 2009.gada 25.septembra līdz 2011.gada 24.maijam 6785,31 euro.

Civillikuma 1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu un Civillikuma 1757.pants

paredz, ka, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs.

Kredīta līguma 3.punktā puses ir pielīgušas procentu likmi: fiksētu procentu likmi 6,635 % gadā, kurus prasītāja maina ik pēc 5 gadiem.

Prasītāja ir aprēķinājusi procentus atbilstoši līguma nosacījumiem un līdz brīdim, kad tā atkāpās no līguma, līdz ar to prasība daļā par procentu

piedziņu ir pamatota un apmierināma.

Prasītāja lūdz piedzīt līgumsodu 1777,05 euro, kas ir aprēķināts un samazināts dienā, kad prasītāja atkāpās no līguma.

Civillikuma 1716.pants redakcijā uz līguma noslēgšanas dienu noteica, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu

saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Civillikuma 1717.pants redakcijā uz līguma noslēgšanas dienu noteica, ka

līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt nevien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar

zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Civillikuma 1720.pantu kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu.

Līguma II daļas 10.1.punkts paredz, ja /pers. B/ neveic maksājumus saskaņā ar grafiku, kā arī sākot ar desmito dienu no prasītājas vienpusējas

atkāpšanās no līguma viņa maksā prasītājai līgumsodu 0,3% dienā no nesamaksātās summas.

Līguma 10.punktā ir paredzēti arī citi līgumsoda veidi par citiem pārkāpumiem, taču prasītāja tos nav piemērojusi, līdz ar to tiesa tos neapskata.

/pers. B/ ir pārkāpusi līguma noteikumus, neveicot pielīgtos maksājumus, visā līguma darbības laikā, par ko viņai līguma darbības laikā ir ticis

rēķināts līgumsods.

PTAL 6.panta 11.daļa nosaka, ka tiesa, izšķirot strīdu vai veicot citas no ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtā

līguma izrietošās procesuālās darbības, izvērtē līguma noteikumus un strīda atrisināšanai attiecībā uz patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos

noteikumus.

Izvērtējot, vai nepastāv PTAL 6.panta trešās daļas 4.punktā (līguma noteikums, kuru līgumslēdzējas puses savstarpēji nav apspriedušas, ir

netaisnīgs, ja tas pretēji labticīguma prasībām rada būtisku neatbilstību līgumā noteiktajās līgumslēdzēju pušu tiesībās un pienākumos par sliktu

patērētājam. Par netaisnīgiem līguma noteikumiem uzskatāmi noteikumi, kas uzliek patērētājam, kurš neizpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu

līgumsodu) norādītais pamats līguma noteikumu atzīšanai par netaisnīgu, tiesa secina, ka līgumsods tādā apmērā, kā to aprēķinājusi prasītāja saskaņā ar

līguma noteikumiem un prasot to 3% apmērā jo aizdevuma summas, nav nesamērīgs ar paša aizdevuma summu un ar kavēto maksājumu summām. Līdz

ar to tiesai nav pamata atzīt, ka līguma noteikums par līgumsodu attiecībā pret /pers. B/ ir netaisnīgs.

Tiesa, izvērtējot konkrētās lietas apstākļus, ievērojot pušu starpā noslēgtā līguma nosacījumus, secina, ka prasītājas prasītais līgumsods nav

atzīstams par nesamērīgu salīdzinājumā ar faktu, ka atbildētāja ilgstoši nav pildījusi savas saistības un nav atsaukusies uz prasītājas aicinājumu nokārtot

savas saistības. Līdz ar to līgumsods ir piedzenams no atbildētājas /pers. B/ prasītajā apmērā.

Prasītājs lūdz piedzīt no /pers. B/ zaudējumus sakarā ar to, ka prasītājs atbildētājas vietā samaksāja par apdrošināšanu 183,09 euro.

Kredīta līguma II daļas 7.1.punktā puses pielīgušas, ka /pers. B/ līguma darbības laikā jānodrošina nepārtraukta ieķīlātā nekustamā īpašuma

apdrošināšana.

/pers. B/ nav iesniegusi tiesai pierādījumus, ka ir izpildījusi līguma II daļas 7.2.puntu, kas paredz ne vēlāk kā 10 dienas pirms apdrošināšanas beigu

datuma iesniegt prasītājai apdrošināšanas polisi nākamam periodam.

Kredīta līguma II daļas 7.3.punktā puses ir pielīgušas prasītājas tiesības par atbildētāja līdzekļiem veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu

apdrošināšanu.

Prasītājs 2010.gada 15.jūlijā -līguma darbības laikā- apdrošinājis atbildētājas ieķīlāto nekustamo īpašumu, par ko 2010.gada 26.jūlijā samaksājis

Ls 29, jeb 41,26 euro (lietas lapas 45-46).

Prasītājs 2011.gada 18.jūlijā -līguma darbības laikā- apdrošinājis atbildētājas ieķīlāto nekustamo īpašumu, par ko 2011.gada 26.jūlijā samaksājis

Ls 28, jeb 39,84 euro (lietas lapas 43-44). Prasītājs 2012.gada 19.jūlijā apdrošinājis atbildētājas ieķīlāto nekustamo īpašumu, par ko 2012.gada

26.jūlijā samaksājis Ls 28, jeb 39,84 euro (lietas lapas 43-44). Prasītājs 2013.gada 29.jūlijā apdrošinājis atbildētājas ieķīlāto nekustamo īpašumu, par

ko 2011.gada 26.jūlijā samaksājis Ls 28, jeb 39,84 euro (lietas lapas 43-44).

Līdz ar to prasība piedzīt no /pers. B/ izdevumus par nekustamā īpašuma apdrošināšanu atbilst pušu noslēgtā līguma noteikumiem un ir apmierināma

pilnībā.

Civillikuma 1692.pants nosaka, ka galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr

pēdējo no viņas parāda.

Civillikuma 1698.pants nosaka, ka galvinieks atbild ne vien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem, parādnieka vainas vai

nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem.

Civillikuma 1702.pants nosaka, kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to papriekš pie galvenā parādnieka, ja

piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli. Šī tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies. Par tādu atteikšanos uzskatāms jau arī tas, ja

galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks.

2008.gada 23.maijā starp prasītāju un /pers. C/ kā galvinieku tika noslēgts galvojuma līgums Nr.2753/8H18-2, ar kuru /pers. C/ uzņēmās

pienākumu atbildēt prasītājam par maksājumu saistību pienācīgu izpildi, kas izriet no prasītāja un /pers. B/ 2008.gada 23.maijā noslēgtā kredīta līguma

Nr.2753/8H18 un visiem tā grozījumiem, izņemot grozījumus par galvenā līguma ietvaros izsniedzamā kredīta maksimālā apmēra palielinājumu. Saskaņā

ar līguma 3.punktu /pers. C/ uzņēmies saistības kā pats parādnieks un atteicies no tiesībām prasīt, lai prasītājs ar piedziņu vispirms vēršas pret /pers. B/

(lietas lapa 17).

Tiesa atzīst, ka galvotājs ir uzņēmies atbildēt par /pers. B/ kredīta saistībām, kas izriet no 2008.gada 23.maijā noslēgtā kredīta līguma

Nr.2753/8H18. Ar Galvojuma līguma 3.punktu Galvinieks uzņemas no Galvenā līguma izrietošās maksājuma saistības kā pats Parādnieks (Atbildētājs)

un atsakās no tiesībām prasīt, lai Banka (Prasītājs) ar piedziņu vispirms griežas pie Parādnieka (/pers. B/).Līdz ar to tiesa secina, ka galvotājs ir uzņēmies

atbildēt par saistību, kas bija spēkā galvojuma līguma parakstīšanas brīdī.

Lietā nav gūti pierādījumi, ka galvotājs parakstījis galvojuma līgumu viltus, spaidu vai maldu iespaidā. Tiesa uzskata, ka Prasītājs pamatoti lūdz

piedzīt parādu no galvenā parādnieka, bet no galvotāja tikai tādā gadījumā, ja piedziņa no galvenā parādnieka nav iespējama, jo atbildētāji lietā nav

atzīstami par kopparādniekiem.

Prasītājs lūdz noteikt 6% piedziņu no 2011.gada 27.maija, kad prasītājs atteicies no līguma. Tiesa uzskata šādu prasījumu par nepamatotu, jo

prasītājs tiesas sēdē nevarēja nosaukt nevienu objektīvu iemeslu, kāpēc tas tikai 2014.gada 21.augustā vērsies tiesā ar prasību un pieļāvis tik ilgu

vilcināšanos.

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, tiesa atzīst , ka prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt

likumiskos 6 procentus gadā no piespriestās, bet nepiedzītās pamatparāda summas nosakāmas sākot no prasības iesniegšanas dienas tiesā, t.i.

2014.gada 21.augusta .

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs samaksājis valsts nodevu par prasības celšanu tiesā 1834,66 euro un ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus par tiesas pavēstu, prasības pieteikuma nosūtīšanu 7,83 euro. Minētie izdevumi piedzenami no atbildētājiem par labu prasītājam.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmo daļu taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai

izpildei.

Saskaņā ar 8, 41., 92.-97., 189.-193., 195.un 204.1 208.1, 208.2pantu, tiesa,

nosprieda:

apmierināt prasību.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS,,DNB banka”, reģistrācijas Nr. 40003024725, neatmaksāto aizdevumu

59235,12 euro, nesamaksātos procentus par laiku no 2009.gada 26.augusta līdz 2011.gada 25.maijam 6785,31 euro, līgumsodu 1777,05 euro, maksu

par apdrošināšanu 183,09 euro, valsts nodevu 1834,66 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,83 euro, kopā 69823,06 euro.

Parāda pilnīgas vai daļējas piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. B/, personas kods /personas kods/, piedzīt no /pers. C/, personas kods

/personas kods/, par labu AS “DNB banka”, reģistrācijas Nr.40003024725, neatmaksāto aizdevumu 59235,12 euro, nesamaksātos procentus par

laiku no 2009.gada 26.augusta līdz 2011.gada 25.maijam 6785,31 euro, līgumsodu 1777,05 euro, maksu par apdrošināšanu 183,09 euro, valsts

nodevu 1834,66 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,83 euro, kopā 69823,06 euro.

Atzīt AS,,DNB banka”, reģistrācijas Nr. 40003024725, tiesības saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas

neiespējamības gadījumā no /pers. C/, personas kods /personas kods/, 6% gadā no neatmaksātā aizdevuma 59235,12 euro no 2014.gada 21.augusta

līdz sprieduma izpildei.

Noteikt /pers. B/ labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas

pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Atbildētāji 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgi iesniegt Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesai, kura taisījusi

aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Sprieduma pieejamības datums 2016. gada 15. marts.

Tiesnese M.Miltiņa